4. Punkta fragmentā ir minēts teikums "Vai gan katram strādniekam sirds nav gavilējusi, kad mēs zinām, ka latviešu tauta kļūs stipra un varena?", kas ĻOTI tieši norāda uz Latvijas autoritārā režīma pamatprincipu - "Latviska Latvija", kam arī jābūt pareizajai atbildei šajā fragmentā...
Manuprāt, šeit ir gan "Latviskas Latvijas", gan "Vienotības" iezīmes, bet "Vadonības" es tur neredzu
Patriotisma caurstrāvotas ir abas olimpiādē piedāvātās runas, savādāk tas nemaz dotajā laika posmā nevarēja būt. Brīva Latvija kā vērtība ir klātesoša. Taču uzdevums ir par K.Ulmaņa realizētajiem autoritārisma principiem (vadonība, vienotība, latviska Latvija), ar latvisku Latviju tika saprasta vienas tautas (latviešu) pārākums pār citām Latvijā dzīvojošām tautām, citātā par to nekā nav.
Domājot par vienotību (Violas Ivanovas komentārs), citātā nav nekādu norāžu, ka visi (strādnieki, zemnieki un kalpotāji) iesim celt nākotni vai ko citu, citātā ir runa tikai par strādniekiem.
Domājot par vienotību (Violas Ivanovas komentārs), citātā nav nekādu norāžu, ka visi (strādnieki, zemnieki un kalpotāji) iesim celt nākotni vai ko citu, citātā ir runa tikai par strādniekiem.
Par 32. jautājuma 4. punktu
Paldies par viedokli, bet paliksim pie faktiem. Teksta "vadonis" minēts 2 reizes, manis šobrīd izceltie vārdi un citāta kopējā noskaņa nav par latvisku Latviju, bet par vadoni, kurš Latviju dara skaistāku.
"Bija laiks, kad valdīja uzskats, ka strādniekam neesot nekā ko zaudēt. Vai strādniekam nav ko zaudēt? Jūs varat zaudēt savas valsts neatkarību, savas valsts brīvību, savas tautas godu. Vai gan katram strādniekam sirds nav gavilējusi, kad mēs zinām, ka latviešu tauta kļūs stipra un varena? Kur jūs esat darbā pie šņācošām mašīnām, tur lai jūsmo ticība vadonim, ticība Latvijai. Jums vienmēr dziedāt jauno, skaisto dziesmu Latvijai - viņas atjaunotājam un vadītājam."
Jā, es pilnībā piekrītu, vadonību kā Latvijas autoritārā režīma principu šajā fragmentā, BET tas nemaina faktu, vēlreiz uzsveru - FAKTU, nevis manu viedokli (...), ka šeit ir minētas patriotisma iezīmes, TOBIŠ daļa no šī fragmenta vēsta: "Vai gan katram strādniekam sirds nav gavilējusi, kad mēs zinām, ka latviešu tauta kļūs stipra un varena." Un NE VELTI šeit ir minēta tieši LATVIEŠU tauta, ne arī kāda cita, kas uzsver Latviešu autoritārā režīma principa "Latviska Latvija" nozīmi šajā fragmentā. Tas, ka šeit ir izskatīts tikai viens , ir izskatīts tikai viens autoritārisma princips ir ļoti liela nedispersēšanas kļūda.
"Bija laiks, kad valdīja uzskats, ka strādniekam neesot nekā ko zaudēt. Vai strādniekam nav ko zaudēt? Jūs varat zaudēt savas valsts neatkarību, savas valsts brīvību, savas tautas godu. Vai gan katram strādniekam sirds nav gavilējusi, kad mēs zinām, ka latviešu tauta kļūs stipra un varena? Kur jūs esat darbā pie šņācošām mašīnām, tur lai jūsmo ticība vadonim, ticība Latvijai. Jums vienmēr dziedāt jauno, skaisto dziesmu Latvijai - viņas atjaunotājam un vadītājam."
