78. jautājuma anulēšana.

78. jautājuma anulēšana.

Nosūtīja Dāvis Kristaps Linkaits —
Atbilžu skaits: 6

Uzskatu, ka 78. jautājumu būtu jāanulē/jāatceļ, jo nevienam no dotajiem atbilžu variantiem nevajadzētu būt pareizam. 

Dotie atbilžu varianti liek domāt šādi: 

1) "Palielinātos platības (drukas kļūda?) zaļās platības starp namiem" - uzceļot debeskrāpjus, kaut kādā veidā visi dzīvokļi tiks piepildīti un no, piemēram, 5-stāvenēm izvāksies. Tās ēkas varēs nojaukt un tad paplašināt zaļo zonu. Otrs variants ir, ka no nekurienes sāks plaukt zaļā zona. 

Realitātē debeskrāpji iztērē milzīgu naudu, lai uzbūvētu, un neviens parastais Jānis vai Sofija nevarēs atļauties pārvākties no saviem dzīvokļiem 5-stāvenēs. Šiem debesskrāpjiem arī vajadzētu pazemes stāvlaukumus, jo (ja nu vienīgi Rīgā no nekurienes uzrodas labākā sab. tr. sistēma Eiropā un laba velo sistēma) cilvēkiem vajag pārvietoties (un citi iemesli). Savādāk pagalmi būs pilni ar auto, kas degradē zaļo zonu/platību starp namiem (pašreizējā situācija Rīgā un daudzās post-padomju pilsētās).  

2) "Atjaunotos dzīvojamais fonds, nojaucot nedrošās padomju laika ēkas" -  uzceļot debeskrāpjus, kaut kādā veidā visi dzīvokļi tiks piepildīti un no, piemēram, 5 stāvenēm izvāksies UN varēs nojaukt. 

Teorētiski, jā, dzīvojamais fonds atjaunotos, taču, kā iepriekš minēju ar Jāni un Sofiju, neviens nevarētu tādus dzīvokļus atļauties. Neviens jau nejauks nost 5-stāvenes, ja to iedzīvotājiem nav vairs, kur dzīvot.

3) "Tiktu apmierināts pieprasījums īpašumu tirgū, mazinot Pierīgas dabas platību urbanizēšanu" - cilvēkiem vairs nevajag privāt mājas un ir augstas klases dzīvokļi.

Interesanti, kāpēc Z-Torņi, Skanstes Virsotnes, Jaunā Teika utt. nav šo atrisinājuši. Varbūt mazāk villas sāks būvēt Pierīgā, bet nekas cits. (Dzīvokļu pieprasījums nav apmierinātā stāvoklī, bet šis vien nerisinātu).

TLDR. Augsti debesskrāpji ir dārgi, tos var atļauties tikai visbagātākie, netiks apmierināts pieprasījums, ēkas nejauks nost, zaļā zona neparādīsies no nekurienes. Lūdzu anulēt jautājumu, jo neviens no atbilžu variantiem nav patiess. 


Atbildot uz Dāvis Kristaps Linkaits

Atbilde: 78. jautājuma anulēšana.

