Labdien!
Konsultējos ar ornitologu, lai būtu pārliecināta par atbilžu pareizību.
Dzeguzes uzturas mežainā apvidū un novēro mazos putnus sēžot kokā vai krūmā. Ja viņa ir atradusi kāda mazāka putniņa ligzdu un pārliecinājusies, ka tur ir olas, tad viņa lidos klāt ligzdai, putni sabīsies un viņa izmantos apjukumu, lai iedētu savu olu šai ligzdā. Visbūtiskākais ieguvums no izskatīšanās pēc plēsīga putna dzeguzei ir tāds, ka sīkie putni neapvienojas baros un nedodas to "sist".
Lai gan arī zvirbuļvanags dzīvo mežainos apvidos, par ko liecina tā samērā īsie spārni, un tas medī līdzīgus putnus, kā tos, kuru ligzdās dzeguze dēj olas, arī viņš medī no slēpņa - sēž krūmos un gaida izdevību uzbrukt mazam putniņam. Tā kā dzeguzes izraisītā panika parasti norimstas pāris minūšu laikā, ir maz ticams, ka dzeguze būtiski ietekmēs tā medības. Tāpat dzeguze pārsvarā savas olas dēj pēcpusdienā (ap 16), bet plēsīgie putni bieži vien medī krēslā.
Runājot par ieguvumu - izvairīšanās no plēsīgiem dzīvniekiem. Gan dzeguze, gan zvirbuļvanags ir samērā lieli putni un maz uzturas uz zemes, tādēļ tiem nav bīstami nelieli plēsēji. Šos putnus pārsvarā ēd pūces, ūpji un caunas, kas medī naktī, kad gan zvirbuļvanags, gan dzeguze guļ. Vēl šos putnus medī lielie plēsīgie putni - lielais piekūns, vistu vanags - kuri ir pietiekoši lieli un izveicīgi, lai spētu nomedīt straujos lidotājus dzeguzi vai zvirbuļvanagu, šie lielie plēsēji ir pietiekoši labi "bruņoti", lai zvirbuļvanaga ieroči tos nebaidītu.
Kopumā Jūsu loģiskā ķēdīte ir bijusi pareizā virzienā, bet tā kā zvirbuļvanags nemedī grauzējus un tā medītājiem ir vienalga par viņa bruņojumu, olimpiādē norādītās pareizās atbildes ir precīzākas.