16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā

Princips, ka piesārņotājiem ir jāmaksā par radītām kaitīgām emisijām, ir svarīgs faktors Ziemeļvalstu valdību klimata politikas veidošanā. Apgalvojums, ka lielās SEG emisijas ir tirgus nepilnību rezultāts, ir pamatots – patiesās izmaksas par oglekļa savienojumu emisijām netiek uzskaitītas un neparādās ekonomikas pārskatos.

Uzskats par to, ka, piesārņotājam maksājot pilnu cenu par visām darbībām un produktiem, arī sedzot izmaksas par sabiedrībai nodarīto vides kaitējumu, būtu labs stimuls samazināt emisijas un izstrādāt un īstenot jaunas un videi draudzīgas tehnoloģijas, varētu pilnībā attaisnoties.

Taču tirgus vajadzībām ir nepieciešama telpa un laiks, lai varētu pielāgotos jaunajiem izaicinājumiem. Ir svarīgi nenomākt ekonomiku, palielinot izmaksas dažām nozarēm pārāk ātri. Labāk ir atvieglot pāreju uz zemu emisiju risinājumiem, gan pakāpeniski palielinot izmaksas par piesārņojumu, gan arī sniedzot mērķtiecīgas subsīdijas.

Aptuveni uz 80% Norvēģijas SEG emisiju attiecas vai nu nodokļi, vai emisiju kvotu tirdzniecības sistēma, vai arī abi veidi kopā.

CO₂ nodoklis

Visās Ziemeļvalstīs nodokļi tiek piemēroti par enerģijas izmantošanu un par CO₂ emisijām. Kopš 1991. gada, Norvēģijā šis nodoklis tiek piemērots

• benzīnam,
• vieglajām un smagajām naftas frakcijām,
• Ziemeļjūrā iegūtai naftai,
• celulozes un papīra ražošanai,
• zivju produkcijai,
• iekšzemes aviācijai un kuģniecībai.

16.2. att. Naftas platforma Ziemeļjūrā.

Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/North_Sea_oil

Dažās nozares, piemēram, zvejniecība tālajos un piekrastes ūdeņos, rūpnieciskie procesi, starptautiskā kuģniecība un aviācija, ir atbrīvotas no šī nodokļa. Minētās nozarēs rit intensīva tirdzniecība, kas ir pakļauta starptautiskai konkurencei, tāpēc tās ir jāaizsargā.

Emisijas, ko rada starptautiskā kuģošana un aviācija, netiek uzskaitītas Norvēģijas emisiju reģistrā, jo nerada piesārņojumu Norvēģijas robežās.

Koksnes pārstrādes rūpniecībai, siļķu pārstrādei un zivju miltu ražošanai CO₂ emisiju nodoklis ir samazināts par 50%.

Norvēģijas CO₂ emisiju nodokļi ievērojami atšķiras starp nozarēm, kā arī atkarībā no degvielas avotiem un degvielas izmantojuma. Zināmā mērā nodokļi atšķiras arī dažādās tautsaimniecības nozarēs. Iekšzemē nodokļu līmenis galvenokārt ir atkarīgs no minerāleļļu un benzīna izmantošanas, to atšķirīgi apliekot ar nodokli iegādei vai importam. No Norvēģijas naftas platformām nodokļi tiek iekasēti par naftas un dabasgāzes dedzināšanu. CO₂ emisiju nodoklis tiek piemērots arī par emisijām no atkritumu sadedzināšanas.

2014. gadā cena par vienu tonnu CO₂ ekvivalenta svārstījās no 4 līdz 65 eiro atkarībā no fosilā kurināmā un lietošanas veida. Vidējā cena ir 250 NOK (26 EUR) par vienu CO₂ tonnu. Lielās atšķirības nodokļu līmeņa ziņā nosaka tas, ka robežizmaksas emisiju samazināšanā ievērojami atšķiras starp dažādām nozarēm. Naftas nozarei ir visaugstākie nodokļi, bet ražošanas procesi ir lielā mērā atbrīvoti no tiem (18% no emisijas 2006. gadā).

Norvēģijas CO₂ emisijas nodokļus nosaka divi dažādi likumi – Likums par tirdzniecības nodokli un Likums par CO₂ nodokli darbībām ar naftu kontinentālajā šelfā. Ir arī nodokļi par metāna emisijām, kas rodas atkritumu apglabāšanā, un par freonu emisijām.

