12. klases uzdevumu apspriešana

12. klases uzdevumu apspriešana

by Agnese Kokina -
Number of replies: 25

Šeit rakstām visus jautājumus, kas radušies par 12. klases uzdevumiem un to atbildēm


In reply to Agnese Kokina

6.3. un 21. uzd.

by Daniels Krimans -

Labdien!

6.3. vai nav tā, ka mRNS atvienosies pēc STOP kodona, tāpēc garums paliks nemainigs, taču tas, ka terminators nepārstās funkcionēt, nozimes, ka tiks razoti ari nākamie (sekojosie) mRNS fragmenti (sākot no nākošā AUG).

21. vai nevarēja pupiņu gadijumā domāt tā, ka pārējo makromolekulu ipatsvars jau ir ievērojams, tāpēc var but, ka notiek anaerobā elpošana, jo tās rezultātā uzkrājas citas makromolekulas (etanols).
      Tā kā mums nekas nebija dots par skābekļa klātbutni, sekojošā veidā analizējot, uzskatu, ka tas ir pamatots risinājums.

In reply to Daniels Krimans

Atbilde: 6.3. un 21. uzd.

by Jānis Liepiņš -

par pupiņām un elpošanu.

Ja mēs paskatamies uz reakcijas vienādojumiem, redzams, ka 1 g glikozes(Molmasa=180g/mol) to pilnībā oksidējot rada 6xCO2 mol, jeb 1/180 X 6 mol CO2 =  1/30 mol, jeb 44/30 = 1,46 gramus

savukārt, ja glikoze tiek šķelta anaerobi, tad no 1 g glikozes veidosies 2xCO2, jeb 2/180 mol CO2 = 44/90 = apmeram 0,5 grami

izslēgt, ka neliela daļa no sēklā šķeltās glikozes nebūtu šķelta anaerobi (resp. notikusi rūgšana), nevar, taču radušies CO2 daudzumi liecina par ko citu - par masīvu elpošanu, kur CO2 produkcija gramos ir tuvu teorētiskajam iznākumam no glikozes aerobā metabolisma.

Sekojoši, rūgšanas variants šajā uzdevumā netiek ieskaitīts par pareizu.

In reply to Daniels Krimans

Atbilde: 6.3. un 21. uzd.

by Juris Ķibilds -
Labdien!

Atbildu par transkripcijas uzdevumu. Žūrija pieņēma lēmumu ieskaitīt kā pareizas abas atbildes jautājumā par nefunkcionālo terminatoru: normāls proteīns normālā daudzumā un garāks proteīns. Pamatojums:

Veidosies garāks proteīns. Izmantojot skolas standarta programmā iegūtās zināšānas par transkripciju un translāciju, kā arī uzdevumā doto informāciju, iespējams nonākt pie secinājuma, ka no garākas mRNS veidosies garāks proteīns.

Veidosies normāls proteīns normālā daudzumā/proteīna sintēze nemainīsies (abas atbildes pareizas). Šo atbildi varēja izvēlēties dalībnieki ar padziļinātām zināšanām. Tā kā transkripcijas terminators atrodas pēc proteīnu kodējošās daļas un nesatur sevī STOP kodonu, ar nefunkcionālu terminatoru veidosies garāka mRNS, taču proteīna garums nemainīsies, jo translāciju pārtrauks STOP kodons.

Punkti tiks pārrēķināti vēlāk vakarā.

In reply to Agnese Kokina

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana

by Līna Orste -

12. jautājums (2.) "Katru reizi, kad zirneklis atradās kastē ar maskēto un nemaskēto blakti, tas uzbruka vismaz vienai blaktij."

Pareizā atbilde: aplams
Vai tad nav tā, ka katru reizi zirneklis uzbruka, tātad skaitās, ka tas uzbruka vismaz vienai blaktij?

6. jautājums

Terminators ir nefunkcionāls...
Ir iespējams saņemt 0,5 punktus par atbildi "mainīsies sintezēta proteīna daudzums"?

In reply to Līna Orste

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana

by Agnese Kokina -

Atbildu par blaktīm.

Ja jūs pavērosiet tabulu, tad redzēsiet, ka kopā zirneklis ir uzbrucis 12 vai 14 blaktīm (skaits veidojas saskaitot kopā gan maskētas, gan nemaskētās blaktis, kurām ir uzbrucis vienas sugas zirneklis) bet kopā ir bijuši 30 atkārtojumi ar katru zirnekli (šo skaitu var iegūt saskaitot kopā vienas, piemēram nemaskētas blakts, "uzbruka" un "neuzbruka" vērtības). Tātad no 30 atkārtojumiem zirneklis kādai no abām blaktīm ir uzbrucis mazāk kā pusē (12 vai 14) no atkārtojumiem.


