Šajā diskusijā aicinājums izteikt viedokļus un apspriest 11. klases uzdevumus.
12. jautājuma 6. apgalvojumā: "'Sierra Mixe' vispār nav nepieciešams augsnes slāpeklis" par pareizo atbildi pieņem tikai "nē", jo nekur nav teikts, ka uz gaisa saknēm esošie mikroorganismi spēj saražot visu nepieciešamo slāpekli, bet šis pats arguments atspēko arī atbildi "nē", jo nekur nav apgalvots arī pretējais - ka mikroorganismi nespēj saražot visu nepieciešamo slāpekli. Tādēļ, manuprāt, pareizā atbilde ir, ka šādu secinājumu nevar veikt no dotajiem datiem.
Pirms tam ir teikts :
"Šīs gaisa saknes izdala lielu daudzumu gļotu, kuras ir bagātas ar cukuriem (arabinozi, fukozi un galaktozi). Gļotās dzīvo baktērijas, kuras spēj fiksēt slāpekli."
Tātad augam vispirms ir jārada ar cukuriem bagātās gļotas, ko kukurūza noteikti nevarēs radīt tikai no sēklā pieejamajām barības vielām. Tas nozīmē, ka augam būs jāsāk fotosintezēt, tāpēc būs nepieciešams augsnes slāpeklis.
Paldies par komentāru, jūsu jautājums piefiksēts. Atbildi sniegsim 30.11 pēc 15:00
Žūrija piekrīt Toma sniegtajam skaidrojumam, augam ir nepieciešams arī augsnes slāpeklis. Šajā jautājumā līdz ar to netiek mainīta pareizā atbilde.
Piekrītu Toma veiktajam spriedumam, tomēr šī uzdevuma jēga ir noskaidrot, ko iespējams izsecināt no dotajiem datiem.
Toma spriedums:
"Tātad augam vispirms ir jārada ar cukuriem bagātās gļotas, ko kukurūza noteikti nevarēs radīt tikai no sēklā pieejamajām barības vielām. Tas nozīmē, ka augam būs jāsāk fotosintezēt, tāpēc būs nepieciešams augsnes slāpeklis."
Šis spriedums sevī ietver informāciju, kas nebija dota uzdevumā - t.i. kādas auga daļas augs spēj radīt tikai no sēklā pieejamajām barības vielām.
Iespējams, pat ja cilvēks ir spriedis pareizi, atbilde netika ieskaitīta (nav iespējams izsecināt no dotajiem datiem), jo, ja uzdevuma risināšanai jāņem vērā jebkādi, lai cik izspriežami dati, kas nebija doti uzdevumā, atbildē kā variantu piedāvāt "nav iespējams izspriest pēc dotajiem datiem" nav īsti korekti.
Labdien, ņemot vērā, ka, lai gan spriežot loģiski, iespējams secināt, ka augs nespēj izaugt/izdzīvot, ja tam vispār nav pieejams augsnes slāpeklis, saprotam, ka, tā kā konkrēta norāde uz šo faktu nebija dota un uzdevuma formulējums (atbilžu variants "šādu secinājumu nevar iegūt no dotajiem datiem") varētu būt bijis neprecīzs, šajā uzdevumā kā pareizās tiks ieskaitītas abas atbildes - gan "nē", gan "šādu secinājumu nevar iegūt no dotajiem datiem".
Kāpēc 11. klases 8. jautājumā mutuālisms netiek ieskaitīts kā pareiza atbilde?
Paldies par komentāru, jūsu jautājums piefiksēts. Atbildi sniegsim 30.11 pēc 15:00
Skatos, ka uz lielāko daļu jautājumu ir sniegta atbilde, bet uz šo vēl nav.
Manuprāt būtu jāieskaita gan simbioze, gan mutuālisms, jo mutuālisms ir organismu kopdzīve (simbioze) , kuras rezultātā abi organismi gūst labumu, kā tas izmantots arī 24. jautājumā.
To, ka slāpekli piesaistošās baktērijas, kas dzīvo gumiņos ir mutuālistiskas ar augu pierāda citāts no Campbell Biology 10th edition (Jane B. Reece) :
"Mutualistic symbiosis, or mutualism, is an interspecific interaction that benefits both species (+/+). We have described many mutualisms in previous chapters: nitrogen fixation by bacteria in the root nodules of legumes"
Pievienoju arī attēlu ar šo citātu.
Labdien, ņemot vērā, ka dažādās mācību grāmatās atšķiras attiecību starp gumiņbakērijām un augiem definējums, šajā uzdevumā gan "simbioze" gan "mutuālisms" tiks ieskaitītas kā pareizās atbildes.
