Olimpiādes rezultātu apspriešana

11. klases uzdevumu apspriešana

 
Agnese Kokina attēls
11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Agnese Kokina — pirmdiena, 2015. gada 30. novembris, 11:42
 

Šeit rakstām visus jautājumus, kas radušies par 11. klases uzdevumiem un to atbildēm

Ivo Siņicins attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Ivo Siņicins — pirmdiena, 2015. gada 30. novembris, 15:19
 

Paskaidrojiet, kā dzirdes labirints var būt radies mazāk kā 400 000 000 gadu atpakaļ, ja dotajā attēlā tas jau ir zivīm apmēram 500 000 000 gadu atpakaļ? Paldies jau iepriekš par atbildi!



Agnese Kokina attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Agnese Kokina — pirmdiena, 2015. gada 30. novembris, 16:30
 

Shēmā (tās apakšējā daļā) rādīts, ka zivīm sākotnēji ir bijuši līdzsvara orgāni, kas kopā ar kaulzivju attīstību evolucionējuši par dzirdes labirintu. Kaulzivis ir parādījušās 400 000 - 350 000 gadu atpakaļ.

Anastasija Bujaka attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Anastasija Bujaka — pirmdiena, 2015. gada 30. novembris, 16:05
 

 Lapas vadaudi - vadaudu kūlīši veido lapas dzīslas (priede.bf.lu.lv/grozs/.../11_lekcija_lapa_skuja.pdf)

Kā sauc augu lapu vadaudus?

Stīgas
Stiegras
Dzīslas
Šķiedras
Punkti: 0,0 / 1,0

Pareizā atbilde ir: Dzīslas
Nekorēkts jautājums, lapu vadaudi nav viens un tas pats ar dzīslām, bet vadaudu kūlīši veido dzīslas.
Jānis Liepiņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Jānis Liepiņš — pirmdiena, 2015. gada 30. novembris, 16:34
 

Vadaudu kūlīši ir tas pats, kas vadaudi. 


Ingus Jānis Pretkalniņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Ingus Jānis Pretkalniņš — pirmdiena, 2015. gada 30. novembris, 18:40
 

Jautājums 14/b:


Uzskatu, ka pīrsings pasliktina dzirdi, jo pat pieņemot, ka nerodas nekāda infekcija vai slimība, attēlā var redzēt, ka ārējās auss eja tiek daļēji aizsegta. Tā kā skaņa ir vilnis, kurā svārstās daļiņas, tad gadījumā, kad ir pīrsings, līdz auss gliemezim nonāk mazāk skaņas enerģijas nekā gadījumā bez pīrsinga.

Pielikumā attēls.


Mihails Džondžua attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Mihails Džondžua — pirmdiena, 2015. gada 30. novembris, 23:34
 

Tas ir tikai viens (konkrēts) pīrsinga piemērs, taču arī šādā gadījumā-sūdzību par dzirdes traucējumiem nevajadzētu būt.

Ingus Jānis Pretkalniņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Ingus Jānis Pretkalniņš — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 11:45
 
Uzdevumā nekas nebija minēts par to, kur tieši precīzi atrodas pīrsings, kādas formas un cik liels tas ir. Ja eksistē šis viens konkrētais piemērs, kas atbilst uzdevuma nosacījumiem, taču dod atšķirīgu atbildi, tad atbilde, protams, nav viennozīmīga. Taču jebkurš objekts, kas pilnībā vai daļēji aizsedz auss kanālu ietekmē skaņas daudzumu, kas nonāk līdz auss gliemezim (piemēram, arī cepures un  kapuces samazina šo skaņas daudzumu, neatkarīgi no sūdzību daudzuma no to velkātājiem).
Mihails Džondžua attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Mihails Džondžua — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 18:23
 

Ja iedziļināties-pīrsings ir paša caurduršana (pierce no angļu val. ir izdurt,caurdurt,izurbt). Svešķermenis, kas tiek ievietots, var tikt mainīts vai vispār izņemts*, bet auss skriemelis paliek caurdurts.

"...daļēji aizsedz auss kanālu ietekmē skaņas daudzumu..."

Varbūt arī ietekmē, bet vai to varēs klasificēt kā dzirdes traucējumu?

