Sveiks, Jāni!
Eu, a mēs tās atbildes dabūs ar'? Konkrēti, mani interesē uzdevums pēc kārtas trešais - kā tad tur īsti ir? Nekādu strīdu uzsākt es noteikti negrib', bet tur tā jokaini - vaita nēģi nav mugurkaulenieki? I kā a' tām citām pazīmēm? Dzīvnieciņi man it kā pareizi i' salikti..
Eu, a mēs tās atbildes dabūs ar'? Konkrēti, mani interesē uzdevums pēc kārtas trešais - kā tad tur īsti ir? Nekādu strīdu uzsākt es noteikti negrib', bet tur tā jokaini - vaita nēģi nav mugurkaulenieki? I kā a' tām citām pazīmēm? Dzīvnieciņi man it kā pareizi i' salikti..
Izmisīgi atbildes gaidot,
Pauls
Sveiki, Paul,
Skaidrojumi tiks pievienoti līdz rītam. Velkamo jautājumu atbildes tagad ir pieliktas
Skaidrojumi tiks pievienoti līdz rītam. Velkamo jautājumu atbildes tagad ir pieliktas
Nēģis - mugurkaulnieks bez žokļiem
Lancetnieks - pirmais hordainis, tam ir notohorda un muguras nervu ķēdīta, bet tam nav stingra mugurkaula. Tad nu arī paredzamais dzīvnieku sakārtojums būtu :
lancetnieks - nēģis - tuncis - tritons - bruņurupucis, bet pazīmju: nav pazīmes - mugurkauls - žokļi - četras kājas - olas ar apvalku. Šajā uzdevumā izmaiņas vērtējumā nav paredzamas.
Lancetnieks - pirmais hordainis, tam ir notohorda un muguras nervu ķēdīta, bet tam nav stingra mugurkaula. Tad nu arī paredzamais dzīvnieku sakārtojums būtu :
lancetnieks - nēģis - tuncis - tritons - bruņurupucis, bet pazīmju: nav pazīmes - mugurkauls - žokļi - četras kājas - olas ar apvalku. Šajā uzdevumā izmaiņas vērtējumā nav paredzamas.
Labdien!
15. jautājumā, lai no Arg aminoskābes iegūtu His, jānomaina G-->A, nevis A-->G, kā rādīts atbildēs.
15. jautājumā, lai no Arg aminoskābes iegūtu His, jānomaina G-->A, nevis A-->G, kā rādīts atbildēs.
Paldies par ziņu, izskatīsim
Labdien!
Jā, man ir līdzīga kļūda.
Jā, man ir līdzīga kļūda.
Labdien!
Piekrītu par 15. jautājumu.
Paldies par izskatīšanu! :)
Piekrītu par 15. jautājumu.
Paldies par izskatīšanu! :)
Nepiekritu
Nepiekrītu, es uztvēru teikumu "x nukleotīds tiks nomainīts ar y nukleotīdu" tā, ka x nukleotīds būs tas, kas nomainīsies ar to nukleotīdu - y -, kurš ir wild type gēnā - tātad x mainīsies ar y -, tāpēc pareizās atbildes ir "A nukleotīds tiks nomainīts ar G nukleotīdu", kā arī ir minēts dotajās atbildēs, un pareizajās atbildēs nekas nav maināms...
Tad jābūt abiem variantiem būt pareiziem
Vai šī apelācija tika izskatīta? Manuprāt, teikumu "x nukleotīds tiks nomainīts ar y nukleotīdu" varēja izprast arī kā "A nukleotīds tiks nomainīts ar G", jo tad sekojoši A nukleotīds būs tas, ar ko tieši tiks veikta nomaiņa, un tas aizvietos G nukleotīdu atbilstošajā gēna daļā, kas pilnībā atbilst uzdevuma nosacījumiem...
