10. Klimata pārmaiņas un ekonomika

10.1. Ekonomikas ietekme uz klimata pārmaiņām

10.1. att. Riteņbraucēji Amsterdamas ielās.

Foto: Dž. Dimante

Cilvēkiem kā atbildīgiem patērētājiem arī ir iespēja ietekmēt, kāda veida preces tiek pieprasītas. Tā kā pircēji aizvien vairāk uzmanības pievērš dažādiem ekomarķējumiem, piemēram, ES „Ekopuķītei”, kas apzīmē produktu ar samazinātu ietekmi uz vidi (zemāks ūdens patēriņš, noteiktu vielu neizmantošana utt.), ražotāji ir spiesti ņemt vērā šīs pircēju prasības, lai varētu savu produkciju realizēt. Tādējādi arī katrs cilvēks ar saviem patēriņa paradumiem ietekmē kopējo tautsaimniecības ietekmi uz vidi.
Klimata pārmaiņām ir globālas sekas, tāpēc to risināšanai ir nepieciešama gan vietējo cilvēku iesaiste un rīcība, gan starptautiska sadarbība. Kā būtiskākie ar ekonomiku saistītie klimata pārmaiņu cēloņi ir iedzīvotāju skaita eksponenciālais pieaugums, rūpniecības straujā attīstība, kuras nodrošināšanai nepieciešams aizvien vairāk enerģijas, un globalizācija, kas prasa aizvien lielāku degvielas patēriņu sakarā ar izejvielu un gatavo produktu transportēšanu lielos attālumos. Dažādas tautsaimniecības nozares palielina siltumnīcefektu, galvenokārt, patērējot enerģiju, taču tas notiek arī citos tehnoloģiskajos procesos, emitējot siltumnīcefektu izraisošas gāzes (SEG).

Vislielākā nozīme siltumnīcefekta veicināšanai ir oglekļa dioksīda emisijām, kas veido apmēram trīs ceturtdaļas no kopējā SEG emisiju apjoma, un to galvenais avots ir fosilā kurināmā sadedzināšana, kas ir nepieciešama elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, transportēšanā un visās citās tautsaimniecības nozarēs, kurās tiek izmantota enerģija.

Arī vairākos ražošanas procesos, kas nav saistīti ar kurināmā sadedzināšanu, rodas oglekļa dioksīda emisijas ķīmisko reakciju rezultātā, piemēram, cementa, metālu un tērauda ražošanā. Būtiska nozīme oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai ir energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunojamo energoresursu (AER) – biomasas, hidroenerģijas, saules, vēja un ģeotermālās enerģijas izmantošanai. Taču arī AER izmantošana nav brīva no SEG emisijām. Tās rodas, lai, piemēram, saražotu un transportētu vēja ģeneratorus vai saules baterijas un kolektorus, uzbūvētu dambjus hidroelektrostaciju vajadzībām u.tml. Lai novērstu oglekļa dioksīda emisiju nonākšanu atmosfērā, tiek strādāts pie tehnoloģijām, kas ļautu piesaistīt un droši uzglabāt oglekļa dioksīdu pazemes izsmeltās naftas un gāzes atradnēs vai dziļos sālsūdens nesējslāņos.

Metāna izmešu galvenie avoti ir lauksaimniecība un atkritumu saimniecība. Metāns rodas dažādu organisko vielu trūdēšanas procesā, tātad visās jomās, kur šāda trūdēšana notiek – lauksaimniecībā (it īpaši, lopkopībā un rīsu audzēšanā), mežsaimniecībā, atkritumu saimniecībā u.tml.

Metāns rodas daudzos dabiskos procesos, piemēram, purvos, pārveidojoties organiskajām vielām. Metāna aprites cikls ir ievērojami īsāks nekā oglekļa dioksīdam, taču tā ietekme uz siltumnīcefektu ir 23 reizes lielāka. Tas nozīmē, ka 1 tonna metāna atbilst siltumnīcefektam, ko rada 23 tonnas oglekļa dioksīda. Tā kā metāns ir galvenā dabasgāzes sastāvdaļa, tad arī dažādas citas nozares rada metāna emisijas, ko izraisa noplūdes gāzes un naftas ieguves, pārstrādes, glabāšanas un transportēšanas procesā. Tomēr arī atjaunajamo energoresursu izmantošana rada metāna emisijas. Tās rodas dambju dēļ, kas veidoti hidroelektrostaciju (HES) vajadzībām. Uzpludinot ūdeni dambī, milzīgs augu un koku daudzums tiek pakļauts trūdēšanas procesam un metāns uzkrājas dubļos. Pēc ūdens līmeņa pazemināšanas, kad dubļus vairs nesedz ūdens, metāns lielos daudzumos nonāk atmosfērā. Pētījumos par metāna emisiju apjomu no HES dambjiem iegūti ļoti atšķirīgi rezultāti. Lielākās emisijas ir novērotas dambjos, kas atrodas tropu joslā – tie emitē apmēram 1300–3000 g CO_2ekv./kWh, bet tikai 160– 250 g CO_2ekv./kWh jaukto mežu joslā.

Salīdzinājumam: termoelektrostacijās, ko darbina ar gāzi, emisijas ir 400– 500 g CO_2ekv/kWh, ar naftu – 700– 900 g CO_2ekv/kWh  un oglēm 900–1200 g CO_2ekv./kWh. Arī dabiskos procesos radušās metāna emisijas ir iespējams samazināt, izmantojot tehnoloģijas, kas ļauj savākt un pārstrādāt trūdošos materiālus vai metāna gāzi atkritumu izgāztuvēs, izmantojot lopu barošanas ieteikumus, kas ļauj samazināt dabisko metāna rašanos gremošanas procesā, uzlabojot naftas un gāzes ieguves, pārstrādes un transportēšanas tehnoloģijas un iekārtu kvalitāti.

