12. Ilgtspējīgas attīstības pamati
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
12.2. Pasaules ekonomiskā attīstība
12.2.1. Ekonomiskā izaugsme
Iedzīvotāju skaita pieaugums ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē ekonomisko izaugsmi, bet tas ir ļoti būtisks faktors.
Cilvēki pārvietojās uz katru apdzīvojamu planētas nostūri. Meži un purvi tika pārvērsti par lauksaimniecības zemēm. Apdzīvotu vietu, vēlāk, pilsētu skaits sāka strauji augt. Pašlaik nelielu cilvēku grupu bāzes ir pat polos un kosmosa stacijās.
Tā kā cilvēku skaits pastāvīgi palielinās, pieaug arī patērēto dabas resursu apjoms, jo jānodrošina patēriņš, jāizgatavo ražošanas rīki, mašīnas utt. Nepārtraukti jāievieš jauni izgudrojumi un inovācijas, taču tas prasa lielus vides resursus un galu galā uz vidi iedarbojas destruktīvi.
Cilvēki nepārtraukti ir centušies uzlabot materiālās dzīves līmeni. Tāpēc pieaug arī enerģijas patēriņš. Mēs esam liecinieki tam, ka strauji izplatās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, notiek tirdzniecības tīklu konsolidācija (sablīvēšanās) un ir sācies patiesi fenomenāls naudas vairošanas pieaugums un naudas plūsma kļūst aizvien intensīvāka.
Šie procesi rada priekšnoteikumus straujām izmaiņām apkārtējā vidē.
Cilvēki pārvietojās uz katru apdzīvojamu planētas nostūri. Meži un purvi tika pārvērsti par lauksaimniecības zemēm. Apdzīvotu vietu, vēlāk, pilsētu skaits sāka strauji augt. Pašlaik nelielu cilvēku grupu bāzes ir pat polos un kosmosa stacijās.
Tā kā cilvēku skaits pastāvīgi palielinās, pieaug arī patērēto dabas resursu apjoms, jo jānodrošina patēriņš, jāizgatavo ražošanas rīki, mašīnas utt. Nepārtraukti jāievieš jauni izgudrojumi un inovācijas, taču tas prasa lielus vides resursus un galu galā uz vidi iedarbojas destruktīvi.
Cilvēki nepārtraukti ir centušies uzlabot materiālās dzīves līmeni. Tāpēc pieaug arī enerģijas patēriņš. Mēs esam liecinieki tam, ka strauji izplatās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, notiek tirdzniecības tīklu konsolidācija (sablīvēšanās) un ir sācies patiesi fenomenāls naudas vairošanas pieaugums un naudas plūsma kļūst aizvien intensīvāka.
Šie procesi rada priekšnoteikumus straujām izmaiņām apkārtējā vidē.