Iepriekšējais
Nākamais

11.3. Starptautiskā klimata politika

11.3.1. Starptautisko klimata sarunu dinamika

Starptautiskās klimata sarunas notiek vairākās sarunu plūsmās un formātos. Lēmumus pieņem ikgadējās Klimata pārmaiņu konferencēs, kurās tiekas Konvencijas Puses (COP), Kioto protokola Puses (CMP), un turpmāk tiksies arī Parīzes nolīguma Puses (CMA). Savukārt lēmumu sagatavošana notiek Pakļautajā izpildinstitūcijā (SBI), Zinātnes un tehnoloģiju konsultatīvajā padomē (SBSTA), kā arī citās īpašiem mērķiem izveidotās plūsmās, piemēram, Īpašās darba grupas par Durbanas Paplašināto rīcības platformu (ADP) uzdevums bija sagatavot Parīzes nolīguma teksta projektu.

Lēmumu pieņemšana Klimata pārmaiņu konferencēs notiek ar vienprātību, kas, ņemot vērā lielo Pušu skaitu (COP 196 un CMP 192), ir ļoti sarežģītu un niansētu sarunu (pārsvarā daudzu gadu) rezultāts. Ņemot vērā ANO tradīcijas, visas valstis iedalītas 5 reģionālās grupās (Āfrikas valstis, Āzijas valstis, Austrumeiropas valsis, Latīņamerikas un Karību valstis (GRULAC), Rietumeiropas un pārējās valstis (WEOG)). Taču sarunās vislielākā nozīme ir valstu grupām, kas izveidojušās, ņemot vērā valstu līdzīgās intereses:

  • G77 – attīstības valstu grupa, kurā ietilpst 134 valstis, t.sk. daudzu citu attīstības valstu grupu dalībnieki (arī Ķīna, Indija, Dienvidāfrika). Grupai sarunās ir ļoti liela ietekme, taču nereti dalībnieku atšķirīgo viedokļu tā dēļ nespēj vienoties par vienotu nostāju. Īpaši aizstāv „robežmūra” uzturēšanu, pieprasa attīstīto valstu līderību un aktīvu rīcību.

  • Vismazāk attīstītās valstis (Least developed countries, LDC) – attīstības valstu grupa, kurā ietilpst 50 valstis (vairums no Āfrikas), kas ANO atzītas par visnabadzīgākajām. Vēlas, lai tiktu ņemtas vērā to īpašās vajadzības un ierobežotās iespējas. Ļoti interesējas par pielāgošanos klimata pārmaiņām.

  • Līdzīgi domājošās attīstības valstis (Like minded developing countries, LMDC) – attīstības valstu grupa, kurā ietilpst aptuveni 30 sevišķi aktīvas attīstības valstis (t.sk. Ķīna, Indija, Saūda Arābija). Ļoti asi aizstāv „robežmūra” saglabāšanu un stiprināšanu.

  • Mazo salu valstu alianse (Alliance of Small Island States, AOSIS) – attīstības valstu grupa, kurā ietilpst 43 nelielas un virs jūras līmeņa zemu izvietotas salu valstis. Vēlas globālās temperatūras iespējami ātru stabilizāciju (paaugstināšanās nevis <2 °C, bet gan <1,5 °C) un uzstāj, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām jābūt prioritāram virzienam.

  • Āfrikas grupa (African group, AG) – attīstības valstu grupa, kurā ietilpst 54 Āfrikas valstis. Uzstājīgi prasa attīstīto valstu rīcību SEG samazināšanā un atbalsta sniegšanā attīstības valstīm.

  • Amerikas cilvēku Bolivārā alianse (Bolivarian Alliance for the Peoples of Our America, ALBA) – attīstības valstu grupa, kurā ietilpst 9 sevišķi kategoriskas valstis (t.sk. Venecuēla, Bolīvija, Kuba un Ekvadora), kas nepiekāpīgi aizstāv savas, kā attīstības valstu, intereses.

  • BASIC – grupa, kurā ietilpst 4 lielas attīstības valstis ar vidējām vai augstām SEG/iedz., t.i. Brazīlija, Dienvidāfrika, Indija un Ķīna. Aizstāv to, ka galvenā atbildība ir attīstītajām valstīm.

  • Naftas eksportētājvalstu grupa (Organisation of Petroleum Exporting Communities, OPEC) – attīstības valstu grupa, kurā ietilpst 12 naftas eksportētājvalstis. Iespēju robežās cenšas bloķēt SEG emisiju samazināšanas iniciatīvas.

  • Centrālāzijas un Kaukāza, Albānijas un Moldovas grupa (CACAM) – attīstības valstu grupa, kurā ietilpst 7 valstis no Centrālāzijas un Kaukāza reģiona, kā arī Albānija un Moldova.

  • Lietusmežu valstu alianse (Coalition of Rainforest Nations, CfRN) – attīstības valstu grupa, kurā ietilpst valstis ar plašām lietusmežu teritorijām. Vēlas panākt kompensācijas par mežu saglabāšanu un atjaunošanu.

  • Centrālamerikas integrācijas sistēma (Central American Integration System, SICA) – attīstības valstu grupa, kurā ietilpst 8 valstis. Vēlas panākt pret klimata pārmaiņām visjutīgāko valstu plašāku atzīšanu.

  • Latīņamerikas un Karību alianse (Alliance of Latin America and the Caribbean, AILAC) – attīstības valstu grupa, kurā ietilpst 7 progresīvas Latīņamerikas un Karību reģiona valstis, t.sk. Čīle, Gvatemala, Kolumbija, Kostarika, Panama, Paragvaja un Peru. Saredz nepieciešamību pēc attīstības valstu lomas maiņas un attīstīto valstu iesaistīšanās klimata pārmaiņu problēmas risināšanā.

  • Eiropas Savienība, ES (European Union, EU) – attīstīto valstu grupa, kurā ietilpst visas 28 ES dalībvalstis, kā arī pati ES, ko pārstāv ES Padomes prezidējošā valsts un Eiropas Komisija. Vēlas panākt klimata pārmaiņu novēršanu, nodrošinot visu valstu iesaisti. Cenšas būt kompromisu veidotāji domstarpību gadījumos.

  • „Lietussarga” grupa (Umbrella Group, UG) – attīstīto valstu un pārejas ekonomikas valstu grupa, kurā ietilpst Austrālija, Kanāda, Islande, Japāna, Jaunzēlande, Norvēģija, Krievija, Ukraina un ASV. Iestājas par to, ka turpmāk nevar pastāvēt strikts dalījums starp I pielikuma un ne-I pielikuma valstīm.

  • Vides integritātes grupa (Environmental Integrity Group, EIG) – attīstīto valstu grupa, kurā ietilpst Meksika, Korejas Republika un Šveice. Ļoti aktīva un dzirdama grupa, kuras intereses līdzīgas kā ES un “Lietussarga” grupai.
Ņemot vērā attīstības valstu skaitlisko pārsvaru pār attīstītām valstīm, vairums sarunu grupu ir attīstības valstu grupas. ES līdzīgi domājošas ir “Lietussarga” grupa un Vides integritātes grupa. Daudzos jautājumos ES kopīgi strādā arī ar Latīņamerikas un Karību aliansi, Mazo salu valstu aliansi un Vismazāk attīstītajām valstīm, tomēr jāatceras, ka vienošanās panākšanai nepieciešama 195 valstu vienprātība, un tādējādi ES sadarbojas ar pilnīgi visām valstu grupām un valstīm.
Iepriekšējais
Nākamais