12. Ilgtspējīgas attīstības pamati
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
12.2. Pasaules ekonomiskā attīstība
12.2.5. „izaugsme kā parasti”
Sākot ar 20. gs. 50. gadiem izaugsmes līknes daudziem ekonomiskiem rādītājiem strauji pieauga. Tas attiecās ne tikai uz IKP, bet arī uz cilvēku skaita, dabas resursu izmantošanas straujo pieaugumu, Iestājās raķešu un kosmosa izpētes laikmets, kam par cēloni varēja būt arī aukstais karš starp kapitālistiskajiem Rietumiem un komunistiskajiem Austrumiem. Konkurējošās pasaules ekonomiskās un politiskās sistēmas, ko vadīja ASV un PSRS, ieguldīja milzīgus līdzekļus zinātnē, inženierzinātnēs un ražošanā, kā arī izglītība, kas bija nepieciešama tehnoloģiskajam progresam un sacensībai starp divām lielvarām.
Rietumu valstis veicināja aizvien komercializētāku dzīvesveidu, lai pierādītu, ka Rietumu modelis ir labāks nekā valsts kontrolēta vardarbīgā "vienlīdzība". Rezultātā bija iespaidīgs pieaugums visās jomās: vairāk cilvēku, vairāk ražošanas un patēriņa, vairāk naudas un strauja tehnoloģiju izstrāde. Izaugsme nebija apšaubāma. Atskanēja arī brīdinājumi no zinātniekiem un rakstniekiem. Vairākums no tiem bija amerikāņi: Tā, piemēram, Reičela Kārsone (Rachel Carson) 1962. gadā izdotajā grāmatā „Klusais pavasaris” izvirzīja iebildumus par pesticīdu pārmērīgo izmantošanu un uzsvēra pesticīdu negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un ekosistēmām. Kaut gan zinātnieku aprindās R. Kārsones darbs tika kritizēts kā pārāk emocionāls, šobrīd gandrīz visi viņas grāmatā minētie pesticīdi ir aizliegti.
Rietumu valstis veicināja aizvien komercializētāku dzīvesveidu, lai pierādītu, ka Rietumu modelis ir labāks nekā valsts kontrolēta vardarbīgā "vienlīdzība". Rezultātā bija iespaidīgs pieaugums visās jomās: vairāk cilvēku, vairāk ražošanas un patēriņa, vairāk naudas un strauja tehnoloģiju izstrāde. Izaugsme nebija apšaubāma. Atskanēja arī brīdinājumi no zinātniekiem un rakstniekiem. Vairākums no tiem bija amerikāņi: Tā, piemēram, Reičela Kārsone (Rachel Carson) 1962. gadā izdotajā grāmatā „Klusais pavasaris” izvirzīja iebildumus par pesticīdu pārmērīgo izmantošanu un uzsvēra pesticīdu negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un ekosistēmām. Kaut gan zinātnieku aprindās R. Kārsones darbs tika kritizēts kā pārāk emocionāls, šobrīd gandrīz visi viņas grāmatā minētie pesticīdi ir aizliegti.
12.9. att. Reičela Kārsona, jūras bioloģe un rakstniece.
Viņas ievērojamākā grāmata ir „Klusais pavasaris” kura atkārtoti izdota 2002. gadā, atzīmējot trīsdesmitgadi kopš pirmā izdevuma publicēšanas.
Avots: https://en.wikipedia.org/wiki/Silent_Spring