*Ausu aizbāžņu lietošana nenozīmē to, ka cilvēkam ir dzirdes traucējumi.

Ingus Jānis Pretkalniņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Ingus Jānis Pretkalniņš — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 19:25
 

Paldies par atsauci. Atsaucoties uz linku https://lv.wikipedia.org/wiki/P%C4%ABrsings, citāts: "Ar vārdu pīrsings var saprast gan rotu, kura tiek ievērta izdurtajos caurumos uz sejas vai ķermeņa, vai pat pašu caurduršanas procesu."  Ja šim vārdam latviešu valodā ir vairākas nozīmes, kas šajā uzdevumā ir vienlīdz interpretējamas, tad piedāvāju šo uzdevumu anulēt kā nekorektu.


Atsaucoties uz Jūsu komentāru, kur Jūs rakstāt, ka:

''Varbūt arī ietekmē, bet vai to varēs klasificēt kā dzirdes traucējumu?''

Ja pieņem, ka tas, ka auss ejas aizsegšanas neklasificējas kā dzirdes traucējums, tad arī pīrsingam analoģiskais gadījums - sēra korķis auss ārējā ejā, kur tāpat tiek aizsegts auss kanāls - nav dzirdes traucējums, taču uzdevumu veidotāju atbilde tajā jautājumā ir "dzirde pasliktināsies".


"*Ausu aizbāžņu lietošana nenozīmē to, ka cilvēkam ir dzirdes traucējumi." 

Ar ko atšķiras ausu aizbāžņa ietekme uz dzirdi no sēra korķa ietekmi uz dzirdi?


Secinājums - vai nu nekorekts ir jautājums par pīrsingu, jo iespējams dažādi interpretēt, un iespējamas vairākas atbildes, tāpēc jautājums būtu anulējams. Bet, ja uzskata, ka  auss kanāla aizsegšana nekvalificējās kā dzirdes traucējums, tad atbilde uz jautājumu par sēra korķi ir nepareiza. Abas situācijas ir analoģiskas.

Uko Kokņevičs attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Uko Kokņevičs — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 20:09
 

Nu, es domāju, ka Miša ir pretty much rekt. 

Jānis Liepiņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Jānis Liepiņš — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 17:58
 

Labvakar, 

Dzirdes traucējumu  uzdevumu veidotāji izjautāja olimpiādes dalībnieku viedokli par dažādu faktoru ietekmi uz cilvēka dzirdi.  

Skaņas viļņiem piemīt īpašības apliekties ap šķērsli, kas ir priekšā auss ejai, bet sēra korķa gadījumā skaņai nevar apliekties šķērslim, jo auss eja ir hermētiski noslēgta. Tādejādi pīrsings ir pirmās situācijas piemērs (šķērslis būtiski netraucē dzirdei), bet sēra korķis ir gadījums no otrās situācijās (dzirde pasliktinās). 

Uzteicam atsevišķu olimpiādes dalībnieku vērību un komentārus, tie noteikti veicinās uzdevumu formulēšanas kvalitāti nākotnē.

Aija Gudkova attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Aija Gudkova — pirmdiena, 2015. gada 30. novembris, 19:44
 
Jautājums 17, otrā aile

Pamatojoties uz Līgas Sausiņas mācību grāmatu ''Bioloģija vidusskolai 3.daļa'', transpirācija ir ūdens izkļūšana no auga atmosfērā, kas galvenokārt notiek, iztvaikojot caur atvārsnītēm. 
Vai dotajā jautājumā transpirācija un iztvaikošana nav vienlīdzīgi procesi?


Jautājums 19, otrā aile

Uzdevumā prasīts atzīmēt lūksnes vadaudus, kā pareizā atbilde norādīts B.
Manuprāt, B struktūra ir kambijs, savukārt E struktūra ir lūksnes vadaudi. Pamatojos uz augstāk minētās grāmatas piedāvāto informāciju un attēliem. 


Jānis Liepiņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Jānis Liepiņš — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 17:10
 

atbildi uz Jūsu komentāru sniegsim rīt.

Jānis Liepiņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Jānis Liepiņš — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 22:44
 

Sveicināti, 

Jautājumā par gutācijai traucējošo faktoru dienas laikā, tiks ieskaitītas abas atbildes (gan iztvaikošana, gan transpirācija).