Slāpekļa(I) oksīds N₂O arī ir daudzu dabisku procesu produkts, un tā ietekme uz siltumnīcefektu ir 296 reizes lielāka nekā oglekļa dioksīdam. Galvenās ekonomiskās darbības, kas rada N₂O ir lauksaimniecība, fosilā kurināmā sadedzināšana, notekūdeņu apsaimniekošana un rūpnieciskie procesi. Lauksaimniecībā N₂O emisijas izraisa augsnes bagātināšana ar slāpekļa minerālmēsliem un kūtsmēsliem. Slāpekļa(I) oksīds rodas arī transporta nozarē, sadedzinot degvielu, kā arī dažu sintētisko materiālu ražošanas procesā. Slāpekļa(I) oksīda emisijas var samazināt, efektīvāk izmantojot minerālmēslus un kūtsmēslus, samazinot degvielas patēriņu transporta līdzekļos un uzlabojot tehnoloģijas.

Fluoru saturošām gāzēm nav dabisko avotu, un tās veidojas tikai cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā. Tās tiek emitētas dažādos rūpnieciskajos procesos, piemēram, alumīnija  un pusvadītāju ražošanā. Daudzām fluoru saturošām gāzēm ir ļoti augsts siltuma absorbcijas potenciāls, pat vairāk kā 22 000 reižu lielāks nekā oglekļa dioksīdam. Tāpēc pat to mazai koncentrācijai atmosfērā var būt liela ietekme uz siltumnīcefektu. Turklāt dažām no šīm vielām aprites ilgums atmosfērā ir mērāms tūkstošos gadu. Fluorogļūdeņraži tiek izmantoti kā dzesējošās vielas, aerosolu propelenti (izsmidzinātāji), šķīdinātāji, un antipirēni (aizsargvielas pret degšanu). Šīs ķīmiskās vielas tika izstrādātas, lai aizstātu tādas ozona slāni noārdošās vielas kā hlorfluorogļūdeņražus un hidrohlorfluorogļūdeņražus, kas tiek pakāpeniski aizliegtas atbilstoši Monreālas protokolam par vielām, kas grauj ozona slāni (tas stājās spēkā 1989. gadā). Fluoru saturošo gāzu emisijas ir iespējams samazināt, pilnveidojot tehnoloģijas, aizstājot fluoru saturošās gāzes ar gāzēm, kurām ir mazāks siltumnīcefekta potenciāls, kā arī attīstot šo gāzu atkārtotu izmantošanu. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 5. ziņojumā, kas publicēts 2014. gadā, secināts, ka apmēram trīs ceturtdaļas no SEG emisijām ir oglekļa dioksīda emisijas gan no fosilā kurināmā izmantošanas, gan no mežsaimniecības un zemes izmantošanas. Savukārt fluoru saturošās gāzes veido tikai aptuveni 2%. no emisijām. Emisiju sadalījumā pa nozarēm pasaulē starp tiešajām emisijām vislielākais īpatsvars – 24% tiek radīts lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un cita veida zemes izmantošanā, 21% rada ražošana, bet 14% – transports.

Vidējais SEG emisiju gada pieaugums laika periodā no 2000. līdz 2010. gadam ir palielinājies līdz 2,2% gadā salīdzinājumā ar 1,3% vidējo pieaugumu laikā no 1970. līdz 2000. gadam. Tas ir noticis apstākļos, kad ir zinātniski apstiprinājies, ka SEG emisijas ir cēlonis globālās temperatūras paaugstinājumam, kad ir notikušas neskaitāmas klimata pārmaiņu izraisītas katastrofas un attīstītās valstis ir noteikušas konkrētus SEG emisiju samazināšanas mērķus Kioto protokola ietvaros. Tas ir skaidrojams ar ļoti straujo attīstības valstu ekonomisko izaugsmi, kas izraisījusi lielu enerģijas patēriņa un SEG emisiju pieaugumu. Kopējais iedzīvotāju skaits attīstības valstīs laikā no 1990. līdz 2009. gadam pieauga par apmēram 33%, savukārt kopējās CO₂ emisijas no kurināmā sadedzināšanas ir palielinājušās par apmēram 139%.

10.2. att. Gada sadalījums CO₂ emisijām no fosilā kurināmā sadegšanas izmaiņām četrās cēloņu grupās: iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, IKP enerģijas patēriņa intensitāte¹ un fosilā kurināmā enerģijas oglekļa intensitāte². Kopējās emisiju izmaiņas ir apzīmētas ar trijstūri.

¹IKP enerģijas patēriņa intensitāte (energy intensity) ir enerģijas patēriņš tonnās (vai gigatonnās Gt) naftas ekvivalenta (toe), kas dalīts ar IKP, EUR. Savukārt tonna naftas ekvivalenta (toe) ir vispārpieņemts standartizēts lielums, kas ir definēts, balstoties uz 1 tonnu naftas ar zemāko sadegšanas siltumu 41 868 kilodžouli/kg.

² Fosilā kurināmā enerģijas oglekļa intensitāte (carbon intensity of energy) ir emitētās CO_2e tonnas dalītas ar saražoto enerģiju kg toe. CO_2e masu tonnās aprēķina atbilstoši katras SEG ekvivalences faktoram. Piemēram, viena tonna N₂O ir ekvivalenta 298 t CO₂.

„Climate Change 2015: The Physical Science Basis”, IPCC

Būtiskāko CO₂ emisiju pieaugumu, ko radījusi fosilā kurināmā sadedzināšana, ir izraisījis globālā kopprodukta pieaugums, nedaudz mazāka ietekme ir iedzīvotāju skaita pieaugumam. Pateicoties IKP iegūšanā ieguldītajam enerģijas samazinājumam, emisijas ir pieaugušas lēnāk nekā pieaudzis IKP, kas 10.1. attēlā redzamas kā negatīvas izmaiņas.

IKP enerģijas intensitāti ietekmē gan izmantoto tehnoloģiju enerģētiskā efektivitāte, gan tautsaimniecības struktūra: rūpniecības, pakalpojumu un lauksaimniecības proporcijas. Savukārt enerģijas oglekļa intensitāte rāda, cik daudz oglekļa emisiju tiek radīts, izmantojot enerģiju vienas tonnas naftas ekvivalenta apjomā. To, galvenokārt, ietekmē izmantotie energoresursi. Piemēram, enerģija, kas saražota HES, nerada oglekļa tiešās emisijas, bet akmeņogles rada ievērojami lielākas emisijas nekā dabasgāze.

