11. klase, 13. jautājums, D

11. klase, 13. jautājums, D

by Ruslans Aleksejevs -
Number of replies: 18

Labvakar!


Pati pēdējā jautājumā ir prasīts aprēķināt, kādu laiku sportists varēs mīt velosipēda pedaļus līdz tiek izsmeltas viņa glikozes rezerves, ja:

1) Sportista lietderīga jauda P=80 W;

2) Sportista veiktā darba lietderības koeficients ir 20%;

3) Q_g=Q_l=2000 kcal (ši informācija ir dota minimāli apslēpti, bet tas, protams, neko nemaina).


Oficiālajā atrisinājumā tiek uzskatīts, ka brīdī, kad tiks izsmeltas sportista glikozes rezerves, lipīdu rezerves arī būs izsmeltas, tāpēc par veikto darbu tiek ņemta piektdaļa no kopīgas glikozes un lipīdu rādītās ķīmiskās enerģijas. Taču uzdevuma nosacījumos nav dots, vai lipīdu rezerves būs izsmeltas tajā brīdī, kad beigsies glikoze. Pie tam, ja es nemaldos, lipīdi, kā organisma vielu rezerves ilgtermiņam, tiek lietoti enerģijas iegūšanai tikai pēc tam, kad glikozes rezerves ir jau izterētas, tāpēc izskatas, ka būtu pat pareizāk reķināt doto uzdevumu, uzskatot, ka veiktais darbs ir vienāds ar piektdaļu no glikozes ķīmiskās enerģijas. Tādā gadījumā, pamatoties uz vienādību Q_g=Q_l, gala atbildei jāsanāk divreiz mazākai jeb 5.85 h.


Es pieņemu, ka oficiālo atbildi var uzskatīt par pareizu, jo bioloģiska fakta zināšanai nav jābūt vajadzīgai fizikas olimpiādē, bet piedāvāju uzdevumu komplekta veidotājiem uzskatīt atbildi 5.85 h par pareizo arī, jo tās iegūšana ir pamatota ne mazāk kā oficiālās atbildes iegūšana.


In reply to Ruslans Aleksejevs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Reinis Irmejs -

Bet uzdevumā ir diezgan skaidri pateikts, ka 50% no 80W rodās no glikozes, tā kā lipīdus šajā daļā var pat ignorēt. Pieņemam, ka glikoze tad attīsta 40W jaudu lietderīgi izmantojot 2000kcal*0,2=400kcal un izdalot iegūstam pareizo rezultātu.

Piekritīšu, ka citu zinātņu nozaru iejaukšana var 'sajaukt galvu', tik liels  bioloģijas daudzums varbūt bija lieks šajā problēmā...

In reply to Reinis Irmejs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Ruslans Aleksejevs -

Es nevaru piekrīst apgalvojumam, ka 50% no 80 W lielas jaudas rodās no glikozes. 50% no kopējas enerģijas - jā, bet vēl jāņem verā laiku, kas bus 50% no kopēja laika (ja par kopējo mēs saucam laiku, kuru sportistam dod abu vielu izmantošana). 

Tad kas notiks, ja mēs tiešām ņemsim jaudu 40 W, energiju 2000 kcal un mēģināsim rēķināt laiku t? Ja mēs jaudas P=80 W, kuru attīsta glikoze un lipīdi, vietā mēģinām ņemt jaudu P_g=40 W, kuru it kā attīsta tikai glikoze, un vēl ņemam enerģiju 2000 kcal, tad tas nozīmē, ka mēs ņemam divreiz mazāku nekā kopēja enerģiju, kas atbilst procesam, kad tiek lietota tikai glikoze, bet turpinam apskatīt to laiku t, kas atbilst tam ilgākajam procesam, kur tiek lietota gan glikoze, gan lipīdi. Tas ir, mēs ņemam šo t, neskatoties uz to, ka gan jauda, gan enerģija ir ņemtas procesam, kad tiek lietota tikai glikoze!!! Tad, lai ši manipulācija ar jaudu būtu korekta, mums jāņem divreiz mazāku laiku, jo, acīmredzami, process, kurā tiek lietota tikai viena viela ir divreiz isāks par procesu, kur tiek lietotas abas vielas. Mums sanāk P_g=Q_g/(0.5*t) jeb 2*P_g=Q_g/t jeb P=Q_g/t, kas ir tieši tas vienādojums, kuru es izmantoju atbildes 5.85 h iegūšanai, rakstot pirmo ziņu šajā diskusijā.