Uzdevuma attēlā redzams divdīgļapju stumbra šķērgriezums.

Koksnes vadaudus (trahejas un traheīdas) veido nedzīvas šūnas ar  pārkoksnētiem šūnapvalkiem. Koksnes vadaudu funkcija galvenokārt ir ūdens un minerālvielu transports.

Lūksnes vadaudus (sietstobri ar pavadītājšūnām) veido dzīvas šūnas ar nepārkoksnētiem šūnapvalkiem. Lūksnes vadaudu funkcija galvenokārt ir auga sintezēto organisko vielu transports.

Sklerenhīmu veido cieši kopā esošas pārkoksnētas šūnu grupas, to galvenā funkcija ir stumbra mehāniskais balsts. Sklerenhīmas šķiedras ir tās kas veido daudzu praksē lietotu augu šķiedras, piemēram, kaņepāju šķiedras.

Attēlā redzamais divdīgļlapju stumbra šķērsgriezums ir iekrāsots ar krāsvielu, kas pārkoksnējošos šūnapvalkus krāso sarkanus (piemēram, koksne ir sarkana, tāpat sarkana ir arī sklerenhīma). Nepārkoksnētie pamataudi ir zili, tāpat zili ir arī lūksnes vadaudi. Mācību grāmatā ievietotajā saulespuķes stumbra šķērsgiezumā ir redzama tāda pat aina - pārkoksnētie stumbra audi (koksne un sklerenhīma) ir iekrāsoti vienā, bet nepārkoknsētie audi (lūksne, parenhīma) otrā krāsā. Fakts, ka mācību grāmatā  acīmredzami pārkoksnēta stumbra anatomiska struktūra (sklerenhīma) ir nosaukta par lūksni ir kļūda un to vajadzētu novērst.

Attiecībā par divdīgļlapja stumbra šķērsgriezumu un lūksnes atrašanu tajā, tiks saglabāta atbilde B. Par E atbildi dalībnieks saņems 0,7 punktus (jo acīmredzami savā atbildē izmantojis kļūdainu izejas informāciju).

Rinalds Seržants attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Rinalds Seržants — pirmdiena, 2015. gada 30. novembris, 21:42
 
Kāda ir atšķirība starp jēdzieniem : transpirācija un iztvaikošana 17.jautājumā ?
Dagnija Ciematniece attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Dagnija Ciematniece — pirmdiena, 2015. gada 30. novembris, 21:49
 
Labvakar! Man šķiet, ka man šajā uzdevumā tomēr ir pareizas atbildes. Izlabotajā variantā ir teikts, ka kode visdrīzāk neizdzīvos un tātad neelpos. Tas nozīmē, ka CO2 netiks izdalīts un O2 netiks patērēts.

Agnese Kokina attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Agnese Kokina — pirmdiena, 2015. gada 30. novembris, 22:33
 

Lai gan kode neelpos, to darīs sūnas.

Dagnija Ciematniece attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Dagnija Ciematniece — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 20:33
 

Vai tad sūnas nefotosintezēs?

Jānis Liepiņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Jānis Liepiņš — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 21:30
 

Sūnas gan fotosintezē, gan arī elpo.

Mihails Džondžua attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Mihails Džondžua — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 19:05
 
Kas 3B jautājumā ir saprotams kā "labi"?

Jaut:

Ķermeņa daļas  ir labi nodalītas ar vidukļa iežmaugu

Kā šajā gadījumā kvalitatīvi atšķīras varianti labi vai slikti?

Novērtē apgalvojumus par to kādēļ ir krasa atšķirība starp temperatūras līknēm, kas uzņemtas tauriņa krūšu daļā un vēdera daļā, kā patiesus vai aplamus

Ja balstīties uz dotajām līknēm es neuzskatītu nodalījumu par labu, jo neskatoties uz to kā mērījumu vērtības atšķirās, pašas līknes ir līdzīgas => krūšu daļas temperatūra paaugstināšanās (muskuļu darbības rezultātā) krasi ietekmē arī vēdera temperatūru (26-32 grādi, kas ir stipri vairāk par 10% un tas ir neieskaitot Vēders tauriņiem tiek aktīvi dzesēts ar elpošanas kustībām).

kur ir robeža starp labi/slikti/viduvēji... ? 

