12 klase Jautajums 17

12 klase Jautajums 17

by Ņikita Stepanovs -
Number of replies: 11
Cien. organizatori! Uz apgalvojumu "
Dubulti iezīmētā ūdens metodi nevar izmantot ūdenī dzīvojošajiem abiniekiem, jo to ķermeņa ūdens apmainās ar apkārtnes ūdeni"

es uzskatu, ka pareiza atbilde ir aplams.

Smags ūdens varētu tikt ievadīts asinīs-

"Other animals, such as amphibians, reptiles, birds, and mammals, have a pulmonary circuit, where blood is pumped from the heart to the lungs and back, and a second, systemic circuit where blood is pumped to the body and back.Amphibians are unique in that they have a third circuit that brings deoxygenated blood to the skin in order for gas exchange to occur; this is called pulmocutaneous circulation."

Gazu apmaiņa notiek starp kapilāru sieniņu, bet ar normālu ūdens tas nesajaucās! 
Tāpēc, velāk paņemot asins paraugu mes varētu konstatēt smaga ūdeņa koncentraciju.

Bet kopumā dotajā apgalvojuma nav precizēts kā mes to izdarīsim, tāpēc lūdzu to izņemt. 

Source: Boundless. “Types of Circulatory Systems in Animals.” Boundless Biology. Boundless, 26 May. 2016. Retrieved 25 Nov. 2016 from https://www.boundless.com/biology/textbooks/boundless-biology-textbook/the-circulatory-system-40/overview-of-the-circulatory-system-224/types-of-circulatory-systems-in-animals-845-12090/. 

In reply to Ņikita Stepanovs

Atbilde: 12 klase Jautajums 17

by Jānis Liepiņš -

Paldies par viedokli. Priecājamies, ka jautājums ir izraisījis papildus interesi par abinieku vielmaiņu. Tik tiešām, abiniekiem ir raksturīga gāzu apmaiņa caur ādu, taču, gāzes un ūdens uz šūnām un atpakaļ cauri kapilāru sieniņai pārvietojas pateicoties difūzijai. Skābeklis, ogļskābā gāze un ūdens brīvi difundē cauri bioloģiskām membrānām. Tāpēc, ja mēs būsim "iezīmējuši" abinieku ar smago ūdeni un ļausim tam dzīvot tā dabīgajā dzīvotnē (ūdenī), tad liela daļa no iezīmes difundēs ārā no organisma caur ādu.

In reply to Jānis Liepiņš

Atbilde: 12 klase Jautajums 17

by Ņikita Stepanovs -
Rodas koncentracijas gradients šajā gadijumā. Sals asinīs ir vairāk. Vārde tad parspragstu, jo ūdens difundēs iekšā. Tāpēc process nenotiek.
In reply to Ņikita Stepanovs

Atbilde: 12 klase Jautajums 17

by Agnese Kokina -

Mūsu mutes gļotāda taču nepārsprāgst peldoties. Pirmkārt, vardes parasti neuzturas destilētā ūdenī, kurā tiek demonstrēta eritrocītu pārsprāgšana, otrkārt liekais ūdens, ko vardes uzņem, tiek izvadīts ar urīnizvadsistēmu. Par faktu, ka vardes nav osmotiski izolētas no ārējās vides liecina arī tas, ka praktiski nav abinieku, kas dzīvotu sālsūdenī. Tāpat aicinu atcerēties, ka abinieki uzturas mitrā vidē, lai neizžūtu (neiztvaikotu ūdens), kas norāda uz ūdens kustību pāri ādai

Gan saldūdens zivju, gan abinieku izvadsistēma galvenokārt nodarbojas ar osmotiski uzņemtā ūdens izvadīšanu. 



In reply to Agnese Kokina

Atbilde: 12 klase Jautajums 17

by Ņikita Stepanovs -

Es atvainojos, bet vai Jus peldat ar atverto muti? Mitrums abinieku ada rodas sekrecijas del-tas nodrosina planas adas konstanto temperaturu. Tas ir tapec, lai tiktu veikta gazu difuzija starp kapilariem un vidi.

Vel. Jus atri pienemat lemumu ar krodili, tomer grafika skaidri bija redzams punkts ie ziditajiem-kas tika prasits) un man nonema 2 punktus, pec tam vel 0,2- un no 9 vietas es parcelos uz 13!

In reply to Ņikita Stepanovs

Atbilde: 12 klase Jautajums 17

by Agnese Kokina -

Krokodila jautājumu mēs noņēmām, jo, kā Rinalds Seržants pareizi norādija, šajā grafikā nav vietas krokodiliem (tie ir dzīvnieki ar masu virs 100 kg).

In reply to Ņikita Stepanovs

Atbilde: 12 klase Jautajums 17

by Agnese Kokina -

Jā, abinieki sekretē gļotas, kas aizsargā tos no patogēniem un (!) samazina ūdens iztvaikošanu no ādas.

Kā jau minēju, visi dzīvnieki, kas atrodas saldūdenī, uzņem ūdeni un izvada to ar izvadorgāniem


(K. Schmidt-Nielsen, Animal physiology, 1997)

Ja aplūko abinieku un citu ūdenī dzīvojošo dzīvnieku izdalīto urīnu, redzams, ka dienā tie izvada ļoti lielu daudzumu urīna (32-58% no ķermeņa svara dienā), kas ir ar mazu sāļu saturu. Ūdens, ko šie dzīvnieki ekskretē ir uzņemts osmotiski caur ādu. Salīdzinājumam cilvēks dienā producē aptuveni 1,5 L ūdens, kas atbilst aptuveni 2% no tā ķermeņa svara.


(Hyll, Wise, Anderson, Animal physiology, 2012)

Tāpat arī caur ādu abinieki zaudē daudz ūdens, pievienotajos attēlos redzami ūdens zudumi dažādiem dzīvniekiem, kā arī tas, ka ūdenī dzīvojošas vardes bez atrašanās ūdens vidē mirst orientējoši dienas laikā. Izņēmums ir varde Chyromantis, kas ir pielāgojusies dzīvei sausā vidē. Tas, kā jau teicu, liecina, ka ūdens spēj brīvi šķērost ādu.


(K. Schmidt-Nielsen, Animal physiology, 1997)

Tāpat par to, ka vardes izmanto ādu ūdens maiņai, liecina tas, ka vardes "dzer" caur ādu. Viscaurlaidīgākā āda ir uz vēdera un pie kājām. (Šim diemžēl nevaru uzreiz atrast atsauci, tādēļ pievienoju populārzinātnisku rakstu par varžu dzeršanu http://www.abc.net.au/science/articles/2011/09/09/3313920.htm)