18. jautājums
Manuprāt, 18. jautājumā vajadzētu ieskaitīt arī T3 nervu saknīti, jo, skatoties tikai uz attēlu, ir ļoti grūti noteikt vai jostas roze ietilpst T3 vai T4 nervu saknītes inervācijas reģionā.
23. jautājums 4. apakšpunkts
Manuprāt, kā pareizu atbildi šajā apakšpunktā vajadzētu ieskaitīt arī "nav atkarīgs no dzīvošanas barā/atsevišķi". Pamatošu, kāpēc. Angļu valodā vārds "herd" (latviski -bars) definīcija ir šāda: a LARGE group of animals of the same type that live and feed together (Cambridge Dictionary) jeb latviski "LIELA dzīvnieku grupa, kas dzīvo un barojas kopā". Tātad divu dzīvnieku veidots monogāms pāris uz mūžu, kurš neveido kolonijas pilnīgi noteikti pēc šīs defīnijas neatbilst jēdzienam "bars", jo divu dzīvnieku veidots pāris NAV liela dzīvnieku grupa. Tādēļ, ja pāris ir monogāms uz mūžu, var uzskatīt, ka tas ir savā ziņā vientuļš. Nereti monogāmiem dzīvnieku pāriem, kuri neveido kolonijas vai barus ir raksturīgas abpusējas jeb dalītas vecāku rūpes par mazuļiem (bi-parental care). Konkrēts piemērs ir Centrālamerikā dzīvojošie putni blue footed boobies (Sula nebouxii), kuriem ir raksturīgi monogāmi pāri, kuri neligzdo kolonijās un abi vecāki uzņemas rūpes par putnēniem - abi vecāki pārmaiņus silda olas, kā arī meklē barību mazajiem putnēniem. Konkrēts piemērs ir arī grauzējs prairie vole (Microtus ochrogaster), kurš veido monogāmu pāri un abi vecāki uzņemas rūpes par saviem mazuļiem. Šie konkrētie piemēri ilustrē, ka dalītas rūpes pār pēcnācējiem NAV raksturīgas tikai baram, bet ir raksturīgas arī vientuļiem dzīvniekiem, kuri veido pārus uz mūžu. Tādēļ kā pareizu atbildi vajadzētu ieskaitīt arī "nav atkarīgs no dzīvošanas barā/atsevišķi".
Paldies par komentāru, jūsu jautājums piefiksēts. Atbildi sniegsim 30.11 pēc 15:00
Labdien, žūrija turpina apspriesties par 18. jautājumu, bet 23. jautājuma 4. apakšpunktam tiks mainīta pareizā atbilde uz "nav atkarīgs no dzīvošanas barā/atsevišķi". Šo, tāpat kā visas līdz tam apstiprinātās izmaiņas punktos, ieviesīsim līdz svētdienai (2.12.).
18. jautājumā arī T3 tiks ieskaitīta kā pareizā atbilde.
15.jautājuma 3.apakšpunktā ir rakstīts:
Plaušu alveolas izklāj plakanais epitēlijs_____ kārtās, lai nodrošinātu gāzu apmaiņu.
Vārds "kārtās" norāda, ka tā nevar būt viena kārta. Pat zinot atbildi nav iespējams uzrakstīt pareizu teikumu. Latviešu valodā netiek teikts vienā kārtās. Protams, ja būtu ierakstīts "kārtā", arī nezinātājam būtu skaidrs, ka tā ir viena kārta.
Šī paša jautājuma pirmajā apakšpunktā ir normāli uzrakstīts: Deguna gļotādas un trahejas skropstiņepitēlijs ar ritmisku skropstiņu kustību palīdzību virza uz gļotādas nokļuvušās vielu daļiņas ieelpai____ virzienā/-nos.
Šis variants dod iespēju ierakstīt gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa vārdu.
Diemžēl latviešu valodā vārds pirms skaitļa norāda, vai skaitlis būs lielāks par viens un šajā gadījumā tā ir dalībnieku maldināšana.
Aicinu pārskatīt jautājumu.
Paldies par komentāru, jūsu jautājums piefiksēts. Atbildi sniegsim 30.11 pēc 15:00
Labdien, 3. apakšpunkts no uzdevuma tiks izņemts, jo varēja būt maldinošs. Šo, tāpat kā visas līdz tam apstiprinātās izmaiņas punktos, žūrija ieviesīs līdz svētdienai (2.12.).
Kā mēs
varējam zināt kallu dzimtas augus,kuri ir sastopamie Latvijā.Kallu dzimta(Araceae)
nav iekļauta Bioloģijas olimpiādes saturā.
