Dabaszinības 11
Topic outline
-
-
Simulācija par divu mašīnu elastīgu sadursmi. Var izmantot, lai radītu priekšstatu par ķermeņu masas un ātruma ietekmi uz to sadursmes raksturlielumiem.
Iespējams mainīt parametrus (automašīnu masa, ātrums).
-
Animācija “ Kustība, ceļš, trajektorija”
-
Animācija - vienmērīga paātrinājuma grafika veidošana
-
Video ir 7 inerces kustības demonctrējumi, kas palīdzēs skolēniem izprast inerces lomu ķermeņu kustībā. J. Nosale
-
-
Animācija - kapilaritāte augsnē. Izmantojama, lai radītu izpratni par kapilaritātes izpausmēm dabā un tās nozīmi dzīvības uzturēšanā uz Zemes.
-
Simulācija: Šķidruma spiediens un plūsmas (izvēlas Fluid Pressure and Flow).
Iespēja izvēlēties šķidrumus ar dažādiem blīvumiem un atšķirīgus tecēšanas ātrumus.
-
Video parādīts eksperiments kā panākt ūdens momentālu pāreju no šķidra stāvokļa cietā (sasaldēšana). Var lietot stundas aktualizācijas fāzē vai arī pamēģināt pašiem uztaisīt šādu eksperimentu apjēgšanas fāzē ( aizņem apmēram 20.min.). Video palīdz izskaidrot arī ūdens ietekmi uz klimata veidošanos, pamatojoties uz ūdens fizikālajām īpašībām. J.Nosale
-
-
Runājot ar skolēniem par gāzi, šo video var noskatīties un pēc tam veikt eksperimentu kopā.
Nepieciešams: NaOH , follijs, balons.
-
Video rāda turbulentu un lamināru plūsmu caurulēs. Palīdz saprast jēdzienus laminārā plūsma un turbulentā plūsma un atšķirības starp tām. Var lietot stundas apjēgšanas fāzē. J. Nosale
-
-
Video stāstīts par narkotisko vielu iedarbību uz cilvēku un atkarības veidošanās mehānismu - kādas pārmaiņas notiek smadzenēs un kāpēc. Skolēniem jāsaprot angļu valoda vai skolotājam jākomentē. Var izmantot būtisko jēdzienu (piemēram, dopamīns) saklausīšanai, atkarības rašanās izpratnes veidošanai.
-
Video ir eksperiments, kas rāda kā olā saturošais kalcijs, nātrijs un fosfors tika izšķaidīti ar vielām, ko satur gāzēts dzēriens – kofeīna citrāts, citronskābe un fosforskābe. Šo viedo var izmantot stundas aktualizācijas fāzē un tas parāda kā daži gāzētie dzērieni var ietekmēt cilvēka organismu. J. Nosale
-
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Izprot atkarību izraisošo vielu ietekmi uz cilvēka veselību.
Raidījuma anotācija: Sižets par alkoholisma noslieces ģenētiskajiem un vides ietekmējošiem faktoriem. Savukārt, studijā saruna par alkoholisma bioķīmiju un atkarības mehānisma veidošanos ar LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošo pētnieku Armandu Vīgantu un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra narkoloģi, psihiatri Ingu Landsmani.
Datums, laiks: 2013.04.25., 10:05
-
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Izprot tauku, ogļhidrātu, olbaltumvielu, ūdens, minerālvielu un vitamīnu lomu cilvēka organismā.
Raidījuma anotācija: Reportāžā par to, kā nosaka ūdens fizikāli ķīmiskās un ķīmiskās analīzes stāsta zinātniskā institūta "BIOR" ķīmijas nodaļas vecākais eksperts Valērijs Borovikovs. Savukārt studijā saruna par dzeramo ūdeni Latvijā ar RTU Būvniecības fakultātes Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociēto profesoru, inženierzinātņu doktoru Tāli Juhnu.
Datums, laiks: 2013.04.22., 10:05
-
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Raksturo cilvēka veselību ietekmējošos faktorus (pārtika, medikamenti, mazgāšanas līdzekļi, kosmētiskie līdzekļi, atkarību izraisošas vielas, elektromagnētiskais starojums, vīrusi un baktērijas).
Raidījuma anotācija: Intervija ar psihiatri, miega ārsti Iju Cimdiņu par norisēm aizmigušā cilvēka organismā. Savukārt, studijā kopā ar LU Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāju, habilitēto bioloģijas doktoru Juri Aivaru saruna par cilvēka fizioloģijas jautājumiem.
Datums, laiks: 2012.12.27., 10:05
-
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Raksturo cilvēka veselību ietekmējošos faktorus (pārtika, medikamenti, mazgāšanas līdzekļi, kosmētiskie līdzekļi, atkarību izraisošas vielas, elektromagnētiskais starojums, vīrusi un baktērijas).