Pēdējās desmitgadēs ir veikta virkne uzlabojumu tehnoloģijās, kas samazina patērētās enerģijas daudzumu, ir attīstīti dažādi alternatīvie energoresursi, tomēr emisijas turpina palielināties, jo ekonomiskās aktivitātes pieaugums ir straujāks nekā panāktie energoefektivitātes uzlabojumi. To vides ekonomikā sauc par „atsitiena” efektu Tas nozīmē, ka tehnoloģiskie uzlabojumi izraisa lielāku pieprasījumu pēc uzlabotajiem produktiem un kopējais patēriņš pat palielinās.

Klimata pārmaiņu starpvaldības padomes 5. ziņojumā (2014. gadā) ir izstrādāti vairāki scenāriji, kas parāda iespējamās globālās temperatūras izmaiņas. Lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz <2 °C (salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta (18. gs. vidus) temperatūru), ir nepieciešams stabilizēt oglekļa dioksīda koncentrāciju atmosfērā līdz 445–490 ppm. Tas savukārt prasa, lai pasaules CO₂ emisijas līdz 2050. gadam tiek samazinātas par 40–70 procentiem salīdzinājumā ar 2010. gada emisiju līmeni, bet līdz 2100. gadam jāpanāk nulles vai negatīvs emisiju līmenis (to panāk, noglabājot CO₂). Tas prasīs būtiskas izmaiņas daudzās tautsaimniecības nozarēs.

Vēl pie cilvēku izraisītām SEG emisijām jāmin ugunsgrēki. Pētījumi liecina, ka mežu ugunsgrēki, piemēram, ASV un Aļaskā rada aptuveni 290 miljonus CO₂ tonnu gadā. Tas ir apmēram 4–6% no kopējām SEG emisijām, ko ASV emitē, sadedzinot fosilo kurināmo. SEG un dažādu veselībai kaitīgu vielu emisijas rodas arī, izmantojot ieročus, uguns nelaimju laikā, kā arī izšaujot svētku salūtus. Piemēram, pētījumu rezultāti rāda, ka Cīrihē nacionālo svētku laikā, kas parasti tiek atzīmēti ar salūtu visā Šveicē, vairāku kaitīgu gāzu koncentrācijas līmeņi ir desmit reizes augstāki par fona koncentrāciju vienu nedēļu pirms un divas nedēļas pēc svētkiem.

Paralēli SEG koncentrācijas palielināšanai atmosfērā, kas izraisa globālo sasilšanu, tautsaimniecībā radītais gaisa piesārņojums rada arī pretēju efektu, kas neļauj Saules gaismai izkļūt caur atmosfēru. „Aptumšošanu” izraisa sīko daļiņu (putekļu, pelnu, kvēpu) nonākšana un izkliede atmosfērā. Šīs daļiņas rodas dažādos degšanas procesos un šo procesu efekts ir gluži pretējs – atdzišana. Taču, rūpējoties par cilvēku un citu dzīvo būtņu veselību, tiek pievērsta liela uzmanība sīko daļiņu emisiju samazināšanai, kas samazinās arī „aptumšošanas” efektu un nākotnē var vēl vairāk paātrināt globālo sasilšanu.

10.3. att. Būtiskākie antropogēnie klimata pārmaiņas ietekmējošie faktori.

Cīņu par klimata pārmaiņu ātruma samazināšanu ievērojami apgrūtina dažādi pretējie efekti, kas rodas, cenšoties uzlabot cilvēku veselību un dzīves kvalitāti. Piemēram, lai samazinātu oglekļa emisijas, mēs izmantojam HES, bet tropu joslā tas palielina metāna emisiju. Audzējot enerģētiskās kultūras, lai pārietu uz atjaunojamiem energoresursiem, mēs apdraudam bioloģisko daudzveidību un aizņemam zemi, kas būtu nepieciešama pārtikas audzēšanai. Uzlabojam gaisa kvalitāti, attīrot to no sīkajām daļiņām, taču vienlaikus samazinām “aptumšošanas” efektu. Tāpēc, risinot klimata pārmaiņu un tās adaptācijas jautājumus, īpaša uzmanība jāpievērš sistēmiskajai domāšanai, kurā tiek analizēti cēloņi, sekas un atgriezeniskās saites pēc iespējas plašākā sistēmā, lai, risinot vienu problēmu, nenodarām vēl lielāku kaitējumu citā jomā.

10.2. Klimata pārmaiņu ietekme uz ekonomiku

Neviens nevar prognozēt klimata pārmaiņu sekas ar pilnu pārliecību, bet ir zināms pietiekami daudz, lai saprastu to radītos riskus. Galvenie riski un potenciālie zaudējumi ir saistīti ar plūdiem, spēcīgām vētrām, karstuma viļņiem, ūdens un pārtikas trūkumu. Piemēram, 2013. gadā bija vairāk nekā 600 dabas katastrofu, no kurām 37 bija nepieciešama no 100 000 līdz 4,5 miljonu cilvēku pārvietošana.

Ja klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi netiek veikti šobrīd, tas var radīt ļoti lielas izmaksas nākamajās desmitgadēs dažādu klimata izraisīto katastrofu dēļ. Dažas no tām ir izmērāmas naudas izteiksmē, piemēram, plūdu nodarītie kaitējumi nekustamajiem īpašumiem un infrastruktūrai, lauksaimniecības ražas zudumi ekstrēmu laika apstākļu dēļ u.tml. Taču daudzas klimata pārmaiņu radītās sekas ir neiespējami novērtēt naudas izteiksmē – zaudētās cilvēku dzīvības vai veselība, zaudēti vēstures un dabas pieminekļi, kas var iet bojā plūdu un vētru rezultātā. Klimata pārmaiņu mazināšana, veicot stingrus pasākumus, lai samazinātu SEG emisijas ir jāuzskata nevis par lieliem izdevumiem, bet gan par investīcijām nākotnē. Ja šie ieguldījumi tiek veikti pārdomāti, paveras plašas iespējas vietējās ekonomikas izaugsmei un attīstībai, kā arī nodarbinātības palielināšanai.

