16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā

Klimata politikas veidošana ir īpaši grūta, jo daudzu pasākumu īstenošana īstermiņā ir dārga, bet ieguvumi būs jūtami tikai vēlāk un varbūt pat citur pasaulē. Politiķiem ir grūti iestāties par budžeta samazinājumu veselības aprūpei vai izglītībai, lai līdzekļus varētu novirzīt emisiju samazināšanas pasākumiem, kas vēlētajiem nedos redzamus rezultātus deputātu pilnvaru periodā.

Norvēģijā šī problēma ir daļēji atrisināta ar plaša kompromisa panākšanu starp vairumu politisko partiju, kas ievēlētas parlamentā. Norvēģijas Klimata līgums tika saskaņots, vienojoties sešām partijām –gan pozīcijas, gan opozīcijas partijām. Tas ir nodrošinājis jaunas politikas pamatnostādņu pieņemšanu neatkarīgi no iespējamām izmaiņām valdībā, jo šīs sešas partijas vienmēr ir bijušas ievēlētas parlamentā. Tādējādi Klimata līgums nodrošina ilgtermiņa perspektīvu klimata politikas īstenošanai, pat ņemot vērā, ka jaunas vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem.

Pirmais kompromiss tika pieņemts 2008. gadā un ietvēra Norvēģijas klimata politiku un pasākumus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Kompromiss tika panākts starp toreizējo opozīcijas partiju konservatīvajiem, liberāļiem un kristīgo demokrātu deputātiem, kā arī trīspusējo koalīciju, kas ietvēra Sociālistu, Darba un Centra partijas. Kaut arī vairākām no šīm partijām bija vērienīgāka klimata politika, un tās turpinās cīnīties par plašākiem klimata politikas mērķiem un pasākumiem, kompromiss noteica kopējus mērķus, kam piekrita visas sešas partijas.

Vienošanās tika atjaunināta 2012. gadā, vienlaikus publicējot Balto grāmatu par Norvēģijas klimata politiku.

Atjauninātais Klimata līgums ietver šādus galvenos mērķus:

• Norvēģija būs klimata ziņā neitrāla valsts 2050. gadā;

• Norvēģija būs oglekļa dioksīda emisiju neitrāla pirms 2030. gada, ja arī citām valstīm būs līdzīga apņemšanās;

• Norvēģija līdz 2020. gadam samazinās SEG emisijas 30% apmērā salīdzinājumā ar 1990. gadu;

•  Norvēģijas klimata mērķos būs uzstādījums samazināt SEG emisijas par 40% 2020. gadā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ja valstis, kurās ir lielākās SEG emisijas, uzņemsies līdzīgas emisiju samazināšanas saistības.

SEG emisijas Norvēģijā tiks samazinātas apmēram par trešdaļu vai pat pusi, bet pārējo samazinājumu segs, iegādājoties oglekļa kvotas starptautiskā tirdzniecībā.

16.1. att. Norvēģijas parlamenta (Storting) ēka galvaspilsētā Oslo.

Daži konkrēti veicamie pasākumi ir šādi:

• nodrošināt papildu finanšu līdzekļus Klimata un tehnoloģiju fondam nākamajiem četriem gadiem, lai veicinātu SEG emisiju samazināšanas tehnoloģiju attīstību, paredzot līdzekļu palielinājumu līdz 50 miljardiem Norvēģijas kronu (5,3 miljardi EUR) 2020. gadā;

• panākt aizliegumu naftas produktu izmantošanai dzīvojamo un sabiedrisko ēku apkurei nākamo astoņu gadu laikā ar nosacījumu, ka mājsaimniecībām tiks nodrošinātas labas atbalsta shēmas;

• pašreizējie nodokļu atvieglojumi „nulles emisiju” automašīnu iegādei un izmantošanai tiks pagarināti vēl uz pieciem gadiem, līdz „nulles emisiju” automašīnu skaits pārsniegs 50 000;

• strauji palielināsies atlīdzības apjoms sabiedriskajam transportam nākamajiem diviem gadiem, bet finansiālais atbalsts tiks izmaksāts tikai saskaņā ar dokumentētiem rezultātiem;

• valdība nākamajā valsts budžetā palielinās finansējumu videi draudzīgas enerģijas pētniecības centriem, to skaitā jaunam pētniecības centram par ģeotermālās enerģijas plašāku izmantošanu;

• valdība palielinās iemaksas lielākiem sabiedriskā transporta projektiem lielākajās pilsētās un ap tām – lai tas nebūtu jāfinansē no pašvaldību puses;

• ātrāk attīstīt starppilsētu vilcienu satiksmi starp lielākajām pilsētām, kas saistītas ar galvaspilsētu Oslo;

• izveidot vismaz vienu pilna apjoma oglekļa savienojumu uztveršanas un uzglabāšanas demonstrācijas iekārtu astoņu gadu laikā;

• izstrādāt stratēģiju biogāzes izmantošanai;

• palielināt CO₂ nodokli naftas nozarē līdz 400 NOK (42 EUR) par vienu tonnu CO₂ ekvivalenta.

Baltajā grāmatā par klimata politiku ir konstatēts, ka Norvēģijas valdības veiktie pasākumi 2011.–2012. gadā ir samazinājuši SEG emisijas par aptuveni 20% salīdzinājumā ar neiejaukšanās scenāriju. Oglekļa savienojumu izmantošanas intensitāte (emisiju apjoms uz saražotā produkta vienību) Norvēģijas ekonomikā laika posmā no 1990. līdz 2010. gadam ir samazinājies par aptuveni 36%. Tomēr sakarā ar ekonomisko izaugsmi emisiju apjoms Norvēģijā joprojām palielinās, lai gan lēnāk, nekā tas būtu, ja pasākumi netiktu veikti.

1990. gadā Norvēģijas emisiju apjoms bija 49,8 miljoni tonnu CO₂ ekvivalenta, bet tās ir pieaugušas līdz 53,9 miljoniem tonnu 2010. gadā.

Norvēģijas Klimata līgums ir arī ievērojami palielinājis ar enerģētiku saistīto pētniecību, veicinājis valsts attīstību un praktiski parādījis jaunās klimata politikas devumu nākotnei.