16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā

Jau kopš 1970. gada sadarbībā ar dažādām sociālajām grupām pilsētai ir veiksmīgi izdevies paplašināt „zaļo” ekonomiku, īstenojot vairākas iniciatīvas, piemēram, automašīnu ierobežotu izmantošanu, taču tai pašā laikā uzlabotu sabiedriskā transporta sistēmu. Freiburga ir augstu standartu pilsēta attiecībā uz mājokļiem. Tas ir panākts, uzlabojot vides kvalitāti, enerģijas un ūdens izmantošanu, kā arī rūpējoties par dabas saglabāšanu.

Freiburga ir zināmā mērā unikāla, jo veiksmīgi izmanto vietējos faktorus – pašvaldības politiku, pilsoņu apņemšanos un iesaistīšanos, apkārtējo dabu un klimatu, kā arī zināšanas un inovācijas.

1996. gadā pilsētas pašvaldība izvirzīja mērķi samazināt CO₂ emisijas par 25% līdz 2010. gadam. Emisijas tika būtiski samazinātas, jo īpaši satiksmes un enerģētikas nozarē, piemērojot virkni pasākumu – uzlabojot sabiedriskā transporta sistēmu, uzlabojot velosipēdistu iespējas, paaugstinot energoefektivitāti ēkās, izmantojot ilgtspējīgus būvmateriālus un Saules paneļus, kā arī pārejot uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu pilsētā kopumā.

Pilsētas kodolenerģijas izmantošanas īpatsvars tika samazināts no 60% līdz 30%, un pašlaik kombinētās apkures sistēmas un elektrostacijas nodrošina gandrīz pusi no pilsētai nepieciešamās elektroenerģijas.

Saules enerģija

Kopš 1986. gada pilsēta ir atbalstījusi Saules enerģijas izmantošanu ar saviem projektiem, finansēšanas programmām un izvietošanas vietām. Saules paneļi tagad atrodas daudzās vietās gan uz privātām, gan sabiedriskām ēkām, un tos var izmantot vairāk nekā 1800 stundu saulainā laika gadā, jo Freiburga ir viena no saulainākajām pilsētām Vācijā.

16.12. att. Freiburgas Saules paneļi – uz privātmājām un ārpilsētas laukos.

Avots: http://www.solaranlage.de/

Rezultātā, ņemot vērā Freiburgas labvēlīgos klimatiskos apstākļus, kā arī vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju iesaistīšanos un entuziasmu, pilsēta ir kļuvusi pazīstama kā Vācijas „Saules galvaspilsēta”. Lai gan klimata pārmaiņu problēmas parasti risina starptautiskie un nacionālie līgumi un izvirzītie mērķi, pilsētas un reģioni arī var daudz darīt, kā tas jau notiek Freiburgā.

Pašlaik Freiburgu var uzskatīt par paraugu visai pasaulei.

Atkritumu apsaimniekošanas koncepcija

Atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Freiburgā ir zemāks nekā vidēji Vācijā. 2003. gadā pilsētas atkritumu pārstrādes līmenis bija 62% salīdzinājumā ar 42% valstī kopumā, bet 2011. gadā kopējais pārstrādes apjoms Freiburgā bija pieaudzis līdz 69%.

1991. gadā tika ieviesta atkritumu apsaimniekošanas koncepcija, kas bija saistoša visām nozarēm. Tā tika plaši atbalstīta un radīja sistēmu, kurā atbilstoša atkritumu apsaimniekošana tika atalgota ar stimuliem, ieskaitot atvieglojumus, ja tika izmantoti bērnu audumu autiņi, atlaides par kolektīvo atkritumu apglabāšanu un atlaides cilvēkiem, kuri kompostē „zaļos” atkritumus, piemēram, pārtikas un dārza atkritumus. Pilsētas nepārstrādājamie atkritumi tiek sadedzināti uzņēmumā, aptuveni 20 km uz dienvidiem no Freiburgas. Sadedzināšanas iekārtu darbībai tiek uzturēti augsti vides standarti, un uzņēmums apgādā ar elektroenerģiju 25 000 mājsaimniecības. Uzņēmuma vadības stratēģija – „samazināt atkritumu daudzumu jau pirms pārstrādes un , jo īpaši, pirms atkritumu apglabāšanas”.

Transporta sistēma

Neraugoties uz ekonomikas izaugsmi, transporta CO₂ emisijas uz vienu iedzīvotāju Freiburgā ir samazinājušās kopš 1990. gada. Velosipēdu braucēju skaits ir trīskāršojies, sabiedriskā transporta izmantošana ir dubultojies, bet automašīnu izmantošanas īpatsvars ir samazinājies no 38% līdz 32%. Lai samazinātu privāto automašīnu skaitu un to izmantošanu, Freiburga ir izstrādājusi Satiksmes un transporta politiku, kurā viens no galvenajiem mērķiem ir transporta intensitātes mazināšana.

16.13. att. Freiburgas transporta sistēma – jaunas tramvaja līnijas un velosipēdi.

Avots: https://www.google.lv/search?q=Freiburg;+Germany;+transport

Ar projektēšanas palīdzību pilsēta tika padarīta kompaktāka, ko var ātri šķērsot, bet, izveidojot spēcīgus pakalpojumu centrus nomalēs, nepieciešamība pēc transporta krasi mazinājās. Tagad automobiļu blīvums Freiburgā ir ļoti zems – 428 automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem. Lai palielinātu sabiedriskā transporta apjomu, tika iepirkti jauni tramvaji un izveidotas jaunas tramvaju līnijas. Biļešu sistēmas maiņa arī veicināja plašāku sabiedriskā transporta izmantošanu. Transporta kompānija ieviesa arī citiem nododamas mēnešbiļetes ar 25% atlaidi, noteica vienotu transporta līdzekļu tarifu un piedāvāja iegādāties arī biļetes vienreizējiem braucieniem, braucienu kartes un 24 stundu biļetes.

Lai veicinātu riteņbraukšanu, pilsētā tagad ir 500 km velosipēdistu joslu, kas veido pārdomātu satiksmes tīklu un paver labas transporta iespējas. Bez tam pilsētā ir iekārtotas 9000 velosipēdu stāvvietas.
Tas viss pilsētā veido labu vietējo sabiedriskā transporta tīklu un paver arī cerīgas nākotnes attīstības iespējas.