Viens no nozīmīgākajiem ziņojumiem, kas sagatavots par klimata pārmaiņu ekonomiskajām ietekmēm, ir 2006. gadā publicētais Nikolā Šterna apjomīgais (vairāk nekā 600 lappušu) ziņojums „Klimata pārmaiņu ekonomika”. Tajā tiek uzsvērts, ka klimata pārmaiņu ignorēšana būtiski var kaitēt ekonomikas izaugsmei un apdraudēt sociālās darbības. Šādas izmaiņas būs grūti vai pat neiespējami novērst. Jo agrāk tiks uzsākti efektīvi pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai, jo lētāki tie būs. Ziņojumā tiek brīdināts, ka klimata pārmaiņu sekas var samazināt globālo IKP pat par 20% katru gadu līdz gadsimta beigām un pasaulē būtu jātērē apmēram 1% no pasaules IKP gadā, lai šos riskus samazinātu. 2008. gadā N. Šterns koriģēja šo viedokli un uzskatīja, ka investīciju apjomam būtu jābūt 2 % no pasaules IKP katru gadu. Galvenās klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izpaudīsies ūdens pieejamībā, pārtikas ražošanā, veselībā un vides kvalitātē. Planētai sasilstot, simtiem miljonu cilvēku varētu ciest badu, ūdens trūkumu un zaudēt mājokļus piekrastes applūšanas dēļ. Ziņojumā norādīts, ka ietekmētas tiks visas valstis, taču visneaizsargātākās ir nabadzīgākās valstis un cilvēki būs tie, kuri cietīs agrāk un vairāk, pat ja tie ir vismazāk veicinājuši negatīvās klimata pārmaiņas. Tādas salu valstis kā Maldivu Republika, Filipīnu Republika, Fidži Republika, Kiribati Republika, Nauru Republika, Zālamana salas un daudzas citas var pilnīgi zaudēt savas teritorijas jūras līmeņa celšanās dēļ. Klimata pārmaiņas tādēļ ir arī ētiska un morāla problēma, jo lielākus zaudējumus cieš tās valstis un cilvēki, kuru ietekme klimata pārmaiņu izraisīšanā ir bijusi relatīvi maza. Taču izmaksas, kas saistītas ar ekstremāliem laika apstākļiem, tostarp plūdiem, sausumu un vētrām, lielus zaudējumus rada arī bagātajām valstīm, piemēram, ASV, Japānai, Nīderlandei, Lielbritānijai u.c.

2015. gada vasara pasaulē iezīmējas ar daudzām dabas radītām problēmām, piemēram, rekordlieliem „karstuma viļņiem” Pakistānā un Indijā, kur katrā no tiem gāja bojā vairāk nekā tūkstoš cilvēku. ASV Vašingtonas štatā pirmo reizi aizdegās Olimpijas Nacionālā parka (Olympic National Park) meži, Londona piedzīvoja jūlija augstākās temperatūras rekordu Apvienotajā Karalistē – 36,7 oC. 2015. gadā Kalifornija jau ceturto gadu cieta no ievērojama sausuma, mežu ugunsgrēkiem, ūdens lietošanas ierobežojumiem. Puertoriko piedzīvoja visstingrāko ūdens normēšanu, simtiem tūkstošu iedzīvotāji ūdeni no ūdensvada saņēma tikai katru trešo dienu, ūdens trūkuma dēļ tika saīsinātas mācības skolā.

Arī Austrumeiropu skāra karstuma vilnis, kas Polijā radīja nopietnus elektroenerģijas apgādes traucējumus un sausumu. Latvijā vairākās upēs tika fiksēti ūdens līmeņa pazemināšanās rekordi.

Tieši vai netieši klimata pārmaiņas ietekmē visas tautsaimniecības nozares. Būtiskākās tiešās ietekmes jau notiek un sagaidāma to pastiprināšanās lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, energoapgādē, ūdensapgādē, transportā, būvniecībā, veselības aprūpē, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu sniegšanā.

Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā klimata pārmaiņu dēļ rodas nepieciešamība ieviest jaunas kultūraugu šķirnes, kas būtu piemērotākas krasām temperatūras un mitruma režīma izmaiņām, kā arī ir noturīgas pret jauniem kaitēkļiem. Ir aprēķināts, ka sugu pārvietošanās polu virzienā notiek vidēji ar ātrumu 17,6 km desmitgadē un augstāk kalnos – ar ātrumu 12,2 metri desmitgadē, kas maina sugu sastāvu katrā konkrētā apvidū. Tā kā ir būtiskas atšķirības starp dažādu sugu pārvietošanās ātrumiem, ir iespējams, ka atsevišķi kaitēkļi parādās ievērojami agrāk nekā to dabiskie ienaidnieki. Tāpēc ir nepieciešami savlaicīgi pētījumi par to ietekmēm uz kultūraugiem. Arī zivsaimniecībā jārēķinās ar sugu migrāciju, kas ietekmē gan zivju pieejamību, izvietojumu un klāstu.

Lai samazinātu SEG emisijas un tādējādi mazinātu klimata pārmaiņas, ir nepieciešama pāreja uz enerģijas resursiem, kuru radītās oglekļa dioksīda emisijas ir ievērojami mazākas. Tāpēc būtiskas pārmaiņas ir sagaidāmas resursu, it īpaši energoresursu ieguvē. Ir aprēķināts: lai paliktu salīdzinoši drošajās 2 grādu globālās sasilšanas robežās, pieļaujamās oglekļa dioksīda emisijas ir 900 Gt CO₂. Ņemot vērā iespējamo oglekļa savienojumu savākšanas un noglabāšanas tehnoloģiju attīstību, pieļaujamais oglekļa savienojumu apjoms līdz 2050. gadam var palielināties par 125 Gt CO₂. Tas tiktu emitēts, ja tikai aptuveni 20–40 % no pašreiz jau zināmajām fosilā kurināmā rezervēm tiktu sadedzinātas. Tas rada milzīgu risku investoriem, kam jāapzinās, ka 60–80% no jau atklātajām fosilā kurināmā rezervēm nemaz nevar tikt sadedzinātas, lai nepārsniegtu globālās temperatūras paaugstināšanos par 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu. Tā kā fosilā kurināmā ieguves projekti parasti izmaksā ļoti dārgi, tajos tiek investēti lieli sabiedrības līdzekļi, kas kļūst par izniekotu kapitālu, jo fosilā kurināmā ieguvē ieguldītie aktīvi nespēs sniegt ekonomisko atdevi, jo nebūs pieļaujama iegūtā kurināmā sadedzināšana.