"Bija laiks, kad valdīja uzskats, ka strādniekam neesot nekā ko zaudēt. Vai strādniekam nav ko zaudēt? Jūs varat zaudēt savas valsts neatkarību, savas valsts brīvību, savas tautas godu. Vai gan katram strādniekam sirds nav gavilējusi, kad mēs zinām, ka latviešu tauta kļūs stipra un varena? Kur jūs esat darbā pie šņācošām mašīnām, tur lai jūsmo ticība vadonim, ticība Latvijai. Jums vienmēr dziedāt jauno, skaisto dziesmu Latvijai - viņas atjaunotājam un vadītājam."
Patriotisma caurstrāvotas ir abas olimpiādē piedāvātās runas, savādāk tas nemaz dotajā laika posmā nevarēja būt. Brīva Latvija kā vērtība ir klātesoša. Taču uzdevums ir par K.Ulmaņa realizētajiem autoritārisma principiem (vadonība, vienotība, latviska Latvija), ar latvisku Latviju tika saprasta vienas tautas (latviešu) pārākums pār citām Latvijā dzīvojošām tautām, citātā par to nekā nav.
Domājot par vienotību (Violas Ivanovas komentārs), citātā nav nekādu norāžu, ka visi (strādnieki, zemnieki un kalpotāji) iesim celt nākotni vai ko citu, citātā ir runa tikai par strādniekiem.
Domājot par vienotību (Violas Ivanovas komentārs), citātā nav nekādu norāžu, ka visi (strādnieki, zemnieki un kalpotāji) iesim celt nākotni vai ko citu, citātā ir runa tikai par strādniekiem.
Jā, un dotajā citātā ir minēts "(..) mēs zinām, ka latviešu tauta kļūs stipra un varena", kas ĻOTI TIEŠI norāda par tajā laikā hiperbolizēto un pašpasludināto latviešu tautas pārākumu pār citām tautām... Tāpēc atbilde "Latviska Latvija" ir pilnīgi pareiza...
"latviešu tauta kļūs stipra un varena", bet kur ir princips latviska Latvija? Latviska nav tas pats, kas stipra un varena. Mēs nevaram izfantazēt, ka ar vārdiem "latviešu tauta" autors domā poļus, krievus, latgaliešus, ebrejus, vaciešus utt., bet vadoni un vadonību skaidri varam izlasīt tekstā 2 reizes. Skat. manu pirmo komentāru.
Vai tad teikuma daļā "(..)mēs zinām, ka latviešu tauta kļūs stipra un varena." nav saprotama uzsvērtā LATVIEŠU dominance fragmentā??? Te NAV nekas jāfantazē, ne NAV nekas jāizpūš no tukša gaisa. Nevajag pārprast manu teikto un meklēt latviskumu vārdos "stipra un varena" (...), jo ir teikts, ka LATVIEŠU tauta kļūs stipra un varena, uzsveru: "LATVIEŠU," kas pilnīgi tieši norāda, ka tekstā ir uzsvērts princips "LATVISKA LATVIJA". Un nevajag vienas lietas "neesamību" ar citas lietas esamību - tā ir kļūda, tas, ka tur Jūsu uzsvērtais vārds "vadonis" ir pieminēts 2 reizes, neizslēdz faktu, ka tur ir pieminēts princips "Latviska Latvija"...
"Bija laiks, kad valdīja uzskats, ka strādniekam neesot nekā ko zaudēt. Vai strādniekam nav ko zaudēt? Jūs varat zaudēt savas valsts neatkarību, savas valsts brīvību, savas tautas godu. Vai gan katram strādniekam sirds nav gavilējusi, kad mēs zinām, ka LATVIEŠU TAUTA kļūs stipra un varena? Kur jūs esat darbā pie šņācošām mašīnām, tur lai jūsmo ticība vadonim, ticība Latvijai. Jums vienmēr dziedāt jauno, skaisto dziesmu Latvijai - viņas atjaunotājam un vadītājam."
Šeit ir gan "Latviska Latvija", gan "Vadonība". Abi varianti ir diezgan pareizi.
Šeit ir gan "Latviska Latvija", gan "Vadonība". Abi varianti ir diezgan pareizi.
Vai šī apelācija tiks izskatīta???