11. Tēma - Klimata politika
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
11.1. Klimata politikas pamatvirzieni
11.1.1. Klimata pārmaiņu novēršana
klimata ģeoinženierijas (climate geoengineering) rezultātā;
nodrošinot siltumnīcefekta gāzu, SEG (greenhouse gas, GHG) apjoma ierobežošanu atmosfērā.
SEG emisiju samazināšana saistīta ar SEG emisiju avotiem. Klimata politikas kontekstā SEG grupā ietilpst 4 vielas un 3 vielu grupas:
oglekļa dioksīds (CO2) – rodas visos degšanas procesos;
metāns (CH4) – rodas galvenokārt dažādos organisko vielu pārvērtības procesos, t.sk. zarnu fermentācijā;
slāpekļa (I) oksīds (N2O) – rodas galvenokārt degšanas procesos, slāpekļa mēslojuma izmantošanas rezultātā un arī organisko augšu izmantošanā;
slāpekļa trifluorīds (NF3) – pārsvarā izmanto elektronikas nozarē LCD displejos, siltuma pārneses šķidrumos;
fluorogļūdeņraži (HFCs), perfluorogļūdeņraži (PFCs) un sēra heksafluorīds (SF6) – izmanto dažādās rūpnieciskās iekārtās, piemēram, aukstuma iekārtās.
CO2 piesaistes (saistīšanas) nodrošināšana un palielināšana galvenokārt ir saistīta ar mežsaimniecību. CO2 piesaisti nodrošina fotosintēzes process, kas notiek visās augu zaļajās daļās. Fotosintēzes laikā pēc CO2 piesaistīšanas tiek atbrīvots skābeklis (O2) un augā paturēts ogleklis (C).
CO2 noglabāšana zemes struktūrās nozīmē CO2 iesūknēšanu un uzglabāšanu pazemē līdzīgi kā tas tiek darīts ar dabasgāzi. Lai tas būtu iespējams, nepieciešama ne vien atbilstoša zemes struktūra un tehnoloģijas, kas ir ievērojami sarežģītākas nekā dabasgāzes gadījumā, bet arī tuvumā esošs liels stacionārs CO2 emisiju avots. Savukārt CO2 atkārtotā izmantošana iespējama tiešā veidā vai pārveidojot CO2 citās formās, piemēram, pārveidojot karbonātos, pārveidojot šķidrajos kurināmajos, polimēros u.tml.
SEG apjoma ierobežošanas vīzija ir OMA. OMA nozīmē pakāpenisku pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG emisijas, sevišķi CO2 (sk. 11.1. att.). Viens no nozīmīgākajiem brīžiem OMA ieviešanā ir iekšzemes kopprodukta (IKP) atsaiste no SEG, proti, situācija, kad, palielinoties IKP, SEG emisijas proporcionāli nepalielinās vai pat samazinās.
11.1. att. Oglekļa mazietilpīga attīstība un ilgtspējīgas attīstības trīs dimensijas.
Avots: I.Prūse
OMA ietver klimata politikas un ilgtspējīgas attīstības politikas mērķus. Lai gan ilgtspējīga attīstība ir plašāks koncepts, ņemot vērā to, ka OMA savukārt ir daudz konkrētāks jēdziens, mūsdienās aizvien biežāk ilgtspējīgas attīstības kontekstā runā tieši par OMA. OMA koncepts atbilst visām trim ilgtspējīgas attīstības dimensijām (vide, ekonomika un sociālie aspekti). OMA nodrošina ne vien SEG emisiju apjoma ierobežošanu, bet arī jaunu darba vietu radīšanu un dzīvesvides drošības un kvalitātes uzlabošanos, ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu u.c.