Lai arī cik liela atšķirība šajās proporcijās nebūtu, tu nekad nevarēsi simtprocentīgi galvot, ka tā nav tikai nejaušība, ka pie 100 pecnācējiem tev ir 25 recesīvi un 75 dominanti pēcnacēji, protams,jo vairāk pēcnācēju, jo lielāka ticamība (matemātiski formulējot: pecnacēju skaitam tiecoties uz bezgalību, ticamība tiecas uz 100%) , toties izmantojot homozigotu recesīvu tev uzreiz ir 100% ticamība pie Aa×aa varianta, bet variantos, ja noteiktais genotips ir AA vai aa, protams, vienmēr pastavēs sīka iespēja, ka patiesībā esi krustojis ar Aa, bet visi organismi no šī vecāka mantojuši vienu un to pašu alēli, tomēr šie rezultāti ir daudz ticamāki, tā kā tiem nav dažādu starpgadījumu, tikai 2 varianti-visi viena fenotipa organismi vai arī pēkšņi "izlec" viens cita fenotipa organisms. Summāri otrais variants ir daudz ticamāks.
Kā, piēmeram, būtu jārīkojas, ja no 40 pēcnacējiem 15 būtu ar recesīvu pazīmi un 25 ar dominantu pazīmi? Proporcijas medz radīt alternatīvas situācijas.
Kā arī dažādiem organismiem ir dažāds daudzums pēcnacēju, ko tie dzīves laikā spēj dot, un ne visiem varēsi iegūt pietiekami daudz, lai izteiktu objektīvu novērtējumu par to genotipu.
Īsumā- variants, kad krustojam ar Aa teorētiski strādā, bet praktiski tas būtu daudz neizdevīgāks, iespējams laikietilpīgāks, ja vienkaicīgi organisms dot maz pecnacējus, kā arī daudz neuzticamāks. Uzdevums formulēts kā fakts- lai........ veic krustošanu......, kas norāda, ka jāmeklē nevis teorētiski iespējams,.bet gan objektīvi efektīvākais variants.