11. Tēma - Klimata politika
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
11.4. Eiropas Savienības klimata politika
11.4.2. Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir galvenais ES klimata politikas instruments. ES ETS mērķis ir īstermiņā un ilgtermiņā veicināt SEG emisiju samazināšanu rentablā un ekonomiski efektīvā veidā, tādējādi sekmējot SEG emisiju samazināšanas mērķu izpildi.
ES ETS ir starptautiski reģionāla „ierobežojumu un tirgus” veida SEG emisiju atļauju tirdzniecības sistēma, kas izveidota, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. ES ETS šobrīd aptver 31 valsti, t.sk. 28 ES dalībvalstis un kopš 2012. gada arī Islandi, Norvēģiju un Lihtenšteinu. ES ETS aptver aptuveni 45% no visām ES dalībvalstu SEG emisijām. Saskaņā ar ES sniegto informāciju, ieviešot ES ETS, Kioto protokolā noteikto mērķu izpilde ES izmaksās 2,9 līdz 3,7 miljardus EUR/gadā (mazāk nekā 0,1% no ES IKP). Turpretim bez ES ETS šīs ikgadējās izmaksas varētu sasniegt 6,8 miljardus EUR. ES ETS ir atvērta savienojumiem arī ar citām SEG emisiju atļauju tirdzniecības sistēmām.
11.6. att. Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mērķu ietvars.
Avots: I.Prūse
Nepieciešamību samazināt SEG emisijas primāri nosaka nepieciešamība novērst klimata pārmaiņas, kā arī nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņām (sk. 11.6. att.). Taču ES ETS tiecas arī veicināt efektivitātes uzlabošanu (šī jēdziena visplašākajā nozīmē). Ņemot vērā SEG emisiju ciešo saistību ar ražošanas procesiem, ES ETS ir veidota tā, lai tautsaimniecībā stimulētu SEG emisiju aktīvu samazināšanu, optimizējot energoresursu (sevišķi fosilo energoresursu, jo to izmantošana rada visvairāk SEG emisiju) patēriņu, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu. Savukārt, nosakot ambiciozus SEG emisiju samazināšanas mērķus, ES ETS motivē dažādu inovāciju attīstīšanu un ieviešanu, kas veicina efektivitātes uzlabošanas iespēju un klimata pārmaiņu novēršanas iespēju palielināšanos. ES ETS ne vien orientē uz investīciju ieguldīšanu, bet arī veicina investīciju piesaisti. Tādējādi ES ETS ne vien veicina SEG emisiju samazināšanu un klimata pārmaiņu novēršanu, bet arī rada jaunas darba vietas un nodrošina ES tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu un pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku. Papildus, ES ETS sniedz arī atbalstu attīstības valstīm, jo klimata pārmaiņu novēršanā ir svarīga visu pasaules valstu iesaiste. ES ETS atbalsts attīstības valstīm izpaužas galvenokārt caur tās atļauju ES ETS ietvaros kā kompensējošās vienības izmantot sertificētās emisijas samazināšanas vienības un emisijas samazināšanas vienības.
ES ETS sāka darboties 2005. gada 1. janvārī. ES ETS darbība ir strukturēta tirdzniecības periodos. 1. periods bija no 2005. līdz 2007. gadam, 2. periods – no 2008. līdz 2012. gadam, 3. periods – no 2013. līdz 2020. gadam. Sākot no ES ETS 3. perioda (lai nodrošinātu pēc iespējas garāku investīciju atmaksāšanās laiku) katra nākamā tirdzniecības perioda ilgums būs 8 gadi. Katra perioda nosacījumi ir nedaudz atšķirīgi. ES ETS 1. perioda darbība nebija sasaistīta ar nākamajiem posmiem, taču ES ETS 2. perioda un turpmāko periodu darbība ir savstarpēji saistīta.
ES ETS ietvaros galvenā tirgojamā atļauja ir Eiropas Savienības emisijas kvota (European Union Allowance, EUA). 1 EUA apzīmē atļauju emitēt 1 tonnu CO2e. Kopējo tirdzniecības perioda ietvaros tirgū izvietojamo EUA daudzumu aprēķina, balstoties uz Kioto protokolā noteiktajām saistībām. Katrā nākamajā periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu tirgū izvietojamo EUA daudzumu samazina. EUA pagaidām izmantojamas vienīgi ES ETS ietvaros.
