16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
16.6. Biroju ēkas apsildīšana ar ķermeņa siltumu Zviedrijā
Grūti iedomāties, ka ķermeņa siltums varētu būt arī enerģijas avots. Tomēr ķermeņa siltumu ir sākusi izmantot kāda Zviedrijas kompānija.
Cauri Stokholmas Centrālajai dzelzceļa stacijai katru dienu iziet vairāk nekā 250 000 cilvēku, radot lielu siltuma daudzumu. Viņi ne tikai paši rada siltumu, bet arī veic dažādas darbības, piemēram, iegādājas pārtiku, dzērienus un preses izdevumus. Tā vietā, lai ķermeņa siltums izkliedētos stacijas gaisā, šī enerģija tiek izmantota, lai sildītu tuvējo biroju ēku, kas pieder valsts uzņēmumam.
Tāds risinājums konkrētai ēkai samazina apkures izmaksas pat par 25% salīdzinājumā ar dabasgāzes izmantošanu, kas Zviedrijā ir dārga.
Ņemot vērā aukstās ziemas un augstās enerģijas cenas, Zviedrija meklē alternatīvus veidus, kā apsildīt ēkas. Ziemeļvalstis – Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija un Islande plaši izmanto centralizēto siltumapgādi, izmantojot kombinēto siltuma un elektroenerģijas ražošanu, parasti par kurināmo lietojot biomasu. Taču ir iespējams izmantot arī citus avotus ar zemāku temperatūru.
Stokholmas Centrālā dzelzceļa stacija ir lielākā un aktīvākā dzelzceļa stacija Zviedrijā. Vilcieni, veikali un cilvēki stacijā rada milzīgu siltuma daudzumu, kas parasti tiek ventilēts uz āru. Kaut gan siltuma apmainītāji nav no jauna izgudrota tehnoloģija, tomēr uzdevums nodot siltumu no vienas ēkas uz otru prasa ilgtermiņa sadarbību starp divu ēku īpašniekiem.
16.10. att. Stokholmas Centrālā dzelzceļa stacija un biroju ēka (Kungsbrohuset).
Biroju ēkas (Kungsbrohuset) platība ir 40 000 m2, un tā atrodas Stokholmā netālu no stacijas ēkas. Tagad liekais siltums no Centrālās stacijas tiek pārvadīts uz šo biroja ēku. Tas labāks risinājumus, nekā izmantot ezera ūdeni stacijas dzesēšanai.
Šis Stokholmas projekts ir iedvesmojis līdzīgai iniciatīvai Parīzē, kur siltums no metro stacijas tiek izmantots, lai apsildītu dzīvokļus tuvējā dzīvojamā kompleksā.