Šeit rakstām visus jautājumus, kas radušies par 10. klases uzdevumiem un to atbildēm
20. jautajumā, par centrbēdzes neironu rakstīts, ka viņš ir apzīmets ar ciparu 1, bet ar ciparu 1 jau ir apzīmets centrtieces neirons un, manuprāt, centrbēdzes neirons tomēr ir apzīmets ar ciparu 9.
Piekrītu,tas pats. Centrtieces neirons apzīmēts ar 1,un tai pat laikā,1 arī norādīts kā pareizā atbilde pie centrbēdzes neirona. Kaut kāda pretruna.
Jums taisnība, atbilžu kodējumā bija kļūda, tā tagad salabota
26. jautājuma Apgalvojums: "‘Delprim’ un ‘Graf’ piesaista līdzīgu nematožu skaitu."
Es uzskatu, ka šis apgalvojums ir nepatiess, jo atšķirība ir samērā liela+ jēdziens "līdzīgu" ir ļoti relatīvs...
Man arī tā liekas, tur ir labi saskatāma starpība, pat ņemot vērā standartnovirzi.
Ņemot vērā Delprim un Graf standartnovirzes, jāsecina, ka demonstrētie rezultāti ir līdzīgi. Standartnovirzes attēlo kā kļūdas nogriezni abpus vidējām vērtībām un tas nozīmē, ka tikpat lielas, kādas tās ir uz augšu - tām jābūt arī uz leju. Tātad, augšējā Delprim standartnovirze pārklasies ar apakšējo Graf standartnovirzi. Ņemot vērā šo faktu, tad abu šķirņu pievilināto nematožu skaits, ņemot vērā attēlā redzamās standartnovirzes, neatšķiras.
Labdien! 21.jautājums - somatiskajā refleksa lokā efektors var būt skeleta muskulis un dziedzeris. Kāpēc nav ieskaitīts patiess apgalvojums, bet rakstīts, ka tas ir aplams?
Paldies.
Dziedzeri ir veģetatīvā refleksa loka efektori.
Sveiki!
3. jautājuma pareizajās atbildēs norādīts, ka eritrocīts ceļu sāk plaušu asinsvados pirms alveolām, bet kā tas iespējams, ja grafika 1. posmā skābekļa daudzums asinīs pieaug? Tā daudzums asinīs pieaug tikai pēc gāzu apmaiņas alveolās, tātad eritrocīts šajā gadījumā uzsāk cikla ceļu plaušu asinsvados pēc alveolām.
3. jautājuma pareizajās atbildēs norādīts, ka eritrocīts ceļu sāk plaušu asinsvados pirms alveolām, bet kā tas iespējams, ja grafika 1. posmā skābekļa daudzums asinīs pieaug? Tā daudzums asinīs pieaug tikai pēc gāzu apmaiņas alveolās, tātad eritrocīts šajā gadījumā uzsāk cikla ceļu plaušu asinsvados pēc alveolām.
1. punktā skābekļa parciālais spiediens asinīs ir 40 mm Hg, bet otrajā punktā jau 140 mm Hg. Šī situācija atbilst asinīm pirms (1.) un pēc (2.) alveolām. Skābekļa pieaugums notiek starp pirmo un otro punktu.
Tieši tā, bet tad kāpēc 1. posmā grafikā ir skābekļa pieaugums, ja tas var notikt tikai pēc alveolām?
Alveolas atrodas pa vidu, starp 1. un 2. mērījumu. Pirms alveolām skābekļa parciālspiediens ir salīdzinoši mazs, bet pēc tām - liels, jeb 140 mm Hg
Labi, bet ja alveolas atrodas starp 1. un 2. punktu, tad jau grafiks uzzīmēts nepareizi. Jo, ja alveolas atrodas pa vidu posmā starp 1. un 2. mērījumu, tad līknei šī posma sākumā būtu vajadzējis dilt un tikai tad augt. Vadoties pēc šī grafika, sanāk, ka skābekļa līmenis alveolās pieaudzis jau pirms alveolām.
Vai es varētu, lūdzu, saņemt atbildi uz savu pēdējo jautājumu?
ar šādu grafika izšķirtspēju, kāda ir piedāvāta uzdevumā (mērijums ir veikts pirms un pēc alveolām), cits grafiks nemaz nav iespējams: skābekļa maz (1. punkts) un skābekļa daudz (2. punkts).
Sveiki,
Jautājums par 25. jautājumu.
Pie teksta ”Nebojāti augi pievilina divreiz vairāk nematožu nekā tie, kuru saknes ir mehāniski bojātas” ir jāatzīmē “Patiess” vai “Aplams”.