ES ETS tiešie primārie dalībnieki ir to iekārtu operatori (komersanti, kas ekspluatē iekārtu), uz kurām attiecas SEG emisiju samazināšanas saistības. Taču juridiski ES ETS primārie dalībnieki ir attiecīgās iekārtas, jo visas ES ETS prasības SEG emisiju samazināšanai ir piesaistītas konkrētām iekārtām. ES ETS kopumā piedalās aptuveni 11 000 iekārtu. Noteiktām iekārtām dalība ES ETS ir obligāta, bet pārējās tajā var iesaistīties (un vēlāk arī izstāties) brīvprātīgi. Tādējādi ES ETS tiešie primārie dalībnieki iedalāmi obligātajos un brīvprātīgajos dalībniekos. ES ETS obligāti ir jāpiedalās iekārtām, kas veic kādu no šādām darbībām:
Lai minimizētu jebkādus potenciālos ar ES ETS darbību saistītos riskus ES tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai, ES ETS paredz arī vairākus izņēmumus. ES ETS neiekļauj iekārtas, ko izmanto pētnieciskos nolūkos, un iekārtas, kurās izmanto tikai biomasu. ES ETS paredzēti īpaši nosacījumi nozarēm, kas ir pakļautas emisiju pārvirzes riskam, un iekārtām, kurās plānota plaša mēroga modernizācija. ES ETS paredzēti īpaši nosacījumi mazo iekārtu izslēgšanas iespējai no dalības sistēmā, un jaunām (tikko uzstādītām) iekārtām. ES ETS arī sākot ar 2013.gadu un līdz 2016.gadam noteikts periodisks izņēmums lidojumiem “uz” un “no” trešo valstu lidostām, t.i. ES ETS aptver tikai tos lidojumus, kas ir uzsākti un pabeigti Eiropas Ekonomiskās Zonas valstīs.
ES ETS tiešie papildu dalībnieki ir juridiskās vai fiziskās personas, kas ES ETS iesaistījušās spekulatīvos nolūkos (nevis ar mērķi samazināt SEG emisijas). Uz šiem dalībniekiem neattiecas SEG emisiju samazināšanas saistības, taču tiem ir tiesības piedalīties EUA tirgus darbībā – pirkt un pārdot EUA.
ES ETS darbību koordinē Eiropas Komisija. Galvenie Eiropas Komisijas kompetencē esošie uzdevumi ir ES ETS likumdošanas bāzes uzturēšana, priekšlikumu sagatavošana un izskatīšana par tirgū izvietojamo EUA apjomu, iekārtām bez maksas piešķiramo EUA apjomu izvērtēšana, atļauju tirgus darbības vispārīgā uzraudzība, priekšlikumu izstrāde ES ETS darbības pilnveidošanai, ES ETS sadarbības attīstīšana ar citām ETS, kā arī vienību reģistra darbības uzturēšana.
Būtiskākie dalībvalstu kompetento iestāžu pārziņā esošie uzdevumi ir ES ETS darbības nodrošināšanai nepieciešamās nacionālās likumdošanas ieviešana, t.sk. direktīvu prasību transponēšana, priekšlikumu sagatavošana par bezmaksas EUA pārdali un piešķiršanu, bezmaksas EUA piešķiršana, ES ETS operatoru darbības uzraudzība, sankciju piemērošana par ar ES ETS darbību saistītās likumdošanas pārkāpumiem, līdzdarbošanās ES ETS darbības pilnveidošanā u.c. Papildus, lai nodrošinātu EUA pareizu uzskaiti, katrā valstī jābūt arī verificētājiem – atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas verificē pārskatus par iekārtu ikgadējām SEG emisijām. Ar ES ETS darbību cieši saistīti arī emisiju pārvaldīšanas konsultanti, emisiju auditori, emisijas vienību tirdzniecības konsultāciju firmas, emisijas vienību tirdzniecības brokeri, biržas u.c.
