11. Tēma - Klimata politika

Kopš klimata politikas pirmsākumiem nozīmīga loma klimata politikas veidošanā un īstenošanā ir nevalstiskajam sektoram šī jēdziena visplašākajā nozīmē – pilsētu un reģionu pašvaldībām, komersantiem, nacionālām un starptautiskām nevalstiskajām organizācijām. Kopš 2014. gada informācija par nevalstiskā sektora aktivitātēm klimata politikā apkopota NAZCA (Non-State Actor Zone for Climate Action) portālā. Arī 2015. gada Parīzes nolīgums apstiprina nevalstiskā sektora nozīmīgumu.

Ņemot vērā nu jau daudzas desmitgades valdošo urbanizācijas tendenci (2014. gadā pilsētās dzīvoja 54% no pasaules iedzīvotājiem, bet 2050. gadā šis skaitlis varētu sasniegt jau 66%), pilsētas ir kļuvušas par nozīmīgāko SEG emisiju avotu. Aprēķināts, ka šobrīd pilsētas ir atbildīgas par 71–76% no pasaules kopējām emisijām. Specifiskās vides dēļ pilsētas saskaras ar īpašiem izaicinājumiem (sevišķi pielāgošanās klimata pārmaiņu jomā), taču tām arī ir daudz iespēju, īpaši saistībā ar infrastruktūras maiņu un pielāgošanu oglekļa mazietilpīgai attīstībai (OMA), piemēram, sabiedriskā transporta attīstīšana, elektrotransportlīdzekļu tīkla attīstīšana, un noturībai pret klimata pārmaiņām. Pilsētu un reģionu pašvaldības bieži vien veido savas individuālās klimata politikas, un nereti tās ir ambiciozākas par to valstu klimata politikām. Nozīmīgākie starptautiskie pašvaldību sadarbības tīkli:

• C40 – pasaules lielāko 75 pilsētu tīkls, kas vērsts uz pilsētu rīcību SEG emisiju un klimata pārmaiņu risku samazināšanai, tajā pašā laikā uzlabojot pilsētu iedzīvotāju veselību, labklājību un ekonomiskās iespējas.

• Mēru līgums (Compact of Mayors) – vienošanās starp pilsētām, kas tiecas caurskatāmā veidā panākt pilsētu emisiju samazināšanu, jutīguma pret klimata pārmaiņām samazināšanu un noturīguma pret klimata pārmaiņām nodrošināšanu. Līdz 2015. gada 21. decembrim Mēru līgumā bija iesaistījušās  436 pilsētas, kurās dzīvo vairāk nekā 5% no pasaules iedzīvotājiem, t.sk. 1 pašvaldība no Latvijas.

• Mēru pakts (Covenant of Mayors) – Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību kustība cīņai pret klimata pārmaiņām, kas balstīta uz dalībnieku brīvprātīgu apņemšanos sasniegt un pat pārpildīt ES mērķi SEG emisiju samazināšanai par 20%, uzlabojot energoefektivitāti un attīstot atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Dalība Mēru paktā prasa attīstīt SEG emisiju uzskaiti, kā arī izstrādāt un ieviest ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus. Līdz 2015. gada 21. decembrim Mēru paktam bija pievienojušās 6031 pašvaldības, t.sk. 19 pašvaldības no Latvijas.

• “Mēri pielāgojas” (Mayors Adapt) – Mēru Pakta ietvaros uzsākta iniciatīva, kas vērsta uz pielāgošanās pasākumu ieviešanu pašvaldību līmenī, veicinot pielāgošanās stratēģiju un pasākumu izstrādi un ieviešanu. Līdz 2015. gada 21. decembrim iniciatīvai “Mēri pielāgojas” bija pievienojušās143 pašvaldības, t.sk. 1 pašvaldība no Latvijas.

Lai gan atsevišķas Latvijas pašvaldības ir pievienojušās Mēru līgumam, Mēru paktam un iniciatīvai “Mēri pielāgojas”, un dažas Latvijas pašvaldību aktivitātes ir atspoguļotas NAZCA portālā, pagaidām klimata politikas veidošana un ieviešana pašvaldībās Latvijā ir attīstības pirmsākumos. Vairums pašvaldību īstenojušas vien Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) vai citu finansējuma avotu atbalstītus atsevišķus projektus, taču nav formulējušas klimata politiku un nepievērš šiem jautājumiem regulāru uzmanību. Klimata politikas veidošana un ieviešana pašvaldībām varētu palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un gūt visus tos pašus labumus, ko no OMA un pielāgošanās klimata pārmaiņām var gūt valsts kopumā.

Otra nozīmīgākā nevalstiskā sektora grupa ir privātais sektors. 1000 korporācijas ar vislielākajām SEG emisijām kopā rada ap 20% no kopējām pasaules emisijām, tāpēc klimata politikas veidošanā un īstenošanā korporācijām mūsdienās nereti var būt pat tikpat liela vai pat vēl lielāka nozīme kā valstu valdībām.  Pēdējos gados strauji pieaug to korporāciju skaits, kas ievieš pasākumus klimata pārmaiņu ierobežošanai neatkarīgi no valstu politikām. Klimata politika kļūst par daļu no to korporatīvās sociālās atbildības (corporate social responsibility) pasākumiem, un palīdz ne vien ierobežot klimata pārmaiņas, bet arī uzlabot komersantu konkurētspēju. Daudzi komersanti pat gūst tiešu peļņu no klimata politikas ieviešanas, proti, tie attīsta Kioto protokola elastīgo mehānismu projektus. Tomēr pēdējos gados aizvien biežāk komersanti izceļas ar nopietnas klimata politikas veidošanu un īstenošanu, klimata finansējuma sniegšanu (ar OMA saderīgu investīciju rezultātā) attīstības valstīm. Dažas no pasaulē pazīstamākajām privātā sektora iniciatīvām klimata politikas jomā ir 2014. gada globālais investoru paziņojums par klimata pārmaiņām (2014 Global Investor Statement on Climate Change), RE100, Rūpes par klimatu (Care for Climate) u.c.

Latvijā, neskaitot ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) iesaistītos komersantus, samērā maz dzirdēts par komersantu aktivitātēm klimata pārmaiņu ierobežošanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā. Klimata pārmaiņu jautājumiem Latvijā iegūstot aizvien lielāku atpazīstamību un stājoties spēkā Parīzes nolīgumam, tā varētu kļūt par labu iespēju komersantu darbības pilnveidošanai un tālākai attīstībai gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.

Nacionālo un starptautisko organizāciju lomas klimata politikas veidošanā un īstenošanā ir ļoti dažāda – sākot no pētniekiem un padomdevējiem un beidzot ar investoriem. Daļa organizāciju ir specializējušās noteiktu nozaru vai ar klimata politikas īstenošanu saistītu tehnoloģiju jautājumos, daļa seko līdzi un cenšas ietekmēt politiskos procesus, t.sk. starptautiskās klimata sarunas, daļa koncentrējas uz sabiedrības vispārīgu informēšanu un izglītošanu u.tml. Latvijā līdz 2015. gada beigām nebija izveidota neviena organizācija, kas darbotos tikai ar klimata politikas jautājumiem, taču atsevišķas organizācijas, piemēram, “Zaļā brīvība” un “Homo Ecos”, klimata politikas jautājumiem tradicionāli pievērsušas diezgan lielu uzmanību.