Iepriekšējais
Nākamais

11.5. Latvijas klimata politika

11.5.1. Latvijas mērķi siltumnīcefekta gāzu ierobežošanai

Latvijas mērķi SEG ierobežošanai līdz 2020. gadam ir noteikti starptautiskajos un ES tiesību aktos un pārņemti Latvijas likumdošanā (sk. 11.2. tabulu). ES ETS ietverto SEG emisiju samazināšanai Latvijai piemēro ES kopējo mērķi par 21% samazinājumu salīdzinājumā ar 2005. gadu (ņemot vērā mērķa sadalījumu ES ETS iekļautajām iekārtām). Savukārt Latvijas mērķis ne-ETS emisiju ierobežošanai ir +17% salīdzinājumā ar 2005. gadu, t.i., Latvijai jāierobežo ne-ETS emisiju pieaugums tā, lai līdz 2020. gadam to pieaugums salīdzinājumā ar 2005. gadu nebūtu lielāks kā 17%. Ne-ETS mērķis ir sadalīts ikgadējos mērķos. Papildus, Latvijai noteikts arī mērķis CO2 piesaistei – ik gadu izpildāms CO2 piesaistes līmenis.

11.2. tabula. Latvijas mērķi siltumnīcefekta gāzu ierobežošanai 2015. – 2020. gadā


Avots: Vides politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam

Ņemot vērā KEP2020 noteiktos mērķus atjaunojamo energoresursu īpatsvaram un energoefektivitātes uzlabošanai, klimata politikas mērķu līdz 2020.gadam sasniegšanas kontekstā Latvijai būtiskākie citi mērķi:

  • gala patēriņa ietaupījums 2013.–2020. gadā 9896 GWh;

  • 5,4 Mtoe (toe – tonne of oil equivalent) kopējais patēriņa samazinājums;

  • 3% valstij piederošo ēku platības renovācija ik gadu;

  • atjaunojamo energoresursu īpatsvars līdz 40% (pret 2005.), t.sk. 10% transportā.

Nozīmīgākie saistītie politikas plānošanas dokumenti:

  • Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (apstiprināta 2010. gadā);

  • Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam (2012.);

  • Latvijas nacionālā reformu programma ES2020 stratēģijas īstenošanai (2011.);

  • Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (2013.);

  • Latvijas Lauku attīstības programma 2014.–2020. gadam (2015.);

  • Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam (2015.);

  • Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.–2020. gadam (2013.);

  • Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns 2015.–2017. gadam (2015.);

  • Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam  (2016.);                  

Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (“Latvija2030”) viens no trim Latvijas mērķiem ir „Latvija – mūsu mājas – zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā”. Netiešā veidā klimata politikas aspekti skarti arī “Latvija2030” prioritātēs – trešā prioritāte ir „Inovatīva un ekoefektīva ekonomika”, un tai izvirzīti divi attīstības virzieni – „Masveida jaunrade un inovācija” un „Atjaunojama un droša enerģija”. Savukārt ceturtā prioritāte ir „Daba kā nākotnes kapitāls” un tās ietvaros izvirzīts attīstības virziens „Dabas vērtību un pakalpojumu ilgtspējīga apsaimniekošana”. Līdzīgā veidā mērķi, prioritātes un pasākumi ietverti arī citos politikas plānošanas dokumentos. Tomēr dažos no tiem plānotais nepietiekami ņem vērā vai pat ir pretrunā ar klimata politikas mērķiem.

2016.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno izstrādāt Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju 2050.gadam.

Iepriekšējais
Nākamais