EUA izvietošanu tirgū veic divējādi – EUA piešķirot bez maksas un izsolot. ES ETS 1. periodā bez maksas tika piešķirtas vismaz 95% EUA, bet ES ETS 2. periodā bez maksas tika piešķirtas vismaz 90% EUA (dažādās valstīs bez maksas piešķirto EUA apjoms atšķiras). EUA piešķiršana bez maksas ES ETS 1. un 2. periodā bija balstīta uz iekārtu vēsturiskajām SEG emisijām un prognozētajiem ražošanas apmēriem katra atsevišķa gada un perioda ietvaros. EUA varēja tikt piešķirtas gan esošām iekārtām, gan jaunām iekārtām – tām iekārtām, kuras perioda sākumā vēl nedarbojās. Bez maksas piešķiramo EUA sadalījums atsevišķām iekārtām ES ETS 1. un 2. periodā katras valsts mērogā bija noteikts valstu izstrādātajos un Eiropas Komisijas apstiprinātajos nacionālajos emisijas kvotu sadales plānos, bet izsolāmais EUA daudzums – ES tiesību aktos.
Lai no ES ETS viedokļa nodrošinātu EUA iespējami labāku sadali, sākot no ES ETS 3. perioda, aptuveni puse no EUA tirgū tiek izvietota izsolot. Elektroenerģiju ražojošajām iekārtām, sākot ar 2013.gadu, bez maksas nepiešķir nevienu EUA un visas nepieciešamās EUA izsola, ja vien konkrētā valsts nav pieņēmusi lēmumu par izņēmuma piemērošanu. Rūpniecības nozares un siltumenerģiju ražojošām iekārtām nepieciešamo EUA daudzumu izsolīšanu uzsāk pakāpeniski. Bez maksas piešķiramo EUA sadali veic, izmantojot līmeņatzīmes metodi (benchmarking) un ņemot vērā oglekļa pārvirzes (carbon leakage) risku. Iekārtām nozarēs, kas pakļautas būtiskam oglekļa pārvirzes riskam, ES ETS 3. periodā visas EUA piešķir bez maksas. Savukārt iekārtām nozarēs, kas nav pakļautas būtiskam oglekļa pārvirzes riskam, 2013. gadā bez maksas piešķīra 80% no EUA, bet 2020. gadā bez maksas piešķirs 30% no EUA.
ES ETS tirdzniecības periodu ietvaros katra gada sākumā ES ETS primārajam dalībniekam, kuram ir paredzēts bez maksas piešķirt EUA, uz viņa atvērto EUA kontu emisijas vienību reģistrā pārskaita viņam konkrētajā gadā bez maksas piešķirto EUA daudzumu (nākamajiem gadiem bez maksas piešķirto EUA daudzumu pārskaitīta katra nākamā gada sākumā), bet izsolāmās EUA iepriekš noteiktos laikos valstu valdības izsola. Katra nākamā gada sākumā līdz 31. martam ES ETS primārajam dalībniekam ir jāpaziņo iepriekšējā gadā radītais verificētais SEG emisiju daudzums un līdz 30. aprīlim uz speciālu emisijas vienību reģistra kontu ir jāpārskaita (jānodod) tāds daudzums EUA vai arī emisijas samazināšanas vienību vai sertificētu emisijas samazināšanas vienību (kompensējošās vienības), kas ekvivalents tā rīcībā esošās iekārtas radītajām verificētajām SEG emisijām (surrendering). Vienīgi, ņemot vērā to, ka kompensējošo vienību izmantošana neveicina SEG emisiju samazināšanu ES ETS ietvaros, to izmantojamais apjoms un avotu veidi ES ETS ir ierobežoti. Ja kāda gada beigās ES ETS primārais dalībnieks nenodod pietiekami daudz EUA vai kompensējošās vienības, lai „nosegtu” attiecīgā gada verificētās SEG emisijas, tam piemēro soda sankcijas.
Tirdzniecību ar EUA var veikt vai nu ārpusbiržas darījumos (over-the-Counter, OTC), vai arī izmantojot biržu (exchange) pakalpojumus. Iespējami gan tagadnes darījumi (spot), gan nākotnes darījumi (forward), kā arī iespēju līgumu (options) un fjūčeru (futures) tirdzniecība. Populārākās specializētās biržas ir EEX (European Energy Exchange) un ICE (ICE Futures Europe).
