12. Ilgtspējīgas attīstības pamati
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
12.2. Pasaules ekonomiskā attīstība
12.2.2. Ekonomikas izaugsmes pirmsākumi
Vēsturiski pastāv daudz izšķirošu pagrieziena punktu, kas ir ietekmējuši ekonomikas izaugsmi. Tādi, piemēram, bija eiropiešu jūras braucēju atklājumi un kolonizācija Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, feodālisma sabrukums Eiropā, komerctirdzniecības veidošanās, jauno tehnoloģiju izplatīšanās.
Lai izprastu lielā paātrinājuma parādību, ir lietderīgi to sasaistīt ar reāliem notikumiem vēsturē. Par paātrinātas ekonomiskās izaugsmes pirmo pagrieziena punktu un simbolisku "starta šāvienu" uzskata Kalifornijas „zelta drudzi”, sākot no 1849. gada.
Kalifornijas zelta drudzim ir simboliski svarīga un vēsturiska nozīme izaugsmes procesā, jo tas notika eiropiešu Amerikas ekspansijas beigās, ko daudzi vēsturnieki atzīst par Eiropas kolonizācijas kustības beigām kopumā. Pēc tam bija palikusi vairs visai maza planētas daļa ar samērā mērenu un patīkamu klimatu, uz kurieni cilvēki, neatkarīgi no to izcelsmes, varētu migrēt. Gandrīz visas labākās vietas jau bija aizņemtas.
Kalifornijas zelta drudzis iezīmēja pēdējo vēsturisko brīdi, kad cilvēki brīvi varēja doties uz vietu, kur viņi varēja iegūt zeltu. Zelts jau izsenis ir vēlamā valūta (maksāšanas līdzeklis) daudzās ekonomikas sistēmās, neatkarīgi no tā, vai pastāv citas valūtas sistēmas.
Pārējos resursus, piemēram, naftu, kokmateriālus, zivis, labību, bija jāpērk vai jāpārdod, t.i., jātransformē naudā, kas tika lietota konkrētā sabiedrībā, lai šie resursi dotu iespēju gūt ekonomisku labumu. Plaša mēroga bartera darījumi bija pārāk sarežģīti, lai pārvērstu mantu naudā, tāpēc bija nepieciešama monetāra ekonomiskā sistēma.
12.6. att. Zelta skalošana un zelta tīrradņi.
Avots: http://en.wikipedia.org/wiki/California_Gold_Rush
Šādu iespēju varēja izmantot, arī pārdodot zeltu, bet praktiski tas bija nevajadzīgi, jo zelts arī bija nauda. Tā, piemēram, Indijā cilvēki joprojām izvairās no bankām un "valkā savu naudu” – zelta aproces, kaklarotas un citas rotaslietas. Centieni pārliecināt šos cilvēkus pārdot savu zeltu un pārvērst to par monetāru bankas kontu sastop spītīgu pretestību pat ne tik bagātu cilvēku vidū.
Dažās valstīs valdības joprojām aktīvi aicina cilvēkus "likt zeltu bankā” – pārvērst par naudu, lai uzlabotu nācijas bilanci.
Pasaules finanšu tirgos zelts joprojām tiek izmantots īpaši. Kad akciju un obligāciju tirgos rodas problēmas, cilvēki raugās uz zeltu kā stabilāku uzkrājumu līdzekli.
Kaut gan zelta kā naudas izmantošana joprojām pastāv, Kalifornijas zelta drudzis iezīmēja galu vēsturiskajam periodam, kam bija raksturīga impēriska paplašināšanās, balstoties uz zeltu.
19. gs. beigās, kad būtībā visas zemes jau bija aizņemtas, bet zelta un citi resursi jau bija sadalīti starp valstīm, uzmanība tika pievērsta procesiem, lai resursus izmantotu monetārās ekonomiskās aktivitātes celšanai. Cilvēki lielu uzmanību sāka pievērst ekonomiskai izaugsmei, kad no uzkrātiem izejvielu resursiem (zeme, metāli, koksne), izmantojot dažādus procesus, tika iegūtas lietas, kam bija jauna vērtība, ko varēja pārvērst naudā. Taču šī izaugsme vienmēr ir saistīta ar vides un morāles degradāciju.
