16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā

Saragosas pilsēta atrodas pussausajā klimata joslā Spānijas ziemeļaustrumos. Tajā vidējais nokrišņu daudzums ir tikai 314 mm gadā, un tāpēc lielāko daļu ūdens apgādei ņem no Spānijas lielākās upes Ebro. Sakarā ar to, ka upes līmenis svārstās atkarībā no sezonas, bet ūdens kvalitāte ir zema, kā arī ilgstošā sausuma dēļ, kas sākās 20. gs. 90. gados, 1996. gadā tika uzsākta Saragosas pilsētas „Ūdens taupīšanas programma”, lai risinātu ūdens trūkuma problēmu.

Pilsētas pieaugošais iedzīvotāju skaits un ekonomikas straujā attīstība bija papildu faktori, kas vēl vairāk pastiprināja ūdens taupīšanas programmas nepieciešamību. Vajadzēja arī paaugstināt pilsētas noturību un elastību saistībā ar klimata pārmaiņām 21. gadsimtā.

Ņemot vērā sabiedrības prasību samazināt ūdens patēriņu, Saragosas pašvaldība ar vietējo vides aizsardzības organizāciju atbalstu uzsāka „Ūdens taupīšanas programmu”. Galvenais programmas mērķis bija samazināt ūdens patēriņu un piesārņojumu no dažādām patērētāju grupām, arī pašvaldības, uzņēmumiem un vietējiem iedzīvotājiem. Saragosas „Ūdens taupīšanas programma” paredzēja arī palielināt ieņēmumus no ūdens patērētājiem, lai pilnībā segtu izmaksas par ūdens apgādi un notekūdeņu attīrīšanu. Palielinātie ieņēmumi turklāt palīdzētu segt izmaksas, lai uzlabotu novecojošo pilsētas ūdens saimniecības infrastruktūru.

Lai samazinātu ūdens patēriņu, tika izmantotas trīs atšķirīgas pieejas. Pirmkārt, pamatojoties uz sociālām un kultūras iniciatīvām, tika veicināta „ūdens taupīšanas kultūra”, kas kļuva par daļu no pilsētas un iedzīvotāju identitātes. Otrkārt, izmantojot ekonomiskos līdzekļus, ūdens patērētāji kļuva jutīgāki pret ūdens trūkumu, vides piesārņojumu un ūdens pārmērīgu lietošanu. Treškārt, tika veikti pasākumi, lai atjaunotu un uzlabotu ūdensapgādes infrastruktūru, izmantojot dažādas modernās tehnoloģijas un atbilstošus materiālus.

„Ūdens taupīšanas kultūras” veicināšanai tika izveidotas izstādes un stendi sabiedriskās vietās, piemēram, parkos un dārzos, lai pārliecinātu iedzīvotājus par pievēršanos labai ūdens izmantošanas praksei. Tika sagatavotas un izplatītas brošūras un plakāti par ūdens taupīšanu dažādiem ūdens patērētājiem, galvenokārt, pilsētas iedzīvotājiem. Visbeidzot, ņemot vērā starptautisko izstādi „Ūdens un ilgtspējīga attīstība”, ko rīkoja Saragosā 2008. gadā, vietējie iedzīvotāji un uzņēmēji tika aicināti samazināt ūdens patēriņu, izmantojot plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanos un tiešsaistes platformas.

Izmaiņas tika veiktas arī attiecībā uz ūdens tarifiem, kurus paaugstināja, lai vēl vairāk samazinātu patēriņu. Pilsētas pašvaldība pat ieviesa „atlaidi par patērēto ūdeni tām mājsaimniecībām, kas bija samazinājušas savu ikgadējo ūdens patēriņu par 10% vai vairāk”. Pilsētas vadība arī izvērtēja, cik daudz par ūdeni būtu jāmaksā maznodrošinātām mājsaimniecībām (pensionāri, bezdarbnieki, daudzbērnu ģimenes), lai tie varētu saņemt vismaz minimālo, bet absolūti nepieciešamo ūdens daudzumu un ar to saistītos pakalpojumus. Cenas tika stratēģiski pārvērtētas, lai nodrošinātu, ka tās atspoguļojas arī patērētājiem sniegtajos pabalstos. Savukārt pārmērīga ūdens lietošana tika sodītā ar augstu maksu par virsnormatīvo patēriņu.

Izmantojot papildu ienākumus no izmaiņām ūdens tarifos, kā arī pašvaldības ieguldījumus, tika veikts pilsētas ūdensapgādes cauruļvadu remots un likvidētas ūdens noplūdes, uzsākta ūdens spiediena kontrole un uzstādīta atbilstoša aparatūra, lai samazinātu ūdens zudumus, bet ūdens uzglabāšanas rezervuāru bojājumus salaboja vai pat aizstāja ar jauniem rezervuāriem.

16.11. att. Saragosas ūdens patēriņa un iedzīvotāju skaita izmaiņas no 1980. līdz 2009. gadam.

Avots: http://www.switchtraining.eu/fileadmin/template/projects/switch_training/files/Case_studies/Zaragoza/

Šāda daudzšķautnainā pieeja, kas apvienoja sociālos, finansiālos un tehniskos pasākumus, lai palielinātu pilsētas noturību pret ūdens trūkumu, izrādījās ļoti veiksmīga. Diennakts ūdens patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazinājās no 180 litriem 1980. gadā līdz 136 litriem 2000. gadā un nokritās zem 100 litriem 2010. gadā. Pilsētas mērogā, neskatoties uz pieaugošo iedzīvotāju skaitu, ūdens patēriņš samazinājās par 27% 15 gadu laikā: no 84,8 miljoniem m³ 1997. gadā līdz 61,5 miljoniem m3 2008. gadā.

Tik ievērojams patēriņa samazinājums bija īstenoto risinājumu rezultāts visos līmeņos, mērķtiecīgi piedaloties visiem Saragosas ūdens patērētājiem. Kultūras un sociālās iniciatīvas, ko rosināja „Ūdens taupīšanu programma”, veicināja arī izpratni par ūdens taupīšanas pasākumiem iedzīvotāju vidū. Turklāt investīcijas infrastruktūras uzlabošanai palīdzēja samazināt nopietnus cauruļu pārrāvumus, plīsumus vai bojājumus no 750 gadījumiem 2000. gadā līdz 350 gadījumiem 2010. gadā.

Ūdens tarifu pārstrukturēšana palielināja ieņēmumus no ūdens patērētājiem. 2006. gadā ieņēmumi sedza 90% no ūdens piegādes un notekūdeņu attīrīšanas izmaksām salīdzinājumā ar 70% 1997. gadā.

Šīs iniciatīvas panākumi tika gūti, pateicoties tam, ka procesā piedalījās visas ieinteresētās puses, tostarp pašvaldības, attiecīgās komisijas, NVO, uzņēmumi, universitātes un vietējie iedzīvotāji. Tas arī nodrošināja reālu ūdens taupīšanas mērķa sasniegšanu, jo dažādās grupas spēja ātri novērtēt situāciju, un komunikācija ar dažādiem ūdens patērētājiem bija efektīva.