Svarīga ir attieksme par CO₂ maksājumiem. Tiem jābūt tādiem, lai nevis tikai subsidētu emisiju samazināšanu, bet arī rūpētos, lai valdības izdevumi veicinātu ieņēmumu palielināšanos. 2004. gadā nodevas radīja Norvēģijas valdībai ieņēmumus 3 miljardus NOK (330 miljonus EUR). Šos līdzekļus varēja izmantot, lai subsidētu zema emisiju līmeņa risinājumus vai citu nodokļu samazināšanai, tādējādi veicinot visas ekonomikas attīstību.

Vēl viens svarīgs iemesls, lai izmantotu CO₂ emisiju nodokli, nevis tikai dotu subsīdijas, ir tas, ka pats tirgus mehānisms sakārto, kur emisiju samazinājums ir lētākais. Rezultātam, vismaz teorētiski, ir jābūt tādam, lai CO₂ emisiju samazinājums notiktu par vismazāko iespējamo cenu. Priekšnoteikums, lai tas notiktu, ir vienāda maksa par emisijām visos sabiedrības sektoros. Tas pagaidām Norvēģijā vēl nav stājies spēkā, jo daži sektori ir mazāk aizsargāti pret paaugstinātu nodokļa likmi nekā citi.

Norvēģijas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

Norvēģijā 2005. gadā sistēma tirdzniecībai ar CO₂ emisijas atļaujām tika ieviesta tikai 42 uzņēmumiem. Šie uzņēmumi bija no šādām nozarēm:

• centralizēta siltumapgāde,
• kokapstrāde,
• zivju pārstrāde,
• naftas ķīmiskā pārstrāde,
• gāzes pārstrādes tehnoloģijas,
• tērauda un minerālvielu ražošana.

Vēl to skaitā bija naftas rektifikācijas uzņēmumi, gāzes termināļi, gāzes fabrikas un citas enerģētiskās iekārtas. Šie uzņēmumi radīja 17,8 miljonus tonnu CO₂ emisiju. Sešpadsmit no uzņēmumiem bija augstākas emisijas šajā laika posmā nekā to pieļāva kvotas, tāpēc tiem nācās pirkt atļaujas ES tirgū. Tomēr nebija iespējams pārdot atļaujas tajā pašā sistēmā.

16.3. att. CO₂ noglabāšana Ziemeļjūrā.

Jau vairāk kā 13 miljoni tonnu CO₂ ir noglabāts iežu formācijās zem Ziemeļjūras. Katru gadu kopš 1996. gada 1 miljonu tonnu CO₂, kas tika atdalīts dabasgāzes ieguvē, ievadīja atbilstošas struktūras porainos smilšakmens iežos vairāk nekā 800 metrus zem jūras dibena.

Avots: www.npd.no/Global/Norsk/3-Publikasjoner/Rapporter/CO2-ATLAS-Norwegian-sea-2012.pdf

2008. gadā šī sistēma tika paplašināta, lai kļūtu par daļu no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS). Iekšzemes nozares var izmantot ETS un daudzos gadījumos ir atbrīvotas vai daļēji atbrīvotas no CO₂ emisiju nodokļa. Ārzonas naftas industrijai tika piemērota ETS un CO₂ emisiju nodokļi, taču tie tika pazemināti, kad ETS stājās spēkā no 2007. līdz 2008. gadam. 2013. gadā CO₂ emisiju nodoklis attiecībā uz jūras naftas ieguvi tika atkal pielietots, lai starptautiski līdzsvarotu CO₂ emisiju nodokļus ar emisiju kvotu cenu, kā arī, lai padarītu sistēmu relatīvi stabilāku.

Transporta nodokļi

Norvēģijā ir samērā augstas automašīnu nodevas, un tā ierindojas starp pasaules valstīm ar augstākajām šāda veida nodevām. Tās gan ir diferencētas, dodot priekšrocības automašīnām ar mazu izmešu daudzumu. Elektriskie transporta līdzekļi ir atbrīvoti no nodevas, bet dažiem jāmaksā PVN. Turklāt Norvēģijā ir augsta cena par benzīnu.