Dabaszinības 10
Topic outline
-
-
1. Raksturo vienas šūnas daudzveidību.
2. Klasificē ķermeņus un to veidotās sistēmas, ievērojot iedalījumu pēc lieluma, kas atbilst mikropasaulei, makropasaulei un megapasaulei.
3. Izskaidro dažādu audu šunu ārējās uzbūves saistību ar tās funkcijām.
4. Izprot šūnu izpētes nozīmi medicīnas attīstībā.
5. Izskaidro šūnas sastāvdaļu (kodols, membrāna, šūnapvalks, ribosomas, hloroplasti, mitohondriji, vakuolas) funkcijas šūnas un organisma dzīvības procesos.
6. Izmantojot reakcijas vienādojumus, apraksta enerģijas uzņemšanu un patēriņ šūnās un organismos (fotosintēze, glikozes oksidēšanās).
7. Izprot šūnu dzīvības procesus - enerģijas ieguvi un patēriņu, vielu uzņemšanu un izvadīšanu, kairināmību, augšanu un vairošanos.
8. Izskaidro osmozes nozīmi šūnas un organisma iekšējās vides līdzsvara saglabāšanā.
9. Raksturo vīrusu uzbūves daudzveidību (apvalka un bezapvalka vīrusi, DNS un RNS vīrusi, bakteriofāgi).
-
Dažādu objektu izmēru interaktīvs salīdzinājums, var izmantot, runājot par mega, makro, mikro pasauli, tajās ietilpstošām struktūrām.
-
Animācija īsā laikā notiek pāreja no megapasaules uz makropasauli, un tad uz mikropasauli. Palīdzēs skolēniem saprast, kā tiek klasificēti ķermeņi un to veidotās sistēmas, ievērojot iedalījumu pēc lieluma, kas atbilst mikropasaulei, makropasaulei, megapasaulei. J. Nosale
-
Degoša eļļa. To nedrīkst dzēst ar ūdeni.
-
-
1. Raksturo vienas šūnas organismu daudzveidību.
2. Izskaidro dažādu audu šūnu ārējās uzbūves saistību ar tās funkcijām.
3. Izprot šūnu izpētes nozīmi medicīnas attīstībā.
4. Izskaidro šūnas sastāvdaļu (kodols, membrāna, šūnapvalks, ribosomas, hloroplasti, mitohondriji, vakuolas) funkcijas šūnas un organisma dzīvības procesos.
4. Izmantojot reakcijas vienādojumus, apraksta eneģijas uzņemšanu un patēriņu šūnās un organismos (fotosintēze, glikozes oksidēšanās).
5. Izprot šūnas dzīvības procesus - enerģijas ieguvi un patēriņu, vielu uzņemšanu un izvadīšanu, kairināmību, augšanu un vairošanos.
6. Izskaidro osmozes nozīmi šūnas un organisma iekšējās vides līdzsvara saglabāšanā.
7. Raksturo vīrusu uzbūves daudzveidību (apvalka un bezapvalka vīrusi, DNS un RNS vīrusi, bakteriofāgi).
8. Klasificē vienas šunas organismus pēc barošanās veida un skābekļa nepieciešamības.
9. Argumentē savu viedokli par mikroorganismu un vīrusu darbības pozitīvajām un negatīvajām sekām.
-
Puķupoda augam uzlej hipertonisku šķīdumu un novēro plazmolīzi auga šūnās. Īsi , konkrēti un viegli uztverams.
-
Vīrusu darbība.
-
Īss, interesants un saistošs vizuāls ieskats, apbrīnojamajā šūnu mikroskopiskajā pasaulē.Noder aktualizācijas fāzē, lai ieinteresētu bērnus par šūnām.
-
Animācija: sīpola virsmiziņas preparāta pagatavošana (angļu valodā). Noder pirms prakstiska darba atmiņas atsvaidzināšanai par preparāta pagatavošanu. Izmantojama gadījumos, kad nav pārliecības, ka skolēni atcerās, kā pareizi gatavot preparātu. Noderīgāk par skolotāja demonstrējumu, jo ir labi sakatāma visiem, ietaupa laiku.
-
Labi uzskatāms procesa atainojums.
-
Ātri un uzskatāmi redzama populācijas augšana un pumpurošanās process.