In reply to Ruslans Aleksejevs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Jānis Cīmurs -

Jā, uzdevumā nav minēts, ka lipīdu rezerves var uzskatīt par neizsmeļamām vai ir ievērojami lielākas par glikozes rezervēm.

Bet uzdevumā ir skaidri pateikts, ka pusi no visas radītās enerģijas rada glikoze. Izmantot to, ka visu enerģiju rada glikoze, pie dotā nosacījuma, manuprāt, ir nepareizi.

In reply to Jānis Cīmurs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Ruslans Aleksejevs -

No mums prasa laiku, par kuru tiks izlietota visa glikoze. Zinot to, ka glikoze tiks izlietota agrāk, nekā sāksies lipīdu šķelšana, ņemt enerģiju pat uz vienu džoulu lielāku vai mazāku, nekā enerģija, kuru iedod sportistam tikai glikoze, neizskatas pēc pareiza lēmuma. Tas ir, mēs izmantojam enerģiju no glikozes kā visu enerģiju, jo apskatam procesu, kurā tiek oksidēta tikai viena viela - glikoze.

In reply to Ruslans Aleksejevs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Daniels Krimans -

Labdien!

Tik tiešām, no bioloģiskā viedokļa glikoze pārsvarā tiek patērēta pirms beta oksidācijas (lipīdiem un proteīniem), tāpēc tur Jums var piekrist.

Taču astotajā uzdevumā ir minēts, ka:

"Kalorimetrijas kamerā atrodas sportists, kurš ilgstoši vienmērīgi min velosipēda pedāļus. Enerģiju šajā procesā viņš iegūst gan no lipīdu, gan no glikozes oksidēšanās reakcijām. "

Neskatoties uz to, ka tas nav bioloģiski precīzi, uzdevumā tiek minēts, ka enerģiju iegūst gan no lipīdiem, gan no glikozes.

Piekrītu, ka tas ir minēts nevis visa uzdevuma aprakstā, bet tikai vienā jautājumā, taču tomēr, pieņemot, ka jautājumus pilda (vai vismaz lasa) secīgi, tad šī informācija bija pieejama.

Ceru, ka palīdzēju.

In reply to Daniels Krimans

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Ruslans Aleksejevs -

Liels paldies par atbildi un šī bioloģiska fakta eksistēšanas apstiprinājumu.

8. jautājumā runa iet par enerģijas iegūšanu vispār, neiesaistot vielu šķelšanu secību. Es absolūti piekrītu, ka kustības procesā sportists iegūst enerģiju gan no glikozes, gan no lipīdiem (teikt, ka tā nav, būtu lidzīgs triglicerīdu svarigākās funkcijas noliegšanai), bet, kā mēs jau noskaidrojam tas notiek stingrā secībā. Ši ir svarīgākā detāļa, kurai nav nekādas nozīmes 8. jautājuma un ir milzīga nozīme 13. jautājuma, jo tajā mums ir stingri prasīts aprēķināt, "cik ilgi sportists varēs mīt pedāļus līdz tiek izsmeltas viņa glikozes rezerves", nevis glikozes un lipīdu rezerves.

In reply to Daniels Krimans

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Jānis Cīmurs -

Apgalvojums: "no bioloģiskā viedokļa glikoze pārsvarā tiek patērēta pirms beta oksidācijas (lipīdiem un proteīniem)" nav vispārīgs apgalvojums, bet tuvinājums pie augstām slodzēm. Pie zemām slodzēm lipīdu oksidācija dominē.

Grafiks virs šī uzdevuma labi ilustrē, ka lipīdu oksidācija dominē pie mazākām intensitātēm, jo tā reakcija "atdod atpakaļ mazāk CO2" nekā to dara glikozes reakcija, kur attiecība ir 1:1. Tālāk pie pavisam lielām slodzēm parādās anaerobās glikogēna reakcijas, kuras rada pienskābi, kurām tas RQ ir vēl lielāks.


Apgalvojums balstās uz:
http://www.pponline.co.uk/encyc/fat-burning-using-body-fat-instead-of-carbohydrates-as-fuel-40844#

Exercise intensity – One of the most important factors that determines the rate of fat oxidation during exercise is the intensity. Although several studies have described the relationship between exercise intensity and fat oxidation, only recently was this relationship studied over a wide range of intensities(2). In absolute terms, carbohydrate oxidation increases proportionally with exercise intensity, whereas the rate of fat oxidation initially increases, but decreases again at higher exercise intensities (see figure 1).