Uko Kokņevičs attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Uko Kokņevičs — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 20:26
 

Novērtē apgalvojumus par to kādēļ ir krasa atšķirība starp temperatūras līknēm, kas uzņemtas tauriņa krūšu daļā un vēdera daļā, kā patiesus vai aplamus


Visa grafika laikā starp krūšu daļas temperatūras līkni un vēdera daļas temperatūras līkni ir vismaz 10°C, kas ir krasa atšķirība. Atšķirība izpaužas ne kā grafika formā, bet gan kā temperatūru atšķirība. Ceru, ka palīdzēju izprast uzdevumu. 

Mihails Džondžua attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Mihails Džondžua — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 15:15
 

Tas ir kā es to vērtēju, un mans vērtējums var atšķirties.

"kur ir robeža starp labi/slikti/viduvēji... ? "

paliek aktuāls...

Agnese Kokina attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Agnese Kokina — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 22:40
 

Šajā gadījumā ar teikumu "labi nodalīts" ir domāts, ka tauriņiem, tāpat kā plēvspārņiem, ir izteikta vidukļa iežmauga, savukārt vabolēm vai siseņiem vēdera iežmauga ir mazāk izteikta un ļauj notikt aktīvākiem siltuma apmaiņas procesiem starp krūtīm un vēderu.


Bet nemsim vērā ierosinājumu nākamreiz jautājumus formulēt precīzāk.

Dagnija Ciematniece attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Dagnija Ciematniece — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 20:40
 

Vai tiešām no sākuma izveidojās zīdītāji un tikai pēc tam putni? Putniem taču ir primitīvāka vairošanās.


Agnese Kokina attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Agnese Kokina — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 21:40
 

Zīdītāju priekšteči attīstās pirms putnu priekštečiem. Lai gan tagad lielākā daļa zīdītāju iznēsā mazuļus dzemdē, primitīvie zīdītāji, visticamāk dēja olas (pīļknābji)


Dagnija Ciematniece attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Dagnija Ciematniece — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 21:22
 

3) Neizskatās, ka skaņas veiktais ceļš līdz Kortija orgānam būtu garāks kā pusotrs gliemeža garums...


Agnese Kokina attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Agnese Kokina — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 22:17
 

Risinot šo uzdevumu, jums bija jābalstās uz iepriekš sniegto informatīvo tekstu, kurā skaidrots, ka skaņa ceļo līdz gliemeža galam un atpakaļceļā ierosina Kortija orgānus. Tādā veidā augstas frekvences skaņas spēj ierosināt Kortija orgānus tuvāk gliemeža sākumam, jo tām piemīt lielāka enerģija un spēj veikt tālāku distanci.


Ričards Kauliņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Ričards Kauliņš — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 22:53
 
Labvakar!
Pirmkārt, gribētu pateikties visiem 38. olimpiādes organizatoriem.
Lūdzu sniedziet skaidrojumu sekojošo atbilžu rezultātu vērtējumam.
Balstoties uz man pieejamās informācijas, sapratu, ka
Jautājums 17

17.jautājumā otrajā ailē atbilde "transpirācija" ir pareiza.

Par informācijas avotu ņēmu H.Mauriņas grāmatas "Augu fizioloģija" 61.lpp.

H.Mauriņa "Augu fizioloģija" 61.lpp

19.jautājumā otrajā ailē, nepieciešams izvēlēties lūksnes vadaudus. Pārskatot darbu, kā pareizā atbilde ir norādīts B variants, taču balstoties uz Līgas Sausiņas mācību grāmatas pieejamo informāciju ''Bioloģija vidusskolai 3.daļa'' pareizā atbilde būtu E.
Jautājums 19


2.7.att.
Līgas Sausiņas mācību grāmata ''Bioloģija vidusskolai 3.daļa'' 45.lpp 2.7.att.

25.jautājums: Balstoties uz Bioloģijas Olimpiādes satura 3.4.6. punktu, par DNS sintēzi šūnās ir jāzina tikai valsts (3.posma) bioloģijas olimpiādē.