Investīciju pārtraukšana fosilo kurināmo ieguves kompānijās radīs lielākas iespējas investīcijām alternatīvo energoresursu ražotājiem. Jāņem vērā, ka cilvēku apziņas maiņa ir ilgs process un joprojām ir pietiekami daudz ieguldītāju, kas turpina atbalstīt fosilā kurināmā atradņu meklēšanu un ieguvi. Enerģijas ieguves uzņēmumiem jāņem vērā, ka aizvien vairāk tiks izmantoti ekonomiskie līdzekļi, kas sadārdzinās to energoresursu izmantošanu, kas veido SEG emisijas.

Latvijā kā viena no būtiskām fosilās enerģijas alternatīvām tiek izmantota ūdens enerģija elektrības ražošanā. Klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs arī šo enerģijas ieguves veidu. Tā kā augstākas gaisa temperatūras paātrina ūdens iztvaikošanu un tā hidroloģisko apriti, būtiski tiks ietekmēta upju noteces sezonalitāte un apjoms. Līdz ar to HES enerģijas ražošanas jaudas var kļūt apdraudētas un ekonomiski neizdevīgas. Tāpēc būtiska vērība jāvelta tehnoloģiju attīstībai, kas ļauj maksimāli efektīvi izmantot pat nelielas ūdens plūsmas enerģiju. Jārēķinās ar lielāku pieprasījumu pēc elektroenerģijas karstajos vasaras periodos, lai nodrošinātu telpu dzesēšanu. Savukārt, ziemā varētu samazināties pieprasījums pēc siltuma enerģijas telpu apsildīšanai.
Būtiskas izmaiņas tiek prognozētas tūrisma nozarē, jo pašlaik populārajiem Vidusjūras reģiona kūrortiem gaidāms atpūtnieku pieplūdums pavasarī un rudenī, bet vasarā lielā karstuma un sausuma dēļ šis reģions tūristiem vairs nebūs pievilcīgs. Tad lielāku tūristu plūsmu var sagaidīt Baltijas jūras reģiona kūrorti, kam savlaicīgi ir jāsagatavojas, lai samazinātu tūrisma nozares ietekmi uz vidi.

Jāsagatavojas arī lielākam zilaļģu savairošanās un ilgākas „ziedēšanas” riskam. Dabiskās ūdenskrātuves var kļūt nepiemērotas drošai peldēšanai.

10.4. att. Tūrisma klimata indeksa salīdzinājums 20. un 21. gadsimta beigās.

Avots: Eiropas Komisijas Kopīgās pētniecības centra pētījums PESETA II, pieejams http://peseta.jrc.ec.europa.eu/peseta1_Tourism.html

Lielus zaudējumus tautsaimniecībā var radīt klimata pārmaiņu seku ietekme uz infrastruktūru – enerģijas un ūdens apgādi, transporta sistēmu. Savukārt infrastruktūras, piemēram, ūdensapgādes sistēmu bojājums ietekmē visas nozares, kas izmanto šos pakalpojumus. Īpaši bīstama ir dzeramā ūdens kvalitātes zaudēšana. Zaudējumi radīsies arī jūras piekrastes teritorijās jūras līmeņa celšanās dēļ.

Tā kā visvairāk klimata pārmaiņām ir pakļauti tieši nabadzīgākie iedzīvotāji, kuri nespēj veikt atbilstošus adaptācijas pasākumus, jārēķinās arī ar lielākiem izdevumiem šo cilvēku uzturēšanai. Turklāt ir jārēķinās ar milzīgām bēgļu plūsmām no reģioniem, kas vai nu applūšanas vai pārtuksnešošanās dēļ vairs nav dzīvošanai piemēroti. Klimata bēgļu skaits tiek prognozēts apmēram 50 miljonu cilvēku apmērā līdz 2050. gadam.

Resursu, it īpaši ūdens, trūkums ir cēlonis arī ģeopolitiskiem konfliktiem, kas var vēl vairāk palielināt bēgļu daudzumu. Mūsdienās ir grūti izšķirt bēgļu migrācijas cēloņus, jo gan klimatiskie, politiskie, reliģiskie, drošības un ekonomiskie faktori ir savstarpēji cieši saistīti. Šāda masveidīga migrācija noteikti ietekmēs daudzas tautsaimniecības nozares, it īpaši izglītību, veselību, drošību un sociālo aprūpi. Latvijai kā valstij ar salīdzinoši mazapdzīvotu teritoriju viens no lielākajiem klimata pārmaiņu riskiem varētu būt bēgļu uzņemšana. Aizvien pieaugot bēgļu skaitam un samazinoties teritorijām ar cilvēka dzīvošanai labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, neizbēgami mazapdzīvotās teritorijas kļūs par ļoti pievilcīgu galamērķi, pat tās teritorijas, kurās ir vāji attīstīta sociālās palīdzības sistēma. Arī tam ir laikus jāsagatavojas, lai pēc iespējas veiksmīgāk integrētu dažādu kultūru, reliģiju, rasu un dzīvesveida cilvēkus.

2015. gadā Latvijā ir notikušas karstas diskusijas un piketi gan par Latvijas iedzīvotāju atbildību uzņemt bēgļus, gan kategoriski noliedzot šādu iespēju. Līdzīgas sabiedrības pretrunas būs jārisina arī klimata bēgļu jautājumā.

10.1. tabula. Galvenās potenciālās klimata pārmaiņu ietekmes uz dažādām tautsaimniecības nozarēm Latvijā

Tā kā ietekmju nozīmīgums un iespējamie riski dažādās tautsaimniecības nozarēs ir atšķirīgi, katram uzņēmējam un organizācijai būtu rūpīgi jāizvērtē, kādas ietekmes var radīt klimata pārmaiņas viņu darbībā un tām atbilstoši gatavoties.

10.3. Adaptācijas pasākumi dažādās uzņēmējdarbības jomās

10.5. att. Spānijas kailgliemezis.