ES ETS 1. periodā EUA cenas kopš 2005. gada sākuma strauji pieauga līdz pat 2006. gada aprīlim un salīdzinoši stabili turējās 20–30 EUR/EUA robežās. Augstākā EUA cena ES ETS 1. perioda ietvaros bija 32,15 EUR/EUA. Taču 2006. gada maijā tika publicēti dati par ES ETS iekārtu pirmā gada (2005. gads) kopējo SEG emisiju apjomu, un tā kā bija vērojams mazāks SEG emisiju apjoms nekā plānots, radās liels bez maksas piešķirto EUA pārpalikums. EUA pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars tika izjaukts. EUA cena „sabruka”, un 2007. gadā bija vairs tikai dažu eirocentu līmenī. EUA viszemākā cena ES ETS 1. periodā bija 0,03 EUR/EUA. Lai novērstu EUA tirgus neefektivitāti, visas ES ETS 1. periodā neizmantotās EUA tika anulētas, un ES ETS 2. periods tika sākts pavisam no jauna.
ES ETS 2. perioda EUA tirdzniecības pirmie gadījumi fiksēti 2005. gadā, kad tika uzsākta 2008. gadā izpildāmo nākotnes darījumu tirdzniecība. Gandrīz visu 2008. gadu EUA cenas stabili turējās virs 20 EUR/EUA, taču no 2008. gada beigām līdz 2009. gada sākumam EUA cenas būtiski pazeminājās fosilo energoresursu cenu krituma dēļ un dēļ prognozēm par salīdzinoši mazākām sagaidāmajām SEG emisijām globālās krīzes laikā. Lai gan 2009. gada otrajā ceturksnī EUA cenas stabilizējās vidēji 13 EUR/EUA, 2012. gadā, pasliktinoties prognozēm par ES valstu ekonomiku atlabšanu, EUA cena atkal strauji samazinājās.
EUA tirgū bija liels neizmantoto EUA pārpalikums, tāpēc 2014. gada sākumā, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru, ES pieņēma lēmumu par ārkārtas pasākumu, proti, 2014. – 2016. gadā izsolāmo EUA daudzuma samazināšanu par 900 miljoniem EUA. Savukārt, lai nodrošinātu ilgtermiņa risinājumu situācijām, kad neprognozētu ekonomisko apstākļu dēļ būtiski samazinās pieprasījums pēc EUA un tiek apdraudēta ES ETS darbība, 2015. gadā tika pieņemts lēmums par tirgus stabilitātes rezerves (market stability reserve) izveidi. Tā sāks darboties no 2019. gada, un tā automātiski koriģēs ik gadu izsolāmo EUA apjomu gadījumos, kad kopējais apritē esošais EUA daudzums būs ārpus diapazona 400 – 833 milj. EUA.
ES ETS ir starptautiski reģionāla „ierobežojumu un tirgus” veida SEG emisiju atļauju tirdzniecības sistēma, kas izveidota, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. ES ETS šobrīd aptver 31 valsti, t.sk. 28 ES dalībvalstis un kopš 2012. gada arī Islandi, Norvēģiju un Lihtenšteinu. ES ETS aptver aptuveni 45% no visām ES dalībvalstu SEG emisijām. Saskaņā ar ES sniegto informāciju, ieviešot ES ETS, Kioto protokolā noteikto mērķu izpilde ES izmaksās 2,9 līdz 3,7 miljardus EUR/gadā (mazāk nekā 0,1% no ES IKP). Turpretim bez ES ETS šīs ikgadējās izmaksas varētu sasniegt 6,8 miljardus EUR. ES ETS ir atvērta savienojumiem arī ar citām SEG emisiju atļauju tirdzniecības sistēmām.
11.6. att. Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mērķu ietvars.
