16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā

Londona ir viena no pirmajām pilsētām pasaulē, kas jau 2004. gadā uzsāka klimata ietekmju novērtēšanu. SEG emisijas Londonā tiek mērītas, izmantojot Londonas enerģētikas un siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizāciju, kas kalpo par pamatu formālajiem emisiju aprēķiniem pilsētā un parāda pilsētas enerģijas patēriņu, kā arī tiešās oglekļa dioksīda CO₂ emisijas no mājsaimniecībām, uzņēmumiem un transporta. Šis aprēķins tiek veikts katru gadu, lai izvērtētu progresu attiecībā uz „Klimata pārmaiņu mazināšanu un enerģētikas stratēģijas mērķu izpildi”. Aprēķinos tiek izmantoti reģionālie enerģijas (elektrība, gāze un citi kurināmie) patēriņa un CO₂ emisiju dati. Taču šī pieeja neaptver netiešās SEG emisijas, kas rodas preču un pakalpojumu dzīves ciklā.

Tāpēc netiešu emisiju aprēķinam tika izmantots Lielbritānijas standarts SEG emisiju novērtēšanai pilsētās. Šis standarts tika aprobēts, izmantojot Londonas piemēru, lai novērtētu pilsētas tiešās un netiešās piegādes ķēdes CO₂ emisijas, kā arī aprēķinot Londonas patēriņa emisijas katru gadu.
SEG emisiju apjoms Londonā 2010. gadā bija 44 miljoni tonnu CO₂. Saskaņā ar tiešo un piegādes ķēdes emisiju aprēķina metodi oglekļa emisijas Londonā bija 81 miljons tonnu CO_2e. Savukārt saskaņā ar patēriņa emisiju aprēķina metodi emisijas bija 114 miljoni tonnu CO_2e.

Emisiju mazināšanai Londonas pilsētas mērs ir apstiprinājis vairākus plānošanas dokumentus. Galvenie no tiem ir „Klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģija”, „Enerģētikas stratēģija” un „Pārtikas stratēģija”. SEG emisiju samazināšanai Londonas pilsētā ir izvirzītas 4 prioritārās jomas.

Ēkas energoefektivitāte – Londonas privātmāju un publiskā sektora ēku emisiju mazināšanai tiek īstenotas kampaņas, kas paredz pakāpenisku pašvaldības ēku renovāciju, palielinot to energoefektivitāti (paredzamais SEG emisiju samazinājums ir 2,5 miljoni tonnu CO₂ gadā).

Ēku energoapgāde – politikas mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2025. gadam 25% enerģijas Londonā tiktu saražots decentralizēti. Decentralizētās enerģijas projekti sniedz atbalstu jauniem decentralizētās enerģijas ražotājiem, ļaujot tiem pārdot saražoto enerģiju tieši pašvaldības uzņēmumiem. Paredzams, ka šī iniciatīva Londonas pilsētai līdz 2025. gadam piesaistīs 8 miljardus mārciņu investīcijās un nodrošinās 850 jaunas darba vietas.

Ilgtspējīga pārtika – Londonā ir izstrādāta ”Pārtikas stratēģija” un darbojas Londonas Pārtikas padome, kuras uzdevums ir nodrošināt stratēģijas ieviešanu un panākt, lai Londonas pārtika kļūtu veselīgāka – tiek veicinātas īsās pārtikas piegādes ķēdes, publiskajā iepirkumā priekšroku dodot vietējiem, sezonāliem produktiem.

Ilgtspējīgs transports – viens no mērķiem ir elektrisko autobusu un automašīnu skaita palielināšana Londonā, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlabošana.

Citas patēriņa jomas, piemēram, aviācija, mājsaimniecības preču patēriņš, kas arī rada būtiskas emisijas, tomēr pamatā saistās ar trešās jomas emisijām un līdz ar to neiekļaujas Londonas pilsētas atbildību jomā. Līdz ar to tās nav arī iekļautas Londonas pilsētas emisiju samazināšanas plānos. Tomēr šo emisiju novērtējums sniedz lietderīgu informāciju par patēriņa emisiju plašo izkliedi un ietekmes jomām.

Pielāgošanās paaugstinātam plūdu riskam pie Temzas

Londona ir pakļauta pieciem dažādiem plūdu avotiem. Tāpēc nepieciešamas atšķirīgas metodes datu apstrādei, iekļaujot upes un paisuma plūdus, plūdmaiņu līmeņa pārsniegumu, kā arī palielināt mērījumu atkārtojumus zema atmosfēras spiediena sistēmās. Jārēķinās arī ar virszemes plūdiem, ko izraisa lietusgāzes, ar kanalizācijas ūdeņu plūdiem, ja notekas ir aizsērējušas, un gruntsūdeņu plūdiem, ja ceļas gruntsūdens līmenis.

Teritorijas ap Temzu ir īpaši jutīgas pret plūdiem, lai gan trīs galvenie plūdu veidi – upju, paisuma un virsmas – ietekmē visu Londonas apgabalu. Paisuma plūdi no Ziemeļjūras ir ar zemu risku, Temzas un tās pieteku plūdi ir ar vidēju risku, bet pastāv liels risks, ja plūdi veidojas no virszemes ūdens noteces. Pašlaik Londonu aizsargā pretplūdu aizsardzības sistēma, kas ietver aizsargsienas, uzbērumu vaļņus, vārtu caurteces un Temzas barjeru, kā arī kanalizācijas tīklus.

