15. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana

ANO konference par ilgtspējīgu attīstību („Rio+20”), kas notika 2012. gadā Riodežaneiro, noteikti kalpos kā liels vēstures pagrieziena punkts ilgtspējas veicināšanā.

„Rio+20” bija grandiozs notikums, pat lielākais ANO konferenču organizēšanas pieredzē, jo piedalījās  192 valstu delegācijas, to skaitā  105 delegācijas vadīja valstu vai valdību vadītāji. Kopumā šajā pasākumā bija iesaistīti apmēram 50 000 cilvēku. Konferences divi galvenie temati bija „Zaļā ekonomika” un „Ilgtspējīgas attīstības institucionālais ietvars”. Balstoties uz iepriekšējās konferencēs nolemto, atkal priekšplānā bija izvirzītas septiņas svarīgākās jomas – bezdarbs, enerģētika, pilsētu attīstība, nodrošinājums ar pārtiku, ūdens, okeānu aizsardzība un dabas katastrofas. Konferences svarīgākajam dokumentam „Nākotne, ko vēlamies” (The Future We Want) ir 53 lappuses,  283 paragrāfi un sešas galvenās nodaļas.
 
I. Mūsu kopējais redzējums apliecina vienošanos par nepieciešamību veidot ekonomisku, sociālu un videi draudzīgu planētas ilgtspēju mūsdienu paaudzei un nākotnes paaudzēm, kā arī paātrināt agrāk pieņemto mērķu sasniegšanu atbilstoši ANO Hartai, Cilvēktiesību likumam un citiem saistošiem dokumentiem.

Tiek uzsvērts, ka cilvēks ir ilgtspējīgas attīstības centrā un tāpēc līdztiesīgai un visus ietverošai pasaulei jāizskauž nabadzība, neilgtspējīga ražošana un patēriņš, resursu izsīkšana.

II. Politisko saistību atjaunošana norāda uz nepieciešamību pārapstiprināt „Riodežaneiro-1992” konferencē noteiktos pamatprincipus un agrāk pieņemtos darbības plānus, kā arī pielikt papildu pūles saistībā ar ilgtspējīgas attīstības īstenošanu, sektoru integrēšanu un saskaņošanu. Uzsvars tiek likts uz ANO Tūkstošgades mērķu izpildi, Dohas Deklarāciju par finansējumu ilgtspējīgai attīstībai un ANO Ietvara konvenciju par klimata pārmaiņām un ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību.

Tiek uzsvērts, ka jāpalielina atbalsts attīstošām valstīm, lai panāktu arī to nostāšanos uz ilgtspējīgas attīstības ceļa. Īpaša uzmanība jāpievērš to cilvēku atbalstam, kuri dzīvo okupētās vai bijušajās okupētajās teritorijās un teritorijās, kuras apdraud teroristi.

Jāņem vērā, ka ilgtspējīgas attīstības īstenošanā jāpiedalās visiem, jo tikai tad arī visi gūs labumu. Procesā ir jāiesaistās ne vien valstīm, bet arī privātajam sektoram, augstskolām un vietējām kopienām.

III. „Zaļā ekonomika” ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas kontekstā ir ekonomika, kas uzlabo cilvēku labklājību un sociālo līdztiesību, būtiski samazina vides riskus un ekoloģisko nepietiekamību. Šo ekonomiku raksturo zemu SEG emisiju izejvielu izmantošana, tā ir resursu ziņā efektīva un sociāli iekļaujoša.

IV. Ilgtspējīgas attīstības institucionālais ietvars ir jāuzlabo visos līmeņos – vietējā, nacionālā, reģionālā, kā arī globālā. ANO Ģenerālajai Asamblejai tiek ieteikts pastiprināt Ekonomikas un sociālās padomes darbu, izveidot Augsta līmeņa politisko forumu, būtiski uzlabot ANO Vides programmas darbu.

Starptautiskās finanšu organizācijas tiek aicinātas uzņemties lielākas saistības, lai atbalstītu ilgtspējīgas attīstības programmas, stratēģijas un pozitīvi ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu.

V. Svarīgākie pasākumi un mērķu sasniegšana. Ir noteiktas 24 tematiskās un starpsektoru jomas, atkārtoti izceļot nabadzības izskaušanu, kā arī veltot lielāku uzmanību dzeramā ūdens apgādei un sanitārajam stāvoklim, enerģētikai, iedzīvotāju veselībai un demogrāfiskajam stāvoklim, nodrošinājumam ar pārtiku, ilgtspējīgai lauksaimniecībai un bioloģiskajai daudzveidībai.

Ilgtspējīgas pilsētas, cilvēku dzīves vietu kvalitāte, ilgtspējīgs transports un tūrisms, sabalansēta ražošana un patēriņš, vides ķīmiskais piesārņojums un atkritumi arī ir būtiski un steidzami risināmi jautājumi.

Saistībā ar klimata pārmaiņām jāpievērš uzmanība zemes degradācijai, sausuma sekām un pārtuksnešošanās problēmai.

VI. Īstenošanas veidi. Tiek izdalīti pieci svarīgi ilgtspējīgas attīstības īstenošanas elementi – finanses, tehnoloģijas, spēju paaugstināšana, tirdzniecība un atbilstības reģistrs.

15.17. att. „Rio+20” 24 tematiskās un starpsektorālās jomas.

Avots: P. Becker. Sustainability Science. Elsevier. 2014., 43 p.