11. klases uzdevumu apspriešana

11. klases uzdevumu apspriešana

Nosūtīja Zane Ozoliņa
Atbilžu skaits: 5

Šajā forumā aicinājums apspriest bioloģijas olimpiādes 2.posma 11. klases uzdevumus un to risinājumus.

Atbildot uz Zane Ozoliņa

Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana

Nosūtīja Amanda Žebracka
Labvakar!

Radušies daži jautājumi:

2.jautājums 1.2,
kāpēc 2.piemērā ar jautājumu, dažiem cilvēkiem ūdens padzeršana palīdz mazināt kapsacīna radīto dedzinošo sajūtu, nevarētu būt atbilde D? Jo auksts vai vismaz vēss ūdens iedarbojas uz zemas temperatūras receptoriem, piemēram, Krauzes ķermeņiem, kuri sāk sūtīt signālus pa nervu un savukārt tas arī traucē parvadīt to signālu pa nervu, kas iet no augstas temperatūras receptora,kas sajūt kapsaicīnu, to pašu ,mauprāt, varētu arī piesaisīt pie 3. jautājumu, ja tiktu atzīmēts,ka citrusu sula ir vēsa.

7.jautājums J.piemērs,
kāpēc atbilde parazitoīdisms nevar būt ieskaitīta? Neskatoties uz to, ka baktērijas nesauc par parazitoīdiem, bet pēc loģikas šajai atbildei vajadzētu arī derēt ( jo parazitoīdisms ir tad,kad saimnieks,kas mūsu gadījumā ir koks, tiek nogalināts, mūsu gadījumā novītis).

Ar cieņu,
Žebracka Amanda
Atbildot uz Amanda Žebracka

Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana

Nosūtīja Zane Ozoliņa
1) Kā jau pētījumos, ja runa par šķidrumu, tad pieņem, ka istabas temperatūrā. Ja ūdens būtu auksts, tad būtu norādīts - ledus auksts vai cits temperatūru precizējošs apzīmējums. Un jāatzīmē, ka pie signālu konkurences atbilde varētu nebūt viennozīmīga.

2) Tekstā, kas ievada šo jautājumu, ir teikts: "Savukārt parazitoīdi ir dzīvnieki, kuri attīstības kāpuru stadijās ir parazīti, bet vēlāk kļūst par plēsoņām." Pirmkārt, baktērijas nav dzīvnieki, otrkārt, tām nav dažādas, tostarp, kāpura stadijas un, treškārt, tās no parazītiem nekļūst par plēsoņām.
Atbildot uz Zane Ozoliņa

Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana

Nosūtīja Zane Ozoliņa
Informēju, ka izskatīsim un atbildēsim uz tām apelācijām, kas šeit tiks publicētas līdz 9.decembra plkst.18:00. Visas izmaiņas tiks apkopotas un publicētas atsevišķā foruma tēmā.
Atbildot uz Zane Ozoliņa

Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana

Nosūtīja Poļina Kurkotova
Labvakar!
Man ir daži jautājumi:
1. 11. jautājums
"......krāsojums ir tas, pēc kura identificē Gram+ šūnas."
Vai etilspirtu tiešam nevar uzskatīt par pareizo atbildi? Kristālvioletais ir metodika, taču spriežot pēc attēla, kas bija dots uzdevumā, Gram+ un Gram- šūnas abas nokrāsojas violētas pēc kristālviolēta lietošanas, bet tikai Gram+ šūnas (ar ko tos var nošķirt no Gram-) nokrāsojas violētas, lietojot tieši etilspirtu

2. 14. jautājums "Pieņemot, ka katrā plates bedrītē nokļuva ne vairāk par vienu rauga šūnu, cik rauga šūnu bija 1 mL neatšķaidītā paraugā? Atbildi noapaļojo līdz veseliem skaitļiem!"
Kā pareizā atbilde jums ir norādīta "4700", taču, lai to aprēķinātu ir jāsaskaita visas bedrītes, kas ir mainījušas krāsu (48) un to sareizināt ar 10 (lai iegūtu daudzumu neatšķaidītā paraugā, 0.1 mL) un vēlreiz ar 10 (lai iegūtu daudzumu 1 mL neatšķaidītā paraugā). 48*10*10=4800, bet ne 4700. Vai taču es kaut kur kļūdijos?

Ar cieņu,
Poļina Kurkotova
Atbildot uz Poļina Kurkotova

Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana

Nosūtīja Jānis Liepiņš
Sveiki,
1.11 etilspirts nav krāsains un tas arī nespēj iekrāsot šūnas, tā. Tā funkcija ir atmazgāt kristālvioletā krāsu, kas nav saistījušās ar baktēriju šūnapvalka peptidoglikāna slāni. Gram+ gadījumā šis slānis ir biezs (skat attēlu blakus), bet Gram- - plāns un viegli "izmazgājams".
2.14 Jums taisnība, attēlā redzams, ka krāsas mainīja 48 bedrītes , attiecīgi arī šūnu skaits izejas paraugā bija 4800. Atbilde šajā jautājumā ir labota!