11. Tēma - Klimata politika

SEG ierobežošanu nodrošina ar nozaru politiku pasākumiem – energoefektivitātes uzlabošanu,  pāreju no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem, elektromobilitātes attīstīšanu utt. VPP2020 noteiktie rīcības virzieni:

• ES ETS darbības nodrošināšana,

• biomasas ilgtspējīga izmantošana,

• CO₂ piesaistes nodrošināšana meža zemēs un oglekļa saistīšana koksnes produktos ar ilgu kalpošanas laiku,

• ēku energoefektivitātes uzlabošana,

• apgaismojuma infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošana,

• videi draudzīgas transporta infrastruktūras attīstīšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana transportā,

• ilgtspējīgas saimniekošanas prakses ieviešana lauksaimniecībā,

• atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā,

• „zaļā” publiskā iepirkuma veicināšana,

• oglekļa mazietilpīgu tehnoloģiju attīstīšana un ieviešana,

• SEG samazināšanas un CO₂ piesaistes jautājumu integrēšana dažādu nozaru politikās un pašvaldību darbībā, t.sk. reģionālu stratēģiju un plānu izstrāde.

VPP2020 nosaka arī vairākus rīcības virzienus SEG emisiju uzskaitei un prognozēšanai (SEG ikgadējās inventarizācijas sistēmas pilnveidošana, nacionālās sistēmas izveide SEG emisiju un piesaistes prognozēšanai, Latvijas starptautisko ziņošanas saistību izpilde), kā arī nepieciešamību īstenot pētījumus, informēt un izglītot sabiedrību.

Klimata politikas ieviešana balstīta galvenokārt uz likumu „Par piesārņojumu” (2001.) un likumu “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” (2007.) un saskaņā ar tiem izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, rīkojumiem un instrukcijām. Sankcijas par prasību neizpildi ir noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1984.), savukārt likumā “Dabas resursu nodokļa likums” (2005.) noteikti pamatnosacījumi nodokļa aprēķināšanai par CO₂ emisijām no stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām, kas veic noteiktas piesārņojošās darbības.

Latvijas kopējās SEG emisijas 2013. gadā bija par vairāk nekā 58% mazākas nekā 1990. gadā, taču tikai par apmēram 1% mazākas nekā 2005. gadā. Lielākā daļa no Latvijas kopējām SEG emisijām rodas no kurināmā izmantošanas stacionārajās sadedzināšanas iekārtās (38%), no transporta (25%) un no lauksaimniecības (21%).

2013. gadā 24% no Latvijas kopējām SEG emisijām bija ietvertas ES ETS, bet 2014. gadā ES ETS bija ietvertas vairs tikai 21%. Ņemot vērā vāji attīstīto ražošanu, kā arī Latvijas ES ETS operatoru jau veiktos SEG emisiju samazināšanas pasākumus, piemēram, biomasas izmantošanas apjoma palielināšana, Latvijā ES ETS aptvertā kopējo SEG emisiju daļa ir būtiski mazāka nekā vidēji ES.

11.7. att. Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) siltumnīcefekta gāzu emisiju dinamika Latvijā 2005.–2014. gadā.

Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

ES ETS 1. periodā (2005.–2007.) un 2. periodā (2008.–2012.) vienlaikus bija līdz pat attiecīgi 97 un 82 iekārtām, taču liela daļa no tām bija ES ETS brīvprātīgi dalībnieki un pakāpeniski no dalības ES ETS izstājās. 2015. gadā ES ETS no Latvijas bija iekļautas vairs tikai 66 iekārtas, un tās piederēja 47 lielākajiem Latvijas enerģētikas un rūpniecības komersantiem, t.sk. gan siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotājiem (privātiem, kā arī valsts un pašvaldību komersantiem), gan dažāda veida rūpnieciskajiem ražotājiem, piemēram, kokapstrādes komersantiem, cementa ražotājiem, metalurģiskajai rūpniecībai. Papildus, ES ETS ietvaros Latvijas administrācijā 2015. gadā bija arī 14 gaisa kuģu operatori, taču tikai 2 no tiem nebija piemērots izņēmums līdz 2016.gadam, t.i. pienākums nodot emisijas vienības par savu lidojumu emisijām bija 2 komersantiem.

Latvijas ES ETS dalībnieki investē jaunās un modernizē esošās tehnoloģijas (piemēram, uzstādot tvaika kondensatorus otrreizējai siltuma izmantošanai). ES ETS operatori arī aktīvi veic pāreju no fosilo kurināmo izmantošanas uz biomasas izmantošanu, un jau aptuveni 22% no ES ETS operatoru iekārtās saražotās enerģijas daudzuma iegūti, izmantojot biomasu. Biomasas izmantošana ES ETS Latvijā ir pieaugusi no 2191 TJ (teradžouls) 2005. gadā līdz 8655 TJ 2014. gadā. Latvijas ES ETS dalībnieki 2013.–2014. gadā samazināja savas SEG emisijas par vairāk nekā 11%.