Jau iepriekš pateicos.
Ar cieņu
Ričards Kauliņš




Jānis Liepiņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Jānis Liepiņš — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 16:56
 

Sveicināti, 

Jautājumā par gutācijai traucējošo faktoru dienas laikā, tiks ieskaitītas abas atbildes (gan iztvaikošana, gan transpirācija).

Attēlā redzams divdīgļapju stumbra šķērgriezums.

Koksnes vadaudus (trahejas un traheīdas) veido nedzīvas šūnas ar  pārkoksnētiem šūnapvalkiem. Koksnes vadaudu funkcija galvenokārt ir ūdens un minerālvielu transports.

Lūksnes vadaudus (sietstobri ar pavadītājšūnām) veido dzīvas šūnas ar nepārkoksnētiem šūnapvalkiem. Lūksnes vadaudu funkcija galvenokārt ir auga sintezēto organisko vielu transports.

Sklerenhīmu veido cieši kopā esošas pārkoksnētas šūnu grupas, to galvenā funkcija ir stumbra mehāniskais balsts. Sklerenhīmas šķiedras ir tās kas veido daudzu praksē lietotu augu šķiedras, piemēram, kaņepāju šķiedras.

Attēlā redzamais divdīgļlapju stumbra šķērsgriezums ir iekrāsots ar krāsvielu, kas pārkoksnējošos šūnapvalkus krāso sarkanus (piemēram, koksne ir sarkana, tāpat sarkana ir arī sklerenhīma). Nepārkoksnētie pamataudi ir zili, tāpat zili ir arī lūksnes vadaudi. Mācību grāmatā ievietotajā saulespuķes stumbra šķērsgiezumā ir redzama tāda pat aina - pārkoksnētie stumbra audi (koksne un sklerenhīma) ir iekrāsoti vienā, bet nepārkoknsētie audi (lūksne, parenhīma) otrā krāsā. Fakts, ka mācību grāmatā  acīmredzami pārkoksnēta stumbra anatomiska struktūra (sklerenhīma) ir nosaukta par lūksni ir kļūda un to vajadzētu novērst.

Attiecībā par divdīgļlapja stumbra šķērsgriezumu un lūksnes atrašanu tajā, tiks saglabāta atbilde B. Par E atbildi dalībnieks saņems 0,7 punktus (jo acīmredzami savā atbildē izmantojis kļūdainu izejas informāciju).

Ingus Jānis Pretkalniņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Ingus Jānis Pretkalniņš — otrdiena, 2015. gada 1. decembris, 23:20
 

14.jautājums

Pastāvīgas vibrācijas izraisīta Kortija orgānu atrofija

Šis ir sensorineirālās dzirdes zudums, kas rodas, jo auss gliemezī sensorās šūnas (matveida šūnas, receptori) tiek sabojātas. Šīs sensorās šūnas, kas veido Kortija orgānu, mehāniskās svārstības pārveido neirālos impulsos, kurus smadzenes uztver kā skaņu. Svārstību frekvence nosaka skaņas augstumu, taču amplitūda - skaļumu. Ja viļņa amplitūda ir pārāk liela (skaņa ir pārāk skaļa), šie matiņi pārāk spēcīgi noliecoties tiek sabojāti, taču tas, cik daudz matiņu tiek sabojāti atkarīgs gan no viļņa amplitūdas, gan laika, kurā vilnis uz tiem iedarbojās. Šajā procesā iespējama gan pilnīga dzirdes zaudēšana, gan dzirdes pasliktināšanās, kas gan abos gadījumos cilvēkam ir neatgriezeniska. Tā kā vārds "atrofija" latviešu valodā var apzīmēt gan pilnīgu orgāna funkcijas izbeigšanos, gan arī procesu, kurā tikai samazinās orgāna funkcija, arī šajā jautājumā nav viennozīmīgas atbildes, jo gadījumā, kad bojā iet tikai daļa matiņu, dzirde netiek zaudēta pilnībā. Skaidrs, ka cilvēkam šis process ir neatgriezenisks, bet nav obligāti, ka tas novedīs pie absolūta dzirdes zuduma.

Turklāt nekur uzdevumā nav minēts, ka runa iet par cilvēka ausi, jo, piemēram, putniem šāda veida bojājumi ir atgriezeniski, jo šīs šūnas atjaunojas.

