Šeit rakstām visus jautājumus, kas radušies par 11. klases uzdevumiem un to atbildēm
Lūdzu pārskatīt šo jautājumu, jo arī citiem skolniekiem varētu būt šāda kļūda.
11.klases skolniece Ludmila Hrižanovska.
Paldies par vērību, kļūda labota.
11. klases olimpiadē 15.jautājumā man arī ir noradītas pareizas atbildes - C un B, bet ir nepieskaitīti punkti, jo burti nav ievadīti alfabēta secībā.
Lūdzu pārskatīt šo jautājumu, un izmainīt iegtos punktus jo arī citiem skolniekiem varētu būt šāda kļūda.
11. klases skolnieks Vaclavs Korzenevskis
Paldies par vērību, kļūda labota.
Jūs esat izlabojuši to uzdevumu, un tās divas atbildes ir tagad mārķētas ar zaļo, bet punktu skait par uzdevumu palika 0,0 no 3,0. Vai Jūs varētu pievienot klāt tos divus punktus?
11. klases skolnieks Vaclavs Koržeņevskis
Mēs esam izlabojuši pareizās atbildes, bet, lai pārvērtētu visu dalībnieku punktus, elektroniskajai sistēmai ir nepieciešams laiks. Pēc kāda laika atbildes, kuras jums ir atzīmētas kā pareizas tiks novērtētas arī ar punktiem.
Paldies par atsaucību!
Atbilde: 11. klases uzdevumu apspriešana
Man ir tieši šāda pati kļūda.
11.klases skolnieks Deniss Daņilovs
11. klases skolnieks Vaclavs Korzeņevskis
Kāpēc 30. jautājumā ir noņemti punkti no pareizajām atbildēm, ja nav brīdināts, kad par nepareizām atbildēm punkti tiks noņemti? Lūdzu, parbaudīt 11.klases skolnieces Anitas Eines darba 30. jautājuma atbildes.
Sveicināti,
Runājot par vairāku izvēļu jautājumiem.
1. Olimpiādes ievada tekstā bija šāds teikums, citēju:
"5. Jautājumos, kuros ir jāizvēlas vairākas atbildes, par katru nepareizi atzīmēto atbildes variantu var tikt noņemti punkti, minimālais šāda jautājuma vērtējums ir nulle punktu!"
2. 11. klasē vairāku izvēļu jautājumi bija sastopami uzdevumos par elpošanu un vīrusiem. Abos gadījumos par katru pareizi atbildēto atbilžu variantu dalībnieks tiek apbalvots ar tikpat punktiem, cik zaudētu atzīmējot nepareizo atbildi. Nevienā no jautājumiem dalībnieks nevarēja iegūt mazāk par 0 punktiem.
Žūrija secināja, dalībniekiem sākotnēji tika dota informācija/ brīdinājums par sagaidāmo reakciju vairāku izvēļu jautājumos, tad izmaiņas vērtēšanā attiecībā uz vairāk izvēļu jautājumiem mainītas netiks.
Labdien! 33.uzdevumā pareiza atbilde ir: Ebolas vīruss ir sastopams mazākā pasaules daļā. Tomēr, manuprāt, tas izplātījās diezgan lielā teritorijā. Atvainojiet, ja kļūdos.
Jautājums bija kādēļ ar gripu ir saslimuši ievērojami vairāk cilvēku kā ar Ebolas vīrusu.
Šeit var redzēt Ebolas vīrusa uzliesmojumus laikā no 1976. līdz 2014. gadam.
Savukārt šeit, cik daudz no 2011. gadā paņemtajām rīkles uztriepēm pie elpceļu saslimšanām uzrādīja gripas vīrusu. Es domāju, ka kopumā mēs varam droši teikt, ka Ebolas vīruss ir izplatīts mazākā pasaules daļā kā gripas vīruss, kas izskaidro, kāpēc ar Ebolu inficējas mazāk cilvēku. Protams, ka otrs faktors, kas skaidro kādēļ ar Ebolu inficējas mazāks skaits cilvēku ir vīrusu atšķirīgais izplatības ceļš.