In reply to Jānis Cīmurs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Ruslans Aleksejevs -

Paldies. 

Pirmkārt, no ši bioloģiska fakta padzīļinājuma (un arī no grafika uzdevumā) neseko tas, ka glikozes rezerves būs pilnīgi izterētas pēc vai vienā brīdī ar lipīdu rezervēm, tātad oficiāla atbilde tik un tā nav absolūti pareiza. Vienīgais, kas seko no ši fakta ir tas, ka kāds daudzums lipīdu arī paspēs oksidēties pirms sportistam nebūs glikozes, tātad mans atrisinājums arī nav absolūti pareizs.

Otrkārt, es tiešām neuzskatu, ka bioloģsika fakta (padzīļināta vai arī nepadzīļināta) zināšanai jābūt nepieciešamai fizikas olimpiādē un ceru, ka organizatori man piekrīt. Problēma ir tāda, ka, kad dalibnieks nonāk pie 13. jautājuma D apakšpunkta, skolas fizikas kurss un uzdevuma apraksts nedod viņam nekādas iespējas zināt, vai sākumā tiks izlietota visa glikoze, vai visi lipīdi, vai visa glikoze un 40% procenti no visiem lipīdiem vai visa glikoze un 75% procenti no visiem lipīdiem. Oficiālajā atrisinājumā uzdevumu komplekta veidotāji pieņem, ka sākumā tiks izlietoti visi lipīdi (tas ir, glikozes oksidēšana notiks pēc vai vienlaicīgi ar lipīdu okaidēšanu, bet tā, lai brīdī, kad tiks izlietots pedējais glikozes grams, pedējais lipīdu grams arī tiks izlietots). Šis pieņemums, acīmredzami, nav viennozīmīgs kā arī jebkurš cits pieņemums, kas varētu tur būt. Šis pieņemums nav pamatots. Tātad, uzskatu, ka vai nu šo uzdevumu jāanulē kā absolūti nekorektu (nav vienīgas pareizas atbildes vai nav iespējams atrast to ar doto informāciju), vai nu jāuzskatā atbildi 5.85 h par tikpat pareizu, ka oficiālo atbildi, jo tas ir bāzēts uz tikpat "pareiza" pieņemuma.

In reply to Ruslans Aleksejevs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Daniels Krimans -
Sveiks vēlreiz!

Tik tiešām, kā minēja Jānis, saprotot ķīmiju, no grafika var izsecināt, ka pie dotās slodzes notiek arī lipīdu oksidācijas reakcijas.

Es pilnīgi piekrītu, ka bioloģisku faktu zināšanām nevajadzētu ietekmēt rezultātus fizikas olimpiādēs.

Jums ir taisnība, ka uzdevumā nav rakstīts, ka lipīdu rezerves tiks pilnīgi iztērētas brīdī, kad glikozes rezerves tiks iztērētas.

Taču šis nosacījums nav nepieciešams.  Uzdevumā ir dots, ka glikozes oksidēšanās reakciju veidotā enerģija ir vienāda ar to enerģiju, ko rada lipīdu oksidēšanās reakcijas.  Līdz ar to, ja glikozes reakcijas izdala 2000 kcal, tad arī lipīdu reakcijas izdala 2000 kcal, pieņemot, ka pietiek lipīdu, lai izdalītu tik daudz enerģijas.

Tas, ka sākumā tiks izlietoti visi lipīdi netiek pieņemts. Pieņemts ir tikai tas, ka pietiks lipīdu, lai to oksidēšanās reakcijas spētu izdalīt 2000 kcal.

Ceru, ka palika skaidrāk.
In reply to Daniels Krimans

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Ruslans Aleksejevs -
Paldies, es tiešām uz kādu laiku aizmirsu, ka uzdevumā neiet runa par visu lipīdu rezervu izmantošanu un rezultātā nepareizi noformulēju to, ko nosaucu par pieņemumu oficiālajā atrisinājumā. Gribu izlabot savu kļūdu, neskatoties uz to, ka ta, manuprāt, neietekmē "pareizo" atbilžu skaitu šajā uzdevumā.