In reply to Līna Orste

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana

by Juris Ķibilds -
Labdien!

Atbildu par transkripcijas uzdevumu. Žūrija pieņēma lēmumu ieskaitīt kā pareizas abas atbildes jautājumā par nefunkcionālo terminatoru: normāls proteīns normālā daudzumā un garāks proteīns. Pamatojums:

Veidosies garāks proteīns. Izmantojot skolas standarta programmā iegūtās zināšānas par transkripciju un translāciju, kā arī uzdevumā doto informāciju, iespējams nonākt pie secinājuma, ka no garākas mRNS veidosies garāks proteīns. Vadoties pēc šāda domu gājiena, varētu rasties kļūdains spriedums par lielāku proteīna daudzumu, jo pieaugtu tā masa. Taču tādā gadījumā tas vairs nav tas pats proteīns (jo aminoskābju secība ir jau cita), turklāt daudzums (moli) nav tas pats kas masa (grami, kilogrami...).

Veidosies normāls proteīns normālā daudzumā/proteīna sintēze nemainīsies (abas atbildes pareizas). Šo atbildi varēja izvēlēties dalībnieki ar padziļinātām zināšanām. Tā kā transkripcijas terminators atrodas ārpus proteīnu kodējošās daļas un nesatur sevī STOP kodonu, ar nefunkcionālu terminatoru veidosies garāka mRNS, taču proteīna garums nemainīsies, jo translāciju pārtrauks STOP kodons.

Punkti tiks pārrēķināti vēlāk vakarā.

In reply to Agnese Kokina

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana. 14. jautājums

by Alīna Tropina -

Labdien!

14. jautājumā man ir atzīmēta viena no pareizajām atbildēm, bet punkts par to nav ieskaitīts. Vai būtu iespējams saņemt to punktu?

Jautājums 14

Nepareizs
Punkti: 0,0 / 2,0
Noņemt karodziņu

Jautājuma teksts

Izvērtē kādēļ gan blaktis, gan zirnekļi izvēlas maskēties ar skudru palīdzību (2 p)
Par nepareizi atzīmētu atbildi tu zaudēsi vienu punktu.

Izvēlieties vienu vai vairākas:
a. Skudrām ir raksturīga kolektīva uzvedība
b. Skudras spēj aizstāvēties gan ar žokļiem, gan ar skudrskābi Correct
c. Skudras izplata zirnekļiem nāvējošas slimības Nepareizs
d. Skudras ir nelielas un ar uzturvielām nabadzīgas


In reply to Alīna Tropina

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana. 14. jautājums

by Agnese Kokina -

Visos vairāk izvēļu jautājumos par nepareizi atzīmētu atbildi jūs saņēmāt mīnus punktus, ko iegūtu par pareizu atbildi.

In reply to Agnese Kokina

5. un 18. uzd.

by Marta Rudzīte -

5.uzdevuma 2. daļa
Pat tiem salīdzinājumiem ar burtiem un vārdiem, uzdevums nešķiet labi formulēts, jo gan es pati, gan apspriežoties ar citiem olimpiādes dalībniekiem, nonācu pie secinājuma, ka šeit bija iespējams veidot diezgan daudzas loģikas ķēdes, un dotā pareizā atbilde, šķiet kā viens no vairākiem variantiem, kā šo varēja uztvert.

18. jautājums
Vai nevarētu tikt izskatīta iespēja piešķirt daļējus punktus tiem, kas snieda atbildi "2" vai "3"? Jo lai gan tā nav pilnīga, tomēr nešķiet arī pilnībā aplama.

In reply to Marta Rudzīte

Atbilde: 5. un 18. uzd.

by Uģis Mihelsons -

Manuprāt, jautājums par burtiem, vārdiem un teikumiem. To var saprast dažādos līmeņos. Runa iet par olbaltumvielu sintēzi un tieši tāpēc es mainīju savu atbildi.

In reply to Marta Rudzīte

Atbilde: 5. un 18. uzd.

by Jānis Liepiņš -

18. jautājumā nomainijam daļatbildes (2 vai 3) uz 50% no max punktiem

In reply to Jānis Liepiņš

Atbilde: 5. un 18. uzd.

by Marija Samoviča -

Lai gan atbildes "2" un "3" ir izlabotas, 50% punktu par jautājumu jeb 0,5 nav pieskaitīts kopvērtējumam.