Avots: I.Prūse
Nepieciešamību samazināt SEG emisijas primāri nosaka nepieciešamība novērst klimata pārmaiņas, kā arī nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņām (sk. 11.6. att.). Taču ES ETS tiecas arī veicināt efektivitātes uzlabošanu (šī jēdziena visplašākajā nozīmē). Ņemot vērā SEG emisiju ciešo saistību ar ražošanas procesiem, ES ETS ir veidota tā, lai tautsaimniecībā stimulētu SEG emisiju aktīvu samazināšanu, optimizējot energoresursu (sevišķi fosilo energoresursu, jo to izmantošana rada visvairāk SEG emisiju) patēriņu, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu. Savukārt, nosakot ambiciozus SEG emisiju samazināšanas mērķus, ES ETS motivē dažādu inovāciju attīstīšanu un ieviešanu, kas veicina efektivitātes uzlabošanas iespēju un klimata pārmaiņu novēršanas iespēju palielināšanos. ES ETS ne vien orientē uz investīciju ieguldīšanu, bet arī veicina investīciju piesaisti. Tādējādi ES ETS ne vien veicina SEG emisiju samazināšanu un klimata pārmaiņu novēršanu, bet arī rada jaunas darba vietas un nodrošina ES tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu un pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku. Papildus, ES ETS sniedz arī atbalstu attīstības valstīm, jo klimata pārmaiņu novēršanā ir svarīga visu pasaules valstu iesaiste. ES ETS atbalsts attīstības valstīm izpaužas galvenokārt caur tās atļauju ES ETS ietvaros kā kompensējošās vienības izmantot sertificētās emisijas samazināšanas vienības un emisijas samazināšanas vienības.
ES ETS sāka darboties 2005. gada 1. janvārī. ES ETS darbība ir strukturēta tirdzniecības periodos. 1. periods bija no 2005. līdz 2007. gadam, 2. periods – no 2008. līdz 2012. gadam, 3. periods – no 2013. līdz 2020. gadam. Sākot no ES ETS 3. perioda (lai nodrošinātu pēc iespējas garāku investīciju atmaksāšanās laiku) katra nākamā tirdzniecības perioda ilgums būs 8 gadi. Katra perioda nosacījumi ir nedaudz atšķirīgi. ES ETS 1. perioda darbība nebija sasaistīta ar nākamajiem posmiem, taču ES ETS 2. perioda un turpmāko periodu darbība ir savstarpēji saistīta.
ES ETS ietvaros galvenā tirgojamā atļauja ir Eiropas Savienības emisijas kvota (European Union Allowance, EUA). 1 EUA apzīmē atļauju emitēt 1 tonnu CO2e. Kopējo tirdzniecības perioda ietvaros tirgū izvietojamo EUA daudzumu aprēķina, balstoties uz Kioto protokolā noteiktajām saistībām. Katrā nākamajā periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu tirgū izvietojamo EUA daudzumu samazina. EUA pagaidām izmantojamas vienīgi ES ETS ietvaros.
ES ETS tiešie primārie dalībnieki ir to iekārtu operatori (komersanti, kas ekspluatē iekārtu), uz kurām attiecas SEG emisiju samazināšanas saistības. Taču juridiski ES ETS primārie dalībnieki ir attiecīgās iekārtas, jo visas ES ETS prasības SEG emisiju samazināšanai ir piesaistītas konkrētām iekārtām. ES ETS kopumā piedalās aptuveni 11 000 iekārtu. Noteiktām iekārtām dalība ES ETS ir obligāta, bet pārējās tajā var iesaistīties (un vēlāk arī izstāties) brīvprātīgi. Tādējādi ES ETS tiešie primārie dalībnieki iedalāmi obligātajos un brīvprātīgajos dalībniekos. ES ETS obligāti ir jāpiedalās iekārtām, kas veic kādu no šādām darbībām:
kurināmā sadedzināšana iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumspēju, kas pārsniedz 20 MW (izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas); minerāleļļu rafinēšana; koksa ražošana;