Veselības aprūpes organizācijām jau laikus ir jāsagatavojas lielākām alerģisko reakciju sekām sakarā ar ilgstošāku ziedēšanas periodu, kā arī to pacientu daudzuma pieaugumam. kas cietuši no „karstuma viļņiem”. Iespējams, ka insektu migrācija uz polu virzienā var atnest jaunas slimības – pat malāriju. Ir jābūt gataviem uzņemt slimnīcās lielāku cietušo skaitu dažādu klimata izraisīto katastrofu rezultātā. Taču var samazināties apsaldējumus guvušo skaits ziemā. Pastiprinātā bēgļu migrācija var līdzi atnest dažādu, līdz šim neiepazītu, slimību risku.

Infrastruktūras objektiem, ko izmanto energoapgādē, ūdensapgādē un transportā, ir jābūt izturīgiem pret lielākām vētrām, plūdiem, lielām temperatūras svārstībām. Līdz ar to būvniecībā ir jāveido atbilstoši standarti, kas nodrošina būvju un ēku izturību pret ekstremāliem laika apstākļiem. Tā kā gaisa dzesēšana prasa vēl lielāku enerģijas patēriņu nekā apsildīšana, ēku siltumizolācijai ir jāpievērš ļoti liela uzmanība pat tad, ja ziemas kļūst siltākas. Transporta sektorā jāizmanto telekomunikāciju tehnoloģiju piedāvātās iespējas, lai līdz minimumam samazinātu lieku attālumu veikšanu sastrēgumu vai brīvas stāvvietas meklējumu dēļ, pilsētās jāveido viedās transporta plūsmas regulēšanas gaismas signālu sistēmas, lai samazinātu nepieciešamību katrā krustojumā bremzēt un uzsākt braukšanu. Tas nozīmē, ka laikā ar lielu transporta kustību gaismas signāli mainās biežāk, bet kad intensitāte samazinās – retāk. Turklāt gaismas signālu nomaiņa ielas garumā tiek sinhronizēta tā, lai automašīnām pēc iespējas retāk jāapstājas pie gaismas signāliem. Šādas sistēmas jau darbojas vairākās pilsētās ASV un Kopenhāgenā Tas tiek izmēģināts arī citviet pasaulē.

Tūrisma un viesmīlības pakalpojumu jomā Baltijas jūras reģionam tiek prognozētas labākas iespējas, jo vasaras būs agrākas, siltākas, arī ūdens temperatūra paaugstināsies. Taču ir jāņem vērā riski, jo augstākas ūdens temperatūras rada ūdens toksiskuma riskus pastiprinātas aļģu vairošanās un ūdens „ziedēšanas” dēļ. Baltijas jūrā, upēs un ezeros pastiprināsies eitrofikācija. Lai biznesu sekmīgi attīstītu, jāveido alternatīvas atpūtas iespējas, ja zilaļģu „ziedēšanas” laikā atpūta ūdenstilpnēs kļūst bīstama cilvēka veselībai.

10.6. att. Eitrofikācija Burtnieku ezerā.

10.4. Klimata pārmaiņu mazināšanas ekonomiskie paņēmieni

10.7. att. Alumīnija rūpnīca Krasnoturinskā, Krievijā, kas strādā ar 20. gadsimta vidus tehnoloģijām.

Ir 10 galvenie virzieni, kuros jāstrādā, lai nodrošinātu zemas oglekļa dioksīda emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomisko izaugsmi un attīstību:

Dažādu ekonomisko instrumentu izmantošana ir nepieciešama, ne tikai tāpēc, lai mazinātu klimata pārmaiņas vispār, bet arī lai sasniegtu Eiropas Savienības izvirzītos mērķus klimata jomā līdz 2020. gadam:

Kā vēl vienu ekonomisko mehānismu, kas būtiski var ietekmēt pāreju uz tīrām tehnoloģijām un tādējādi samazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām, var minēt izmaiņas intelektuālā īpašuma aizsardzībā. Samazinot patentu darbības laiku vai atvieglojot licenču ieguves iespējas, tehnoloģiskie uzlabojumi izplatītos ātrāk. Ir jādomā, cik ētiski un racionāli ir sargāt patentus, kas paredz enerģijas ieguvi no atjaunojamiem enerģijas resursiem, ja klimata pārmaiņu dēļ tiek apdraudēta cilvēku dzīvotspēja uz Zemes.
Protams, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība ir nepieciešama, lai stimulētu izgudrojumu attīstību, bet tā ir jāsabalansē ar nepieciešamību šos izgudrojumus realizēt dzīvē pēc iespējas ātrāk un plašāk. Valdības varētu zināmu finansējuma daļu novirzīt licenču iegādei un likumdošanā stingrāk ievērot, ka ar patentiem aizsargātie izgudrojumi ir jāizmanto obligāti.

Vēl viena nozīmīga iespēja, ar kuru var samazināt SEG emisijas, ir informēšana un apziņas veidošana vides jomā. Tas varētu nodrošināt patērētāju uzvedības maiņu – patērētāji ar saviem maciņiem „balsotu” par zemāku oglekļa savienojumu emisiju produktiem, izvēlētos klimatam draudzīgākus pārvietošanās veidus, piedalītos klimata adaptācijas pasākumos, investētu klimatam draudzīgos uzņēmumos utt. Te lielu ieguldījumu sniedz nevalstiskās organizācijas, formālās un neformālās izglītības institūcijas, kā arī reliģiskās organizācijas.

Šajā procesā ir iesaistījušās arī augstākās reliģiskās institūcijas. Piemēram, 2015. gadā izdota pāvesta Franciska Enciklika „Esi slavēts!”, kurā centrālais jautājums ir: „Kādu pasauli mēs gribam nodot tālāk tiem, kuri dzīvos pēc mums – bērniem, kuri aug?” Dokuments ir veltīts rūpēm par „kopējām mājām” – mūsu planētu. Pāvests uzsver, ka cilvēku egoisms kļuvis par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc notiek globālā sasilšana. Klimats ir kopējais labums, kas pieder visiem un domāts visiem, tāpēc cilvēcei ir jāatzīst nepieciešamību pēc izmaiņām dzīvesveidā, ražošanā un patēriņā. Liela nozīme ir pievērsta arī klimata pārmaiņu ietekmei uz nevienlīdzības pastiprināšanos. Jāizprot, ka tiešām pastāv "ekoloģisks parāds" starp pasaules attīstītajiem ziemeļiem un attīstības valstu dienvidiem, kuri visvairāk cieš no klimata pārmaiņām.