Man liekas, ka atrisinājumā tiek pieņemts, ka pirms sportists pilnīgi izterēs glikozes rezervus, viņš jau saņems no lipīdiem enerģiju Q_l=Q_g=2000 kcal. Taču nav nekāda pamatojuma tam, ka viss būs tieši tā. Kāpēc nevar notikt tā, ka sportists saņems 1000 kcal no glikozes, pēc tam 1000 kcal no lipīdiem, pēc tam atlikušus 1000 kcal no glikozes un šeit mēs apstāsim hronometru un neskaitīsim nākamus 1000 kcal no lipīdiem, jo glikozes rezervu vairs nav. Tādā veidā mainot lipīdu daudzumu, kas paspēja tikt sašķelts, mēs varam saņemt bezgalīgi daudz iespējamu situāciju. Iespējama arī ir ekstremāla situācija, kad sākumā sportists saņem 2000 kcal no lipīdiem un pēc tam 2000 kcal no glikozes. Apmēram tāda ir pieņemta oficiālajā atrisinājumā (vai nu tieši tāda, vai nu situācija, kad glikozes šķelšana iet vienlaicīgi ar lipīdu šķelšanu, be tā, ka brīdī, kad glikozes vairs nav, sportists jau ir saņemis no lipīdiem tieši 2000 kcal). Pretēja ekstremāla situācija ir, kad sportists sākumā saņems 2000 kcal no glikozes, mēs apstājam hronometru, un viņš saņem 2000 kcal no lipīdiem. Šo ekstrēmalu situāciju pieņemu es. Vai Jūs piekrītat, ka neviena no šīm situācijam nav labāka par citu (abstrahējoties no bioloģijas, protams :)  )?

In reply to Ruslans Aleksejevs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Daniels Krimans -

Šķiet, ka sapratu Jūsu domu, taču diemžēl nepiekritīšu.

Tik tiešām es nezinu pamatojumu, kāpēc lai īstā organismā notiktu uzdevumā minētie bioķīmiskie procesi tieši tā, kā ir aprakstīts.  

Taču šajā uzdevumā vajag abstrahēties (kā Jūs arī minējāt) no bioloģijas un par nosacījumu validitāti nedomāt.

Uzdevumā ir savi dotie/nosacījumi un tiem jābūt vienīgajai informācijai, kas jāapskata un kas jāņem vērā.

Kāpēc nevar notikt tā, kā Jūs aprakstījāt?

Mums ir nosacījums, ka "glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas".

Tātad brīdī, kad organisms no glikozes reakcijām ir ieguvis 2 kcal, tad pēc uzdevuma nosacījumiem no lipīdu reakcijām viņš arī attiecīgajā brīdī ir ieguvis 2 kcal.

Kad no glikozes reakcijām jau ir ieguvis 100 kcal, tad no lipīdu reakcijām tajā pašā brīdī ir ieguvis tās pašas 100 kcal.

Kad no glikozes reakcijām organisms ir ieguvis 1999.9999 kcal, tad no lipīdu reakcijām attiecīgajā laika brīdī organisms arī ir saņēmis 1999.9999 kcal.

Ja "sportists saņems 1000 kcal no glikozes, pēc tam 1000 kcal no lipīdiem, pēc tam atlikušus 1000 kcal no glikozes un šeit mēs apstāsim hronometru", tad šajā gadījumā uzdevuma nosacījums neizpildās, jo organisms nav ieguvis pusi enerģijas no glikozes reakcijām.


Ceru, ka kļuva skaidrāk.

In reply to Daniels Krimans

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Ruslans Aleksejevs -

Paldies. Izskatas, ka viss tiešām kļūva skaidrāk.

Man liekas, ka tie trīs piemēri, kurus Jūs dodat (nu, par 2, 100 un 1999.9999 kcal) nav pareiza interpritācija nosacījumam "glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas". No šī visparīga nosacījuma nekādā veidā neseko tas "sinhroniskuma" vai "ekvivalences" nosacījums, ka jebkurā laika momentā enerģijas, iegūtas no glikozes daudzums, ir stingri vienāds ar enerģijas, iegūtas no lipīdiem, daudzumu. Neredzu uzdevumā argumentus, kas motivētu tā to saprast. Visparīgs nosacījums ar dotajiem uzdevumā lielumiem vienkarši pasaka mums, ka, tā kā no glikozes sportists saņema Q_g =2000 kcal, no lipīdiem galu galā viņam bijā jāsaņem Q_l=Q_g=2000 kcal, bet paliek neatbildēts jautājums par to, kad viņš saņema katru kaloriju no katras reakcijas.

