12. Ilgtspējīgas attīstības pamati

Enerģētikas un tehnoloģiju revolūcija sākās19. gadsimta beigās. Tika iegūta nafta, deggāze un ogles, kuras sāka izmantot arī elektroenerģijas ražošanā. Tādējādi pasaules ekonomika lielos apmēros varēja kāpināt ražošanu – tas attiecas gan uz papīra ražošanu, kokvilnas un vilnas apģērbu aušanu, gan metālu iegūšanu no rūdām utt.

20. gs. sākumā strauji attīstījās mašīnbūve. Piemēram, Ford automobilis tapa, iespējams, pateicoties arī Henrija Forda jaunievedumiem, konveijera līnijas ieviešanai un jaunai darbinieku atalgošanas sistēmai, kas pamatojās uz automobiļa vērtībai proporcionālu atalgojumu.

No 1916. līdz 1917. gadam vairāk nekā 780 000 automobiļi tika pārdoti par pazeminātu cenu — 350 dolāriem, jo Henrijs Fords strukturēja savu uzņēmumu tā, lai viņa autorūpnīcu darbiniekiem būtu tik daudz naudas, lai tie varētu atļauties nopirkt auto un, turpinot darbu, spēt atmaksāt aizdevumus.

Radās arī daudz problēmu un konfliktu. Strādnieku neapmierinātības dēļ tika nodibinātas arodbiedrības. Notika arī briesmīgi un groteski gadījumi rūpnieciskajās pārtikas apgādes sistēmās. Šai sakarā īpaši ietekmīgs 20. gs. pirmajā pusē kļuva amerikāņu rakstnieks Aptons Sinklers. Viņš tika uzskatīts par vienu no labākajiem pētnieciskās žurnālistikas pārstāvjiem ASV. Kļuva slavens, 1906. gadā publicējot romānu "Džungļi", kura ietekmē pat tika mainīta ASV pārtikas rūpniecības likumdošana.

Jāpiemin arī bēdīgi slavenās Čikāgas lopkautuves, kurās 19. gadsimta beigās strādāja vairāk nekā 25 000 darbinieku (sievietes un bērnus ieskaitot), kuri apgādāja aptuveni 80% ASV iedzīvotājus ar gaļu.

12.7. att. Čikāgas lopkautuves.

Avots: http://en.wikipedia.org/wiki/The_Jungle

Cīņa par varu, precēm un resursiem izraisīja asus politiskus strīdus. Tas zināmā mērā bija priekšvēstnesis 1. pasaules karam, kas prasīja šausminošus zaudējumus gan attiecībā uz cilvēkiem, gan arī uz vidi.

Taču, raugoties no ekonomiskās izaugsmes perspektīvām karš, diemžēl, tās ietekmē pozitīvi.