Aminoskābes mēdz apzīmēt arī ar latīņu alfabēta burtiem. Arginīns ir R, bet histidīns – H. Zinātnieki identificēja R, kas raksturīga S. elongatus savvaļas, jeb WT formai un nolēma izveidot mutantu aizvietojot to (R , arginīnu) ar H – histidīnu. Blakus esošā aminsokābju DNS koda tabulā redzams, ka histidīnu kodē tikai divi kodoni CAT un CAC. Savukārt, arginīnu kodē līdzīgi CGC un CGT (un protams vēl 4 citi kodoni kurus šeit neapskatīsim). Uzdevuma nosacījumos teikts, ka R aminoskābi aizstāja ar H veicot viena nukleotīda nomaiņu. Šo iespējams paveikt nomainot kodona vidējo nukleotīdu: CGC vai CGT uz CAT un CAC. Pareizā atbilde G nomaiņa uz A.
Aminoskābes mēdz apzīmēt arī ar latīņu alfabēta burtiem. Arginīns ir R, bet histidīns – H. Zinātnieki identificēja R, kas raksturīga S. elongatus savvaļas, jeb WT formai un nolēma izveidot mutantu aizvietojot to (R , arginīnu) ar H – histidīnu. Aminsokābju DNS koda tabulā redzams, ka histidīnu kodē tikai divi kodoni CAT un CAC. Savukārt, arginīnu kodē līdzīgi kodoni CGC un CGT (un protams vēl 4 citi kodoni kuri gan vairāk atšķiras no histidīna kodoniem un šeit neapskatīsim). Uzdevuma nosacījumos teikts, ka R aminoskābi aizstāja ar H veicot viena nukleotīda nomaiņu. Šo iespējams paveikt nomainot arginīna kodona vidējo nukleotīdu: CGC vai CGT uz histidīnu kodējošo CAT un CAC. Pareizā atbilde: G nomaiņa uz A. Piekrītu, ka iepriekš atbilde bija iekodēta nepareizi. Tagad kļūda labota.
Labdien!
Arī man šāda atbilde - G nomaiņa uz A, vai iespējams arī man šos punktus ieskaitīt?
Arī man šāda atbilde - G nomaiņa uz A, vai iespējams arī man šos punktus ieskaitīt?
Aminoskābes mēdz apzīmēt arī ar latīņu alfabēta burtiem. Arginīns ir R, bet histidīns – H. Zinātnieki identificēja R, kas raksturīga S. elongatus savvaļas, jeb WT formai un nolēma izveidot mutantu aizvietojot to (R , arginīnu) ar H – histidīnu. Blakus esošā aminsokābju DNS koda tabulā redzams, ka histidīnu kodē tikai divi kodoni CAT un CAC. Savukārt, arginīnu kodē līdzīgi CGC un CGT (un protams vēl 4 citi kodoni kurus šeit neapskatīsim). Uzdevuma nosacījumos teikts, ka R aminoskābi aizstāja ar H veicot viena nukleotīda nomaiņu. Šo iespējams paveikt nomainot kodona vidējo nukleotīdu: CGC vai CGT uz CAT un CAC. Pareizā atbilde G nomaiņa uz A.
13. Jautājumā, otrajā punktā, pareizajai atbildei būtu jābūt "nē", jo, ja izplatīšanās tilpums pārsniedz asins plazmas tilpumu, tad zāļviela netiks izšķīdināta līdz vajadzīgajai koncentrācijai, un organismā paliks lielākā koncentrācijā nekā ir nepieciešams, savukārt, ja zāļviela ir lielākā koncentrācijā nekā ir nepieciešams, tā var izraisīt kādus nevēlamus efektus/blaknes, un, tā kā šis izplatīšanās tilpuma vienādojums tiek izmantots farmakoloģijā, kā ir minēts dotajā tekstā, tad galvenais mērķis tā izmantošanai ir tieši sasniegt vielas optimālo koncentrāciju asins plazmā, lai neizraisītu šīs blaknes, bet, lai zāļviela sniegtu maksimālo pozitīvo efektu cilvēkam, tāpēc ir jāņem obligāti vērā, lai vielas izplatīšanās tilpums nebūtu lielāks par asins plazmas tilpumu.