Godīgi sakot, dažreiz es ienistu analoģiju izmantošanu fizikas uzdevumos, taču tagad nevaru nepajautāt. Ja kādā uzdevumā būtu teikts "Andriāns ceļoja no Rīgas uz Siguldu. 30 km viņš nobrauca ar velosipēdu un 30 kilometrus nogāja ar kājām", dalibniekam nebūtu jāuzskata, ka katrā laika momentā Adriāns ir nobraucis tikpat daudz, cik nogajis, vai ne?  :D

In reply to Ruslans Aleksejevs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Daniels Krimans -

Varbūt tā bija mana nepareizā interpretācija uzdevumam, piekrītu.

Apskatot Jūsu analoģiju : "Andriāns ceļoja no Rīgas uz Siguldu. 30 km viņš nobrauca ar velosipēdu un 30 kilometrus nogāja ar kājām" var arī teikt to pašu: vispārīgs nosacījums ar dotajiem uzdevumā lielumiem vienkārši pasaka, ka ar velosipēdu viņš nobrauca tikpat cik nogāja ar kājām. Bet paliek neatbildēts jautājums par to, kādā secībā (velosipēds/kājas) viņš nogāja savu ceļu.

Bet tur tā lieta, ka šajā uzdevumā secība nav svarīga.  Ir svarīgs fakts, ka "ceļa" beigās tika "noietas" 2000 kcal "ar glikozi" un 2000 kcal "ar lipīdiem".

Lai aprēķinātu laiku, tad jāizdala kopējā enerģija ar jaudu (enerģiju, kas tiek patērēta vienā laika vienībā). Tātad mums interesē tikai kopējā enerģija.

To, ka no lipīdiem galu galā viņam bija jāsaņem Q_l=Q_g - to Jūs sapratāt un tam piekritāt.

Jūs zināt, ka katru sekundi, ja jauda ir 80W un lietderības koeficients 0.2, tiek saņemta 400J ķīmiskās enerģijas (nav zināms vai no glikozes, vai no lipīdiem, vai no abiem kopā).

Taču Jūs zināt, ka beigās kopējā saņemtā enerģija ir 2000 no glikozes un 2000 no lipīdiem.

Ar to pietiek, lai viennozīmīgi atrisinātu uzdevumu.  Svarīgs moments - jauda ir konstanta, tāpēc laiks ir vienkārši  kopējās enerģijas daudzums dalīts ar jaudu. 
In reply to Daniels Krimans

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Ruslans Aleksejevs -

Esmu priecīgs, ka Jūs piekrītat par nosacījuma interpretāciju. Taču no pareizas "Adriāna interpretācijas" seko, ka secībai ir vienkarši milzīga nozīme! Kāpēc? Tāpēc ka "ceļa" beigas ir definētas ar secību!!!!!


Jūs sakat: < Ir svarīgs fakts, ka "ceļa" beigās tika "noietas" 2000 kcal "ar glikozi" un 2000 kcal "ar lipīdiem". >

Tā nav! Ceļa beigās ir "noietas" 2000 kcal "ar glikozi" un X kcal "ar lipīdiem", kur X - jebkurš reāls slegtā intervālā [0;2000]. X=2000 ir pieņemums, viens no bezgalīgi daudziem iespējamiem.


Jūs sakat: < To, ka no lipīdiem galu galā viņam bija jāsaņem Q_l=Q_g - to Jūs sapratāt un tam piekritāt. >

Bija jāsaņem, jo ir dots, ka viņš galu galā to saņema. Galu galā. Var būt pirms tam, kad beidzas glikoze, var būt pēc tam. Uzdevums prasa apreķināt laiku, kādā sportists mīt pedāļus pirms tieši glikozes rezerves ir tukšas, nevis glikozes un lipīdu rezerves.

In reply to Ruslans Aleksejevs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Daniels Krimans -

Tā ir! Mums nav jebkurš reāls skaitlis, bet tieši 2000 kcal.

Mums ir nosacījums, ka "glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas".

Tātad brīdī, kad glikozes enerģija ir 2000 kcal, lipīdu enerģija arī ir 2000 kcal, jo "glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas".

Ja būtu jebkurš cits reāls skaitlis, tad gadījumā, kad glikozes enerģija ir 2000 kcal, neizpildītos nosacījums, ka "glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas".


"Bija jāsaņem, jo ir dots, ka viņš galu galā to saņema. Galu galā. Var būt pirms tam, kad beidzas glikoze, var būt pēc tam."

Kas ir galu galā? Tas ir brīdis, kad beidzas glikozes rezerves.

