15. Ilgtspējīgas attīstības īstenošana

Ekonomiskā augsme ir saistīts jēdziens, taču tā nav tā pati vienkāršā "izaugsme". Pauls Romers (Paul_Romer), Stenfordas universitātes ekonomists, to definē šādi: "Ekonomiskā izaugsme notiek, ja cilvēki ņem resursus un pārkārto tos vērtīgākā veidā".
Tas ir līdzīgi ēdiena gatavošanai – izejvielas nonāk virtuvē, tiek pielikts darbs, zināšanas, enerģija un tehnoloģijas. Pagatavotais garšīgais ēdiens ir daudz vērtīgāks nekā izejvielas, tādējādi ir radīta pievienotā vērtība, t.i., ekonomiskais pieaugums.

Bet kā izmērīt šo pievienoto vērtību? Mūsdienu pasaulē to mēra ar naudu. Pievilcīgas maltītes vērtība nav atkarīga no tā, vai kāds ir gatavs maksāt par to. Tomēr šāda vērtības mērīšana rada zināmas grūtības. Ja maltīti ir sagatavojusi māte, tā varētu būt liela vērtība man. Taču šāda vērtība netiek reģistrēta ekonomikas statistikā, jo mēs jau nemaksājam par ēdiena gatavošanu​ savai mātei.
Teorētiski, mātes darbība ēdiena gatavošanā un pasniegšanā veicina tautas ekonomisko izaugsmi. Taču tā kā nav veikts maksājums, un par šo darbību netiek ziņots oficiālajai uzskaites sistēmai, jaukā ēdienreize paliek ekonomiski neredzama.

Varētu pieļaut, ka māte tomēr iesniedz rēķinu par maltīti. Dēls vai meita varētu apmaksāt šo rēķinu skaidrā naudā. Māte ieraksta to ienākumu deklarācijā un nomaksā atbilstošu nodokli. Tad un tikai tad, sniedzot ziņas par maltītes sagatavošanu un pasniegšanu, kā arī saņemto samaksu, viņa un viņas bērni būs veicinājuši savas tautas mērāmo ekonomisko izaugsmi.

15.7. att. Pauls Romers, Stenfordas un Ņujorkas universitātes profesors, ekonomists.

Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/Paul_Romer

Modernā pasaule ir apsēsta ar augošu mērīšanas māniju, vai „monetāru” ekonomisko izaugsmi. Tika izgudrots un ieviests pasākums apkopot stāvokli par monetārās ekonomikas pieauguma līmenī valstīs jeb iekšzemes kopproduktu (IKP).

Par šo skaitli visbiežāk ziņo saistībā ar panākumiem vai panīkumu pasaules valstīs. Tas atspoguļo arī darba efektivitāti un ekonomikas aktivitāti.

Tomēr ir bīstami saistīt panākumus vai panīkumu ar IKP vērtību. Pastāv aplams uzskats, ka katastrofas, nelaimes gadījumi un pat kari palielina IKP, jo nācija mobilizē savu ekonomiku, lai atgūtos pēc stihijas, veiktu atjaunošanas darbus vai dotos uzbrukumā citai valstij. Turklāt vides degradācija vai dziļa sociālā nevienlīdzība biežāk izraisa IKP pieaugumu, bet šo nedienu mazināšana vairāk saistās ar IKP kritumu.

„Augsme kā parasti” (bussines as usual) atsaucas uz fiziskās paplašināšanas saplūšanu ar monetārās ekonomikas izaugsmi, atstājot malā kvalitatīva, laba-vai-slikta veida izaugsmi un ignorē sistēmiskos izaugsmes ierobežojumus. „Augsme kā parasti” ir tik labi korelē ar IKP, ka šie divi termini kļūst gandrīz sinonīmi. Gada IKP pieaugums liecina par „Augsmes kā parasti” uzvaras gājiena turpināšanos.

15.8. att. „Augsme kā parasti”.

Avots: http://inspiredeconomist.com/2011/02/22/defining-the-qualities-of-business-sustainability-leaders/

Tomēr pēdējos gados vairāku valstu valdībās kritika par IKP izmantošanu kā galveno parametru valstu attīstības vērtēšanai ir ievērojami pastiprinājusies. Pat Ķīnas valdība, kas spēja nodrošināt strauju ekonomikas attīstību pēdējās desmitgadēs, publiski ir norādījusi par savu nodomu mazināt ar IKP saistīto attīstības vērtējuma īpatsvaru un izaugsmē uzsvērt cilvēku laimes līmeni un lielākas rūpes par dabu.

Ekonomiskās domāšanas globālas izmaiņas un pat valstu ekonomikas politikas izmaiņas ir sākušās. Kvantitatīvi šīs izmaiņas vēl nav noteiktas, taču jau pastāv daudzi virzieni, kas izmanto sasniegumus psiholoģijā un nEURloģijā, bažas par klimata pārmaiņām, demogrāfisko tendenču izmaiņas.