Vārdu “nebojāti” var saprast 2 veidos. Viens: “nav mehāniski bojāti, bet tiem ir pievienoti kāpuri”, otrs: “nav mehāniski bojāti, bet tiem IR pievienoti kāpuri”, liekot uzsvaru uz mehānisko bojāšanu.
Atzīmēju “Patiess”, jo skatoties uz doto grafiku var pieņemt, ka “nebojāti” augi ir tie, kam nav mehānisku bojājumu, bet ir pievienoti kāpuri. Tad tiešām sanāk, ka “Patiess” ir pareizais atbildes variants.
26. jautājumā dots apgalvojums “‘Pactol’ šķirnes kukurūza nevarētu augt vietās, kur sastopams D. virgife”.
Atzīmēju kā “Aplams”, taču pareizā atbilde ir “Patiess”.
Paskatoties uz grafiku, nematožu skaits Pactol šķirnes kukurūzai ir stipri mazāks nekā citām, izņemot tad, kad pievienots papildus β-karofilēns. Vēlākajā gadījumā nematožu skaits ir līdzīgs visām šķirnēm.
Ja nematožu skaits ir stipri mazāks nekā citām šķirnēm, tad šim augam ir stipri vieglāk izdzīvot vietās, kur sastopams D. virgife.
Paldies :)!
25. jautājumā ir jāsaprot, ka augu saknes iespējams bojāt gan mehāniski, gan tos grauž kāpuri (ja pievienoti), savukārt nebojāti augi ir tikai viena augu grupa - kontrole; no grafikiem ir nolasāms, ka kontroles augu saknes nevienā no variantiem nepievilina divreiz vairāk nematodes nekā dažādi bojātas augu saknes.
26. jautājumā ir jāatceras, ka nematodes ir nevis augu, bet gan augu kaitēkļa D. virgife parazīts, tāpēc, ja kāpuru apsēsts augs nespēj pievilināt nematodes, tad tas iet bojā. Eksperimentā pētnieki noskaidroja, ka b-karofillens ir tā viela, kas pievilina kaitēkļu D. virgifera parazītus nematodes, attiecīgi, ja augs nespēj izdalīt šādu vielu, visticamāk tas nespētu augt vietās, kur sastopams D. virgifera un pretoties tā uzbrukumam.
Labdien.
20. jautājums : muguras smadzeņu nervs. Jums ir atbilde, ka tas ir 6. punkts zīmējumā, taču 6. punkts apzīmē balto vielu. Manu prāt pareiza atbilde ir 7.
Arī 20. jautājums. Es uzskatu, ka kustību saknīte ir 8. numurs, nevis 7., un jušanas saknīte ir 5. numurs, nevis 4., jo 4. apzīmē pelēko vielu.
23. jautājums : Organismi C un D izmanto vienu un to pašu pārtikas avotu. Nav konkrēts formulējums. Uzdevums dots pēc zīmējuma. Organisms C barojas ar organismu A, bet organisms D aizsarga organismu A, tātad C un D barojas ar dažādiem pārtikas avotiem.
Paldies.
23. jautājums : Organismi C un D izmanto vienu un to pašu pārtikas avotu. Nav konkrēts formulējums. Uzdevums dots pēc zīmējuma. Organisms C barojas ar organismu A, bet organisms D aizsarga organismu A, tātad C un D barojas ar dažādiem pārtikas avotiem.
Attēlā dots augs (B), laputis (A), mārīte (C) un skudra (D).
Šo organismu starpā pastāv šādas attiecības: laputis pārtiek no auga sulām un izdala t. sauc. medus rasu “honey dew” (cukuriem bagāts, šķīdumu, ko laputis izdala pilienu veidā caur ānusu), mārīte ir plēsējs, kas pārtiek no laputīm, savukārt skudras savā barībā biezī izmanto laputu rasu un mēdz pat aizsargāt laputis no citu kukaiņu (piemēram, mārīšu) uzbrukumiem. Mārīte un skudra konkurē par vienu un to pašu barības bāzi – laputi.
Ar šo skaidrs, bet kas ar 20. jautājumu?
Gribētos tomēr saņemt atbild par 20.jautājumu.
Paldies par vērību, uzdevuma atbilžu kodējumā bija kļūda. Tagad tas ir salabots: Jušanas saknīte Nr 5, Kustību saknīte Nr 8, Muguras smadzeņu nervs 7. Punktus pārvērtēsim vakarā
Paldies par atsaucību!