šeit apspriežam 10 . klases uzdevumus
Par uzdevumu 1.3 kļūdu. Par ceturto aprakstu ir pateikts ka starpība starp to vai zivs skelets ir veidots no skrimšļiem vai kauliem ir bioķīmiskais kritērijs, bet es uzskatu, ka tam jābūt morfoloģiskam, kas paskaidro līdzīgo vai atšķirīgo iekšējajā vai ārējajā uzbūvē, šēit tas ir no tā, ka skelets veidot no skrimšļiem skrimšļzivīm, bet no kauliem kaulzivīm, jo bioķīmiskie kritēriji balstās glavenokārt uz makromolekulu atšķirībām - olbaltumvielu vai nukleīnskābju - nevis uz uzbūvju veidoto materiālu, ko būtu šajā gadījumā pareizāk pielikt pie morfoloģiskā kritērija, kas pasaka kāda ir uzbūve (skeleta uzbūve ir veidota no kauliem vai skrimšļiem).
Paldies par ziņu, izskatīsim
Piekrītu, arī šādi uzskatu. Zivs skeleta uzbūvei būtu drīzāk jāatbilst morfoloģiskajam, nevis bioķīmiskajam kritērijam.
Sveiki,
Skeleta uzbūve, jeb "karkass" kas piedod zivij formu, organizē tās iekšējos orgānus, ļauj veikli peldēt u.c. tik tiešām ir morfoloģiska pazīme. Tāpēc morfoloģiski kaulzivis un skrimšļzivis ir līdzīgas. Bioķīmiski, toties, skrimslis un kauls (no kā veidoti šo divu grupu skeleti) ir atšķirīgas lietas. Skrimslis atšķirībā no kaulaudiem ir proteīniem bagātīgāks, satur mazāk minerālvielas, skrimšļa ūdens saturs ir augstāks nekā kaulaudu. Tāpēc sagaidāmā atbilde bija "bioķīmiskā pazīme". Atbildi nemainīsim.
Skeleta uzbūve, jeb "karkass" kas piedod zivij formu, organizē tās iekšējos orgānus, ļauj veikli peldēt u.c. tik tiešām ir morfoloģiska pazīme. Tāpēc morfoloģiski kaulzivis un skrimšļzivis ir līdzīgas. Bioķīmiski, toties, skrimslis un kauls (no kā veidoti šo divu grupu skeleti) ir atšķirīgas lietas. Skrimslis atšķirībā no kaulaudiem ir proteīniem bagātīgāks, satur mazāk minerālvielas, skrimšļa ūdens saturs ir augstāks nekā kaulaudu. Tāpēc sagaidāmā atbilde bija "bioķīmiskā pazīme". Atbildi nemainīsim.
Skatoties uz 7. jautājuma 10.punkta kļūdu ir teikts, ka dadzis ir visticamāk ticis līdz uzdevuma salai caur vēja palīdzību, bet es uzrakstīju, ka tas nonāca ar putniem, jo dadzim ir īpaši sēklai izaugumi, kuri var strādāt kā āķīši, kas var ieķerties dzīvnieku apmatojumā vai šajā gadījumā apspalvojumā, ar kuru tad putns spētu ar to aizveļot līdz šajai salai un tad putnam tīrot apspalvojumu vai kādā citā veidā nokrist uz šīs salas un izaugt dadzis.
Paldies par ziņu, izskatīsim
Man bija tāda pati problēma. Pat grafikā ir redzāms, ka sugu skaits, kas nokļuva tur ar putnu starpniecību ir daudz vairāk nekā ar jūras vai veja starpniecību, līdz ar to visticamāk, ka pēdēja novērotā suga nonāca tieši ar putnu starpniecību.
In reply to Artjoms Kalmašņikovs
Atbilde: 10. klases uzdevumu apspriešana
Par to punktu ir nedaudz savādāk, es arī pats kļūdījos, es iesaku tev pārlasīt vēlreiz to tekstu. Bet es pats arī neesmu pārliecināts par to.