(teksts sakārtots salasāmi
Rediģējis/usi Agnese Kokina -- sākotnējā iesniegšana piektdiena, 2014. gada 28. novembris, 15:56)
Sveicināti,
Runājot par vairāku izvēļu jautājumiem.
1. Olimpiādes ievada tekstā bija šāds teikums, citēju:
"5. Jautājumos, kuros ir jāizvēlas vairākas atbildes, par katru nepareizi atzīmēto atbildes variantu var tikt noņemti punkti, minimālais šāda jautājuma vērtējums ir nulle punktu!"
2. 11. klasē vairāku izvēļu jautājumi bija sastopami uzdevumos par elpošanu un vīrusiem. Abos gadījumos par katru pareizi atbildēto atbilžu variantu dalībnieks tiek apbalvots ar tikpat punktiem, cik zaudētu atzīmējot nepareizo atbildi. Nevienā no jautājumiem dalībnieks nevarēja iegūt mazāk par 0 punktiem.
Žūrija secināja, dalībniekiem sākotnēji tika dota informācija/ brīdinājums par sagaidāmo reakciju vairāku izvēļu jautājumos, tad izmaiņas vērtēšanā attiecībā uz vairāk izvēļu jautājumiem mainītas netiks.
Jūs rakstāt, citēju:
Abos gadījumos par katru pareizi atbildēto atbilžu variantu dalībnieks tiek apbalvots ar tikpat punktiem, cik zaudētu atzīmējot nepareizo atbildi.
Bet manā gadījuma (24.jautājumā) tika atņemti vairāk kā bija iespējams iegūt atbildot pareizi uz jautājumu, jo no iespējamajiem 3 ieguvu tikai 0,5 punktus.
paldies par vērību,
tieši 24. jautājumu nupat salabojām. Pēc pārvērtēšanas Jūsu iegūtie punkti šajā jautājumā palielināsies.
Paskatjos darba izdrukas formu. Man nebija tāda uzdevuma, kā 5.4. Palaist garām es to nevarēju, jo pāršķiru lapaspuses nospiezot pogu nākamais.
Uzdevums tika izņemts 11. klasei, tas ir palicis printējamā versijā, bet elektroniski to nepildīja neviens.
Mēs pie tā strādājam! Tūlītēju risinājumu gan nesolu!
Kopumā, veidotājiem liels paldies, patika.
Atbildam - citplanētieti ir atzīmējuši 3 cilvēki.
Par izvērstu statistiku padomāsim.
Man vēl joprojām nav pielikti 2 punkti par 15. jautājuma kļūdu. Vai tas var būt kad tik ilgi sistēma nevar tam iziet cauri?
Tikko pabeidzām pārvērtēšanu. Šobrīd Jums vajadzētu rādīt ar diviem punktiem klāt. Iespējams ir jāatjaunina lapa.
30.jautājumā man ir divas pareizas atbildes no četrām un 2 punktu vietā ir ielikta 0.Ludzu izlabojiet.
Visos vairākizvēļu jautājumos jūs zaudējāt punktus par nepareizām atbildēm.
Labvakar,
11.klases olimpiādes 22. jautājuma 8. apgalvojuma pareizās atbildes paskaidrojums, manuprāt, tieši pierāda, ka apgalvojums ir aplams.
Es vēlējos noskaidrot, vai tā ir kļūda vai arī es neesmu pareizi izpratusi paskaidrojumu.
Paldies jau iepriekš,
Agnese Rudzīte
Es arī šajā brīdī apmulsu. Manuprāt, gan eksperimenta rezultāti, gan paskaidrojums tieši pierāda, ka trematodes rada deformācijasarī tām vardēm, uz kurām neiedarbojās ar pesticīdiem.
Jā, atbildēs bija kļūda. Tagad izlabots. Paldies, ka lasat un domājat līdzi!
Ar cieņu, Ņikita Trojanskis.