In reply to Marija Samoviča

Atbilde: 5. un 18. uzd.

by Agnese Kokina -

Mēs atjauninām vērtējumus ik pēc brīža, jo tas noslogo serveri un ir ilgstošs process. Pašlaik mēs centīsimies atbildēt uz visiem jautājumiem un pēc tam pārvērtēsim visus darbus. 

Rīt no rīta punktu skaits būs nomainīts. Kopumā mēs pieņemam Jūsu iebildumus līdz otrdienai, tas nozīmē, ka līdz trešdienai ik pa brīdim var mainīties punktu skaits.

In reply to Marta Rudzīte

Atbilde: 5. un 18. uzd.

by Juris Ķibilds -

Labdien!

Par teikumiem un burtiem proteīnu uzdevumā. Jautājums ir par proteīnu struktūras kodēšanu ģenētiskā valodā, no šī var skaidri izsecināt, ka tiek sagaidīta atbilde par nukleīnskābēm.

 

Tālāk atrodam mazāko ģenētiskās informācijas vienību,kurai ir nozīme proteīna struktūrā - nukleotīdu (jo šī ir mazākā no piedāvātajām vienībām, turklāt nukleotīdu nomaiņa var izraisīt aminoskābes nomaiņu proteīnā, tātad tas nosaka protēina struktūru).

 

Nākamā vienība, kas sastāv no atsevišķiem "burtiem" - nukleotīdiem - ir kodons (nukleotīdu triplets uz DNS kodējošās ķēdes, tiklab arī uz mRNS).

 

Savirknējot vienu aiz otra kodonus, pēc "lieluma" nākamā vienība, ko varam iegūt, ir gēns. Ja mēs ejam tālāk, tad hromosoma jau būtu vesela "grāmata", jo tā satur informāciju par daudziem proteīniem (daudzi "teikumi").

Bija arī piebilde par to, ka "teikumu" - mRNS varētu ieskaitīt kā pareizu atbildi. Ja tā padomā, tad mRNS arī atbilst proteīnu kodējošam "teikumam" - nukleotīdi un kodoni ir savirknēti noteiktā secībā, kas kodē visu proteīnu. Šo tad arī ieskaitīsim kā pareizu atbildi (punktu pārrēķināšana notiks vakarā pēc deviņiem).

In reply to Agnese Kokina

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana

by Gita Daukste -

5.jautājums Sarindo pareizā secībā ģenētiskās informācijas plūsmu dzīvā organismā, izmantojot visus dotos jēdzienus. (4 p.)

Manuprāt, šī uzdevuma prasība ir neviennozīmīga, jo teikts, ka jāsarindo "pareizā" secībā- kā gan var zināt, kādu secību uzdevuma sastādītājs uzskata par "pareizu"? Ja būtu prasīts "augošā secībā" (no mazākā uz lielāko), tad vēl varētu saprast, bet šeit gan tikpat labi uzdevumu varēja izpildīt no otra gala, uzskatot to par "pareizo" secību.


3.jautājums Kas notiktu, ja veidojums C tiktu pārrauts tieši pa vidu?

E nesaņemtu signālus no D.
E ķermeņa kreisajā pusē nesaņemtu signālus par 2. objektu.
Redze pazustu pavisam.Nepareizs
B ķermeņa labajā pusē varētu vadīt signālus tikai tajā pašā pusē.

Pareizā atbilde ir: B ķermeņa labajā pusē varētu vadīt signālus tikai tajā pašā pusē.

Attēlā, kas dots, redzams, ka ar burtu C nav apzīmēts konkrēti redzes nerva krustojums, jo novilktās līnijas gals atrodas tukšumā. Tātad, jāņem vērā, ka tiks pārrauts viss posms, kuru apzīmē ar burtu C, nevis tikai redzes nerva krustojums (attēloju pielikumā), un tajā ietilpst visu redzes nervu pārraušana, kas nozīmē, ka redze pazustu pavisam.

Attachment 12_acs_2.png
In reply to Gita Daukste

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana

by Jānis Liepiņš -

Sveicināti, 

atbildēšu par 5. jautājumu un informācijas plūsmu. 

Sagaidāmā atbilde ir: DNS-RNS-proteīns-fenotipiskā pazīme. Diemžēl, jāatzīst, ka šis nomācoši lielā daļā gadījumu, ir vienīgais ģenētiskās informācijas plūsmas virziens. Šādā secībā organismo no DNS noteiktiem rajoniem transkribē mRNS, kas satur informāciju par proteīna sintēzi, kuru realizē ar translācijas palīdzību ribosomās. Gatavs  proteīns var noteikt kādu fenotipisku pazīmi. Organismos nav mehānisma, kas  fenotipisku pazīmi transformētu par proteīnu, to atpakaļ par mRNS un DNS. 