Nosūtīja Gatis Kampernovs —
Priecājos, ka šis jautājums ir nonācis līdz diskusijai, jo patiesībā Latvijā mēs par šo tēmu ļoti izvairāmies runāt!
Konkrētais piemērs - nojaukt zemākas padomju mājas, lai to vietā celtu krietni augstākas, vairākās valstīs ir realizēts, no tām arī man smeļoties ideju šim jautājumam. Pirmais gadījums ir Honkonga, kurā ir ļoti ierobežota teritorija, kurā iespējams izveidot dzīvojamo platību, turklāt šis ierobežojošais faktors ir nevis teritorijas nelielie izmēri, bet gan tās vadības vēlme saglabāt pussalā esošās zaļās teritorijas. Zinu, ka Latvijā zaļo teritoriju platības ir ievērojami lielākas, kas arī nosaka populāro izvēli attīstīt un mākslīgi radīt Pierīgā jaunas dzīvojamās platības, tomēr, domājot ilgtspējīgi, šāda Rīgas izplešanās negatīvi ietekmē dzīvo dabu visā tās augošajā aglomerācijā. Rīgas izplešanās, "apēdot" Pierīgas mežus un purvus, nav uzskatāma par labu pārvaldību. Tieši tas pats notiek arī pašā pilsētā, kur arvien plašākas zaļās teritorijas tiek apbūvētas, kas, protams, noved pie virknes pilsētas iedzīvotājus ietekmējošiem negatīviem faktoriem (rekreācijas telpas izzušana, temperatūras pieaugums utt.). Pilnībā piekrītu, ka būs nepieciešamas stāvvietas, jo Latvija nav radīta 100% velolietošanai, tomēr labā ārzemju prakse rāda, ka ne vien pazemē, bet arī augstceltņu pirmajos stāvos (kuru tirgus vērtība ir krietni zemāka nekā dzīvokļiem sākot ar trešo stāvu) iespējams izbūvēt plašas auto stāvvietas.
Otrs piemērs manā pieredzē ir Maskavas gadījums, kurā notika tieši šāda veco ēku nomaiņa pret jaunām. Īsumā - pašvaldība uzticēja investoram daudzstāvu kvartālā izbūvēt pirmo 30-stāvu ēku tukšā vietā, pēcāk pārvietojot blakus esošo 9-stāvu ēkas iedzīvotājus uz 30-stāvu ēkas pirmajiem 9 stāviem (bez maksas), bet investoram atlikušos 21 stāvus bija iespējams realizēt tirgū. Pēcāk sekoja iztukšotās ēkas nojaukšana, tās vietā uzceļot jaunu 30-stāvu ēku, atkal pārvietojot blakus nama iedzīvotājus uz to. Šis piemērs liecina, ka iespējams iedzīvotājus pārvietot uz jaunām telpām bez prasības tiem maksāt. Apzinoties tirgus vērtību zemei un dzīvokļiem, investoriem pie atbilstošas tirgus cenas būs interese šādi rīkoties. Maskavas piemēram ir gan pozitīvie, gan arī ir negatīvie aspekti - pozitīvi, ka starp mājām atjaunota zaļā zona, auto stāvvietas pārvietojot pazemē, negatīvi - pieaugot iedzīvotāju skaitam, pieaug arī cilvēku plūsma uz/no centra, kas Maskavas gadījumā bieži rezultējās sastrēgumos.
Celtniecības izmaksas būs augstas jebkurā gadījumā, tomēr kopējo cenu iespējams pazemināt uz zemes īpašuma iegādes vērtības. Turklāt pēdējos 20 gadus (varbūt izņemot 2009./10.) pieprasījums pēc jaunām dzīvojamām platībām ievērojami pārsniedz piedāvājumu, kas acīmredzams šobrīd esošajās cenās dzīvokļu tirgū. Augstceltņu būve ievērojami palielinātu pieejamo platību apjomu tirgū, kas automātiski nozīmētu zemākas un pieejamākas cenas - Jānis un Sofija labprāt pārcelsies uz drošāku un ilgākam laika periodam celtu ēku, ja varēs to atļauties.
Būtiska ir arī pašvaldības iesaiste, lai piepildītos kāds no iepriekš minētajiem scenārijiem. Diemžēl, šobrīd Rīgā fiziski nedrīkst celt augstākus namus par Pēterbaznīcu, kas ir absolūti absurds lēmums no ilgtspējas viedokļa, izpildot vienīgi pilsētainavas ieceri par Rīgu kā "zemu" pilsētu.
Es saprotu skepsi par Latvijā ierasto lietu kārtību - haosu uz ielām, augstām īpašumu cenām un nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvaru, tomēr mums ir jāskatās uz priekšu, iespēju uz sabiedrības izaugsmi. Singapūrā pirms 50 gadiem cilvēki dzīvoja ļoti nabadzīgi, saspiesti komunālajos dzīvokļos, bet šobrīd vienas paaudzes laikā tā ir kļuvusi par piemēru visai Āzijai.
Atbildot uz Gatis Kampernovs

Atbilde: 78. jautājuma anulēšana.

Nosūtīja Dāvis Kristaps Linkaits —
Kruti.
Ātri par pašu anulēšanu - jautājumā ir minēts "augsts" (virs 400m). Singapūrā augstākā celtne ir 290m augsta un augstākās dzīvojamās ēkas tur ir aptuveni 90m garas, Honkong - 100m. Tas absolūti neatbilst jautājuma dotajiem nosacījumiem, kas nav godīgi.

Vēl, šajās 3 pilsētās ir milzīgs iedz. skaits salīdzinājumā ar Rīgu un lielāks pieprasījums pēc dzīvokļiem, tādēļ augstas ēkas (77. jautājuma atbildes). Rīgā nekādīgi nedzīvos virs 5 mil. iedzīvotāju un ir vieta, kur izplesties. Visas problēmas, ko rada blīvums ir arī nepiemērotas Rīgai.

Jā, šī ir forša tēma, ko diskutēt. Pāris YT video, kur ir skatu punkti par debesskrāpjiem:
https://www.youtube.com/watch?v=HXZ_0wOY96E&ab_channel=AdamSomething - "Why We Shouldn't Build Skyscrapers"
https://www.youtube.com/watch?v=HXZ_0wOY96E&ab_channel=AdamSomething - "The Biggest Apartment Building in Europe | St. Petersburg, Russia"
https://www.youtube.com/watch?v=cs5L3c40cvk&ab_channel=BusinessInsider - "Why Is Housing In Hong Kong So Expensive?"
Atbildot uz Dāvis Kristaps Linkaits

Atbilde: 78. jautājuma anulēšana.