Vīrusiem nav ribosomu, bet tie izmanto saimniekorganisma ribosomas. Jūsu spriedums ir pareizs, atbildēs bija kļūda.
Labdien! Man arī ir daži jautājumi par olimpiādes uzdevumiem. 19. uzdevumā, 9. jautājumā,
Man liekas, ka tas ir patiess, jo daži no sūcējtārpiem(šistosoma) ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Šis apgalvojums nevar būt aplams.
|
Sūcējtārpi ir šķirtdzimumu dzīvnieki ir aplams apgalvojums. |
5. jautājumā ir pateikts, ka smilšu krupis galvenokārt elpo ar plaušām, bet taču es domāju, ka ar ādu.
Par 23. jautājumu man vispār nav pieskaitīti punkti (viena atbilde ir pareiza, bet viena nepareiza, bet ir o, nevis puse no punktiem).
Sūcējtārp ir parazītiski tārpi, kuriem lielākajai daļai ir parādījies hermafrodītisms kā pielāgojums parazītiskam dzīves veidam. Jūsu minētās šistosomas tiešām ir izņēmums un ir šķirtdzimumu dzīvnieki, pie tam, ar interesantu uzvedību. Konsultēšos ar uzdevuma veidotāju kā vērtēt šo apgalvojumu.
5. jautājumā ir pateikts, ka smilšu krupis galvenokārt elpo ar plaušām, bet taču es domāju, ka ar ādu. Bet kas ar šo jautājumu?
Abinieki var elpot gan caur ādu, gan ar plaušām, tomēr abiniekiem, kas atrodas uz sauszemes, lielākā daļa gāzu apmaiņas notiek ar plaušu palīdzību. Attēlā var redzēt, cik daudz no gāzu maiņas notiek caur ādu (gaišie aplīši) vai caur plaušām (tumšie aplīši) pie dažāda gāzu patēriņa. Var redzēt, ka ādas gāzu maiņa ir lielāka tikai tad, kad abinieks patērē ļoti maz skābekļa (visticamāk, atrodas ziemas guļā), bet aktīvs abinieks vairāk skābekļa iegūst caur plaušām.
Attēls no šīs publikācijas http://advan.physiology.org/content/37/1/97
Žūrijas komisija nolēma kā 19. uzdevuma 9. jautājumā kā pareizas ieskaitīt abas atbildes. Punkti darbā mainīsies vakarā pēc pārvērtēšanas. Interaktīvajos uzdevumos formulējums tiks labots uz nepārprotamāku.
Smilšu krupja jautājuma vērtēšanā izmaiņas netiks veiktas.
Labdien!
Kāpēc 15. jautājumā par nektāra dziedzeriem pareizā atbilde ir F?
Nektārs parasti tiek izstrādāts zieda dziļumā, lai apputeksnetāji, dodoties pēc tā, noglaustos gar putekšņiem. Ar E atzīmēta sēklotne un pie tās kukaiņi nevar piekļūt.
Uz y ass ir norādīts vidējais sugu skaits parauglaukumā, taču atbilde ir 3 (gan šķirtlapainu ziedu, gan stobrziedu sabiedrībā). Kopējā ziedu sabiedrībā 6. Kā iegūti šie rādītāji?
Uzdevumā sākumā tika dots īss eksperimentu materiālu apraksts:
1. tabulā redzams ka eksperimentos izmantoja 3 ziedmušu sugas, 3 kameņu sugas, kā arī 3 šķirtlapainu ziedu sugas, 3 stobrveida ziedu sugas.
Vēlāk eksperimentu rezultātos parādīts, ka apputeksnētāji tika dažādi kombinēti ar ziediem, lai saprastu apputeksnētāja-auga sugas saistību. Šajos eksperimentos parādījās jēdziens "kopējā ziedu sabiedrība", kas sastāvēja no visu trīs šķirtlapaino un stobrziedu ziedu sugām. Tādejādi atbilde par "maksimālo iespējamo dīgstu sugu skaits augiem ar šķirtlapaino ziedu, stobrziedu un kopējā ziedu sabiedrībā" bija dota jau sākumā, tās ir 3, 3 un 6 sugas.