Es dāļēji piekritu, jo domāju līdzīgi un man ir kļūda, bet īsti tur nebija uzrakstīts, ka tas obligāti nevar izraisīt kaitējumu un blakus efektus.
Ja zāļvielas vajadzīgā koncentrācija tiks pārsniegta, tad diez vai nekādas negatīvas sekas neradīsies, jo, lai kāda būtu vielas funkcija, jebkuru procesu veicot vairāk nekā tas ir nepieciešams, tiks radīts kaitējums - šūnām, audiem, orgāniem...
Tā kā mērķorgāni bieži vien ir ārpus asinīm, tilpums var būt lielāks, jo zāļu vielas izplatīsies arī šūnās un starpšūnu škidrumā
4. Jautājumā trešajā punktā pareizajai atbildei būtu jābūt "divas" duplikācijas, jo tās divas duplikācijas vietas atbilžu skaidrojumos, kas ir parādītas, atzarojoties no galvenā zara, nav īsti duplikācijas, jo redzams, ka šo atzarojumu rezultātātā veidojas ortologi gēni, tātad nevis pilnīgas kopijas, bet gēni ar izmaiņām atšķirībā no oriģinālā gēna, tāpēc duplikācijas notiks tikai tajos zarojumos, kur veidojas SpecCGenC1 un SpecCGenC2 un kur veidojas SpecBGenB1 un SpecBGenB2, tātad notiks divas duplikācijas.
Ceturtajā punktā pareizajai atbildei būtu jābūt A, nevis B, kā ir norādīts atbildēs, jo tikai A filoģenētiskajā kokā ir attēlota citu sugu saistība ar Sugu D, kā arī šajā filoģenētiskajā kokā izpildās nosacījums, ka sugas A, B, C grupējas kopā, vienīgi šajā filoģenētiskajā kokā nav parādīts atzarojums uz A sugu, bet nosacījumos nav arī prasīta D sugas ģenētiskā saistība ar visām pārējām dotajām sugām, pie tam pirmajā filoģenētiskajā kokā ir redzams, ka D suga ir radniecīgāka ar B sugu un to gēni ir līdzīgāki, kas arī parādās šī punkta A filoģenētiskajā kokā tāpēc pareizā atbilde būtu filoģenētiskais koks A, nevis B.
Sestajā punktā pareizajai atbildei būtu jābūt SpecBGenB1 un SpecBGenB2, jo neskatoties uz to ka konkrēti zaru garumi nav doti, tos var salīdzināt pēc filoģenētiskā koka attēla un pirmajā filoģenētiskajā kokā ir redzams, ka zaru garumi no atzarojuma punkta līdz šo sugu lapām, salīdzinot ar pārējo sugu atzarojumiem ir visīsākie, tātad šīs sugas arī ir visradniecīgākās no piedāvātajiem variantiem.
Ceturtajā punktā pareizajai atbildei būtu jābūt A, nevis B, kā ir norādīts atbildēs, jo tikai A filoģenētiskajā kokā ir attēlota citu sugu saistība ar Sugu D, kā arī šajā filoģenētiskajā kokā izpildās nosacījums, ka sugas A, B, C grupējas kopā, vienīgi šajā filoģenētiskajā kokā nav parādīts atzarojums uz A sugu, bet nosacījumos nav arī prasīta D sugas ģenētiskā saistība ar visām pārējām dotajām sugām, pie tam pirmajā filoģenētiskajā kokā ir redzams, ka D suga ir radniecīgāka ar B sugu un to gēni ir līdzīgāki, kas arī parādās šī punkta A filoģenētiskajā kokā tāpēc pareizā atbilde būtu filoģenētiskais koks A, nevis B.