-
Labi, ja skolēni saprot angļu valodu - tad var strādāt arī ar to, lai saklausa būtiskos jēdzienus, citādi - var komentēt skolotājs. Būtībā vērtīgākais ir tas, ka materiāls rada priekšstatu par vīrusu izplatīšanos un vairošanās ātrumu organismā, ļoti labi noder, lai atgādinātu/izskaidrotu, ka vīruss pats nevairojas, bet gan viltīgi panāk, lai to pavairo pats organisms - skolēni ļoti labi atceras analoģijas par atslēdziņām un slēdzeni, kas vizualizēta.
-
Ziņu izlaidums par jauniem atklājumiem vēža ārstēšana, izmantojot vīrusus
-
Tiek stāstīts par iespējām izmantot vīrusus, lai nogalinātu kaitīgās baktērijas pārtikas produktos.
-
Video parāda un skaidro metodes baktēriju paraugu ievākšanai un izpētei, veicot saistošu pētījumu - nosakidrojot, cik daudz baktēriju ir uz mobilajiem telefoniem.
-
Video tiek parādīta šūnas uzbūve, otganoīdi, to darbība.
-
Uzskatāms, īss video par leikocītu, kurš uzbrūk un iznīcina baktērijas.labs ilustratīvs materiāls.
-
Video īsi izstāstīts par šūnu daudzveidību, to veiktajām funkcijām un nozīmi organisma darbības nodrošināšanā.
-
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Raksturo vīrusu daudzveidību (apvalka un bezapvalka vīrusi, DNS un RNS vīrusi, bakteriofāgi).
Raidījuma anotācija: Skan intervija ar LU Medicīnas fakultātes asociēto profesori Tatjanu Tračevsku par baktēriju spēju izraisīt noteiktas saslimšanas. Savukārt, studijā kopā ar RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāju, profesori Jutu Kroiču saruna par cilvēka mikrofloru.
Datums, laiks: 2013.02.13., 10:05
-
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Argumentē savu viedokli par mikroorganismu un vīrusu darbības pozitīvajām un negatīvajām sekām.
Raidījuma anotācija: Studijā kopā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošo pētnieku Andri Zeltiņu saruna par augu vīrusu pētījumiem un jaunu vīrusu identificēšanas metožu izstrādes gaitu.
Datums, laiks: 2013.02.07., 10:05
-
-
Animācija par atoma uzbūvi pirmajiem 11 periodiskās sistēmas elementiem.
-
Video parādīta atoma uzbūve - protoni, neitroni, elektroni.
-
3 animācijas par oglekļa apriti. Ļoti labi un uzskatāmi.
-
Labs video par atoma uzbūvi. Var izmantot stundas apjēgšanas daļā ar skolotāja komentāriem vai refleksijas daļā ar skolēnu komentāriem.
-
-
Animācijas: faktori, kas ietekmē ķīmisko reakciju ātrumu.
-
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Novēro iežu struktūru un tekstūru, saskata iežu daudzveidību.
Raidījuma anotācija: Intervija ar mineraloģi Viju Hodirevu, kura Latvijas austrumdaļas terigēnajos iežos pēta smagos minerālus. Savukārt, studijā kopā ar LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociēto profesoru Ģirtu Stinkuli un profesoru Ervīnu Lukševiču saruna par tēmu: Devona periods un Latvija - no bruņuzivīm līdz derīgajiem izrakteņiem.
Datums, laiks: 2013.03.06., 10:05
-
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Novēro iežu struktūru un tekstūru, saskata iežu daudzveidību.
Raidījuma anotācija: Sižets par ihnofosīliju pētniecības rezultātiem Daugavas svītas dolomītos Rīgas apkārtnē. Savukārt, studijā kopā ar LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas nodaļas vadītāju, asociēto profesoru Ģirtu Stinkuli saruna par ģeoloģiskajiem laikmetiem un nogulumiežu veidošanās procesiem.
Datums, laiks: 2013.02.06., 10:05
-
-
Īss video (30 sek.) par etēna polimerizāciju, modelēšana.
-
Materiālā attēlots stikla šķiedras ražošanas process. Video ieteicams, lai skolēni zina angļu valodu vai skolotājs pats komentē. Var izmantot tikai otro daļu, skolēniem liekot spriest par stikla šķiedras ražošanas tehnoloģijā svarīgajiem faktoriem, apstākļiem, sarežģītību utt.