Atvainojiet, es nepareizi pateicu, es rakstīju par 7 uzdevuma 4 punktu, nevis desmito.
Grafiks ir veidots tā, ka ikk pēc noteikta laika pētnieki uzskaita sugas un reģistrē izmaiņas (vai kāda suga ir nākusi klāt vai nē). Pēdējais sugu "papildinājums" ir reģistrēts 2011. gadā un tas noticis tieši pateicoties ar vēju ieceļojošām sugām. Sugu skaits, kas iecelojis ar putniem ir nemainīgs kopš 2006. vai 2007. gada.
Lai spriestu par šo jautājumu jāaplūko piedāvātā auga attēls. Ir skaidri redzami sēklu lidmatiņi.
Latvijā sastopamais diždadzis, Arctium lappa, visticamāk bija tas dadzis par, kuru Jūs domājāt, ka tas ķeras klāt. Bet arī tad šos augus pārsvarā izplata zīdītāji, nevis putni. Tā kā jautājumā bija lūgts izvēlēties visticamāko veidu un bija pieejams attēls izvērtēšanai, žūrija nolēma atbildes nemainīt
Latvijā sastopamais diždadzis, Arctium lappa, visticamāk bija tas dadzis par, kuru Jūs domājāt, ka tas ķeras klāt. Bet arī tad šos augus pārsvarā izplata zīdītāji, nevis putni. Tā kā jautājumā bija lūgts izvēlēties visticamāko veidu un bija pieejams attēls izvērtēšanai, žūrija nolēma atbildes nemainīt
5. uzdevuma 1. jautājuma daļā par sekundāro reakciju nav konkrēti pateikts kā cilvēks bija inficēts: saņēma poti vai dabiski inficējās. No tā seko, ka iegūta imunitāte var būt vai mākslīgā aktīvā (1. gadījumā), vai dabiskā aktīvā (2. gadījumā).
Labdien, kā pareizi rakstat, uzdevumā bija norādīts, ka cilvēks inficējas ar patogēnu otro reizi. Ar vakcīnu neinficējas un vakcīna nav patogēns. Izmaiņas vērtēšanā netiks veiktas
Labdien!
Uzdevumā 5.1 Teikumā: “Vislielāko vakcīnu daudzumu cilvēks saņem bērnībā
, kas saistīts ar …” , pareizā atbilde ir “lielāku risku inficēties un slimot smagi”. Bet apskatot informāciju, par daudzām slimībām var secināt, ka bērni tās pārslimo daudz vieglāk nekā pieaugušie. Un ar dažām slimībām inficējas retāk nekā pieaugušie.
Piemēram:
1. COVID-19: Bērni veido 1% no visiem COVID-19 gadījumiem vecumā līdz 10 gadiem un 4% vecumā no 10-19 gadiem – EDCD dati (Itālijā 1.2%, Spānijā 0.8%). Latvijā 14.7% no COVID-19 diagnosticētajiem ir bērni. 24. februārī publicēts Ķīnas Infekcijas slimību kontroles un prevencijas (CDC) centrs pārskats par 72 314 COVID-19 apstiprinātiem gadījumiem no kuriem 1.2% diagnosticēts bērniem vecumā no 10 līdz 19 gadiem un 0.9% bija jaunāki par 10 gadiem. SARS-CoV-2 infekcija bērniem izpaužas vieglāk nekā pieaugušajiem. (SARS-CoV-2 infekcija bērniem un pētniecība RSU/BKUS . J.PAVĀRE, L. SMANE, Z. PUČUKA RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE BĒRNU KLĪNISKĀ UNIVERSITĀTES SLIMNĪCA https://www.lza.lv/images/nodalas/02-Kim-biol/12_novembris/JPavare_LZA.pdf)
2. VĒJBAKA: Vējbaku komplikāciju risks palielinās bērniem pēc 12 gadu vecuma, tomēr no slimības sekām vissmagāk cieš pieaugušie. Lielam riskam, saslimstot ar vējbakām, ir pakļautas grūtnieces. Vējbakas ir īpaši bīstamas vecāka gadagājuma cilvēkiem vai tiem, kuriem ir kāda hroniska slimība. (https://eveselibaspunkts.lv/ru/Article/Read/vejbakas)
3. MASALIŅAS: Bērniem pārsvarā šī ir viegli noritoša infekcija, īpaši maziem bērniem. (https://www.bkus.lv/lv/content/masalinas)
Uzdevumā 5.1 Teikumā: “Vislielāko vakcīnu daudzumu cilvēks saņem bērnībā
, kas saistīts ar …” , pareizā atbilde ir “lielāku risku inficēties un slimot smagi”. Bet apskatot informāciju, par daudzām slimībām var secināt, ka bērni tās pārslimo daudz vieglāk nekā pieaugušie. Un ar dažām slimībām inficējas retāk nekā pieaugušie.
