16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
16.10. Pielāgošanās klimata pārmaiņām Nīderlandes lauksaimniecības nozarē
Tāpat sausākajos vasaras mēnešos purvainās pļavās, kas atrodas valsts rietumu daļā, varētu rasties vairākas savstarpēji saistītas problēmas – zemes nosēšanās, ūdens trūkums laikā sausā vasaras periodā, liekais ūdens mitrajos periodos, kā arī sālsūdens ieplūšana saistībā ar jūras līmeņa celšanos.
Tā kā Nīderlandes lauksaimniecības zemēs tiek uzturēts zems gruntsūdens līmenis paātrināti oksidējas kūdra un nosēžas augsne. Tas pastiprina gruntsūdeņu līmeņu izmaiņas starp lauksaimniecības zemēm un dabas teritorijām.
16.15. att. Nīderlandes lauksaimniecības atkarība no ūdens līmeņa.
Avots: https://www.google.lv/search?q=The+Netherlands;+agriculture
Pašreizējā gada vidējā temperatūra Nīderlandē ir aptuveni 1 °C augstāka nekā bija 20. gadsimta sākumā. Tā rezultātā augu veģetācijas sezona ir pieaugusi vidēji par vairāk nekā trim nedēļām.
Kaitēkļu invāzija un augu slimību riska iespējas nākotnē palielināsies, jo Nīderlande šai ziņā ir īpaši neaizsargāta sakarā ar augsto dzīvnieku blīvumu un plašajiem sakariem ar ārzemēm. Šiem apstākļiem būs vērā ņemama ietekme uz vietējo lauksaimniecības ražošanas līmeni, tomēr nav īsti skaidrs, kā šī ietekme attīstīsies.
Jūras līmeņa celšanās radīs virszemes ūdeņu sāļu koncentrācijas pieaugumu, kas var kaitēt pret sāļiem jutīgām kultūrām. Tomēr nesenie pētījumi liecina, ka kaitējums kultūraugiem saistībā ar pārsāļošanos var būt neliels, ja pastāv izolētas saldūdens „saliņas” un nav daudz labi drenētu teritoriju.
Klimata pārmaiņām varētu būt gan pozitīva, gan arī negatīva ietekme uz lauksaimniecisko ražošanu un lauksaimniecības ekonomisko stāvokli Nīderlandē. Faktori, kas var radīt pozitīvu ietekmi, ir vidēji augstākas CO2 koncentrācijas, augstāka temperatūra un augu augšanas sezonas pagarinājums. Lauksaimnieciskās situācijas pasliktināšanās Dienvideiropas valstīs var radīt priekšrocības holandiešu lauksaimniekiem Eiropas un pasaules tirgos.
Tomēr pozitīvā ietekme kādā brīdī var apstāties noteiktā līmenī, un pēc tam labības raža sāks ievērojami samazināties – tātad pastiprināsies negatīvā ietekme, jo arvien vairāk teritoriju var pārsteigt ārkārtēji, postoši klimatiskie apstākļi.
Lai sagatavotos gaidāmajām pārmaiņām, 2007. gadā Nīderlandes valdība izstrādāja Nacionālo programmu par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Papildus tam valdības iestādes, uzņēmējdarbības aprindas, zinātnieki un pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzņēmās dalīto atbildību Nacionālās programmas īstenošanai. Tādējādi piemērošanās klimata pārmaiņām Nīderlandē tiks risināta solidāri un kolektīvi.
Stratēģiskie lēmumi saimniecību līmenī tiks orientēti laika periodam līdz 5 gadiem, bet adaptācijas stratēģijas, kas ietver izmaiņas kultūraugu audzēšanā, finanšu risinājumus vai nozaru politikas veidošanu, paredzēs darbības līdz 10 gadiem. Ņemot vērā nenoteiktību, tendences un iespējamās klimata pārmaiņu ietekmes, tiks piemērots piesardzības princips, kas ļaus labāk izvērtēt un piemērot nepieciešamās stratēģijas.
Piemērošanās stratēģijas klimata pārmaiņām ietver gan maza, gan arī plaša mēroga metodes, un to mērķis ir samazināt vispārējo klimata ietekmi uz lauksaimniecību Nīderlandē:
- sakarā ar temperatūras izmaiņām, augu veģetācijas periods palielinās, tāpēc lauksaimniekiem jāpielāgo tam augu sekas shēmas, sēšanas vai stādīšanas, kā arī ražas novākšanas laiks,
- lai risinātu ūdens pārsāļošanos, mitruma, sausuma, kaitēkļu, slimību, salnu, augu augšanas sezonas izmaiņas jautājumus, nepieciešams veikt kultūraugu šķirņu un genotipu atbilstošu atlasi (to varētu uzskatīt par svarīgāko adaptācijas stratēģiju). Lai to sekmīgi realizētu, jāveic vairāk pētījumu par dažādu šķirņu un metožu pieejamību, kā arī noteiktu to praktiskās izmantošanas robežas,
- lai samazinātu sauso vasaras periodu ietekmi, jāizmato augsnes mitruma saglabāšanas labākā pieredze, piemēram, saudzējošā augsnes apstrāde (atstājot daļu iepriekšējās sezonas kultūraugu atlieku uz augsnes virskārtas, kas var kalpot augsnes aizsardzībai pret vēja un ūdens eroziju, kā arī palīdz saglabāt mitrumu, samazinot iztvaikošanu un palielinot infiltrācija, bet kopumā arī uzlabojot augsnes struktūru,
- vēl tiek ieteikts regulēt apūdeņošanu visā gada garumā, lai samazinātu sauso vasaru ietekmi un optimizētu ūdens izmantošanu.