15. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana

"Jaunā ekonomika" ir ekonomiskā filozofija un teorija, kas vairāk balstās uz idejām par pietiekamību nekā izaugsmi, arī uz Zemes sistēmu ierobežojumu ievērošanu, bet mazāk nodarbojas ar pašu ierobežojumu vērtēšanu un iespēju meklēšanu, lai mazinātu pašus ierobežojumus. "Jaunā ekonomika" varētu sākt alternatīvu, kultūras ziņā atšķirīgu, bet mazāk staigātu ceļu.

Celmlaužu – Hermana Deilī un Ernesta Šumahera centieniem ir pievienojušās neskaitāmas citu zinātnieku idejas ekonomikā, kā arī sociālajās un dabaszinātnēs. Kopā ar jaunām ekonomikas idejām ir radušās jaunas metodes un paņēmieni, iesaistot pilnveidotas matemātikas un datoru modelēšanas metodes, lai palīdzētu leģitimēt "Jauno ekonomiku" tradicionālās augsmes ekonomikas pārāk skeptisko politiķu acīs.

Pašlaik domāšana "Jaunās ekonomikas" virzienā aptver aizvien vairāk cilvēku, kuru līderi ir gan Nobela prēmijas laureāti ekonomikā, gan arī valstu vadītāji. Atšķirību starp "Jauno ekonomiku" un pašreizējo augsmes modeli īsumā var formulēt šādi.

• Plašāki un daudz humānāki mērķi. "Augsme kā parasti" ir vērsta uz ekonomikas izaugsmi, kas balstīta pārliecībā, ka šī izaugsme vienmēr garantē cilvēces progresu. "Jaunā ekonomika" koncentrējas uz reāliem rezultātiem, kurus tradicionālā ekonomika tikai šķietami cenšas panākt – uz labklājību iedzīvotājiem.

• Ētiska orientācija. "Augsme kā parasti" nepietiekami novērtē ētiskos jautājumus ar bagātības vairošanu šodien, neraugoties uz tās negatīvo ietekmi nākotnē. Turklāt tai ir tendence vērtības koncentrēt nevis bagātību taisnīgāk sadalīt. "Jaunā ekonomika" uzskata, ka nevienlīdzības problēmas jārisina ne vien šodien, bet arī rīt. Tā īpaši uzsver godīgumu arī attiecībā uz nākotnes paaudzēm, balstoties uz koncepciju par starppaaudžu taisnīgumu.

• Skaidras ekoloģiskās robežas. "Augsme kā parasti" bieži ignorē realitāti, ka ekosistēmu pakalpojumi un dabas resursi ir ierobežoti. "Jaunā ekonomika" izmanto šos ierobežojumus kā sākuma punktu, ap kuru veidot jaunu, funkcionējošu sistēmu vērtēšanai, attīstībai, nodarbinātības politikai utt.

• Vairāk sistēmisko rādītāju. "Augsme kā parasti" izmanto vienkāršotus indikatorus, kā galveno izceļot IKP un tam analogus rādītājus. "Jaunā ekonomika" izmanto virkni mūsdienīgu mērījumu, lai varētu iegūt korektas atbildes uz jautājumiem, kas ir patiesi nozīmīgi iedzīvotājiem, to skaitā, vērtējumu par personīgo laimi un dzīves kvalitāti.

"Jaunās ekonomikas" idejas jāiekļauj ekonomikā, kas pašlaik dominē vairākumā gadījumu. Tas nozīmē, ka jaunās ekonomiskās koncepcijas, politika un pasākumi kļūs aizvien nozīmīgāki valsts vai valdības lēmumu pieņēmējiem. Turklāt "Jaunā ekonomika" saglabā arī noteiktu specifiku – tā ir alternatīva, bet pagaidām vēl nav līdz galam sakārtota, jo tās dažādie piekritēji vēl nav vienojušies par kopīgu ietvaru. Tas veicina atšķirīgus formulējumus, aprakstus un redzējumus samērā līdzīgām koncepcijām.

Pēdējos gados ir parādījušās dažas norādes, ka augsmes modeļa dominance sāk vājināties, kaut gan tikai nedaudz. Pierādījumi ir ļoti pārliecinoši, ja pieminām, piemēram, pasaules vadošo ekonomistu viedokļus, tiem runājot ar ietekmīgāko valstu vadītājiem. Spilgtākais piemērs tam bija Ekonomiskās darbības un sociālā progresa novērtēšanas komisijas izveidošana, kas pazīstama arī kā "Štiglica komisija" pēc tās priekšsēdētāja, Nobela prēmijas laureāta, ekonomista Džozefa Štiglica (Joseph Stiglitz) vārda.

Štiglica komisija tika izveidota 2008. gadā pēc Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) lūguma. Tā sniedza oficiālu paskaidrojumu: "Jau ilgāku laiku rodas aizvien lielākas bažas par pašreizējo ekonomisko rādītāju pietiekamību, īpaši, ja izaugsmi pamato galvenokārt tikai ar IKP datiem. Tomēr attiecībā uz šiem skaitļiem jāraugās plašāk un dziļāk – kā tie atspoguļo pasākumu efektivitāti un vai tie ir izmantojami ekonomikas, vides un sociālās ilgtspējas raksturošanai”.

Darba noslēgumā komisija iesniedza ziņojumu un uzsvēra, ka "ir pienācis laiks mūsu vērtēšanas sistēmā pārvirzīt uzsvaru no ekonomiskās ražošanas mērīšanas uz cilvēku labklājības novērtēšanu". Turklāt komisija sniedza arī detalizētas rekomendācijas par sociālekonomisko procesu norisi un to analīzes iespējām.

Štiglica komisijas darbību var uzskatīt par galveno pavērsienu ceļā uz „Jauno ekonomiku”, kā arī par potenciālu pagrieziena punktu valstu attīstības procesu vēsturē. Īpaši nozīmīgas ir rekomendācijas, kā novērtēt tautas progresu un kādus mērķus izvirzīt nācijas attīstībai.

Darbu ar Štiglica komisijas secinājumiem turpina Francijas valdības aģentūra, saņemot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) finansiālu atbalstu programmas "Sabiedrības attīstības progress” ietvaros.

Tagad par jaunumiem šajā programmā iespējams uzzināt, izmantojot ļoti noderīgu un visaptverošu tīmekļa vietni "Wikiprogress.org", ko pārvalda OECD. „Wikiprogress” sniedz ne vien informāciju par pašlaik notiekošo, bet arī datus, ziņas un saites ar citiem, kas ir profesionāli iesaistīti jaunu pieeju meklējumos, lai pārietu uz labāku uzskaiti saistībā ar labklājības pētniecības un sociālo progresu kopumā. Tas ir būtisks resurss ikvienam, kas vēlas sekot alternatīvam domāšanas veidam par progresu.