Uzskatu, ka uzdevumu jāanulē, jo var interpretēt vairākos veidos, kur visi veidi atbilst uzdevuma nosacījumiem ( iespējamas 3 atbildes - dzirde pasliktināsies, atgriezenisks dzirdes zudums, neatgriezenisks dzirdes zudums).


Balstoties uz avotiem:

*Atrofija -audu vai orgāna samazināšanās, ... Parasti šādos gadījumos samazinās vai izbeidzas attiecīgā orgāna funkcija. ( https://www.neslimo.lv/pme/?name=atrofija )

*Atrophy is the partial or complete wasting away of a part of the body. (https://en.wikipedia.org/wiki/Atrophy)

*"organ of Corti contains the mechanoreceptors of the ear, hair cells with hairs projecting into the cochlear duct...

 In hearing, the ear transduces this mechanical stimulus (pressure waves) into nerve impulses that the brain perceives as sound.'' (Campbell, BIOLOGY, tenth edition, 1107 and 1108 page)

*The most common kind of hearing impairment, sensorineural hearing loss (SNHL), includes as one major cause the reduction of function in the organ of Corti. Specifically, the active amplification function of the outer hair cells is very sensitive to damage from exposure to trauma from overly-loud sounds. (https://en.wikipedia.org/wiki/Organ_of_Corti)

A common cause or exacerbating factor in sensory hearing loss is prolonged exposure to environmental noise, for example, being in a loud workplace without wearing protection, or having headphones set to high volumes for a long period. ... SNHL is generally permanent and can be mild, moderate, severe, profound, or total. (https://en.wikipedia.org/wiki/Sensorineural_hearing_loss)

Mihails Džondžua attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Mihails Džondžua — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 00:16
 

Cik es zinu atrofijai ir tieksme pasliktināties(neesmu pilnīgi drošs par konkrētu gadījumu)-tā kā atrofijas rezultātā dzirde pasliktinās-cietušais turpmāk centīsies to kompensēt(skaļākas mākslīgās skaņas, skaļāka komunikācija) kas, visticamāk, novedīs pie dzirdes zaudēšanas. Jebkurā gadījumā process izraisa neatgriezenisku dzirdes pasliktināšanos/zudumu.

"Turklāt nekur uzdevumā nav minēts, ka runa iet par cilvēka ausi, jo, piemēram, putniem šāda veida bojājumi ir..."

Ja nu gadījumā putni taisa pīrsingu vai tīra ausis (?!) ar zobbakstāmajiem (no uzdevuma konteksta) tad protams.

P.S Ja balstīties uz loģiku, ka kautkur kaut-kas nav minēts te droši var piesieties pusei no jautājumiem.

Ingus Jānis Pretkalniņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Ingus Jānis Pretkalniņš — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 00:45
 

Uzdevumā apakšjautājumi nav nekādā veidā saistīti un neizriet viens no otra, šajā jautājumā Kortija orgāns ir gan putniem, gan zīdītājiem un jebkurš no šiem dzīvniekiem var saskarties ar vibrācijām! Tas nav nekas pārsteidzošs, ka bioloģijas olimpiādē jautājumi nav tikai par cilvēku. Nemaz nerunājot par to, ka iepriekšējos jautājumos tikai apskatītas ļoti dažādu dzīvnieku dzirdes orgāni.

Ingus Jānis Pretkalniņš attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Ingus Jānis Pretkalniņš — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 00:55
 

Kā arī, viedokli par uzdotajiem jautājumiem vēlētos dzirdēt no uzdevumu veidotājiem.

Uko Kokņevičs attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Uko Kokņevičs — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 21:05
Uko Kokņevičs attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Uko Kokņevičs — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 21:18
 

Šitas tikai, lai piesaistītu uzdevumu veidotājus, btw. 

Agnese Kokina attēls
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
nosūtīja Agnese Kokina — trešdiena, 2015. gada 2. decembris, 22:01
 

Lai gan uzdevuma veidotāji vēlējās ar atrofiju apzīmēt pilnīgu funkciju zudumu, attiecīgi arī dzirdes zudumu vai kurlumu, kā rezultātu, pieņemam jūsu argumentus, ka atrofija var tikt uztvera arī kā process un ieskaitām kā pareizu arī atbilžu variantu "dzirdes traucējumi".