metāla rūdu (t.sk. sēra rūdas) apdedzināšana vai saķepināšana, t.sk. granulēšana; čuguna vai tērauda ražošana, t.sk. izmantojot nepārtraukto liešanu, kuras kopējā jauda pārsniedz 2,5 t/h; melno metālu (t.sk. ferosakausējumu) ražošana vai pārstrāde, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltumspēja ir lielāka par 20 MW (pārstrādē tiek izmantoti velmēšanas stāvi, tvaika pārkarsētāji, atlaidināšanas krāsnis, kaltuvju, lietuvju, pārklājumu un kodināšanas iekārtas); primārā alumīnija ražošana; sekundārā alumīnija ražošana, kurā tiek izmantotas sadedzināšanas vienības, kuru kopējā nominālā siltumspēja ir lielāka par 20 MW; krāsaino metālu ražošana vai pārstrāde, t.sk. sakausējumu ražošana, rafinēšana, liešana u.c., kurā izmantojamo sadedzināšanas vienību kopējā nominālā siltumspēja (t.sk. kurināmo siltumspēja, kurus izmanto kā reducējošus aģentus) ir lielāka par 20 MW;
Cementa klinkera ražošana rotācijas krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 500 t/dienā, vai cita veida krāsnīs, kuru jauda ir lielāka par 50 t/dienā; kaļķu ražošana, kā arī dolomīta vai magnezīta apdedzināšana rotācijas krāsnīs vai cita veida krāsnīs, kuru jauda ir lielāka par 50 t/dienā; stikla, t.sk. stikla šķiedras, ražošana iekārtās ar kausēšanas jaudu, kas pārsniedz 20 t/dienā; apdedzinātu keramikas izstrādājumu ražošana, īpaši kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, keramikas vai porcelāna ražošana ar jaudu lielāku par 75 t/dienā; minerālvates izolācijas materiālu ražošana, izmantojot stiklu, akmeni vai izdedžus, ar kausēšanas jaudu virs 20 t/dienā; ģipša žāvēšana vai apdedzināšana vai ģipškartona sausā apmetuma plātņu un citu ģipša izstrādājumu ražošana, kur izmantojamo sadedzināšanas vienību kopējā nominālā siltumspēja ir lielāka par 20 MW;
Celulozes ražošana no koksnes vai citiem šķiedrainiem materiāliem; papīra vai kartona ražošana, ražošanas jaudai pārsniedzot 20 t/dienā u.c.
Lai minimizētu jebkādus potenciālos ar ES ETS darbību saistītos riskus ES tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai, ES ETS paredz arī vairākus izņēmumus. ES ETS neiekļauj iekārtas, ko izmanto pētnieciskos nolūkos, un iekārtas, kurās izmanto tikai biomasu. ES ETS paredzēti īpaši nosacījumi nozarēm, kas ir pakļautas emisiju pārvirzes riskam, un iekārtām, kurās plānota plaša mēroga modernizācija. ES ETS paredzēti īpaši nosacījumi mazo iekārtu izslēgšanas iespējai no dalības sistēmā, un jaunām (tikko uzstādītām) iekārtām. ES ETS arī sākot ar 2013.gadu un līdz 2016.gadam noteikts periodisks izņēmums lidojumiem “uz” un “no” trešo valstu lidostām, t.i. ES ETS aptver tikai tos lidojumus, kas ir uzsākti un pabeigti Eiropas Ekonomiskās Zonas valstīs.
ES ETS tiešie papildu dalībnieki ir juridiskās vai fiziskās personas, kas ES ETS iesaistījušās spekulatīvos nolūkos (nevis ar mērķi samazināt SEG emisijas). Uz šiem dalībniekiem neattiecas SEG emisiju samazināšanas saistības, taču tiem ir tiesības piedalīties EUA tirgus darbībā – pirkt un pārdot EUA.
ES ETS darbību koordinē Eiropas Komisija. Galvenie Eiropas Komisijas kompetencē esošie uzdevumi ir ES ETS likumdošanas bāzes uzturēšana, priekšlikumu sagatavošana un izskatīšana par tirgū izvietojamo EUA apjomu, iekārtām bez maksas piešķiramo EUA apjomu izvērtēšana, atļauju tirgus darbības vispārīgā uzraudzība, priekšlikumu izstrāde ES ETS darbības pilnveidošanai, ES ETS sadarbības attīstīšana ar citām ETS, kā arī vienību reģistra darbības uzturēšana.