Raidījuma anotācija: Intervija ar LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošo pētnieku Pāvelu Semjonovu par labajām baktērijām pārtikā un cilvēka organismā. Savukārt, studijā kopā ar LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras docenti Vizmu Nikolajevu sarunu turpināsim par pārtikas mikrobioloģijas jautājumiem.
Datums, laiks: 2013.01.31., 10:05
-
-
Augi barojās autotrofi, bet ir arī izņēmumi. Daži augi barojās ar gatavām organiskām vielām - ķer kukaiņus.3 min gara video filma. Skolēniem skatotie jādod atbildēt uz jautājumiem.
-
Dzīvnieku uzvedības formas - nosacījuma reflekss [iegaumēšana].Šis video ir nepieciešams , lai stāstīto paspilgtinātu ar uzskatāmu materiālu. Noder apjēgšanas fāzē, kad skolotāja stāsta par nosacījuma refleksiem.
-
Video attēlota dažādu sēņu augšana un attīstība, skaidroti to attīstības posmi un nozīme.
-
Video tiek attēlots barības ķēdes piemērs un skaidrots, cik sarežģītas un daudzveidīgas barošanās ķēdes sastopamas.
-
Skolēnu iespēja interaktīvi un patstāvīgi izpētīt dažādas cilvēka orgānu sistēmas, to novietojumu, sastāvdaļas, pilnveidojot izpratni par savu ķermeni. Aplikācijai var piekļūt, reģistrējoties vai caur savu facebook vai google kontu.
-
Šī darba ietvaros 11. klases skolēni dabaszinību stundās apgūs prasmi strādāt ar IT tehnoloģijām, sadarboties pāros un grupās, izvēlēties svarīgāko un uzskatāmāko informāciju, prezentēt savu darbu.
Grupu skaits:6
Darba izstrādei plānotas divas (40 min.) stundas un divas - skolēnu darba prezentācijai.
Stundas beigās dati tiek apkopoti un izlikts vērtējums desmit ballu skalā.
-
Video parādā, kā mazgāšanas līdzeklis iedarbojās uz eļļainajiem traukiem. Var izmantot aktualizācijas fāzē. J.Nosale
-
Video parādīts kā pagatavot krāsvielas uz dažādu šķidinātāju bāzes. Var izmantot aktualizācijas fāzē intereses izraisīšanasi vai arī pašiem veikt šādu eksperimentu klasē apjēgšanas fāzē. Eksperimentam nepieciešamās vielas: sarkanie kāposti, ūdens, cepšanas soda, galda etiķis, mazgāšanas soda, sārms. J.Nosale
-
Video parādīta cilvēka elpošanas sistēmas animācija. Var izmantot stundas apjēgšanas fāzē pie tēmas "Dažādu organismu elpošanas, gremošanas, asinsrites, izvadsistēmas uzbūves atšķirības". J.Nosale
-
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Novēro un salīdzina organismu kustību un izvērtē to pielāgotību dzīves videi.
Raidījuma anotācija: Sižets par plēsēju zobiem, kas kalpo zvēriem par bīstamu ieroci. Savukārt, studijā saruna ar LU Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras pētnieku, bioloģijas doktoru Oskaru Keišu - par plēsonības dzīves stilu dzīvnieku vidū.
Datums, laiks: 2013.03.13., 10:05
-
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Ar piemēriem ilustrē organismu pielāgotību dzīves videi; Izprot ekoloģisko faktoru (biotiskie faktori, abiotiskie un antropogēnie faktori) ietekmi uz organismiem.
Raidījuma anotācija: Sižets par organismu grupu, kas uzrāda dažas dzīvniekiem raksturīgas iezīmes,- un tās ir gļotsēnes. Savukārt, studijā kopā ar LU Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociēto profesori Tatjanu Zorenko saruna par to, kā dzīvnieki pārvar nelabvēlīgos vides apstākļus, pielieto jaunu uzvedību un inovācijas.
Datums, laiks: 2013.01.03., 10:05
-
Skolēnam sasniedzamais rezultāts: Izprot ekoloģisko faktoru (biotiskie faktori, abiotiskie un antropogēnie faktori) ietekmi uz organismiem.
Raidījuma anotācija: Par mums tuvāko jūru - Baltijas jūru. Vispirms var noklausīties Zanes Lāces sižetu par jūras putnu sastopamību Baltijas jūrā atkarībā no biotiskajiem un abiotiskajiem faktoriem jeb atkarībā no tā, kāda veģetācija un barība tur atrodama un kāds ir klimats, augsne un un citi faktori. Ar pētījumu iepazīstina bioloģijas doktors Ainārs Auniņš. Raidījuma otrajā pusstundā sarunu ar Latvijas hidroekoloģijas institūta vadošajiem pētniekiem Solvitu Strāķi un Juri Aigaru par biogēnajām vielām un par to, kā tās nonāk Baltijas jūrā un ietekmē jūras ekosistēmu.
Datums, laiks: 2013.04.10., 10:05