10. Klimata pārmaiņas un ekonomika

Neviens nevar prognozēt klimata pārmaiņu sekas ar pilnu pārliecību, bet ir zināms pietiekami daudz, lai saprastu to radītos riskus. Galvenie riski un potenciālie zaudējumi ir saistīti ar plūdiem, spēcīgām vētrām, karstuma viļņiem, ūdens un pārtikas trūkumu. Piemēram, 2013. gadā bija vairāk nekā 600 dabas katastrofu, no kurām 37 bija nepieciešama no 100 000 līdz 4,5 miljonu cilvēku pārvietošana.

Ja klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi netiek veikti šobrīd, tas var radīt ļoti lielas izmaksas nākamajās desmitgadēs dažādu klimata izraisīto katastrofu dēļ. Dažas no tām ir izmērāmas naudas izteiksmē, piemēram, plūdu nodarītie kaitējumi nekustamajiem īpašumiem un infrastruktūrai, lauksaimniecības ražas zudumi ekstrēmu laika apstākļu dēļ u.tml. Taču daudzas klimata pārmaiņu radītās sekas ir neiespējami novērtēt naudas izteiksmē – zaudētās cilvēku dzīvības vai veselība, zaudēti vēstures un dabas pieminekļi, kas var iet bojā plūdu un vētru rezultātā. Klimata pārmaiņu mazināšana, veicot stingrus pasākumus, lai samazinātu SEG emisijas ir jāuzskata nevis par lieliem izdevumiem, bet gan par investīcijām nākotnē. Ja šie ieguldījumi tiek veikti pārdomāti, paveras plašas iespējas vietējās ekonomikas izaugsmei un attīstībai, kā arī nodarbinātības palielināšanai.

Viens no nozīmīgākajiem ziņojumiem, kas sagatavots par klimata pārmaiņu ekonomiskajām ietekmēm, ir 2006. gadā publicētais Nikolā Šterna apjomīgais (vairāk nekā 600 lappušu) ziņojums „Klimata pārmaiņu ekonomika”. Tajā tiek uzsvērts, ka klimata pārmaiņu ignorēšana būtiski var kaitēt ekonomikas izaugsmei un apdraudēt sociālās darbības. Šādas izmaiņas būs grūti vai pat neiespējami novērst. Jo agrāk tiks uzsākti efektīvi pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai, jo lētāki tie būs. Ziņojumā tiek brīdināts, ka klimata pārmaiņu sekas var samazināt globālo IKP pat par 20% katru gadu līdz gadsimta beigām un pasaulē būtu jātērē apmēram 1% no pasaules IKP gadā, lai šos riskus samazinātu. 2008. gadā N. Šterns koriģēja šo viedokli un uzskatīja, ka investīciju apjomam būtu jābūt 2 % no pasaules IKP katru gadu. Galvenās klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izpaudīsies ūdens pieejamībā, pārtikas ražošanā, veselībā un vides kvalitātē. Planētai sasilstot, simtiem miljonu cilvēku varētu ciest badu, ūdens trūkumu un zaudēt mājokļus piekrastes applūšanas dēļ. Ziņojumā norādīts, ka ietekmētas tiks visas valstis, taču visneaizsargātākās ir nabadzīgākās valstis un cilvēki būs tie, kuri cietīs agrāk un vairāk, pat ja tie ir vismazāk veicinājuši negatīvās klimata pārmaiņas. Tādas salu valstis kā Maldivu Republika, Filipīnu Republika, Fidži Republika, Kiribati Republika, Nauru Republika, Zālamana salas un daudzas citas var pilnīgi zaudēt savas teritorijas jūras līmeņa celšanās dēļ. Klimata pārmaiņas tādēļ ir arī ētiska un morāla problēma, jo lielākus zaudējumus cieš tās valstis un cilvēki, kuru ietekme klimata pārmaiņu izraisīšanā ir bijusi relatīvi maza. Taču izmaksas, kas saistītas ar ekstremāliem laika apstākļiem, tostarp plūdiem, sausumu un vētrām, lielus zaudējumus rada arī bagātajām valstīm, piemēram, ASV, Japānai, Nīderlandei, Lielbritānijai u.c.

2015. gada vasara pasaulē iezīmējas ar daudzām dabas radītām problēmām, piemēram, rekordlieliem „karstuma viļņiem” Pakistānā un Indijā, kur katrā no tiem gāja bojā vairāk nekā tūkstoš cilvēku. ASV Vašingtonas štatā pirmo reizi aizdegās Olimpijas Nacionālā parka (Olympic National Park) meži, Londona piedzīvoja jūlija augstākās temperatūras rekordu Apvienotajā Karalistē – 36,7 oC. 2015. gadā Kalifornija jau ceturto gadu cieta no ievērojama sausuma, mežu ugunsgrēkiem, ūdens lietošanas ierobežojumiem. Puertoriko piedzīvoja visstingrāko ūdens normēšanu, simtiem tūkstošu iedzīvotāji ūdeni no ūdensvada saņēma tikai katru trešo dienu, ūdens trūkuma dēļ tika saīsinātas mācības skolā.