Piemēram:
1. COVID-19: Bērni veido 1% no visiem COVID-19 gadījumiem vecumā līdz 10 gadiem un 4% vecumā no 10-19 gadiem – EDCD dati (Itālijā 1.2%, Spānijā 0.8%). Latvijā 14.7% no COVID-19 diagnosticētajiem ir bērni. 24. februārī publicēts Ķīnas Infekcijas slimību kontroles un prevencijas (CDC) centrs pārskats par 72 314 COVID-19 apstiprinātiem gadījumiem no kuriem 1.2% diagnosticēts bērniem vecumā no 10 līdz 19 gadiem un 0.9% bija jaunāki par 10 gadiem. SARS-CoV-2 infekcija bērniem izpaužas vieglāk nekā pieaugušajiem. (SARS-CoV-2 infekcija bērniem un pētniecība RSU/BKUS . J.PAVĀRE, L. SMANE, Z. PUČUKA RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE BĒRNU KLĪNISKĀ UNIVERSITĀTES SLIMNĪCA https://www.lza.lv/images/nodalas/02-Kim-biol/12_novembris/JPavare_LZA.pdf)
2. VĒJBAKA: Vējbaku komplikāciju risks palielinās bērniem pēc 12 gadu vecuma, tomēr no slimības sekām vissmagāk cieš pieaugušie. Lielam riskam, saslimstot ar vējbakām, ir pakļautas grūtnieces. Vējbakas ir īpaši bīstamas vecāka gadagājuma cilvēkiem vai tiem, kuriem ir kāda hroniska slimība. (https://eveselibaspunkts.lv/ru/Article/Read/vejbakas)
3. MASALIŅAS: Bērniem pārsvarā šī ir viegli noritoša infekcija, īpaši maziem bērniem. (https://www.bkus.lv/lv/content/masalinas)
Labdien,
izpētot vakcinācijas kalendāru redzams, ka vislielāko vakcīnu daudzumu parasti saņem bērnībā. Vakcinācija tik agrā vecumā pamatota ar to, ka daudzas no šīm slimībām bērniem norit īpaši smagi, it īpaši bakteriālās saslimšanas kā tuberkuloze, hemophilus influenzae, pneimokoks,
izpētot vakcinācijas kalendāru redzams, ka vislielāko vakcīnu daudzumu parasti saņem bērnībā. Vakcinācija tik agrā vecumā pamatota ar to, ka daudzas no šīm slimībām bērniem norit īpaši smagi, it īpaši bakteriālās saslimšanas kā tuberkuloze, hemophilus influenzae, pneimokoks,
Jūsu minētās infekcijas ir vīrusu saslimšanas, kuras, lai gan agrāk uzskatītas par "bērnu slimībām", atzītas par pietiekoši nopietnām slimniekam vai tā tuvākajiem, lai pret tām vakcinētu.
Pēc vējbaku pārslimošanas vīruss paliek dzīvot organismā un var rasties herpes zoster - hroniska, nepatīkama un dzīves kvalitāti samazinoša slimība, ko var novērst vakcinējoties.