Lai izprastu lielā paātrinājuma parādību, ir lietderīgi to sasaistīt ar reāliem notikumiem vēsturē. Par paātrinātas ekonomiskās izaugsmes pirmo pagrieziena punktu un simbolisku "starta šāvienu" uzskata Kalifornijas „zelta drudzi”, sākot no 1849. gada.
Kalifornijas zelta drudzim ir simboliski svarīga un vēsturiska nozīme izaugsmes procesā, jo tas notika eiropiešu Amerikas ekspansijas beigās, ko daudzi vēsturnieki atzīst par Eiropas kolonizācijas kustības beigām kopumā. Pēc tam bija palikusi vairs visai maza planētas daļa ar samērā mērenu un patīkamu klimatu, uz kurieni cilvēki, neatkarīgi no to izcelsmes, varētu migrēt. Gandrīz visas labākās vietas jau bija aizņemtas.
Kalifornijas zelta drudzis iezīmēja pēdējo vēsturisko brīdi, kad cilvēki brīvi varēja doties uz vietu, kur viņi varēja iegūt zeltu. Zelts jau izsenis ir vēlamā valūta (maksāšanas līdzeklis) daudzās ekonomikas sistēmās, neatkarīgi no tā, vai pastāv citas valūtas sistēmas.
Pārējos resursus, piemēram, naftu, kokmateriālus, zivis, labību, bija jāpērk vai jāpārdod, t.i., jātransformē naudā, kas tika lietota konkrētā sabiedrībā, lai šie resursi dotu iespēju gūt ekonomisku labumu. Plaša mēroga bartera darījumi bija pārāk sarežģīti, lai pārvērstu mantu naudā, tāpēc bija nepieciešama monetāra ekonomiskā sistēma.
12.6. att. Zelta skalošana un zelta tīrradņi.
Avots: http://en.wikipedia.org/wiki/California_Gold_Rush
Šādu iespēju varēja izmantot, arī pārdodot zeltu, bet praktiski tas bija nevajadzīgi, jo zelts arī bija nauda. Tā, piemēram, Indijā cilvēki joprojām izvairās no bankām un "valkā savu naudu” – zelta aproces, kaklarotas un citas rotaslietas. Centieni pārliecināt šos cilvēkus pārdot savu zeltu un pārvērst to par monetāru bankas kontu sastop spītīgu pretestību pat ne tik bagātu cilvēku vidū.
Dažās valstīs valdības joprojām aktīvi aicina cilvēkus "likt zeltu bankā” – pārvērst par naudu, lai uzlabotu nācijas bilanci.
Pasaules finanšu tirgos zelts joprojām tiek izmantots īpaši. Kad akciju un obligāciju tirgos rodas problēmas, cilvēki raugās uz zeltu kā stabilāku uzkrājumu līdzekli.
Kaut gan zelta kā naudas izmantošana joprojām pastāv, Kalifornijas zelta drudzis iezīmēja galu vēsturiskajam periodam, kam bija raksturīga impēriska paplašināšanās, balstoties uz zeltu.
19. gs. beigās, kad būtībā visas zemes jau bija aizņemtas, bet zelta un citi resursi jau bija sadalīti starp valstīm, uzmanība tika pievērsta procesiem, lai resursus izmantotu monetārās ekonomiskās aktivitātes celšanai. Cilvēki lielu uzmanību sāka pievērst ekonomiskai izaugsmei, kad no uzkrātiem izejvielu resursiem (zeme, metāli, koksne), izmantojot dažādus procesus, tika iegūtas lietas, kam bija jauna vērtība, ko varēja pārvērst naudā. Taču šī izaugsme vienmēr ir saistīta ar vides un morāles degradāciju.