15. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
15.3. Alternatīvās attīstības iespējas
15.3.8. Alternatīvu spektrs
Pastāv dažādi veidi, kā modelis „Bizness kā parasti” varētu tikt pārveidots vai „ne-augsmes” gadījumā pilnīgi noraidīts par labu radikālākam, bet mazāka mēroga alternatīvam redzējumam par globālo ekonomiku. Tomēr būtu jāiekļauj vairāki inovatīvi rādītāji, piemēram, OESD jaunais „Tavas labākas dzīves indekss”, kas ļauj lietotājam apskatīt OESD valstu datus, kas ir saistīti ar vispārējo progresu un labklājību vai arī „Jaunās ekonomikas” fonda projektu „Laimīgās planētas indekss”, kas apvieno apmierinātību ar dzīvi, dzīves ilgumu un ekoloģisko pēdu (kopējo cilvēka spiedienu uz ekosistēmām). Šie indikatori var uzrādīt tās valstis, kuras spēj nodrošināt lielāku laimi cilvēkiem, bet rada mazāko ekoloģisko ietekmi.
Politikai svarīgi ir konkrēti priekšlikumi par alternatīvu spektru, jo praksē robežas starp šīm alternatīvām bieži vien ir diezgan izplūdušas.
15.14. att. Attīstības alternatīvu spektrs dažādām ekonomikas sistēmām un indikatoriem.
Vajadzētu panākt plašu vienošanos plašajā alternatīvo modeļu sistēmā vismaz četros galvenajos punktos.
1. "Augsme kā parasti" nav iespējama ilgtermiņā. Augsme var radīt daudz labumu cilvēcei, bet tā ir arī radījusi bīstamās klimata pārmaiņas, iznīcinājusi ekosistēmas, radījusi dziļas atšķirības starp bagātajiem un nabadzīgajiem un citas nopietnas problēmas. Planēta nav pietiekami liela, lai nodrošinātu „Augsmi kā parasti” ilgu laiku.
2. IKP ir neatbilstošs vai pat maldinošs progresa rādītājs. To nepieciešams vismaz reformēt, un tas nav jāuzskata par galveno rādītāju, pēc kura tiek vērtēti politisko un sociālo sistēmu panākumi.
3. Alternatīvas ir vajadzīgas un ir iespējamas. Pasaule pašlaik atrodas "meklējumu režīmā", lai atrastu labāko kombināciju no tradicionālās ekonomiskās domāšanas un no jaunās ekonomiskās domāšanas. Pastāv zināma vienprātība, ka šādu kombināciju var atrast, bet nav vienprātības, ka tas varētu izdoties galīgajā formulējumā.
4. Laime un cilvēku labklājība ir būtiski jebkāda ekonomiska uzstādījuma mērķi. Iespējams, ka tā ir visradikālākā jaunā ideja, lai izkļūtu no dažādajiem strāvojumiem un panāktu vienprātību par laimes un labklājības milzīgo nozīmi. Ja šī perspektīva iesakņosies dziļāk un kļūs par organizējošo principu valsts ekonomiskās politikas veidošanā, to varēs uzskatīt par revolucionāru.