7. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību

Galvenās nozares, kas visciešāk saistītas ar iespējamo cilvēka veselības apdraudējumu klimata pārmaiņu ietekmē, ir
lauksaimniecība – saistībā ar pārtikas krājumu produktivitātes, kvalitātes un pieejamības apdraudējuma risku un ietekmi uz iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku sekas var būt nepilnvērtīgs, piesārņots un nepietiekams uzturs, bads;
ūdenssaimniecība – saistībā ar riskiem, kas skar iedzīvotāju nodrošinājumu ar dzeramo ūdeni un personīgajai higiēnai nepieciešamo ūdeni, kā arī ar ūdens un pārtikas izraisītu slimību izplatību.

Klimata pārmaiņas var būtiski ietekmēt pārtikas kultūraugu un lopkopības, kā arī zvejniecības nozares produkcijas ražošanas apjomus un kvalitāti. Dažas ietekmes būs pozitīvas, citas – negatīvas; kopējā klimata pārmaiņu ietekme uz pārtikas ražošanu atšķirsies reģionāli. Izmaiņas pārtikas ražošanā var ietekmēt vairāki vides faktori, piemēram:

• temperatūra – ražas samazināšanās karstuma un sausuma ietekmē, kā arī lauksaimniecības zemju platību samazināšanās pārtuksnešošanās dēļ;
• nokrišņu apjoms un intensitāte – ražas kvalitātes pazemināšanās paaugstināta mitruma ietekmē, izraisot, piemēram, labības pūšanu, pelēšanu;
• CO₂ līmenis – saistībā ar mēslojumu lauksaimniecības zemēs;
• ārkārtas vides apstākļu periodi – postījumi gan lauksaimniecības, gan pārtikas rūpniecības nozarēs, tehnikas bojājumi, infrastruktūras, elektroapgādes, komunikācijas un transporta traucējumi;
• jūras līmeņa celšanās – lauksaimniecībā izmantojamo augšņu sasāļošanās un erozija, zemes nogruvumi un noslīdējumi, kas izraisīs lauksaimniecības zemju platību samazināšanos.

Nepietiekams uzturs ir pamatcēlonis nāves gadījumiem pusei no 10,5 miljoniem bērnu (līdz 5 gadu vecumam) pasaulē. Apmēram puse no mātēm un bērniem pasaulē cieš no samazinātas ķermeņa masas, kas ir nepietiekama uztura sekas. Kvalitatīva ūdens nepieejamība un trūkums rada paaugstinātu infekcijas slimību, īpaši akūtu zarnu infekciju, uzliesmojumu risku, kas veicina mirstības pieaugumu. Dzeramā ūdens un pārtikas nepietiekamība, kā arī nekvalitatīva uztura un ūdens izraisītās akūtas zarnu infekcijas veido būtisku daļu no pašreizējā globālā slimību sloga, jo īpaši attiecībā uz bērniem un sievietēm, un tiek prognozēts, ka situācija pasliktināsies, klimata pārmaiņu ietekmei pastiprinoties. Reģionos ar zemu ekonomisko nodrošinājumu, kur pārtikas krājumi jau pašlaik ir ierobežoti, piemēram, Subsahāras Āfrikā un Dienvidāzijā, nākotnē klimata pārmaiņu ietekmē paredzams lielākais pārtikas un dzeramā ūdens apgādes samazinājuma risks. Piemēram, 2015. gadā Zimbabvē kukurūzas ražas samazinājums par apmēram 50% lika ciest badu 1,5 miljoniem iedzīvotāju. Pasaules Veselības organizācija pārtikas apjoma un kvalitātes samazināšanās risku vērtē kā būtiskāko klimata pārmaiņu izraisīto ietekmi uz cilvēka veselību. 2010. gada dati liecina par iespējamu 225 000 bada izraisītu nāves gadījumu skaitu pasaulē, bet līdz 2030. gadam mirstība pieaugs līdz 380 000 nāves gadījumiem gadā.

Klimata pārmaiņas var ietekmēt arī mazdārziņos un savvaļā augošu pārtikas augu ražu iepriekš neparedzētu slimību, kaitēkļu vai invazīvu sugu izplatības dēļ. Piemēram, Latvijā kopš 2007. gada augļu kokus apdraud bakteriālā iedega – slimība, kuras ierosinātāja baktērijas Erwinia amylovora vairošanos un izplatību veicina mitri un silti klimatiskie apstākļi augu ziedēšanas laikā. Slimības ietekmē iet bojā vai arī jāiznīcina tādi augļu koki un krūmi kā ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes u.c. (7.13. att.).


Foto: VAAD, www.vaad.gov.lv/11/section.aspx/3686

Pasaulē aptuveni 150 miljoni cilvēku pašlaik dzīvo pilsētās, kuras ietekmē hronisks ūdens trūkums, un līdz 2050. gadam ūdens trūkuma skarto pilsētu iedzīvotāju skaits pieaugs līdz vienam miljardam, ja netiks rasti ātri un efektīvi pilsētvides uzlabojuma risinājumi. Pašlaik aptuveni viena trešdaļa (1,7 miljardi) pasaules iedzīvotāju dzīvo reģionos ar paaugstinātu ūdens trūkuma risku, un šis skaitlis palielināsies līdz 5 miljardiem 2025. gadā.