10.8. att. Klimata pārmaiņu mazināšanas veidi.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu sarežģītos cēloņus un sekas, skaidrs, ka tikai kāda atsevišķa instrumenta izmantošana to neatrisinās. Ir nepieciešama daudzu ekonomisko instrumentu nodrošināšana. Tā ir nodokļu, emisiju tirdzniecības sistēmu izveidošana un attīstīšana, tehnoloģiju attīstība, informācijas izplatīšana, patēriņa paradumu maiņas sinerģija, tās ir investīcijas klimatam drošā un labvēlīgā infrastruktūrā.

10.5. Klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi uzņēmējdarbībā

Uzņēmējiem ir jārēķinās ar iepriekšējā apakšnodaļā aprakstīto iespēju izmantošanu jau tuvākajā nākotnē, t.i., jāzina, ka pieaugs izmaksas izejvielām un starpproduktiem, kas saistītas ar lielām SEG emisijām. Jāvērtē sava konkurētspēja attiecībā pret konkurentu produktu oglekļa ietilpību, kas atspoguļosies arī ražošanas izmaksās. Lai samazinātu savu galaproduktu kopējās SEG emisijas, ir svarīga sadarbība visā piegādes ķēdē – sākot ar izejvielu ražotājiem un beidzot ar patērētājiem, kam aprites cikla beigās būs jāatbrīvojas no produkta atkritumiem. Lai samazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām, uzņēmējdarbībā ir jātaupa visi resursi un jāizstrādā atbilstošas stratēģijas.

Daudzi Latvijas uzņēmumi piegādā atsevišķas produktu sastāvdaļas vai gatavos produktus ārvalstu ražotājiem. Tāpēc ir jārēķinās, ka pasūtītāji uzstādīs augstākas prasības saistībā ar ražošanas procesā radītajām emisijām, ūdens patēriņu un piesārņojumu, energoefektivitāti u.tml. gan tāpēc, lai izpildītu savu gala patērētāju prasības, gan tāpēc, ka piesārņojošo tehnoloģiju izmaksas nākotnē palielināsies.

Viens no kompleksiem risinājumiem, kā samazināt ietekmes uz klimata pārmaiņām un vidi kopumā ir t.s. aprites ekonomika. Aprites ekonomikas galvenais princips ir imitēt dabā esošās barības ķēdes, kurās atkritumu nav – viss ir barība nākamajam barības ķēdes posmam. Tāpat arī aprites ekonomikā mērķis ir visus ražošanas un patēriņa atlikumus izmantot kā izejvielas.
Pieci galvenie biznesa modeļi ko izmanto aprites ekonomikā ir šādi.

1. Noslēgta piegādes ķēde, kurā ražotāji izmanto pilnībā atjaunojamas, atkārtoti pārstrādājamas vai bioloģiskas izejvielas, kas ir pamatā aprites ražošanas un patēriņa sistēmām. Šāda noslēgta sistēma nodrošina visu ražošanas un patēriņa atlikumu izmantošanu citu produktu ražošanā, samazina neefektīvus risinājumus. Piemēram, Dānijā industriālajā zonā Kalundborgas pilsētā ir izveidots ekoindustriālais parks. Tas ir laika gaitā attīstījies, sākot no vienas spēkstacijas, iekļaujot savā klāsterī aizvien jaunus uzņēmumus, kas paļaujas cits uz cita materiālajiem ieguldījumiem. Uzņēmumu grupā par galvenajiem dalībniekiem uzskata

Sadarbojoties kopējā materiālu un enerģijas izlietošanā, kas uzņēmumiem rodas kā blakusprodukti, ik gadu izdodas ietaupīt ievērojamas summas (1972.–1994. gada. periodā apmēram 10 miljonus dolāru gadā). Piemēram, attīrītie notekūdeņi no Statoil pārstrādes rūpnīcas tiek izmantoti kā dzesēšanas ūdens Asnae elektrostacijā. Statoil un Novo Nordisk iegādājas tvaiku, kas ir blakusprodukts Asnae spēkstacijā, lai varētu darbināt savas ierīces. Atlikušo siltumu no spēkstacijas izmanto apkārtējo māju sildīšanai un arī vietējās zivjaudzētavās. Savukārt, spēkstacijā no sēra dioksīda gāzes skrubera iegūst izejmateriālu ģipša materiālu ražošanai. Barības vielām bagātās dūņas no Novo Nordisk tiek piegādātas vietējiem zemniekiem mēslojumam utt.

2. Resursu atgūšana, kurā, izmantojot tehnoloģiskos risinājums, ir iespējams produktu atkritumus ne tikai pārstrādāt par zemākas vērtības produktiem, bet pārstrādē iegūt tikpat vērtīgus vai vēl vērtīgākus produktus, piemēram, uzņēmuma ietvaros attīrīt un atkārtoti izmantot notekūdeņus, ar videi nekaitīgu tinti drukātus laikrakstus izmantot komposta veidošanai, no izlietotām PET pudelēm ražot Saules baterijas. Šajā procesā būtiska nozīme jāpievērš produktu dizainam un sastāvam. Jau projektējot produktu, jāparedz, kam tiks izmantotas tā sastāvdaļas aprites cikla beigās un cik viegli tās būs atgūt un sašķirot.

3. Produktu izmantošanas paildzināšana, kas dod iespēju augstas kvalitātes un ilgstošas lietojamības preces izmantot ilgu laiku, nomainot tikai bojātās sastāvdaļas, un netērēt resursus un enerģiju jaunu produktu ražošanai. Tādas preces kā veļas mašīnas, ledusskapji un cita ilgstošas lietošanas sadzīves tehnika pēc nepieciešamās atjaunošanas var atrast atkal jaunus saimniekus starp zemāku ienākumu līmeņa cilvēkiem. Jānodrošina iespējas preces nodot, atjaunot un atjaunotas atkal pārdot vai ziedot.

4. Dalīšanās (koplietošans) ekonomika, kas jau produkta dizainā paredz, ka tos lietos daudzi savstarpēji neatkarīgi lietotāji (koplietošanas produkti, noma, nodošana vai pārdošana no viena lietotāja nākamajam u.tml.), kas ievērojami samazina pieprasījumu pēc jauniem produktiem un līdz ar to samazina vides ietekmes.