Sestajā punktā pareizajai atbildei būtu jābūt SpecBGenB1 un SpecBGenB2, jo neskatoties uz to ka konkrēti zaru garumi nav doti, tos var salīdzināt pēc filoģenētiskā koka attēla un pirmajā filoģenētiskajā kokā ir redzams, ka zaru garumi no atzarojuma punkta līdz šo sugu lapām, salīdzinot ar pārējo sugu atzarojumiem ir visīsākie, tātad šīs sugas arī ir visradniecīgākās no piedāvātajiem variantiem.
Jautājums nodots autoram
Sveiciens, lūk, atbildes no uzdevuma autora:
"4.uzdevuma 3.punktā nekas netiks mainīts. Ortologi gēni ir homologi gēni, kas atrodas dažādās sugās, bet pilda līdzīgu funkciju. Paralogi ir homologi tajā pašā sugā, bet ar atšķirīgu funkciju. Ortologi veidojas (sugu) diferenciācijas laikā, bet paralogi no duplikācijām. Šajā uzdevumā jāskatās uz paralogiem. Un visi gēni (gan ortologi, gan paralogi) būs ar izmaiņām atšķirībā no oriģinālā gēna, jo divi pilnīgi vienādi gēni sugām nav noderīgi. Duplikācijas atbilžu attēlā atzīmētas ar melnu punktu.
4.punktā arī nekas netiks mainīts. Vēlreiz rūpīgi izlasot jautājumu var ievērot, ka ir prasīts Sugas D GĒNU filoģenētiskais koks, nevis sugu filoģenētiskais koks. Gēnu filoģenētiskā saistība ir jānosaka pēc dotā, lielā filoģenētiskā koka. Tas, ka sugas ir līdzīgākas vēl nenozīmē, ka to gēni arī ir līdzīgāki. Gēni var būt iegūti arī intogresijas procesā, horizontālās pārneses rezultātā utml.. Viens no šī uzdevuma mērķiem bija iepazīstināt ar dažādiem filoģenētiskajiem kokiem un kā tie ir/nav savstarpēji vienoti.
6.punktā uzdevumā ir atrunāts, ka tas netiek ņemts vērā. "Mezgli norāda uz kopīgu priekšteci, tiem rēķina arī ticamības % (angliski - support values), savukārt zari un to garumi parāda evolūcijas/ diverģences laiku. Ja vien nav teikts savādāk, vienkāršības labad šajā uzdevumā ticamības % un evolucionāro laiku neaplūkosim." Kā arī, tikai ar evolūcijas/diverģences laiku nepietiek, lai izdarītu secinājumu par sugu radniecību. Ja ticamības % šim mezglam ir ļoti zems (parasti par zemu uzskata <80%), tad to gēnu radniecība pati par sevi ir apšaubāma."
"4.uzdevuma 3.punktā nekas netiks mainīts. Ortologi gēni ir homologi gēni, kas atrodas dažādās sugās, bet pilda līdzīgu funkciju. Paralogi ir homologi tajā pašā sugā, bet ar atšķirīgu funkciju. Ortologi veidojas (sugu) diferenciācijas laikā, bet paralogi no duplikācijām. Šajā uzdevumā jāskatās uz paralogiem. Un visi gēni (gan ortologi, gan paralogi) būs ar izmaiņām atšķirībā no oriģinālā gēna, jo divi pilnīgi vienādi gēni sugām nav noderīgi. Duplikācijas atbilžu attēlā atzīmētas ar melnu punktu.
4.punktā arī nekas netiks mainīts. Vēlreiz rūpīgi izlasot jautājumu var ievērot, ka ir prasīts Sugas D GĒNU filoģenētiskais koks, nevis sugu filoģenētiskais koks. Gēnu filoģenētiskā saistība ir jānosaka pēc dotā, lielā filoģenētiskā koka. Tas, ka sugas ir līdzīgākas vēl nenozīmē, ka to gēni arī ir līdzīgāki. Gēni var būt iegūti arī intogresijas procesā, horizontālās pārneses rezultātā utml.. Viens no šī uzdevuma mērķiem bija iepazīstināt ar dažādiem filoģenētiskajiem kokiem un kā tie ir/nav savstarpēji vienoti.