Nolikumā noteikts, ka jāzin tās dažas dzimtas un to īpašības, bet šeit par kallu dzimtu varēja neko nezināt, jo, manuprāt, viss nepieciešamais bija dots tekstā.
Labdien,
kā jau iepriekšējais komentētājs ir norādījis, kallu dzimtas pazīmes bija izdomājamas no uzdevumā dotā. Purva cūkausis pēc savas ziedkopas ir ļoti tipisks savas dzimtas pārstāvis, kā arī tieši šī auga attēls jums bija dots tālāk uzdevumā.
Uzskatām, ka bioloģijas olimpiādē var būt arī jautājumi, kas ir saistīti ar tipisko Latvijas floru un faunu, pat ja šo organismu tuvāka sistemātika nav jāzina.
3.apgalvojums. Lai novērtētu vai Drosera capensis spēj izmantot kukaiņos esošo slāpekli, jāizmanto „hitīna un kontroles” grupu dati.Mums jau ir sākuma dati un lai novērtēt hitīna izmantošanas iespējas slāpekļa ieguvei mums vajag hitīna un kontroles grupu dati,jo mūsu uzdevumā neietilpst salīdzīnāt no hitīna ieguta slāpekļa daudzumu ar citiem slāpekļa avotiem.Vajag novērtēt vai vispār spēj Drosera capensis izmantot kukaiņos esošo slāpekli.
Šajā uzdevumā pareizā atbilde netiks mainīta, respektīvi, lai novērtētu, vai Drosera capensis spēj izmantot kukaiņos esošo slāpekli, jāizmanto hitīna, kontroles un BSA grupu dati. Kukaiņos slāpeklis ir sastopams gan hitīnā, gan olbaltumvielās. Nepieciešams salīdzināt slāpekļa izmantojamību, kurš ir hitīnā (pēc uzbūves ogļhidrāts), kā arī BSA (pēc uzbūves olbaltumviela), lai novērtētu, kādā formā esošu slāpekli augs vispār spēj izmantot.
Labdien!
Apzinos, ka iebildumu iesniegšana par vērtēšanu ir beigusies, tomēr ceru, ka spēsiet sniegt man atbildi.
Manuprāt, iepriekš sniegtie paskaidrojumi par 11. jautājuma 3. punkta risināšanas gaitu nav gluži precīzi. 11. jautājumā teikts, ka olimpiādes dalībniekam jāizpēta dotie grafiki. Tātad turpmākajā risinājumā drīkst izmantot informāciju, kas attēlota grafikos.
Izmantojot uzdevumā doto informāciju, ko papildina uzdevumu apspriešanā izteiktie apgalvojumi, var izdarīt šādus secinājumus:
1. Ja augi slāpekļa iegūšanai spēj izmantot hitīnu, tie spēj izmantot kukaiņus. Vienalga, spēj vai nespēj izmantot BSA (olbaltumvielas).
2. Ja augi slāpekļa iegūšanai spēj izmantot BSA (olbaltumvielas), tie spēj izmantot kukaiņus. Vienalga, spēj vai nespēj izmantot hitīnu.
No 1. un 2. secinājuma seko, ka, lai noteiktu, vai augi spēj izmantot kukaiņus, pietiek salīdzināt vienu no diviem papildu avotiem ar kontroli, izņemot gadījumu (“sliktākais gadījums”), ja abi papildu avoti ir vienādi ar kontroli.
“Sliktākajā gadījumā” būtu nepieciešams izmantot visu slāpekļa avotu datus, lai pamatotu, ka augi nespēj uzņemt slāpekli no dotajām kukaiņu barības vielām. Taču izpētot grafikus, redzams, ka neviens no papildu avotiem nav vienāds ar kontroli. Tātad var secināt, ka šis nav “sliktākais gadījums” un to, vai augi spēj izmantot kukaiņos esošo slāpekli, var noteikt, salīdzinot kontroles un hitīna datus vai kontroles un BSA datus.
Sveiki!
Tā kā nav zināms, kas tieši ir slāpekļa avots, ko augi izmanto, ir jāņem vērā gan hitīna, gan BSA paraugi, kuri jāsalīdzina ar kontroli, lai redzētu vai ir vērojamas izmaiņas. Jūsu piedāvātajā risinājumā Jūs tāpat aplūkojat visas iespējamās kombinācijas un tika pēc tam secināt, ka pietiktu ar diviem, ja viens no stabiņiem neatšķirtos no kontroles. Ņemiet vērā, ka jums netika piedāvāta kombinācija "kontrole un BSA", bet tikai '"kontrole un hitīns". Hitīna stabiņa atšķirības no kontroles stabiņa ir samērā nelielas.