Vidējais dīgstu sugu skaits ir tas, cik dažādu sugu dīgstošas sēklas pēc kukaiņu apputeksnētāju darbības pētnieki konstatēja (pētījumā bija vairāki vienādi parauglaukumi, kuros katrā tikai uzskaitīti dīgsti, tad no iegūtajiem skaitļiem izvilkts vidējais). Šis skaitlis nevar pārsniegt maksimālo teorētisko (augu sugu skaitu, kas eksperimenta sākumā iesēti parauglaukumā).
Kāpēc vidējais dīgstu skaits tas bija mazāks kā trīs? 1. grafikā redzams, ka ziedu apmeklējumu biežumu dažādiem ziediem atšķiras, eksistē augu sugas, kuras kukaiņi apmeklē reti, attiecīgi, tām būs mazāk sēklu un dīgstu.
Sveiki!
Vēlējos minēt, ka 11. jautājumā atbildei, ka pīpēšana var izraisīt plaušu kapacitātes pieaugumu, vajadzētu uzrādīties kā pareizai. Zemāk norādīts links uz pētījumu, kas parāda šādu rezultātu, un meklējot var atrast arī citus.
http://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJM199609263351304
Pētījuma veicēji pieņēmuši, ka rezultāts, ka jauniešiem, kas pīpē ir lielāka plaušu kapacitāte ir saistīts ar to, ka jauniešiem, kam jau no sākuma ir lielākas plaušas ir tendence turpināt smēķēt jo tie piedzīvo mazāku diskomfortu, tomēr šis apgalvojums ir izzīsts no pirksta. Rezultāti uzrāda pozitīvu korelāciju starp pīpēšanu un palielinātu plaušu kapacitāti, un no tā var secināt arī to, ka pīpēšana izraisītu plaušu kapacitātes palielināšanos, kas ir loģiski.
Cilvēkiem pīpējot, viņi elpo dziļāk un tas varētu izraisīt diafragmas muskuļaudu hipertrofiju un plaušu alveolu stiepšanos. Tas ari saskan ar pētījuma rezultātiem.
korelācija ne vienmēr nozīmē kazualitāti :)
es sazināšos ar jautājuma autoriem.
Labvakar!
10. jautājuma kur ir par to, ar ko ir tieši savienota rikle, man liekas, ka atbildēs ir kļudas, jo rikle ir tieši savienota tikai ar dzirdes kanālu, bet aizdegune ir tās sastāvdaļa, barbas vads ir nākamā gremošanas sistēmas daļa. Paskaidrojiet man to!
Labvakar,
Rīkles anatomiskās robežas skaita no galvaskausa pamatnes līdz 6.-7. kakla skriemelim.
Rīkles augšdaļa atrodas pie galvaskausa pamatnes 1. un 2. kakla skriemeļa līmenī. Augšdaļā rīkle no priekšpuses savienojas ar deguna dobumu Aizdegune ir rīkles augšējā daļa. No deguna dobuma ieelpotais gaiss tālāk nokļūst rīklē. Augšdaļā no mugurpuses rīkle savienojas ar dzirdes kanālu caur dzirdes caurules rīkles atveri. Tālāk uz leju (rīkles vidējā daļa - atrodas 3. un 4. kakla skriemeļa līmenī) tās priekšpusē starp mīkstajām aukslējām (kopā ar ūku) un mēli atrodas žāva, kas savieno rīkli ar mutes dobumu. Caur žāvu barība no mutes dobuma tieši nokļūst rīklē.
Rīkles apakšējā daļā (atrodas 5. un 6.-7. kakla skriemeļa līmenī), kas atrodas jau aiz mēles saknes, rīkle savienojas priekšpusē ar balseni (caur balsenes atveri), bet aiz tās mugurpusē - ar barības vadu (caur barības vada atveri). Rīklē notiek gaisa un barības ceļu krustošanās, lai gaiss nokļūtu elpceļos, bet barība - tālāk gremošanas sistēmā, tāpēc rīkle ir tieši savienota gan ar balseni, gan ar barības vadu.