Arī Austrumeiropu skāra karstuma vilnis, kas Polijā radīja nopietnus elektroenerģijas apgādes traucējumus un sausumu. Latvijā vairākās upēs tika fiksēti ūdens līmeņa pazemināšanās rekordi.

Tieši vai netieši klimata pārmaiņas ietekmē visas tautsaimniecības nozares. Būtiskākās tiešās ietekmes jau notiek un sagaidāma to pastiprināšanās lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, energoapgādē, ūdensapgādē, transportā, būvniecībā, veselības aprūpē, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu sniegšanā.

Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā klimata pārmaiņu dēļ rodas nepieciešamība ieviest jaunas kultūraugu šķirnes, kas būtu piemērotākas krasām temperatūras un mitruma režīma izmaiņām, kā arī ir noturīgas pret jauniem kaitēkļiem. Ir aprēķināts, ka sugu pārvietošanās polu virzienā notiek vidēji ar ātrumu 17,6 km desmitgadē un augstāk kalnos – ar ātrumu 12,2 metri desmitgadē, kas maina sugu sastāvu katrā konkrētā apvidū. Tā kā ir būtiskas atšķirības starp dažādu sugu pārvietošanās ātrumiem, ir iespējams, ka atsevišķi kaitēkļi parādās ievērojami agrāk nekā to dabiskie ienaidnieki. Tāpēc ir nepieciešami savlaicīgi pētījumi par to ietekmēm uz kultūraugiem. Arī zivsaimniecībā jārēķinās ar sugu migrāciju, kas ietekmē gan zivju pieejamību, izvietojumu un klāstu.

Lai samazinātu SEG emisijas un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņas, ir nepieciešama pāreja uz enerģijas resursiem, kuru radītās oglekļa dioksīda emisijas ir ievērojami mazākas. Tāpēc būtiskas pārmaiņas ir sagaidāmas resursu, it īpaši energoresursu ieguvē. Ir aprēķināts: lai paliktu salīdzinoši drošajās 2 grādu globālās sasilšanas robežās, pieļaujamās oglekļa dioksīda emisijas ir 900 Gt CO₂. Ņemot vērā iespējamo oglekļa savienojumu savākšanas un noglabāšanas tehnoloģiju attīstību, pieļaujamais oglekļa savienojumu apjoms līdz 2050. gadam var palielināties par 125 Gt CO₂. Tas tiktu emitēts, ja tikai aptuveni 20–40 % no pašreiz jau zināmajām fosilā kurināmā rezervēm tiktu sadedzinātas. Tas rada milzīgu risku investoriem, kam jāapzinās, ka 60–80% no jau atklātajām fosilā kurināmā rezervēm nemaz nevar tikt sadedzinātas, lai nepārsniegtu globālās temperatūras paaugstināšanos par 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu. Tā kā fosilā kurināmā ieguves projekti parasti izmaksā ļoti dārgi, tajos tiek investēti lieli sabiedrības līdzekļi, kas kļūst par izniekotu kapitālu, jo fosilā kurināmā ieguvē ieguldītie aktīvi nespēs sniegt ekonomisko atdevi, jo nebūs pieļaujama iegūtā kurināmā sadedzināšana.

Investīciju pārtraukšana fosilo kurināmo ieguves kompānijās radīs lielākas iespējas investīcijām alternatīvo energoresursu ražotājiem. Jāņem vērā, ka cilvēku apziņas maiņa ir ilgs process un joprojām ir pietiekami daudz ieguldītāju, kas turpina atbalstīt fosilā kurināmā atradņu meklēšanu un ieguvi. Enerģijas ieguves uzņēmumiem jāņem vērā, ka aizvien vairāk tiks izmantoti ekonomiskie līdzekļi, kas sadārdzinās to energoresursu izmantošanu, kas veido SEG emisijas.