6.punktā uzdevumā ir atrunāts, ka tas netiek ņemts vērā. "Mezgli norāda uz kopīgu priekšteci, tiem rēķina arī ticamības % (angliski - support values), savukārt zari un to garumi parāda evolūcijas/ diverģences laiku. Ja vien nav teikts savādāk, vienkāršības labad šajā uzdevumā ticamības % un evolucionāro laiku neaplūkosim." Kā arī, tikai ar evolūcijas/diverģences laiku nepietiek, lai izdarītu secinājumu par sugu radniecību. Ja ticamības % šim mezglam ir ļoti zems (parasti par zemu uzskata <80%), tad to gēnu radniecība pati par sevi ir apšaubāma."
4. Uzdevuma trešajā jautājumā atkal tika uzrakstīts, ka TIKAI paralogi gēni veidojas duplikācijas rezultātā, sekojoši ortologi gēni NEVEIDOSIES duplikācijas rezultātā, jo tur neveidosies pilnīgas gēnu kopijas, bet sniegtajā atbilžu skaidrojumā 2 no 4 vietām, kur ir atzīmēts, ka notiek duplikācija, tā nenotiek, jo veidojas ortologi gēnu pāri, nevis paralogi... No kā var secināt, ka ir notikušas tikai 2(!!!) duplikācijas attēlotajā filoģenētiskajā kokā...
Par sesto jautājumu. Ja jau šīs ticamības vērtības netika dotas, kāpēc ir uzreiz jāpieņem, ka tās ir mazākas par 80%? Tātad atbilde varētu arī sanākt, ka SpecBGenB1 un SpecBGenB2 ir radniecīgāki?
Labdien!
2. jautājumā punktā "Atrodama/s mRNS starta kodonā" pareizā atbilde ir AGU. Mana atbilde ir AUG un tā nav ieskaitīta
2. jautājumā punktā "Atrodama/s mRNS starta kodonā" pareizā atbilde ir AGU. Mana atbilde ir AUG un tā nav ieskaitīta
Sveiki, jā, bāzes tika lūgts norādīt alfabētiskā secībā
A, laikam piemirsu par to. Paldies!
Labdien!
14.uzdevumā atbildē ir uzrakstīts, ka ploīdijas skaitli apzīmē ar n un tas apzīmē vienā šūnā esošo genoma kopiju skaitu, bet genoms ir organisma visu gēnu kopums jeb pilns hromosomu komplekts. Tatād sanak, ka atbilde "hromosomu skaitu" arī pieder, jo tas ir viens un tas pats.
14.uzdevumā atbildē ir uzrakstīts, ka ploīdijas skaitli apzīmē ar n un tas apzīmē vienā šūnā esošo genoma kopiju skaitu, bet genoms ir organisma visu gēnu kopums jeb pilns hromosomu komplekts. Tatād sanak, ka atbilde "hromosomu skaitu" arī pieder, jo tas ir viens un tas pats.
Labdien!
Piekrītu par 14.uzdevuma jēdzienu - hromosomu skaits.
Paldies!
Piekrītu par 14.uzdevuma jēdzienu - hromosomu skaits.
Paldies!
Labdien!
Piekrītu!
Piekrītu!
Šajā kontekstā ploīdijas skaitlis nav tas pats kas hromosomu skaitlis.