Grafikā redzams, ka gan hitīna, gan BSA stabiņi atškiras no kontroles, kas vedina domāt, ka augs, visticamāk, var izmantot abus slāpekļa avotus papildus slāpekļa iegūšanai, bet no olbaltumvielām tas iegūst vairāk slāpekļa.
Nepiekrītu
apgalvojumam: “Tā kā nav zināms, kas tieši ir slāpekļa avots, ko augi izmanto,
ir jāņem vērā gan hitīna, gan BSA paraugi, kuri jāsalīdzina ar kontroli, lai
redzētu vai ir vērojamas izmaiņas.”
Uzdevumā nav prasīts noskaidrot, kuru slāpekļa avotu augi izmanto, bet gan, vai augi izmanto, kādu slāpekļa avotu.
Iedomāsimies, ka grafiks nav dots. Nezinām, ko augi izmanto. Arī šādā situācijā atbilde “visu” nav pareiza. Pirms grafika apskates var izveidot darbību algoritmu – sākumā salīdzināt jebkuru no papildu avotiem ar kontroli; ja papildu avotam grafikā attēlota lielāka vērtība nekā kontrolei, ir iegūta pietiekama informācija, un citi dati nav jāizmanto; ja papildu avotam nav attēlota lielāka vērtība, ar kontroli jāsalīdzina otrs papildu avots. Izmantojot šādu algoritmu, dotajā uzdevumā nekad nevajadzēs izmantot visu grupu datus, jo to, ka augi izmanto papildu slāpekli, varēs noteikt jau, salīdzinot pirmo izvēlēto grupu ar kontroli.
Neviena no piedāvātajām atbildēm nav pareiza. Pareiza atbilde būtu “jāizmanto hitīna un kontroles dati vai BSA un kontroles dati”.
Lai gan hitīna stabiņa atšķirība no kontroles nav tik liela kā BSA, tas tomēr ir augstāks par kontroles stabiņu. Tā kā nav pieejama atbilde “kontrole un BSA”, atliek izvēlēties atbildi “kontrole un hitīns”.
6.apgalvojums
par augu simbiozi ar baktērijam.Melnalksnis pieder pie bērzu dzimtas(Betulaceae),kura
nav iekļauta Bioloģijas olimpiādes saturā un pēc attēla bija neiespējami
noteikt vai pastāv šī simbioze.
Kā bija neiespējami noteikt?
Grafikā mainījās nitrogenāzes intensitāte. Ja nepastāvētu šīs simbiozes, tad nemainītos arī intensitāte.
Piekrītam sniegtajai atbildei, to, vai pastāv simbioze, šī uzdevuma ietvarā bija jāizspriež pēc dotā grafika, kurā mainījās nitrogenāzes aktivitāte, un uzdevuma kā tāda, nevis konkrētām zināšanām.
1.apgalvojums.Izplatības modelis ir atkarīgs no auga izplatīšanas stadijas(Nav norādīta populācijas attīstības fāze),tādēļ,atbildei vajag būt „Nav raksturīgs nevienam no norādītajiem grupēšanas veidiem”,jo,kad augs tikai sāk izplatīties un populācijā ir mazs īpātņu skaits ,apkart tai atrodas citu augu populācijas.Tas ierobežo „jaunu” augu populāciju no visam pusēm un auga izplatības modelis būs „Bars”.Bet,ja populācija jau ir izplatījušies,tad izplatības modelis būtu „Vienmērīgs”.
2.apgalvojums. Sēklas nokrīt/nonāk zemē blakus mātes augam.Izplatības modelis ir „Bars”,jo,piemēram, latvāņi uz 1m2 ražo līdz 20 tūkstošiem sēklu.Noteikti mēs nevaram noliegt,ka kāda daļa no sēklam „aizlido” 5-6 m attāluma,bet tas ir niecīgs attālums populācijas mērogā.
7.apgalvojums. Brūnas žurkas izplatības modelis.Pareizai atbildei jābūt „Bars’’
http://www.vokrugsveta.ru/vs/article/6159/
Пасюки обычно живут большими группами, иногда колониями, ревностно защищая свою родовую территорию от чужих.
8.apgalvojums.Vistu piekūns tāda putna nosaukuma vispār nav(ir tikai Vistu vanags) un nebija norādīts latīņu nosaukums.Bija neiespējami noteikt putnu,kura izplatības modeli vajag uzrakstīt,tāpēc es uzskatu,ka atbilde „Nav raksturīgs nevienam no norādītajiem grupēšanas veidiem” ir pareiza.