Difterija un stingumkrampji ir nāvējoša slimība zīdanim un bērnam, un arī pieaugušajam, tādēļ nepieciešama revakcinācija.
Daļa no slimībām, ko minat, tiešām ir bīstamākas pieaugušajam, piemēram Covid19 vai masaliņas, bet jāņem vērā, ka bērni parasti dzīvo kopā ar vecākiem un tos spēj sekmīgi inficēt.
Labvakar!
2.4. uzdevums (7. jautājums)
“Pēdēja uz salas novērotā suga uz tās, visticamāk nonāca ar...”
Kā pareiza atbilde ir atzīmēts variants “vēja starpniecību”.
Tomēr “otrajā” grafikā, kurā ir attēlots veids, kādā sugas, visticamāk, nonāca uz salas, ir skaidri redzams, ka pēdējā laikā sugas, visticamāk, bija ievestas ar putnu satrpniecību un šī vārbūtība ir krietni lielāka nekā varbūtība, ka tās nonāca ar vēja palīdzību. Man liekas, ka runājot par nekonkrētu sugu, pareiza atbilde ir “ar putnu starpniecību”. Tā es arī atzīmēju.
3.4. uzdevums (11. jautājums)
Uzdevumā par aļģes fragmenta mērīšanu 1) pareiza atbilde ir 53 mm, es atbildēju 50 mm;
2) Ja aprēķināt, kādam jābūt fragmenta garumam 21. dienas beigās, lai procentos pagarinašana sanāktu 44%, tad tas būs vienāds ar 76,32 mm. Es pieņemu, ka tas bija vienāds ar 80 mm, un tad pieaugums sasniedza 60%.
Manuprat, ar doto mērogu un mums pieejamajiem resursiem (lineāls) nebija iespējas noteikt šos garumus ar tādu precizitāti. Kā arī ir vārbūtība, ka varēja pastāvēt attēla deformācija, mainoties ekrāna mērogam. Kā arī nekur uzdevuma nosacījumos nebija pateikts par precizitāti, ar kādu jāizmēra.
Domāju, ka man un citiem cilvēkiem, kuriem ir tāda pati problēma var ielikt par šo uzdevumu punktus.
5.1. uzdevums (17. jautājums)
Pilnībā saprotu, ka neieskaitītus punktus uzdevumā izpildīju nepareizi, tomēr variantu pēdējā punktā (antivielas,...) izvēlējos, balstoties uz sāvu atbildi pirmajā tukšajā vietā (antivielas), jo, loģiski, tās ir saistītas.
Lūdzu ieskaitīt man šo vienu punktu, ja tas, protams, jūsuprat ir lietderīgs izskaidrojums. (3. posmā darīja pēc tāda modeļa (1. nav pareizs; 2. nav pareizs, tomēr ir pareizs, ja skatamies uz to, kas ir pirmajā punktā)).
Ar cieņu!
2.4. uzdevums (7. jautājums)
“Pēdēja uz salas novērotā suga uz tās, visticamāk nonāca ar...”
Kā pareiza atbilde ir atzīmēts variants “vēja starpniecību”.
Tomēr “otrajā” grafikā, kurā ir attēlots veids, kādā sugas, visticamāk, nonāca uz salas, ir skaidri redzams, ka pēdējā laikā sugas, visticamāk, bija ievestas ar putnu satrpniecību un šī vārbūtība ir krietni lielāka nekā varbūtība, ka tās nonāca ar vēja palīdzību. Man liekas, ka runājot par nekonkrētu sugu, pareiza atbilde ir “ar putnu starpniecību”. Tā es arī atzīmēju.
3.4. uzdevums (11. jautājums)
Uzdevumā par aļģes fragmenta mērīšanu 1) pareiza atbilde ir 53 mm, es atbildēju 50 mm;
2) Ja aprēķināt, kādam jābūt fragmenta garumam 21. dienas beigās, lai procentos pagarinašana sanāktu 44%, tad tas būs vienāds ar 76,32 mm. Es pieņemu, ka tas bija vienāds ar 80 mm, un tad pieaugums sasniedza 60%.