5. Produkta aizstāšana ar pakalpojumu, kas motivē uzņēmumus ražot ilgstošākas lietojamības un energoefektīvākus produktus, kā arī nodrošina atkritumu izmantošanu produkta aprites cikla beigās. Piemēram, ASV kompānija Interface iznomā grīdas segumu pakalpojumu, nevis pārdod grīdas segumus. Šī kompānija ir pazīstama ar savu ambiciozo plānu līdz 2020. gadam panākt nulles atkritumu līmeni. Pašlaik Interface ir miljardu dolāru vērta korporācija, kas darbojas 110 valstīs un žurnāls Fortune to ir nosaucis par vienu no "apbrīnotākajiem uzņēmumiem Amerikā" un "100 labākajiem uzņēmumiem kur strādāt."

Saglabājot īpašuma tiesības uz grīdas segumiem, Interface spēj atgūt ievērojamu daļu materiālu, ko izmantot jaunu segumu ražošanā. Līdzīgs biznesa modelis ir Nīderlandes kompānijai Bundles, kas iznomā veļas mazgāšanas iespēju, nevis pārdod veļas mazgājamās mašīnas un tādējādi nodrošina pārraudzību, uzturēšanu un mūža apsaimniekošanu ieguldītajiem materiāliem. Klientiem, kuru mājās atrodas veļas mazgājamās mašīnas, ir jāmaksā tikai par izmantotajām mazgāšanas ciklu reizēm un to uzskaite tiek nodrošināta, izmantojot interneta tehnoloģijas. Bundles savā biznesā izmanto Miele ražotās veļas mašīnas, jo tās mūsdienās ir vienīgās, kas joprojām izmanto 100% pārstrādājamus vai atkārtoti izmantojamus materiālus. Taču nākotnē arī veļas mazgājamo mašīnu ražotājam būtu jāņem vērā šāds biznesa modelis un jāpielāgo mašīnas funkcionalitāte tam.

Tā kā liels īpatsvars SEG emisijās ir transporta sektoram, uzņēmējdarbībā liela nozīme jāpiešķir loģistikas uzlabošanai. Ja ar ekonomisko metožu palīdzību oglekļa dioksīda emisiju radītās izmaksas būs jākompensē, tad tas būs arī ekonomiski izdevīgi. Pašlaik uzņēmējiem nereti ir izdevīgāk lētākus produktus vai izejvielas iepirkt no Ķīnas, Indijas vai citām attālām vietām ar salīdzinoši lētu darbaspēku, jo par transportēšanas izraisītajām ietekmēm pašiem tieši nav jāmaksā. Ja par oglekļa emisijām būs jāmaksā, tad transportēšanas ķēdes būs izdevīgi ievērojami saīsināt. Tā kā ūdens transports un dzelzceļš ir transports ar zemākajām oglekļa savienojumu emisijām, kur iespējams, jāpārorientējas uz tiem.

Arī pašiem transporta līdzekļiem jākļūst daudz efektīvākiem un tīrākiem. Ievērojamus ietaupījumus transportēšanā var panākt arī ar iepakojuma daudzuma un dizaina izmaiņām. Pasaulē pazīstamajam zviedru mēbeļu un sadzīves priekšmetu ražotājam IKEA izdodas uzturēt zemas cenas lielā mērā pateicoties tam, ka viņi nepārvadā gaisu, piemēram, mēbeles tiek pārdotas plakanos iepakojumos, nevis saliktā veidā, sīkākiem priekšmetiem pēc iespējas tiek taupīti iepakojuma materiāli un izvietojums tajos veidots tā, lai tie aizņem mazāk vietas. Piemēram, nomainot tējas svecīšu iepakojumu no brīva iepakojuma maisiņos uz blīvo iepakojumu regulāros četrstūra formas iepakojumos IKEA ir izdevies ietaupīt apstrādes laiku par 30–45 minūtēm dienā, vietu – par 108 iepakojumiem vairāk uz katras paletes, kā arī 400 kravas automašīnu reisus. Rezultātā uzņēmums varēja samazināt pārdošanas cenu par 10%.

10.9. att. Piemēri atšķirīgajiem IKEA ražoto tējas sveču iepakojumiem.

Uzņēmējdarbībā ir svarīgi, lai videi un klimatam labvēlīgi risinājumi radītu arī adekvātu ienākumu plūsmu. Maz ticams, ka uzņēmēji izmantos iepriekš minētos biznesa modeļus filantropisku mērķu vadīti Tiem ir jābūt arī ekonomiski izdevīgiem. Pareizi izmantojot ekonomiskos instrumentus un audzinot gala patērētājus, kas ir daudz prasīgāki attiecībā uz ietekmēm pret vidi, šie biznesa modeļi nenoliedzami būs arī lielāku peļņu nesoši nekā tradicionālais bizness.

Literatūra

Interneta resursi

Eiropas Vides Aģentūras ziņojums par jauno klimata ekonomiku http://2015.newclimateeconomy.report/

Bezpeļņas organizācijas Carbon Tracker mājas lapa http://www.carbontracker.org/

ASV Vides Aizsardzības aģentūras mājas lapas sadaļa par klimata pārmaiņām http://epa.gov/climatechange/

Klimata pārmaiņu visapdraudētākās vietas pasaulē  http://www.climatehotmap.org/

Pasaules Bankas mājas lapas sadaļa par klimata pārmaiņām http://www.worldbank.org/en/programs/pricing-carbon

Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes 5. ziņojums   http://www.ipcc.ch/report/ar5/syr/

Accenture pētījuma rezultāti http://www.accenture.com/SiteCollectionDocuments/PDF/Accenture-Circular-Advantage-Innovative-Business-Models-Technologies-Value-Growth.pdf

Ellenas Makartūras fonda mājas lapa http://www.ellenmacarthurfoundation.org/

Īss skaidrojums par to, kas ir aprites ekonomika https://www.youtube.com/watch?v=zCRKvDyyHmI

Interface kompānijas mājas lapas sadaļa par ilgtspējas programmu http://www.interfaceglobal.com/Sustainability.aspx