Ziedēšana ir atkarīga no proteīna, kas ir vienlaicigi gan fotoreceptors gan kināze, stāvokļa. Tam ir divas formas - ierosināta un neirosināta. Ierosinātā stāvoklī šis proteīns nokļūst absorbējot sarkano gaismu, bet no ierosinātā stāvokļa neierosinātā tas pāriet, ja to apstaro ar tālo sarkano gaismu vai lēnām tumsā (naktī).
Garās dienas augi zied pie nosacījuma, ja ir liels ierosinātā fotoreceptora daudzums. To nodrošina tas, ka garās dienas laikā ir salīdzinoši liels sarkanās gaismas daudzums, kas ierosina receptoru, bet naktī receptors lēnām atgriežas neierosinātā stāvoklī. Ja nakts ir gara, tad ierosināto fotoreceptoru daudzums ir par maz lai uzziedētu garās dienas augs.
Ja naktī spīdina daudz sarkanās gaismas zibšņus (ierosina receptoru), tas potenciāli varētu biežā izraisīt ziedēšanu, taču, ja biežāki būtu tālās sarkanās gaismas zibšņi - augs neuzziedēs. Tā kā uzdevumā aicinājām pievērst uzmanību vienīgi dotajai informācijai (attēlam), bez papildus informācijas apr to cik bieži un kādā krāsā būtu zibšņi - tad pareizā atbilde, ka ziedēšana iestājas neatkarīgi no kopējā zibšņu skaita.