Lai noskaidrotu, vai pētāmais indivīds ir homozigotisks
vai heterozigotisks, veic krustošanu ar indivīdu, kurš ir ? pēc šīs pazīmes.
Kā atbilde ir ielikts "homozigotisks recesīvs". Manuprāt, vajadzētu ieskaitīt arī "heterozigotisks", jo arī ar to var noteikt vaicāto pazīmi, vienkārši būs arī papildus iespējams noteikt precīzo genomu.
Tagad nedaudz padomājot sapratu, ka
1) vai recesīvo vispar ir vērts parbaudīt, ja viņš jau fenotipiski atšķiras? (Ja tomēr ir vajadzība palieku pie sava varianta)
2) ja pārbaudam tikai to, kas fenotipiski dominants, tad iegūstam tikai 2 variantus: teorētiski
Aa×AA dod tikai dominantu pazīmi
Aa×Aa dod dominantu un recesīvu attiecibā 3/1
Vai arī
aa×AA dod tikai dominantu pazīmi
aa×Aa dod pazīmes attiecībā 1/1
Teorētiski atkal der abas
Krustojot ar aa ir lielāka varbūtība (50%>25%)dabūt to izšķirošo aa organismu, kas norāda, ka metode, kad krusto ar recesīvu tāpat ir efektīvāka, un uzdevuma formulējums pieprasa objektīvāko atbildi
Šoreiz nepiekritīšu. Ievēro, ka krustojumos (apzīmēsim alēles ar A un a) Aa×Aa, Aa×AA vai Aa×aa visos variantos varam iegūt divu veidu pēcnācējus:izpaužas dominantā pazīme (AA un Aa/tikai Aa), vai recesīvā pazīme (aa), tā kā visus šos organismus varam iegūt no katra krustojuma un tieši krustojumu izmantojam GENOTIPA noteikšanai, nevaram noteikt vecāka genotipu, pat to, vai tas ir homozigots vai heterozigots organisms, jo visi rezultāti būs līdzīgi (fenotipiski dažādu pēcnacēju daudzumi arī neatšķiras tāpat, kā teorijā, jo viss notiek pec nejaušības principa, tāpēc pēc dominanto un recesīvo fenotipu proporcijas arī nevarēsim simtprocentīgi galvot). Toties krustojot ar homozigoti recesīvu organismu varam iegūt katram krustojumam unikālu pēcnācēju kopumu: AA×aa gadījumā tiem visiem izpaudīsies dominantā pazīme (Aa), Aa×aa varēs iegut abu veidu pecnācējus (Aa un aa), aa×aa tikai recesīvā pazīme (aa), tāpēc varēsim konkrēti noteikt nezināmo vecāka genotipu, kas arī ir uzdevuma mērķis.
Protams, par rezultātu precizitāti nevarēs galvot pēc vien 4 pēcnācējiem, bet ar pietiekami daudz pēcnācējiem teorija izpildās (3:1 un 1:1 ir gana atšķirīgas attiecības, lai teorija ātri piepildītos).
Teorija ir sekojoša:
Ja ir Aa x aa, puse pēcnācēju būs ar dominantu fenotipu (pēcnācēji ir Aa Aa aa aa);
Aa x AA visi ir ar dominantu fenotipu (pēcnācēji ir AA AA aA aA);
Aa x Aa pēcnācēji skaldās attiecībā 3:1 (pēcnācēji ir AA Aa aA aa).
Tādēļ arī ir iespējams noteikt vecāku genotipu, jo pēc ne ļoti liela pēcnācēju daudzuma jau vajadzētu redzēt, vai pēcnācēji dalās 1:1 vai 3:1.
Lai arī cik liela atšķirība šajās proporcijās nebūtu, tu nekad nevarēsi simtprocentīgi galvot, ka tā nav tikai nejaušība, ka pie 100 pecnācējiem tev ir 25 recesīvi un 75 dominanti pēcnacēji, protams,jo vairāk pēcnācēju, jo lielāka ticamība (matemātiski formulējot: pecnacēju skaitam tiecoties uz bezgalību, ticamība tiecas uz 100%) , toties izmantojot homozigotu recesīvu tev uzreiz ir 100% ticamība pie Aa×aa varianta, bet variantos, ja noteiktais genotips ir AA vai aa, protams, vienmēr pastavēs sīka iespēja, ka patiesībā esi krustojis ar Aa, bet visi organismi no šī vecāka mantojuši vienu un to pašu alēli, tomēr šie rezultāti ir daudz ticamāki, tā kā tiem nav dažādu starpgadījumu, tikai 2 varianti-visi viena fenotipa organismi vai arī pēkšņi "izlec" viens cita fenotipa organisms. Summāri otrais variants ir daudz ticamāks.
Kā, piēmeram, būtu jārīkojas, ja no 40 pēcnacējiem 15 būtu ar recesīvu pazīmi un 25 ar dominantu pazīmi? Proporcijas medz radīt alternatīvas situācijas.
Kā arī dažādiem organismiem ir dažāds daudzums pēcnacēju, ko tie dzīves laikā spēj dot, un ne visiem varēsi iegūt pietiekami daudz, lai izteiktu objektīvu novērtējumu par to genotipu.
Īsumā- variants, kad krustojam ar Aa teorētiski strādā, bet praktiski tas būtu daudz neizdevīgāks, iespējams laikietilpīgāks, ja vienkaicīgi organisms dot maz pecnacējus, kā arī daudz neuzticamāks. Uzdevums formulēts kā fakts- lai........ veic krustošanu......, kas norāda, ka jāmeklē nevis teorētiski iespējams,.bet gan objektīvi efektīvākais variants.
Jā, no krustojuma Aa×AA nevarēs iegut recesīvu, mana kļūda
Klasiski šādu krustošanas veidu sauc par testa krustošanu un izmanto, lai noteiktu vai fenotipski dominants indivīds ir genotipiski heterozigots vai homozigots. Šo krustošanu veic ar homozigotu recesīvu, jo
a) tos (aa) var atšķirt no pārējiem (Aa, AA) pēc fenotipa. Atceramies, ka dominantie fenotipiski ir vienādi
b) tiek vai netiek novērota pēcnācēju skaldīšanās atkarībā no otra vecāka genotipa.
Jūsu piedāvātais krustojums ar heterozigotu ir ir iespējams, bet tad ir jābūt parliecinātam, ka otrs vecāks tiešām ir heterozigots.
Konsultēsimies vēl ar uzdevuma autoru par galīgo lēmumu Jūsu izvirzītajā jautājumā.
Tiks ieskaitīts arī heterozigots