Piekrītu, ka ir organismi, kuru genoms ir organizēts vienā vienībā - vienā hromosomā, tad tik tiešām hromosomu skaits šūnā vienlaicīgi atbilst genoma kopiju, jeb ploīdijas skaitlim. Bet ļoti daudziem organismiem genoms ir organizēts vairākās hromosomās . Piemēram, cilvēkam viena genoma kopija (haploīds) genoms ir organizēts 23 hromosomās, maizes raugam 16, Tāla sīkplikstiņam 5 u.c. Tādejādi, sakot, ka dotajā šūnā ir kāds noteikts hromosomu skaits - tas vēl nevēsta par genoma kopiju skaitu. Vērtējums šajā jautājumā mainīts netiks
Piekrītu, ka ir organismi, kuru genoms ir organizēts vienā vienībā - vienā hromosomā, tad tik tiešām hromosomu skaits šūnā vienlaicīgi atbilst genoma kopiju, jeb ploīdijas skaitlim. Bet ļoti daudziem organismiem genoms ir organizēts vairākās hromosomās . Piemēram, cilvēkam viena genoma kopija (haploīds) genoms ir organizēts 23 hromosomās, maizes raugam 16, Tāla sīkplikstiņam 5 u.c. Tādejādi, sakot, ka dotajā šūnā ir kāds noteikts hromosomu skaits - tas vēl nevēsta par genoma kopiju skaitu. Vērtējums šajā jautājumā mainīts netiks
Labdien. 6. uzdevuma trešajā solī aprēķinos ir pieļauta kļūda pārveidojot mērvienības. Laukuma mērvienību pārveidošana no mikrokvadrātmetriem uz kvadrātmetriem atšķiras ar pakāpi 12, nevis 6.
Pārveidojot 10um^2 uz m^2, tie būtu 10^-11 m^2, nevis 10^-5, jo vienā m^2 ir 10^12 um^2
Pārveidojot 10um^2 uz m^2, tie būtu 10^-11 m^2, nevis 10^-5, jo vienā m^2 ir 10^12 um^2
šis uzdevums tagad ir anulēts
Labdien. 12. uzdevumā otrajā jautājumā prasīts, vai ūdenī šķīstošās antibiotikas izvada no organisma visātrāk, taču Gentamicīns izdalās lēnāk kā Hloramfenikols, taču Penicilīns ātrāk, tāpēc nevar pārliecinoši teikt, ka tā nav, ja dažreiz tā ir, tāpēc domāju, ka atbildei būtu jābūt "nav iespējams pateikt"
Labdien, šajā uzdevumā jums izvadīšanas ātruma novērtējums ir dots, attiecīgi ir dati, kurus izvērtēt, un kā pats rakstāt, šķīdība ūdenī nenosaka izvadīšanas ātrumu, tādēļ apgalvojums ir aplams. Ja nebūtu datu, pēc kā par to spriest, varētu atzīmēt nav iespējams pateikt
Labdien. 8. jautājumā rektāli uzņemtās zāles būtu jābūt B līknei, bet perorāli - C līknei, jo rektāli uzņemot zāles tās uzreiz nonāk zarnās(ātrāk grafikā ir vērojams palielinājums), kur tās uzsūcas asinīs, un nav jāiet cauri kuņģim, kā tas ir perorāli uzņemtajām zālēm. Tātad tās ātrāk un vairāk uzsūcas asinīs nekā perorāli uzņemtās. Šeit arī tas rakstīts: https://www.aprupes-birojs.lv/mediciniska-aprupe-majas/medikamentu-ievades-veidi.html
Perorāli uzņemto zāļu uzsūkšanās ātrums ir attēlots B līknē, bet rektāli uzņemto zāļu - C līknē, jo resnajā zarnā, kur nonāk zāļvielas, tās uzņemot rektāli, tās nespēj uzsūkties tik lielā daudzumā un tik ātri kā tievajā zarnā, kur pārsvarā uzsūcas vielas, kas tiek uzņemtas perorāli, jo resnā zarna nav tik labi pielāgota dažādu lipīdu un olbaltumvielu uzsūkšanai kā tam ir pielāgota tievā zarna.
Labdien, jūsu dotajā saitē tiek apskatītas visas perenterāli uzņemtās zāles, tajā skaitā klizmas. kur zāļu vielas nonāk saskarē ar zarnu epitēliju tūlīt pēc ievades. Uzdevumā bija dots, ka šajā gadījumā tiek izmantota "svecīte" kas ķermeņa siltumā lēnām atdod zāļu vielas