16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
16.13. Klimata pārmaiņu radītie riski Latvijai un ieteikumi to novēršanai
Latvijas galvaspilsēta Rīga atrodas Daugavas krastos pie Rīgas līča. Galvenie plūdu riski galvaspilsētā ir vētras ziemā, ledus kušanas laiks pavasarī un ūdens līmeņa paaugstināšanos, ko izraisa ūdens nopludināšana pa Daugavu.
2010. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sāka īstenot „integrētu stratēģiju, lai Rīgas pilsēta pielāgotos hidroloģisko procesu izmaiņām saistībā ar klimata pārmaiņām”.
Ievērojamais ekonomiskais kaitējums, ko ir radījuši plūdi, visticamāk palielināsies klimata pārmaiņu dēļ. Jāveic detalizēti pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu norises procesiem, lai izstrādātu atbilstošu adaptācijas stratēģiju.
Lai gan stratēģijas izstrādāšanai varētu būt labs sākums, Rīgas dome varētu iepazīties arī ar citu pilsētu līdzīgām situācijām un izstrādāt pilnīgāku adaptācijas stratēģiju, kas ierobežotu negatīvo plūdu ietekmi.
Lauksaimniecības nozares IKP īpatsvars Latvijā nav augsts, bet tā nozīme tautsaimniecībā ir liela – tā ir svarīga nozare, ar kuru jārēķinās, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.
Nīderlande un Latvija ir no tā paša Atlantijas un boreālā ekoreģiona. Reāli tie nav identiski, bet ar daudzām līdzībām. Tas nozīmē, ka arī klimata pārmaiņu sekas varētu būt līdzīgas.
Tādējādi, būtu lietderīgi izmantot Nīderlandes klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģiju, pilnveidojot un attīstot ar Latvijas klimata pārmaiņām saistītos politikas plānošanas dokumentus.
2010. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sāka īstenot „integrētu stratēģiju, lai Rīgas pilsēta pielāgotos hidroloģisko procesu izmaiņām saistībā ar klimata pārmaiņām”.
Ievērojamais ekonomiskais kaitējums, ko ir radījuši plūdi, visticamāk palielināsies klimata pārmaiņu dēļ. Jāveic detalizēti pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu norises procesiem, lai izstrādātu atbilstošu adaptācijas stratēģiju.
Lai gan stratēģijas izstrādāšanai varētu būt labs sākums, Rīgas dome varētu iepazīties arī ar citu pilsētu līdzīgām situācijām un izstrādāt pilnīgāku adaptācijas stratēģiju, kas ierobežotu negatīvo plūdu ietekmi.
Lauksaimniecības nozares IKP īpatsvars Latvijā nav augsts, bet tā nozīme tautsaimniecībā ir liela – tā ir svarīga nozare, ar kuru jārēķinās, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.
Nīderlande un Latvija ir no tā paša Atlantijas un boreālā ekoreģiona. Reāli tie nav identiski, bet ar daudzām līdzībām. Tas nozīmē, ka arī klimata pārmaiņu sekas varētu būt līdzīgas.
Tādējādi, būtu lietderīgi izmantot Nīderlandes klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģiju, pilnveidojot un attīstot ar Latvijas klimata pārmaiņām saistītos politikas plānošanas dokumentus.