Pilnīgi piekrītu 2.,7.,8., apgalvojumam,manuprāt,olimpides pieņemtās patiesās atbildes nav korektas.
Labdien, paldies par ziņām. Apspriestajā uzdevumā:
(1) Pirmajā aplvojumā nekas netiks mainīts. Ja uzdvumā būtu norādīts, ka augs indīgās vielas neražo vai ka tās neierobežo augu attālumu vienam no otra, tad varētu spriest par citiem izplatīšanās veidiem, bet, tā kā bija norādīts, ka augs izdala ķīmiskas vielas, kuras ir kaitīgas citiem tuvu augošiem šīs sugas īpatņiem, neatkarīgi no tā, kāda ir tā izplatīšanās stadija, vienīgā pareizā atbilde šajā gadījumā ir "vienmērīgs";
(2) Otrajā apgalvojumā kā pareizas tiks ieskaitītas abas atbildes - gan "bars", gan "nav raksturīgs nevienam no norādītajem grupēšanās veidiem";
(3) Ņemot vērā, ka uzdevumā bija runa par īpatņu izplatības, nevis populāciju izplatību un radusies neprecizitāte, 7. apgalvojumā tiks mainīta pareizā atbilde uz "bars".
(4) Ņemot vērā, ka tiešām, vistu piekūns ir neeksistējoša suga, atvainojamies par neprecizitāti, šis apgalvojums tiks izņemts.
Manuprāt, 22. jautājumā apakšpunktu par piekūnu nevajadzēja izņemt. Vistu piekūns kā putnu sugu neeksistē, to es nevaru noliegt. Taču, manuprāt, uzdevuma galvenais mērķis bija izprast dažādu dzīvnieku izplatības modeļus. Ja vistu piekūns eksistētu, būtu taču acīmredzami, ka viņš piederētu piekūnveidīgo kārtai (Falconiformes) un piekūnu dzimtai (Falconidae). Tā kā piekūni ir plēsīgi putni un vistu piekūns nebūtu izņēmums, tad katrs putns kontrolētu “savu” teritoriju, veidojot vienmērīgu sadalījumu. Šāds dzīvnieku izplatības modelis atbilstu visiem piekūniem un vistu piekūns noteikti nebūtu izņēmums, tādēļ to, ka šajā apakšjautājumā būtu atbilde “vienmērīgs” varētu izsecināt arī, zinot, ka piekūnu dzimtai ir raksturīgs vienmērīgs sadalījums. Apgalvojumā par vilkiem ziemās taču nebija specificēta vilku suga, piemēram, vai nu pelēkais vilks (Canoas lupus) vai sarkanais vilks (Canis rufus). Šajā gadījumā varēja izspriest, ka vilki ziemās veidos barus, nedomājot par sugu, bet par vilkiem kopumā. Līdzīga situācija ir arī piekūna apgalvojumā, tādēļ aicinu ieskatīt atbildi “vienmērīgs”
Lai gan mēs piekrītam jūsu spriedumam, dažiem skolēniem neesošas sugas izmantošana var radīt neizpratni. Tādēļ žūrija nolēma šo jautājumu izņemt vispār.
Es domāju, ka visticamāk neviens no šiem olimpiādes dalībniekiem nezina visas 320-330 Latvijā sastopamās putnu sugas, kā arī es nedomāju, ka kāds zina visas piekūnveidīgo kārtas sugas. Tā kā šim uzdevumam nebija nekāda saistība ar klasifikāciju, uzdevumu varēja veikt, zinot dzīves veidu konkrētam organismam. Tāpēc, manuprāt, šo jautājumu nevajadzēja izņemt. Protams, var būt es maldos un tiešām ir kāds izcils ornitologs starp dalībniekiem. Bet tas nemaina faktu par to, ka jautājums nebija saistīts ar eksistējošu vai neeksistējošu sugu.
Noārdīšanas process nozīme,ka molekula kļūst „vienkāršāka” pēc uzbūves.1.gadījumā notiek hidrolīze,nevis noārdīšana.Kā noārdot vielu mēs varam iegūt sarežģītāku vielu.
Labdien,
šajā uzdevumā jums ir jāizvērtē vielu ķīmiskās pārvērtības aknās. Šo procesu bieži vien sauc par noārdīšanu, jo tā rezultātā kaitīgās vielas tiek padarītas mazāk toksiskas un tās zaudē spēju uzkrāties organismā - to efektīvā koncentrācija tiek samazināta.