Temzas barjera ir ūdens šķērslis, kas uzbūvēts pāri Temzai pie Vūlvičas. Barjera sastāv no izliektiem plūdu vārtiem, kas var rotēt 90 grādu leņķī no zemūdens stāvokļa. Ja ir sagaidāms, ka būs ekstremāli augsta plūdmaiņa, tiek nodrošināta barjeras darbība.

16.14. att. Temzas barjera atvērtā un slēgtā (aizsprosta) stāvoklī.

Avots: https://www.google.lv/search?q=The+Thames+Barrier&espv

Tomēr riska faktors visiem iespējamiem Londonas plūdu veidiem var palielināties ilgtermiņā līdz ar prognozēto jūras līmeņa celšanos, tādējādi palielinot plūdmaiņu līmeņa pārsniegumu (uzbangojumu). Jārēķinās arī ar ierobežoto drenāžas spēju un straujo ūdens noplūdes pieaugumu zema spiediena sistēmās.

15% no Londonas atrodas upes palienēs un aptuveni 1,25 miljoni cilvēku tādējādi tiek pakļauti riskam.

Tāpēc arī nākotnē būs nepieciešams izmantot aizvien modernākas aizsardzības metodes.

Risinājumi

Lielās Londonas pašvaldības uzdevumi ir samazināt Londonas SEG emisijas par 60% līdz 2025. gadam un sagatavot Londonu gaidāmajām klimata pārmaiņām un ekstremāliem laika apstākļiem, uzlabot pilsētas dzīves kvalitāti un nodrošināt pieejamu, kvalitatīvu mājokli. Lai to izdarītu, pašvaldībai jāizstrādā adaptācijas stratēģijas, jo klimata pārmaiņas jau ir jūtamas un, iespējams, kļūs pat draudīgākas, tāpēc ir vajadzīga rīcība.

Mainīgais klimats nozīmē aizvien lielāku risku ietekmi uz Londonu, tajā skaitā arī sausuma risku, biežākiem karstuma viļņiem un plūdiem. Gaidīšana nav risinājums, jo profilaktiski pasākumi ir lētāki un efektīvāki.
Temza rada lielu plūdu risku, un, lai samazinātu tās ietekmi un mazinātu iespējamo kaitējumu, Londonas Klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijā ir uzsvērtas trīs prioritātes.

Plūdu aizsardzības sistēma Temzas iztekā ir veidota simtiem gadu un ir veiksmīgi pārvarējusi plūdu briesmas, kas notikušas gadiem ejot. Ir paaugstināts pretplūdu aizsardzības sienu un uzbērumu augstums. Mūsdienu pasākumi tika veikti no 20. gs. 70. un 80. gadiem, reaģējot uz lielajiem plūdiem, kas notika 1953. gadā. Kopš tā laika ir uzbūvēta Temzas barjera, kā arī vairākas citas inženiertehniskas, arī pārvietojamās struktūras.

Šīs sistēmas izstrādātas, ņemot vērā zināšanas par paredzamo jūras līmeņa paaugstināšanos. Tiek lēsts, ka tā efektīvi nodrošinās paredzētās funkcijas līdz 2030. gadam. Pēc tam gan aizsardzības līmenis samazināsies, ja vien netiks veikti citi pasākumi.

Londonas Vides aģentūra ir izstrādājusi Temzas iztekas pilnveidošanas projektu līdz 2100. gadam, paredzot plūdu pārvaldību, kas nepieciešama, palielinoties plūdu radītai ietekmei tuvākajā nākotnē. Lai attīstītu šo plānu, tiek veikti plaši pētījumi, lai labāk izprastu Temzas grīvas plūdu risku tagad un to, kā tas varētu mainīties nākotnē. Jāapzinās arī dažādie risku veidi un pielāgošanās iespējas izmaiņām.
Projekta darbības plāns ir sadalīts dažādām darbības zonām, un ir identificēti četri iespējamie varianti.

1. variants. Uzlabot esošo aizsargsistēmu:

• aizsargāties, ja nepieciešams,
• uzlabot aizsargspējas turpmākajam pielāgošanās procesam,
• optimizēt līdzsvaru starp aizsardzības sistēmas uzlabošanu un nomaiņu,
•  optimizēt aizsardzības sistēmas uzlabošanu, bet uzsākt jaunas sistēmas veidošanu, kas būtu vairāk pielāgota nākotnes klimata pārmaiņām.

2. variants. Mazināt plūdmaiņas plūdu risku:

• identificēt četras vietas labajā krastā, kuras varētu izmantot, lai uztvertu un uzglabātu paisuma–bēguma ūdeņus un līdz ar to varētu samazināt vētras bangu līmeni.

3. variants. Būvēt jaunu barjeru:

•  „Tilbury” vietā vai „Long Reach” vietā,
•  barjera būtu jāveido tā, lai tā izturētu augstākās plūdmaiņu bangas, kas tiek prognozētas valdības pašreizējās klimata pārmaiņu vadlīnijās.

4. variants. Būvēt barjeru ar aizvariem:

• „Tilbury” vietā vai „Long Reach” vietā,
• pie jau esošās Temzas barjeras (tās ekspluatācijas laika beigās).