11. Tēma - Klimata politika

Klimata pārmaiņu novēršanas politikas mērķis ir novērst antropogēni (cilvēka darbības rezultātā) izraisītās klimata pārmaiņas un panākt klimata sistēmas stabilizēšanos. Klimata pārmaiņu novēršanu teorētiski iespējams sasniegt divējādi:

• klimata ģeoinženierijas (climate geoengineering) rezultātā;

• nodrošinot siltumnīcefekta gāzu, SEG (greenhouse gas, GHG) apjoma ierobežošanu atmosfērā.

Klimata ģeoinženierija paredz tiešu iejaukšanos atmosfēras dabiskajos procesos, lai samazinātu oglekļa dioksīda un citu SEG apjomu vai samazinātu Saules starojuma absorbēšanos Zemes atmosfērā. Lai gan daļa zinātnieku klimata ģeoinženieriju uzskata par perspektīvu jomu, vairums ir vienisprātis, ka tā tomēr nevar aizstāt SEG apjoma ierobežošanu. Pētījumi klimata ģeoinženierijas jomā vēl aizvien ir pārsvarā teorētiski, un praktisko eksperimentu rezultāti ir neviennozīmīgi. Praksē klimata pārmaiņu novēršanas politika, tātad, nozīmē klimata pārmaiņu cēloņu novēršanu, proti, SEG apjoma ierobežošanu, un to iespējams panākt, samazinot SEG emisijas, nodrošinot un palielinot oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī uztverot un noglabājot oglekļa dioksīdu zemes struktūrās (carbon capture and storage, CCS) vai atkārtoti izmantojot (carbon capture and utilisation, CCU).

SEG emisiju samazināšana saistīta ar SEG emisiju avotiem. Klimata politikas kontekstā SEG grupā ietilpst 4 vielas un 3 vielu grupas:

• oglekļa dioksīds (CO₂) – rodas visos degšanas procesos;

• metāns (CH₄) – rodas galvenokārt dažādos organisko vielu pārvērtības procesos, t.sk. zarnu fermentācijā;

• slāpekļa (I) oksīds (N₂O) – rodas galvenokārt degšanas procesos, slāpekļa mēslojuma izmantošanas rezultātā un arī organisko augšu izmantošanā;

• slāpekļa trifluorīds (NF₃) – pārsvarā izmanto elektronikas nozarē LCD displejos, siltuma pārneses šķidrumos;

• fluorogļūdeņraži (HFC_s), perfluorogļūdeņraži (PFC_s) un sēra heksafluorīds (SF₆) – izmanto dažādās rūpnieciskās iekārtās, piemēram, aukstuma iekārtās.

Ņemot vērā SEG emisiju avotu dažādību, SEG emisiju ierobežošanas nolūkā uzmanība jāpievērš visām tautsaimniecības nozarēm (sevišķi enerģētikai, transportam un lauksaimniecībai), kā arī iedzīvotāju dzīvesveidam un patēriņam.
CO₂ piesaistes (saistīšanas) nodrošināšana un palielināšana galvenokārt ir saistīta ar mežsaimniecību. CO₂ piesaisti nodrošina fotosintēzes process, kas notiek visās augu zaļajās daļās. Fotosintēzes laikā pēc CO₂ piesaistīšanas tiek atbrīvots skābeklis (O₂) un augā paturēts ogleklis (C).

CO₂ noglabāšana zemes struktūrās nozīmē CO₂ iesūknēšanu un uzglabāšanu pazemē līdzīgi kā tas tiek darīts ar dabasgāzi. Lai tas būtu iespējams, nepieciešama ne vien atbilstoša zemes struktūra un tehnoloģijas, kas ir ievērojami sarežģītākas nekā dabasgāzes gadījumā, bet arī tuvumā esošs liels stacionārs CO₂ emisiju avots. Savukārt CO₂ atkārtotā izmantošana iespējama tiešā veidā vai pārveidojot CO₂ citās formās, piemēram, pārveidojot karbonātos, pārveidojot šķidrajos kurināmajos, polimēros u.tml.

SEG apjoma ierobežošanas vīzija ir OMA. OMA nozīmē pakāpenisku pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG emisijas, sevišķi CO₂ (sk. 11.1. att.). Viens no nozīmīgākajiem brīžiem OMA ieviešanā ir iekšzemes kopprodukta (IKP) atsaiste no SEG, proti, situācija, kad, palielinoties IKP, SEG emisijas proporcionāli nepalielinās vai pat samazinās.

11.1. att. Oglekļa mazietilpīga attīstība un ilgtspējīgas attīstības trīs dimensijas.

Avots: I.Prūse

OMA ietver klimata politikas un ilgtspējīgas attīstības politikas mērķus. Lai gan ilgtspējīga attīstība ir plašāks koncepts, ņemot vērā to, ka OMA savukārt ir daudz konkrētāks jēdziens, mūsdienās aizvien biežāk ilgtspējīgas attīstības kontekstā runā tieši par OMA. OMA koncepts atbilst visām trim ilgtspējīgas attīstības dimensijām (vide, ekonomika un sociālie aspekti). OMA nodrošina ne vien SEG emisiju apjoma ierobežošanu, bet arī jaunu darba vietu radīšanu un dzīvesvides drošības un kvalitātes uzlabošanos, ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu u.c.