Būtiskākie dalībvalstu kompetento iestāžu pārziņā esošie uzdevumi ir ES ETS darbības nodrošināšanai nepieciešamās nacionālās likumdošanas ieviešana, t.sk. direktīvu prasību transponēšana, priekšlikumu sagatavošana par bezmaksas EUA pārdali un piešķiršanu, bezmaksas EUA piešķiršana, ES ETS operatoru darbības uzraudzība, sankciju piemērošana par ar ES ETS darbību saistītās likumdošanas pārkāpumiem, līdzdarbošanās ES ETS darbības pilnveidošanā u.c. Papildus, lai nodrošinātu EUA pareizu uzskaiti, katrā valstī jābūt arī verificētājiem – atbilstības novērtēšanas institūcijas, kas verificē pārskatus par iekārtu ikgadējām SEG emisijām. Ar ES ETS darbību cieši saistīti arī emisiju pārvaldīšanas konsultanti, emisiju auditori, emisijas vienību tirdzniecības konsultāciju firmas, emisijas vienību tirdzniecības brokeri, biržas u.c.
EUA izvietošanu tirgū veic divējādi – EUA piešķirot bez maksas un izsolot. ES ETS 1. periodā bez maksas tika piešķirtas vismaz 95% EUA, bet ES ETS 2. periodā bez maksas tika piešķirtas vismaz 90% EUA (dažādās valstīs bez maksas piešķirto EUA apjoms atšķiras). EUA piešķiršana bez maksas ES ETS 1. un 2. periodā bija balstīta uz iekārtu vēsturiskajām SEG emisijām un prognozētajiem ražošanas apmēriem katra atsevišķa gada un perioda ietvaros. EUA varēja tikt piešķirtas gan esošām iekārtām, gan jaunām iekārtām – tām iekārtām, kuras perioda sākumā vēl nedarbojās. Bez maksas piešķiramo EUA sadalījums atsevišķām iekārtām ES ETS 1. un 2. periodā katras valsts mērogā bija noteikts valstu izstrādātajos un Eiropas Komisijas apstiprinātajos nacionālajos emisijas kvotu sadales plānos, bet izsolāmais EUA daudzums – ES tiesību aktos.
Lai no ES ETS viedokļa nodrošinātu EUA iespējami labāku sadali, sākot no ES ETS 3. perioda, aptuveni puse no EUA tirgū tiek izvietota izsolot. Elektroenerģiju ražojošajām iekārtām, sākot ar 2013.gadu, bez maksas nepiešķir nevienu EUA un visas nepieciešamās EUA izsola, ja vien konkrētā valsts nav pieņēmusi lēmumu par izņēmuma piemērošanu. Rūpniecības nozares un siltumenerģiju ražojošām iekārtām nepieciešamo EUA daudzumu izsolīšanu uzsāk pakāpeniski. Bez maksas piešķiramo EUA sadali veic, izmantojot līmeņatzīmes metodi (benchmarking) un ņemot vērā oglekļa pārvirzes (carbon leakage) risku. Iekārtām nozarēs, kas pakļautas būtiskam oglekļa pārvirzes riskam, ES ETS 3. periodā visas EUA piešķir bez maksas. Savukārt iekārtām nozarēs, kas nav pakļautas būtiskam oglekļa pārvirzes riskam, 2013. gadā bez maksas piešķīra 80% no EUA, bet 2020. gadā bez maksas piešķirs 30% no EUA.