Latvijā kā viena no būtiskām fosilās enerģijas alternatīvām tiek izmantota ūdens enerģija elektrības ražošanā. Klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs arī šo enerģijas ieguves veidu. Tā kā augstākas gaisa temperatūras paātrina ūdens iztvaikošanu un tā hidroloģisko apriti, būtiski tiks ietekmēta upju noteces sezonalitāte un apjoms. Līdz ar to HES enerģijas ražošanas jaudas var kļūt apdraudētas un ekonomiski neizdevīgas. Tāpēc būtiska vērība jāvelta tehnoloģiju attīstībai, kas ļauj maksimāli efektīvi izmantot pat nelielas ūdens plūsmas enerģiju. Jārēķinās ar lielāku pieprasījumu pēc elektroenerģijas karstajos vasaras periodos, lai nodrošinātu telpu dzesēšanu. Savukārt, ziemā varētu samazināties pieprasījums pēc siltuma enerģijas telpu apsildīšanai.
Būtiskas izmaiņas tiek prognozētas tūrisma nozarē, jo pašlaik populārajiem Vidusjūras reģiona kūrortiem gaidāms atpūtnieku pieplūdums pavasarī un rudenī, bet vasarā lielā karstuma un sausuma dēļ šis reģions tūristiem vairs nebūs pievilcīgs. Tad lielāku tūristu plūsmu var sagaidīt Baltijas jūras reģiona kūrorti, kam savlaicīgi ir jāsagatavojas, lai samazinātu tūrisma nozares ietekmi uz vidi.

Jāsagatavojas arī lielākam zilaļģu savairošanās un ilgākas „ziedēšanas” riskam. Dabiskās ūdenskrātuves var kļūt nepiemērotas drošai peldēšanai.

10.4. att. Tūrisma klimata indeksa salīdzinājums 20. un 21. gadsimta beigās.

Avots: Eiropas Komisijas Kopīgās pētniecības centra pētījums PESETA II, pieejams http://peseta.jrc.ec.europa.eu/peseta1_Tourism.html

Lielus zaudējumus tautsaimniecībā var radīt klimata pārmaiņu seku ietekme uz infrastruktūru – enerģijas un ūdens apgādi, transporta sistēmu. Savukārt infrastruktūras, piemēram, ūdensapgādes sistēmu bojājums ietekmē visas nozares, kas izmanto šos pakalpojumus. Īpaši bīstama ir dzeramā ūdens kvalitātes zaudēšana. Zaudējumi radīsies arī jūras piekrastes teritorijās jūras līmeņa celšanās dēļ.

Tā kā visvairāk klimata pārmaiņām ir pakļauti tieši nabadzīgākie iedzīvotāji, kuri nespēj veikt atbilstošus adaptācijas pasākumus, jārēķinās arī ar lielākiem izdevumiem šo cilvēku uzturēšanai. Turklāt ir jārēķinās ar milzīgām bēgļu plūsmām no reģioniem, kas vai nu applūšanas vai pārtuksnešošanās dēļ vairs nav dzīvošanai piemēroti. Klimata bēgļu skaits tiek prognozēts apmēram 50 miljonu cilvēku apmērā līdz 2050. gadam.

Resursu, it īpaši ūdens, trūkums ir cēlonis arī ģeopolitiskiem konfliktiem, kas var vēl vairāk palielināt bēgļu daudzumu. Mūsdienās ir grūti izšķirt bēgļu migrācijas cēloņus, jo gan klimatiskie, politiskie, reliģiskie, drošības un ekonomiskie faktori ir savstarpēji cieši saistīti. Šāda masveidīga migrācija noteikti ietekmēs daudzas tautsaimniecības nozares, it īpaši izglītību, veselību, drošību un sociālo aprūpi. Latvijai kā valstij ar salīdzinoši mazapdzīvotu teritoriju viens no lielākajiem klimata pārmaiņu riskiem varētu būt bēgļu uzņemšana. Aizvien pieaugot bēgļu skaitam un samazinoties teritorijām ar cilvēka dzīvošanai labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, neizbēgami mazapdzīvotās teritorijas kļūs par ļoti pievilcīgu galamērķi, pat tās teritorijas, kurās ir vāji attīstīta sociālās palīdzības sistēma. Arī tam ir laikus jāsagatavojas, lai pēc iespējas veiksmīgāk integrētu dažādu kultūru, reliģiju, rasu un dzīvesveida cilvēkus.

2015. gadā Latvijā ir notikušas karstas diskusijas un piketi gan par Latvijas iedzīvotāju atbildību uzņemt bēgļus, gan kategoriski noliedzot šādu iespēju. Līdzīgas sabiedrības pretrunas būs jārisina arī klimata bēgļu jautājumā.

10.1. tabula. Galvenās potenciālās klimata pārmaiņu ietekmes uz dažādām tautsaimniecības nozarēm Latvijā

Tā kā ietekmju nozīmīgums un iespējamie riski dažādās tautsaimniecības nozarēs ir atšķirīgi, katram uzņēmējam un organizācijai būtu rūpīgi jāizvērtē, kādas ietekmes var radīt klimata pārmaiņas viņu darbībā un tām atbilstoši gatavoties.