Olimpiādes rezultātu apspriešana

11.klase, 5.jautājums

11.klase, 5.jautājums

by Alberts Bilzēns -
Number of replies: 10

Ja tramvajs ir stāvošs, tad tam būtu jāpiemīt miera berzei, jo, tikai pārvarot šo berzi tramvajs sāks kustēties un tam berzes koeficients mainīsies uz rites berzi.

Tātad, aprēķinos, manuprāt, būtu jāizmanto koef. 0.2 nevis 0.01, kā ir darīts skaidrojumā, jo "tramvajs var stāvēt nekustīgs" man asociējas ar miera berzi.

In reply to Alberts Bilzēns

Atbilde: 11.klase, 5.jautājums

by Roberts Darkevics -
Šeit ar miera berzi domāta bija berze, kas ir starp riteni un sliedi, novēršot slīdēšanu
In reply to Alberts Bilzēns

Atbilde: 11.klase, 5.jautājums

by Lorenss Martinsons -
Nepiekrītu. Arī "nekustīga tramvaja" riteņi tiecas uz ripošanu, ja tas ir uz slīpas virsmas un rites berzes spēks ir vienīgais, kas tam var pretoties. Miera berzes (0.2) ir koeficients, kas būtu jāizmanto tikai un vienīgi gadījumā, kad tramvajs ir nobremzējis (riteņu rotācija nevar notikt).
In reply to Alberts Bilzēns

Atbilde: 11.klase, 5.jautājums

by Jānis Cīmurs -
1) Ja novieto klucīti uz slīpās virsmas, tad to, ka klucītis slīd vai neslīd, nosaka miera berzes koeficients. Tā pat arī bumbiņai vai cilindram slīdēšanu nosaka miera berzes koeficients. Bet bumbiņa vai cilindrs var arī ripot. Un ripošana notiks pie ievērojami lēzenākiem kalniem.
Arī tramvajs (bez ieslēgtām bremzēm) drīzāk ripos nekā slīdēs, jo rites berzes koeficients ir mazāks nekā miera berzes koeficients.

2) Vai esi redzējis kādu tramvaju vai automašīnu, kura bez bremzēm stāv uz slīpas virsmas? Es nē.
Tāpēc, manuprāt, rezultāts ~10° neizklausās ticams

3) Iegūtā vērtība, kas iegūta izmantojot miera berzes koeficientu nosaka maksimālo kalna slīpumu, kurā tramvajs var stāvēt (ar ieslēgtām bremzēm).
In reply to Jānis Cīmurs

Atbilde: 11.klase, 5.jautājums

by Eduards Teteris -
riteņu miera berzes koeficients μm= 0.2
^Ar šiem vārdiem es saprotu tieši berzi kas jāpārver lai riteņus ieripinātu, pēc jūsu teiktā tas nosaka berzi starp dzelzi un dzelzi(tranvaja riteņiem un zemi, ja ritenis nevar ripot, jo tas ir nosprostots). No dotā nevar skaidri noteikt par kuru variantu ir teikts.
Manuprāt, tad jābūt norādītai trešajam berzes koeficientam, jo citādi šajā situācijā tiek pieņemiets, ka tramvajam, kad bremzes nav pieslēgtas, miera berze koeficients ir vienāda ar dinamisko berzes koeficientu, kas neizklausas ticami. Es pieņēmu, ka riteņu miera berzes koeficients ir vienāds ar tranvaja miera berzes koeficientu.
2) Esmu redzējis, ka tramvajs stāv 1 grāda lenķī pret horizontu un nekustas, neizmantojot bremzes.
In reply to Eduards Teteris

Atbilde: 11.klase, 5.jautājums

by Jānis Cīmurs -
1) Ar vārdiem "berzi, kas jāpārver lai riteņus ieripinātu" tu ļoti labi nodefinēji rites berzi. Rites berzes gadījumā parasti neizšķir statisko un dinamisko gadījumu, jo atšķirības nav.

2) 1 grāds ir tuvāk uzdevumā dotajai atbildei nekā tevis izrēķinātajai.
In reply to Eduards Teteris

Atbilde: 11.klase, 5.jautājums

by Ansis Ēcis -
Mana izpratne par šiem jautājumiem ir aptuveni tāda:
Miera berze jāpārvar, lai ķermenis sāktu slīdēt un tad mēs jau runājam par slīdes berzi. Bieži miera berzes koeficients ir lielāks par slīdes berzes koeficientu.
Kad notiek ripošana, tad darbojas tieši miera berze, jo ritenis "atsperas" no sliedes/zemes, lai ripotu. Miera berze ir iemesls, kāpēc ritenis ripo, bet, ja tā tiek pārvarēta, tad ritenis izslīdēs. Tā kā bieži miera berzes koeficients ir lielāks nekā slīdes, automašīnām ir ABS sistēma, kas bremzējot neļauj nobloķēties riteņiem, lai straujāk var apstāties.
Ja tramvajs stāv ar nenobloķētiem riteņiem, tad, lai tas sāktu ripot ir jāpārvar rites berze, bet lai tas sāktu slīdēt - miera berze. Tas var sākt kustēties, nepārvarot miera berzi, bet gan to "izmantojot", lai varētu ripot, jo tas nevar ripot, pārvarot miera berzi, jo tad tas jau slīdēs.
Šādi saprotu fiziku es.
In reply to Alberts Bilzēns

Atbilde: 11.klase, 5.jautājums

by Jānis Cīmurs -
Žūrijas lēmums ir neko šajā uzdevumā nemainīt.