Ne-ETS SEG emisijas kopš 2005. gada pakāpeniski palielinās. Kopējais palielinājums 2005.–2014. gadā bija gandrīz 5%, taču lielākā daļa no šī palielinājuma (vairāk nekā 4%) bija 2013.–2014. gadā, un tas liecina par SEG emisiju palielināšanās tempa pieaugumu.

11.8. att. Latvijas ne-ETS emisiju dinamika 2005.–2013. gadā un prognozes par 2015.–2035. gadu, kā arī tagadējais un iespējamais mērķis

Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2015. gadā sagatavotās SEG emisiju prognozes liecina, ka, ņemot vērā esošos un ieplānotos politikas pasākumus, kopējās ne-ETS SEG emisijas laika periodā no 2005. līdz 2020. gadam pieaugs par nedaudz vairāk nekā 8%. Tādējādi sagaidāms, ka Latvija izpildīs tās SEG emisiju ierobežošanas mērķi periodā līdz 2020. gadam. 2030. gadam Latvijas mērķis ne-ETS SEG emisiju samazināšanai visticamāk būs robežās no 0% līdz 10% samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu. Ņemot vērā 2015.gada prognozes par turpmāko SEG emisiju palielinājumu, 2030.gada mērķa sasniegšanai būs nepieciešama papildu pasākumu īstenošana.

Nodokļus un nodevas kā instrumentu SEG ierobežošanai Latvijā pagaidām izmanto samērā maz. SEG komponente tiešā veidā ietverta vienīgi dabas resursu nodoklī (DRN), kuru komersanti maksā par CO₂ emisijām no stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām, kas veic noteiktas piesārņojošās darbības. DRN piemēro par katru emitēto CO₂ tonnu, izņemot par ES ETS iekļautajām emisijām. Taču nodokļu un nodevu instrumentu saistībā ar klimata politiku daudz izmanto citu nozaru politikās. Piemēram, viens no transporta emisiju samazināšanas veidiem ir elektrotransportlīdzekļu izmantošana, un Latvijā elektrotransportlīdzekļi ir atbrīvoti no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, kā arī tiem nav jāmaksā vieglo automobiļu un motociklu nodoklis. Rapšu sēklu eļļai, kuru realizē vai izmanto par kurināmo vai degvielu, un biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapšu sēklu eļļas, noteikts atbrīvojums no akcīzes nodokļa, bet fosilās degvielas maisījumiem ar biodegvielām noteikta samazināta akcīzes nodokļa likme.

Subsidēšanas mehānismu Latvijā izmanto atjaunojamo energoresursu atbalstam – no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā saražotās elektroenerģijas valsts iepirkumiem piemēro obligātā iepirkuma komponenti (OIK). OIK kompensē šādi ražotas elektroenerģijas dārgumu salīdzinājumā ar tirgus cenu.

SEG ierobežošanai pieejami dažādi fondi, t.sk. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un ES fondi, kuru ietvaros 2014.–2020. gadā ES dalībvalstīm ieteikts vismaz 20% no visa finansējuma izmantot ar klimata politikas ieviešanu saistītu pasākumu finansēšanai. Taču vienīgais specializētais fonds klimata pasākumu atbalstam Latvijā līdz 2015. gadam bija Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI), ko nākotnē visticamāk aizstās Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII). KPFI ir valsts budžeta programma, kuras mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt SEG emisiju samazināšanu. KPFI finansējuma avots ir ieņēmumi no Latvijas dalības Starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (nevis ES fondi). KPFI savu darbību uzsāka 2008. gadā.

KPFI ietvaros līdz 2014. gadam tika izveidoti 16 dažādi konkursi projektu atbalstam, un šo konkursu ietvaros noorganizētas pavisam 23 kārtas (dažu konkursu ietvaros notika vairākas kārtas). Līdz 2015. gada beigām KPFI ietvaros veiksmīgi tika pabeigti 2614 projekti. To kopējās attiecināmās izmaksas bija 433 miljoni eiro, un no KPFI tie saņēma vairāk nekā 45% no kopējām attiecināmām izmaksām.

11.9. att. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) piešķirtā atbalsta struktūra atbilstoši projektu iesniegumu konkursos atbalstīto pasākumu veidiem.

Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

KPFI ietvaros tika finansēti visa veida pasākumi SEG emisiju samazināšanai un atbalsts bija pieejams visplašākajam pretendentu lokam, t.sk. komersantiem, pašvaldībām, valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un pat mājsaimniecībām.