Ja lipīdu reakcijas ieguldītu 2000 kcal pēc tam, kad beigtos glikoze, tad neizpildītos nosacījums, ka "glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas".

Ja lipīdu reakcijas ieguldītu 2000 kcal pēc tam, kad beigtos glikoze, tad neizpildītos nosacījums, ka "glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas".

No tā izriet, ka nosacījums izpildās TAD UN TIKAI TAD, ja brīdī, kad beidzas glikoze, lipīdu reakciju izdalītā enerģija ir 2000 kcal.


In reply to Daniels Krimans

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Ruslans Aleksejevs -

< Tātad brīdī, kad glikozes enerģija ir 2000 kcal, lipīdu enerģija arī ir 2000 kcal, jo "glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas". >

Manuprāt, ta atkal ir ta kļūdaina interpretācija. No nosacījuma "glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas" un lieluma Q_g=2000 kcal seko tikai tas, ka mūsu sportists kādā laika intervālā saņems 2000 kcal no glikozes pedāļu mīšanai un 2000 kcal no lipīdiem pedāļu mīšanai. 

Nekur nav visparīgi teikts, ka jebkurā laika momentā enerģija no glikozes ir vienāda ar enerģiju no lipīdiem, un nekur nav konkrēti teikts, ka laika momentā, kad ir iegūta enerģija 2000 kcal no glikozes, ir iegūta 2000 kcal enerģija no lipīdiem. Tāpēc secības problēma joprojam ir spēkā.


Ja lipīdu reakcijas ieguldītu 2000 kcal pēc tam, kad beigtos glikoze, tad neizpildītos nosacījums, ka "glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas". >

Izpildītos pēc dažam sekundēm/minūtēm/stundām, kad lipīdi līdz galam iedotu sportistam enerģiju 2000 kcal un procesu varētu nosaukt par pabeigtu. Lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc Jūs uzskatat, ka ņemot jebkuru laika momentu, jāpastāv iegūtas no katras vielas enerģijas daudzuma ekvivalencei? Man liekas, ka iepriekšejas ziņas sākumā, Jūs piekrītat, ka nav apliecinājumu tam, ka ta ir pareiza interpretācija.

In reply to Ruslans Aleksejevs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Daniels Krimans -

Sveiks!

Es pilnībā piekrītu, ka nekur nav teikts un tas var likties neloģiski, ka jebkurā laika momentā jāpastāv iegūtās no katras vielas enerģijas daudzuma ekvivalencei.

Atsaucoties uz to, ka rakstāt:
"No nosacījuma "glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas" un lieluma Q_g=2000 kcal seko tikai tas, ka mūsu sportists kādā laika intervālā saņems 2000 kcal no glikozes pedāļu mīšanai un 2000 kcal no lipīdiem pedāļu mīšanai. "

Šis nosacījums ir spēkā nevis kādā laika intervālā, bet tieši apskatītajā procesā, kad tiek patērēta glikozes enerģija.

Es domāju tas, ko Jūs nesaprotat ir ekvivalents šim:

Daļiņa pārvietojas ar paātrinājumu 10m/s^2.  Aprēķināt laiku, kādā daļiņa veiks 10m lielu attālumu.

Šajā uzdevumā arī būtība nav teikts, kad ir šis paātrinājums. Var teikt, ka mēs nezinām, varbūt šis paātrinājums piemīt daļiņai tikai pēc pirmajām desmit stundām. Taču, manuprāt, ir acīmredzami, ka nosacījumi apraksta procesu, ko mēs apskatām.

Atgriežoties uz 11. klases 13. jautājumu - neskatoties uz to, ka uzdevumā nav rakstīts, kad izpildās nosacījums par enerģijām, taču domāju, ka ir samērā pašsaprotami, ka tas ir spēkā apskatot doto procesu (gadījumu, kad glikozes rezerves samazinās līdz 0).


In reply to Ruslans Aleksejevs

Atbilde: 11. klase, 13. jautājums, D

by Jānis Cīmurs -

Ja uzdevumam iet cauri secīgi, tad var saprast no kurienes rodas šis apgalvojums, ka glikozes radītā ķīmiskā enerģija ir puse no visas radītās ķīmiskās enerģijas. Tas rodas no tā, ka abas ķīmiskās reakcijas notiek vienlaicīgi. Vai tas nav bioloģiski iespējams?

Jūsu piemērs ar Andriānu neatbilst šai situācijai, jo Andriāns nevar vienlaicīgi iet un braukt ar velosipēdu.