10. jautājuma 1. atbilžu variantā ir dots "aizdeguni un deguna dobumu". Šeit atbildes formulējumā iezagusies kļūda, jo aizdegune ir rīkles augšējā daļa. Tā kā atbilde satur arī pareizu apgalvojumu (rīkle savienojas ar deguna dobumu), bet ir neprecīzi formulēta, tāpēc žūrija izlēma šo atbildi nevērtēt (0 p). Attiecīgi tika pārvērtēti pārējie vērtējumi šim jautājumam: 0,25 p par pareiziem atbilžu variantiem un -0,25 p par nepareiziem.
Paldies par vērību.
Uzdevuma autors atbild:
Izlasīju pētījumu, un saskatīju vairākas problēmas:
1) pētīja ierobežotu vecuma grupu (10-18 gadus vecus bērnus un pusaudžus), kas neļauj secināt par smēķēšanas ietekmi visās vecuma grupās (pie tam autori norādīja, ka citos pētījumos ir secināts, ka pieaugšajiem un pusmūžā vitālā kapacitāte smēķētājiem samazinās);
2) dotajā vecuma grupā notiek aktīva organisma augšana - plaušu tilpums palielināsies gan smēķētājiem, gan nesmēķētājiem uz organisma augšanas rēķina; pētījumā tika secināts, ka smēķēšana izteiktāk samazina plaušu vitālās kapacitātes pieauguma apjomu smēķējošām meitenēm nekā nesmēķētājām, bet zēniem atšķirības vitālās kapacitātes pieaugumā starp smēķētājiem un nesmēķtājiem nebija būtiskas, zēniem aktīvais augšanas periods sāksies un beigsies vēlāk nekā meitenēm;
3) fakts, ka daudziem smēķētajiem jau pirms smēķēšanas uzsākšanas bija lielāka vitālā kapacitāte nekā nesmēķētājiem noteikti neliecina, ka smēķēšana palielinās plaušu vitālo kapacitāti; tā kā paraugkopā ir variācijas, nozīmīgākas būs katra indivīda relatīvais vitālās kapacitātes pieaugums, nevis absolūtās vērtības; tā kā vidēji smēķētājiem relatīvais VK pieaugums bija samazināts nekā nesmēķētājiem, var secināt, ka smēķēšana negatīvi ietekmē VK;
4) tas, ka daļai smēķētāju (vīriešiem, nevis sievietēm) absolūtā VK vērtība bija lielāka nekā nesmēķētājiem, var būt skaidrojams ar to, ka zēnu ļoti aktīvā augšana kompensē smēķēšanas negatīvo ietekmi (ļoti ticams, ka šo indivīdu VK nesmēķēšanas gadījumā būtu lielāks, jo pēc pētījuma varētu secināt, ka cilvēkiem ar lielāku VK un plaušu tilpumu ir izteiktāka tieksme kļūt par smēķētājiem).
Kopumā, Jūsu piedāvātais pētījums nepierāda, ka smēķēšana vispārīgi palielina plaušu tilpumu, tādēļ vērtēšanas shēmu nemainām
Sveiki!
Jums taisība, pētījumā ir ierobežota vecuma grupa, tādēļ no tā nevar neko spriest par vispārējiem rādītājiem, bet vēlējos minēt, ka rezultāti tomēr norāda uz plaušu kapacitātes pieaugumu smēķējot. Konkrētāk apskatot šo tabulu:
http://www.nejm.org/action/showImage?doi=10.1056%2FNEJM199609263351304&iid=f01
Forced vital capacity acīmredzami lielāks smēķētājiem nekā nesmēķētājiem, un šie rezultāti ir bērniem vienā vecumā un augumā, kā var izlasīt labajā sānā.