Eksistē daži gadījumi, kad no RNS notiek DNS sintēze (vīrusi, reversā transkriptāze, http://www.britannica.com/EBchecked/topic/500460/reverse-transcriptase), taču minētie elementi sarindoti secībā no fenotipa līdz DNS neveidos "pareizu informācijas plūsmu dzīvajos organismos".

In reply to Gita Daukste

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana

by Jānis Liepiņš -

Paldies par analīzi. 

Sazinājāmies ar uzdevumu autoru un tā kā "pārgriezt pa vidu", izraisa neskaidrību un dažādas atbilžu interpretācijas,  šo jautājumu svītrojam no vērtējuma.

In reply to Agnese Kokina

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana

by Anastasija Mihailova -

Labvakar. Vai ceturtajā uzdevumā pie Anaerobās elpošanas gala produkts nevar liekt ari B? 

In reply to Anastasija Mihailova

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana

by Juris Ķibilds -
Labdien!

Savā ziņā ATP ir elpošanas reakciju gala produkts, taču tas veidojas gan anaerobā, gan aerobā elpošanā. Tātad tas nav nekas anaerobajai elpošanai unikāls. Daudz piemērotāks un līdz ar to arī sagaidītais atbilžu variants bija E (etanola molekula), jo etanols veidojas fermentācijas procesos (kas arī ir anaeroba elpošana, tikai vairāk izplatīta mikroorganismiem), noslēdzot elpošanas reakciju ķēdi, bet neveidojas aerobās elpošanas rezultātā.

In reply to Anastasija Mihailova

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana

by Jānis Liepiņš -

Sveicināti, 

elpošana bieži tiek jaukta ar enerģijas ieguvi. Enerģiju šūna var iegūt substrāta līmeņa fosforilēšanas procesā un/ vai elpošanas procesā. Enerģijas ieguve substrāta līmeņa fosforilēšanas  ceļā notiek, piemēram, rūgšanas procesā. Rūgšanas procesa galaprodukti dažādos organismos var būt dažādi: etilspirts, pienskābe, etiķskābe, utml. ATP sintēze rūgšanas procesā notiek pateicoties vielu ķīmisko saišu enerģijai. Rūgšanas procesā nav iesaistīta eletronu transporta ķēde. 

Ja enerģijas ieguve (ATP sintēze) notiek ar elektronu transporta ķēdes palīdzību (elektroķimiskā H gradienta), to sauc par elpošanu (angl. respiration). Atkarībā no galējā elektronu akceptora (vai nu skabeklis, vai kāds cits savienojums), enerģijas ieguvi ar elektronu transporta ķēdes starpniecību sauc par aerobo (elektronu akceptors ir skābeklis) vai anaerobo (elektronu akceptors ir kāds cits savienojums).  Elpošanas procesā ATP sintēzē notiek ar ATP sintāzes kompleksa starpniecību, kuru "darbina" protonu gradients. 

Ir gadījumi, kad literatūrā rūgšanas procesu pieskaita anaerobajai elpošanai (jo nav iesaistīts skābeklis). Taču tas nebūs precīzi. Elpošanu definē kā procesu, kurā darbojas elpošanas ķēde (saukta arī par elektronu transporta ķēde) un dažādos organismos šai ķēdei var būt dažādi galējie elektronu akceptori (tātad, ķēde var darboties gan aerobi, gan anaerobi). 

Uzdevumā kā pareizos ieskaitam abus variantus - gan E(etilpirtu), gan B(ATP). B- tāpēc, ka tas ir ATP un tas ir jebkuras elpošanas gala produkts. E tāpēc, ka literatūrā reizēm rūgšanu sauc par anaerobo elpošanu.  

Interaktīvajos uzdevumus šis jautājums ir pārformulēts korektāk.

In reply to Agnese Kokina

Atbilde: 19. uzdevums

by Evija Kļava -

Mans jautājums ir par risināšanas gaitu 19. uzdevumā. Vai nevajadzēja vispirms izrēķināt atsevišķu makromolekulu gramus pirms rēķināt co2 produkciju? Piemēram. ogļhidrāti kviešos 3,86/100*80=3,088g. tad šo rezultātu sareizina ar 1,46. Tad tā ar katru makromolekulu un pēc tam visu saskaita kopā?

