Labvakar!
Atvainojos, ja sanāca gari, tomēr es ierosinu izlabot vai papildināt atbildes šajos jautājumos:
9. jautājumā palielināsies nevis darba pieprasījums, bet darba piedāvājums, būvējot jaunu infrastruktūru. Darba piedāvājums nevar palielināties, jo darba meklētāju skaits šajā konkrētajā reģionā nemainīsies, ceteris paribus.
10. jautājumā alkohola patēriņš visvairāk tiks samazināts, ja gan pieprasījums, gan piedāvājums būs elastīgs.
16. jautājumā tieši farmaceitiskām kompānijām būtu izdevīgi, ja COVID-19 vakcīnu nepatentētu, jo tad ražošanu varētu uzsākt vairākas firmas, nevis tikai viena. Parastiem iedzīvotājiem ir vienalga, kuras firmas ražotu vakcīnu tie iegūst. Patiesību sakot, atbilde par vecāka gadagājuma cilvēkiem nav nemaz saistīta ar ekonomiku - ar COVID var saslimt jebkurā vecumā.
18. jautājumā, ja kapitāls un darbs ir savstarpēji aizvietojami, tad, kapitāla cenai paugstinoties, darba pieprasījums palielināsies un darba pieprasījuma līkne nobīdisies pa labi, nevis pa kreisi.
21. jautājumā pieprasījums neeksistē pie 7 eiro - tas sākas no 7.5 eiro. Tas arī nebeidzas pie 10 eiro. Augstākā cena, ko ražotāji piedāvā par preci pirms nodokļa ir 12 eiro.
Tā kā S0 un S1 līknes nav paralēlas, nav iespējams noteikt nodokli par katru preces vienību. No sākotnējā tirgus līdzsvara pozīcijas, vertikāla starpība starp piedāvājuma līknēm ir 1.5 eiro, nevis 2. Attiecīgi, visi pārējie jautājuma punkti arī ir jāizlabo.
22. jautājumā, ja uzņēmumam ir jāturpina ražošana, zaudējumi nevar būt lielāki par pastāvīgajām izmaksām - tiem ir jābut mazākiem, kas arī sakrīt ar uzdevumā dotajām vērtībām.
24. jautājumā 1. argumentā pilnīgi korekta atbilde ir arī "ieņēmumi ir lielāki par algu".
29. jautājumā, ja elastības koeficients ir 0.4, tad pieprasījums, pēc definīcjas, ir neelastīgs, nevis elastīgs.
Arī nav iespējams pēdējais 29. jautājuma punkts - neelastīgā pieprasījuma segments neizzūd. Piemēram, PED vērtība cenas izmaiņā no 2.50 eiro (iepriekš 0.5 eiro) uz 3.00 eiro (iepriekš 1 eiro) sanāk, ka PED<1.