Manuprat, ar doto mērogu un mums pieejamajiem resursiem (lineāls) nebija iespējas noteikt šos garumus ar tādu precizitāti. Kā arī ir vārbūtība, ka varēja pastāvēt attēla deformācija, mainoties ekrāna mērogam. Kā arī nekur uzdevuma nosacījumos nebija pateikts par precizitāti, ar kādu jāizmēra.
Domāju, ka man un citiem cilvēkiem, kuriem ir tāda pati problēma var ielikt par šo uzdevumu punktus.
5.1. uzdevums (17. jautājums)
Pilnībā saprotu, ka neieskaitītus punktus uzdevumā izpildīju nepareizi, tomēr variantu pēdējā punktā (antivielas,...) izvēlējos, balstoties uz sāvu atbildi pirmajā tukšajā vietā (antivielas), jo, loģiski, tās ir saistītas.
Lūdzu ieskaitīt man šo vienu punktu, ja tas, protams, jūsuprat ir lietderīgs izskaidrojums. (3. posmā darīja pēc tāda modeļa (1. nav pareizs; 2. nav pareizs, tomēr ir pareizs, ja skatamies uz to, kas ir pirmajā punktā)).
Ar cieņu!
Sveiki,
2.4. uzdevuma ievadtekstā ir minēts, ka pēdējā suga, kas uz salas ir nākusi klāt ir ķekarpaparde 2011. gadā. Grafikā arī novērojams +1 ar vēja atnestajām sugām tieši 2011. gadā. Saprotam, ka atsevišķi šis jautājums lasāms kā uzdevums matemātikā par varbūtību teoriju, bet uzdevumā bija sniegta papildus informācija.
3.4. Par šajā uzdevumā pieļaujamo precizitāti vēl diskutējam. Jau sākotnēji tikai pieļauta kļūda mērījumos 2mm.
5.1. Diemžēl 2500 darbus mēs nepārskatām individuāli un atbildes, kas secinātas, ja iepriekš atzīmēta nepareiza atbilde ieskaitītas netiks
2.4. uzdevuma ievadtekstā ir minēts, ka pēdējā suga, kas uz salas ir nākusi klāt ir ķekarpaparde 2011. gadā. Grafikā arī novērojams +1 ar vēja atnestajām sugām tieši 2011. gadā. Saprotam, ka atsevišķi šis jautājums lasāms kā uzdevums matemātikā par varbūtību teoriju, bet uzdevumā bija sniegta papildus informācija.
3.4. Par šajā uzdevumā pieļaujamo precizitāti vēl diskutējam. Jau sākotnēji tikai pieļauta kļūda mērījumos 2mm.
5.1. Diemžēl 2500 darbus mēs nepārskatām individuāli un atbildes, kas secinātas, ja iepriekš atzīmēta nepareiza atbilde ieskaitītas netiks
Paldies par komentāriem un izdarītajiem mērījumu piemēriem.
Uzdevumu autori sagaidīja, ka izmantosiet lineālu un mēroga nogriezni lai noskaidrotu aļģu garumus. Piekrītu, ka katra monitora gadījumā mēroga nogrieznis var būt garāks/ īsāks, taču tas pats tad attiektos arī uz aļģi. Tā kā lineāli var savā starpā atšķirties, ieskaitīsim plašāku garuma un proporciju intervālu, proti:
aļģes garums 51,5 +/- 2,5 mm, bet garuma pieaugums 55 +/- 8 % .
Uzdevumu autori sagaidīja, ka izmantosiet lineālu un mēroga nogriezni lai noskaidrotu aļģu garumus. Piekrītu, ka katra monitora gadījumā mēroga nogrieznis var būt garāks/ īsāks, taču tas pats tad attiektos arī uz aļģi. Tā kā lineāli var savā starpā atšķirties, ieskaitīsim plašāku garuma un proporciju intervālu, proti:
aļģes garums 51,5 +/- 2,5 mm, bet garuma pieaugums 55 +/- 8 % .