In reply to Evija Kļava

Atbilde: 19. uzdevums

by Jānis Liepiņš -

Rezultāts bija jārēķina uz 1 gramu; šim uzdevumam bija jāizmanto tikai tie dati, kas doti 4 un 5 tabulā.

Ja runājam par visu Pētera ievākto sēklu masas sadedzināšanu, tad būtu nepieciešams piereizināt ar sēklu svaru, piem., Jūsu minēto 3.86 gramiem, taču tas nebija prasīts šajā uzdevumā.

In reply to Agnese Kokina

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana

by Alīna Agule -

15. jautājums.



Atdarinātais dzīvnieks Atbildemeža balodiszvirbuļvanagsērgliszvirbuliscielavaCorrect




Atdarināmais organisms Atbildeir neitrālszaudēiegūstNepareizs



, ja dzeguze izskatās pēc viņa.
Kurā jomā dzeguze līdzības dēļ gūst priekšrocības:
Atbildebarības ieguveizvairīšanās no plēsīgiem dzīvniekiemvairošanās bioloģijaizvairīšanās no cilvēkiemNepareizs

Bet varētu būt ka zvirbuļvanags zaudē, jo dleguze atbiedē vanaga mediijumu (piemēram, grauzēji gedz dzeguzi, domā, ka tas ir vanags un slēpjas, un kādu laiku pēc tam vanagam tajā vietā s grūti medīt. Taatad, ja vanags dzīvo kāda vienā apvizū ar dzeguzēm, viņam ir gruutāk mediit un baroties, dzeguze atbiedē laupījumu. Arī par nākamo punktu. Es uzskatu, ja dzeguzei priekšrociiba ir arii izvairiišanās no plēsīgiem dziivniekiem, jo daži sīkie plēsoņi (piemēram, meža kaķi) labprāt ķertu dzeguzes, jo tā ir diezgan viegla medība, bet varētu neuzdrīkstēties ķert vanagu, no viņu ir grūtāk samēdīt, kā arī vanags var kaitēt plēsonim (ievainot viņu ar knābi vai nagiem)

Atbilde

In reply to Alīna Agule

Atbilde: 12. klases uzdevumu apspriešana

by Agnese Kokina -

Labdien!

Konsultējos ar ornitologu, lai būtu pārliecināta par atbilžu pareizību. 

Dzeguzes uzturas mežainā apvidū un novēro mazos putnus sēžot kokā vai krūmā. Ja viņa ir atradusi kāda mazāka putniņa ligzdu un pārliecinājusies, ka tur ir olas, tad viņa lidos klāt ligzdai, putni sabīsies un viņa izmantos apjukumu, lai iedētu savu olu šai ligzdā. Visbūtiskākais ieguvums no izskatīšanās pēc plēsīga putna dzeguzei ir tāds, ka sīkie putni neapvienojas baros un nedodas to "sist".


Lai gan arī zvirbuļvanags dzīvo mežainos apvidos, par ko liecina tā samērā īsie spārni, un tas medī līdzīgus putnus, kā tos, kuru ligzdās dzeguze dēj olas, arī viņš medī no slēpņa - sēž krūmos un gaida izdevību uzbrukt mazam putniņam. Tā kā dzeguzes izraisītā panika parasti norimstas pāris minūšu laikā, ir maz ticams, ka dzeguze būtiski ietekmēs tā medības. Tāpat dzeguze pārsvarā savas olas dēj pēcpusdienā (ap 16), bet plēsīgie putni bieži vien medī krēslā.


Runājot par ieguvumu - izvairīšanās no plēsīgiem dzīvniekiem. Gan dzeguze, gan zvirbuļvanags ir samērā lieli putni un maz uzturas uz zemes, tādēļ tiem nav bīstami nelieli plēsēji. Šos putnus pārsvarā ēd pūces, ūpji un caunas, kas medī naktī, kad gan zvirbuļvanags, gan dzeguze guļ. Vēl šos putnus medī lielie plēsīgie putni - lielais piekūns, vistu vanags - kuri ir pietiekoši lieli un izveicīgi, lai spētu nomedīt straujos lidotājus dzeguzi vai zvirbuļvanagu, šie lielie plēsēji ir pietiekoši labi "bruņoti", lai zvirbuļvanaga ieroči tos nebaidītu.


Kopumā Jūsu loģiskā ķēdīte ir bijusi pareizā virzienā, bet tā kā zvirbuļvanags nemedī grauzējus un tā medītājiem ir vienalga par viņa bruņojumu, olimpiādē norādītās pareizās atbildes ir precīzākas.