15. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
15.3. Alternatīvās attīstības iespējas
15.3.4. „Zaļā augsme”
„Zaļā augsme” ir jēdziens, ko bija iecerējusi McKinsey konsultāciju firma saistībā ar praktiskajām darbībām klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai. Šo jēdzienu kā labu atzina arī ANO, saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības konferences (Johannesburga, 2002) Īstenošanas plānu.
„Zaļās augsmes” intelektuālais centrs saistās ar Koreju, kur darbojas Globālās zaļās augsmes institūts (Global Green Growth Institute – GGGI).
Avots: http://www.gggi.org
„Zaļā augsme” atspoguļo ekonomisko domātāju – Nikolasa Šterna, Džefrija Saha (Nicholas Stern, Jeffrey Sachs) uzskatus. GGGI atrašanās vieta Dienvidkorejā atspoguļo šīs valsts īstenotos politikas pasākumus, jo īpaši pēc 2008. gada finanšu krīzes, lai stimulētu tradicionālo ekonomikas izaugsmi "zaļākā" veidā (galvenokārt ar zemām CO2 emisijām). GGGI izvietošana Korejā ietvēra arī plašāku starptautisku interesi, ko virzīja ANO, palīdzot Āzijas un Klusā okeāna reģioniem, veicot pārlēcienu pāri Rietumu industrializācijas modeļiem un izvairoties no slazda "vispirms augsme, bet sakopšana vēlāk".
Klusā okeāna un Āzijas reģiona valstis jūt neatliekamu vēlmi turpināt savas ekonomikas izaugsmi, lai mazinātu nabadzību un panāktu sociālo progresu. Tomēr tās arī jau ir piedzīvojušas ievērojami pieaugošu vides degradāciju, dabas resursu izsīkšanu, veselības problēmas un klimata pārmaiņu ietekmi. Šīs valstis aizvien ir atzinušas atšķirīgas pieejas nepieciešamību, lai atbalstītu uz eksportu orientētu saimniecisko darbību reģionā, bet "Zaļā augsme" ir kļuvusi par vēlamo pieeju augstākā – valdības līmeņa vadībā. Dažādas ANO sponsorētas programmas tiek izmantotas, lai īstenotu „Zaļo augsmi”, kas ir "Zaļās ekonomikas” atzars – vadošā ekonomikas attīstības stratēģija visā Āzijas-Klusā okeāna reģionā un daļēji arī pasaulē.
OESD arī veicina videi draudzīgu izaugsmi, un tai ir sava „Zaļās augsmes” stratēģija. „Zaļā augsme” ir galvenokārt pieeja „no augšas uz leju”, ko virza valdības iniciatīvas, bet tā vēl nav tik nozīmīga kopienām un investoriem klasiskā ilgtspējīgā attīstība. „Zaļā augsme” tiek kritizēta par „zaļo” attieksmi samērā ierobežotā veidā un to bieži kritizē ekologi un arī ne-augsmes aktīvisti, kuriem „Ne-augsme” ir vēlamais veids. „Zaļās augsmes” galīgais mērķis joprojām paliek augsme, bet dažkārt pat uz esošo ekosistēmu rēķina. Tomēr „Zaļā augsme” ir kļuvusi par nopietnu un dominējošu alternatīvu „Augsmei kā parasti” abos – gan vides, gan arī sociālajā virzienā.
ANO „Zaļās augsmes” programmas uzsver ilgtspējīga patēriņa pieeju, t.i., koncepciju, kas uzsver, ka galvenie ieinteresētie attīstības procesā ir nabadzīgie. „Zaļā augsme” mudina izmantot līdzdalības novērtējumu, kas palīdz noteikt galvenos ierobežojumus, iespējas un problēmas, ar ko saskaras trūcīgie cilvēki un iekļaut tos politikas plānošanas un īstenošanas ciklos. Tas atbalsta neaizsargātās kopienas, nodrošinot nabadzīgajiem sociālos pakalpojumus un radot labvēlīgu vidi ilgtspējīgai attīstībai.