Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Apskatīsim 2 situācijas
1. Sabiedriskais transports brauc neatkarīgi no tā, vai es ar to braucu, vai nē. Sabiedriskais transports kursēs vienmēr, arī ja tajā uz doto brīdi neatrastos neviens cilvēks. Nepieļauju tādu iespēju, ka pilnīgi visi pārtrauktu izmantot sabiedrisko transportu. Atrodoties iekšā sabiedriskajā transportā tādā gadījumā nevienam netraucētu. Savukārt ejot ar kājām es esmu kā atsevišķs satiksmes objekts, neesmu nekur iekšā. Aplūkosim pāris gadījumus, kā es varētu palēnināt satiksmi. 1) Gājēju pārejas bez luksoforiem. Ja esmu vienīgais gājējs, mašīnas apstāsies manis dēļ. Var veidoties sastrēgums. 2) Mašīnas pagrieziens piem. pa labi, mašīnai var nākties gaidīt, ja arī gājējiem deg zaļā gaisma luksoforā. Ja es būtu vienīgais gājējs, atkal mašīnu plūsma palēninās, vairāk mašīnu paliek pie luksofora. Uzskatu, ka ir daudz lielāka iespēja pilsētā būt vienīgajam, kas pāriet pie kādas gājēju pārejas, nekā būt vienīgajam, kas izmanto sabiedrisko transportu.
2. Var mērīt satiksmes intensitāti arī pēc tā, cik cilvēku dotajā brīdī atrodas satiksmē. Tādā gadījumā sabiedriskajā transportā atradīsies vairāk cilvēku nekā taksometrā. Ņemot vērā, ka taksometram jābrauc turp un atpakaļ, tad tie vienādi palielina satiksmes intensitāti, kas neļauj viennozīmīgi izpildīt uzdevuma nosacījumus.
Manuprāt šajā uzdevumā jāieskaita visas iespējamās atbildes, kādas ir iesniegtas, (vai arī jāanulē), jo tās ir atkarīgas no cilvēka interpretācijas un uztveres.