Diemžēl nav pieejama tabula par to, kādas bija indivīdu vitālās kapacitātes pirms smēķēšanas, un jāuzticas pētījuma autoriem, ka tās patiešām jau tad bija lielākas. Es neapstrīdu jūsu argumentāciju, tikai norādu, ka pētījuma autori rakstījuši kaut ko, kas nav acīmredzams viņu rezultātos, un skatoties tikai uz rezultātiem var (iespējams, nepareizi) secināt, ka smēķēšana jauniešiem palielinājusi plaušu tilpumu.
Man ir vēl kāds jautājums.
35. jautājumā prasīts, balstoties uz attēlā doto informāciju, izvēlēties, ar kādas krāsas gaismu notiks fotosintēze.
Ja balstās uz attēlā redzamo informāciju, tad hlorofils b acīmredzami absorbē arī zaļo gaismu. Protams, nav norādītas mērvienības, taču ja mēs pieņemam, ka tur ir koordinātu sistēmas y ass nulle, tad sanāk, ka hlorofils a absorbē negatīvu daudzumu gaismas, kas nav iespējams. Es pilnīgi mehāniski atbildēju uz jautājumu, un absorbcijas spektrs acīmredzami norāda, ka hlorofils b absorbē gaismu arī zaļajā viļņa garumā, tātad fotosintēzei vajadzētu notikt arī zaļā gaismā, laigan palēnināti samazinātas absorpcijas dēļ, bet notikt. Vai es kautko nepareizi secinu?
Tāpat mazliet tālāk mana atbilde, ka O2 saturs gaisā ietekmē fotosintēzi atzīmēta kā aplama, tomēr, cik es zinu, visos c3 augos paaugstināts skābekļa saturs gaisā izraisa fotorespirāciju?
sveicināti,
Komentējot O2 saturu gaisā un fotorespirāciju. Augiem fotosintezēzes pocesā kā blakusprodukts rodas skābeklis, kas optimālā gadījumā caur atvārsnītēm nokļūst ārvidē. Grūtāk ir, ja atvārsnītes ir ciet, šādā gadījumā skābekļa koncentrācija lapu šūnās un audos aug. RuBisCO ir CO2 sastīšanas komplekss augos, paaugstināta skābekļa konc. apstākļos, O2 ar CO2 konkurē par saistīšanos pie RuBiSCO aktīvā centra; tad var RuBisCO komplekss "strādāt tukšgaitā" saistot skābekli, nevis oglekļa dioksīdu, to arī sauc par fotoelpošanu (photorespiration). Šis process ir kritisks C3 tipa augiem. Tā var gadīties saulainos, karstos apstākļos, kad augs ūdens taupīšanas nolūkos aizver atvārsnītes, bet vienlaicīgi turpinās ūdens fotolīze. Šādā situācijā tiešām var kristies fotosintēzes intensitāte (saistītā CO2 daudz/ laikā), taču, vēršam uzmanību uz to, ka O2 ietekme uz fotosintēzes intensitāti C3 augos ir pirmāri saistīta ar O2 saturu izmaiņām auga audos, ko izraisa nevis skābekļa izmaiņas gaisā, bet atvārsnītes aizvēršanās karstuma un spilgta apgaismojuma apstākļos.
Mums prieks, ka esat pievērsis uzmanību C4 un C3 augu atšķirībām.
Man ir jautãjums, cik jãbût punktiem, lai bûtu aicinâtam uz valsts posmu.
Kad atbildēju uz jautājumu, ļoti apsvēru to, kā jautājums bija noformulēts. Citu priekšmetu olimpiādēs šāda uzmanības pievēršana jautājumiem var būt kritiska.
Saprotu, ka šis sīkums netiks ņemts vērā, jo viens punkts reālistiski neko neizmana olimpiādē, tomēr būtu jauki, ja nākamā gada olimpiādē jautājumi atbilstu sagaidītajām atbildēm.
Piekrītam, ka uzdevuma ievadtekstā tiešām tika aicināts izdarīt secinājumus no grafika. Tā kā ir iespējamas abu veidu atbildes, šo jautājumu par zaļo gaismu anulējam.