Nosūtīja Gatis Kampernovs —
Lūdzu, nejauc jautājumus! 400m ir 79. jautājums, šādā augstumā dzīvojamās ēkas, cik man zināms, tiek celtas tikai 3 valstīs, tādēļ arī jautājuma būtība bija hipotētiska - kas ierobežotu tik augstu ēku būvniecību Rīgā. 77.jautājumā ir viena no šīm valstīm - ASV, turklāt arī šajā valstī varam runāt pamatā par vienu vienīgu pilsētu, kurā dzīvo lērums miljardieru.
Ja mēs runājam par Rīgu, tad, kā jau minēju, tā izmanto vietu, kur izplesties, jo tāda vieta ir. Un, diemžēl, netiek radīti šķēršļi šādai darbībai. Personīgi pats šobrīd dzīvoju Ziepniekkalnā, kurā tiek apbūvēta daļa no Ēbelmuižas parka, pretī tam esošās zaļās zonas vietā ir jauns Lidl un jā - tam visam bija vieta. Tomēr Ziepniekkalnam kļūstot vertikālam šo zaļo zonu iespējams atgūt. Iedomāsimies, ka 30 stāvu ēkas pazemes 3 stāvos ir stāvvieta, pirmajos 2 stāvos ir minētais veikals, bet atlikušajos stāvos dzīvokļi blakus esošo 9-stāvu ēku iedzīvotājiem. Šādā veidā jau esam ietaupījuši ievērojamu vietu. Un ja pagriezīsim t.s. Ķīnas mūri vertikāli (nu labi, ne gluži 500m augstā namā, bet kaut vai 3 līdzās esošos namos), atkal iegūsim platību. Un jā - mēs runājam par iedzīvotāju blīvumu, kurš var vizuāli ļoti atšķirties. Pilnībā apbūvēti Rīgas parki un dārzi (ar zemu apbūvi) blīvumu ievērojami nepalielinās, kamēr iztrūkstošā zaļā zona būs ļoti, ļoti jūtama. Un mūsu lielais trumpis patiešām būs salīdzinoši nelielais iedzīvotāju skaits - mums nenāksies (vismaz tuvākajās desmitgadēs) dzīvojamos namus būvēt tik blīvi kā Tavos pievienotajos video Honkongā vai St.Pēterburgā, tādēļ cilvēku pretestība tajos dzīvot nebūs novērojama (tieši pretēji - šobrīd apbūve ir blīvāka nekā vertikālajā risinājumā pat pie salīdzinoši ievērojama iedzīvotāju skaita pieauguma).
Kas attiecas uz debesskrāpju izmaksām - tās atšķiras ievērojami viena no otras. Kādēļ? Jo ir t.s. prestiža celtnes - arhitektoniski sarežģītas, dažādu inovāciju bagātas utt., un ir standarta būvprojekti, kādi ir vairums tajā pašā Honkongā (ne tie, ko rāda raidījumos). Un tad rodas jautājums: kas ir izdevīgāk - celt 396 privātmājas (tik dzīvokļu ir t.s. Ķīnas mūrī), vai 3 augstceltnes pa 132 dzīvokļiem katrā?
Ļoti priecājos, kad tiek izmantoti video piemēri. Katrā no tiem mēs varam smelties viedokļus, par ko iespējams diskutēt. Tomēr jāatceras, ka šie video nav vienīgais pareizais viedoklis - vairums no to autoriem ir entuziasti ar lielākām vai mazākām priekšzināšanām, bet bez zinātniskas situācijas analīzes tie tomēr ir subjektīvi informācijas avoti. Gluži kā "Pilsēta cilvēkiem" nav zinātnieku vai zinātnisko pētījumu klubiņš, bet gan vienkāršu entuziastu grupiņa, kurā atbilstoša izglītība ne tuvu nav visiem tās dalībniekiem.
Atbildot uz Gatis Kampernovs

Atbilde: 78. jautājuma anulēšana.

Nosūtīja Dāvis Kristaps Linkaits —
Tas ir drusku tuvredzīgi no uzdevumu veidotājiem, ja nevajadzēja uzskatīt, ka uzdevumā "augsts" nav saistīts ar 78. jautājumu.
76. jautājums ir par debesskrāpjiem -> 77. jautājums turpina par runu par debesskrāpjiem un min, ka "augsti - vairāki pārsniedz 400m robežu" -> 78. jautājums skan šādi: "Kā AUGSTU debesskrāpju būvniecība uzlabotu dzīves vidi Rīgā?" Es nevaru saprast, kā nevarētu padomāt, ka 78. jautājums arī ir par 400m augstiem debesskrāpjiem, nevis no nekurienes šeit augstums samazinās uz 100-150 metriem.