ES ETS tirdzniecības periodu ietvaros katra gada sākumā ES ETS primārajam dalībniekam, kuram ir paredzēts bez maksas piešķirt EUA, uz viņa atvērto EUA kontu emisijas vienību reģistrā pārskaita viņam konkrētajā gadā bez maksas piešķirto EUA daudzumu (nākamajiem gadiem bez maksas piešķirto EUA daudzumu pārskaitīta katra nākamā gada sākumā), bet izsolāmās EUA iepriekš noteiktos laikos valstu valdības izsola. Katra nākamā gada sākumā līdz 31. martam ES ETS primārajam dalībniekam ir jāpaziņo iepriekšējā gadā radītais verificētais SEG emisiju daudzums un līdz 30. aprīlim uz speciālu emisijas vienību reģistra kontu ir jāpārskaita (jānodod) tāds daudzums EUA vai arī emisijas samazināšanas vienību vai sertificētu emisijas samazināšanas vienību (kompensējošās vienības), kas ekvivalents tā rīcībā esošās iekārtas radītajām verificētajām SEG emisijām (surrendering). Vienīgi, ņemot vērā to, ka kompensējošo vienību izmantošana neveicina SEG emisiju samazināšanu ES ETS ietvaros, to izmantojamais apjoms un avotu veidi ES ETS ir ierobežoti. Ja kāda gada beigās ES ETS primārais dalībnieks nenodod pietiekami daudz EUA vai kompensējošās vienības, lai „nosegtu” attiecīgā gada verificētās SEG emisijas, tam piemēro soda sankcijas.
Tirdzniecību ar EUA var veikt vai nu ārpusbiržas darījumos (over-the-Counter, OTC), vai arī izmantojot biržu (exchange) pakalpojumus. Iespējami gan tagadnes darījumi (spot), gan nākotnes darījumi (forward), kā arī iespēju līgumu (options) un fjūčeru (futures) tirdzniecība. Populārākās specializētās biržas ir EEX (European Energy Exchange) un ICE (ICE Futures Europe).
ES ETS 1. periodā EUA cenas kopš 2005. gada sākuma strauji pieauga līdz pat 2006. gada aprīlim un salīdzinoši stabili turējās 20–30 EUR/EUA robežās. Augstākā EUA cena ES ETS 1. perioda ietvaros bija 32,15 EUR/EUA. Taču 2006. gada maijā tika publicēti dati par ES ETS iekārtu pirmā gada (2005. gads) kopējo SEG emisiju apjomu, un tā kā bija vērojams mazāks SEG emisiju apjoms nekā plānots, radās liels bez maksas piešķirto EUA pārpalikums. EUA pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars tika izjaukts. EUA cena „sabruka”, un 2007. gadā bija vairs tikai dažu eirocentu līmenī. EUA viszemākā cena ES ETS 1. periodā bija 0,03 EUR/EUA. Lai novērstu EUA tirgus neefektivitāti, visas ES ETS 1. periodā neizmantotās EUA tika anulētas, un ES ETS 2. periods tika sākts pavisam no jauna.
ES ETS 2. perioda EUA tirdzniecības pirmie gadījumi fiksēti 2005. gadā, kad tika uzsākta 2008. gadā izpildāmo nākotnes darījumu tirdzniecība. Gandrīz visu 2008. gadu EUA cenas stabili turējās virs 20 EUR/EUA, taču no 2008. gada beigām līdz 2009. gada sākumam EUA cenas būtiski pazeminājās fosilo energoresursu cenu krituma dēļ un dēļ prognozēm par salīdzinoši mazākām sagaidāmajām SEG emisijām globālās krīzes laikā. Lai gan 2009. gada otrajā ceturksnī EUA cenas stabilizējās vidēji 13 EUR/EUA, 2012. gadā, pasliktinoties prognozēm par ES valstu ekonomiku atlabšanu, EUA cena atkal strauji samazinājās.
EUA tirgū bija liels neizmantoto EUA pārpalikums, tāpēc 2014. gada sākumā, lai atjaunotu tirgus līdzsvaru, ES pieņēma lēmumu par ārkārtas pasākumu, proti, 2014. – 2016. gadā izsolāmo EUA daudzuma samazināšanu par 900 miljoniem EUA. Savukārt, lai nodrošinātu ilgtermiņa risinājumu situācijām, kad neprognozētu ekonomisko apstākļu dēļ būtiski samazinās pieprasījums pēc EUA un tiek apdraudēta ES ETS darbība, 2015. gadā tika pieņemts lēmums par tirgus stabilitātes rezerves (market stability reserve) izveidi. Tā sāks darboties no 2019. gada, un tā automātiski koriģēs ik gadu izsolāmo EUA apjomu gadījumos, kad kopējais apritē esošais EUA daudzums būs ārpus diapazona 400 – 833 milj. EUA.