7. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību
| Vietne: | E-izglītība |
| Kurss: | Klimats un ilgtspējīga attīstība |
| Grāmata: | 7. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību |
| Drukājis: | Vieslietotājs |
| Datums: | otrdiena, 2024. gada 30. aprīlis, 17:49 |
Apraksts
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
Satura rādītājs
- 7.1. Klimata pārmaiņu ietekme uz veselību – veidi un intensitāte
- 7.2. Pret klimata pārmaiņām jutīgās iedzīvotāju grupas
- 7.3. Ārkārtas vides apstākļu ietekme uz veselību
- 7.4. Pārtikas un ūdens pieejamības izmaiņas klimata pārmaiņu ietekmē
- 7.5. Klimata pārmaiņu veicinātas slimības
- Avoti tālākām studijām
- Literatūra
7.1. Klimata pārmaiņu ietekme uz veselību – veidi un intensitāte
Cilvēks ir jutīgs pret ārkārtas vides un klimata izmaiņām, un tās var izraisīt vispārēju veselības stāvokļa un labklājības pasliktināšanos, piemēram, radot stresu, traumas, slimības, psihiskus un sociālus traucējumus, darbspēju samazināšanos un citas sekas, kā arī nāvi.
Tieša un netieša ietekme. Globālas klimata pārmaiņas tiešā un netiešā veidā veicina slimību izplatību un priekšlaicīgu mirstību. Tiešā veidā cilvēku var ietekmēt intensīvas un biežas temperatūras un nokrišņu izmaiņas (karstuma un sausuma periodi, viesuļvētras un plūdi, dabas ugunsgrēki), kas var radīt funkcionālus un fizioloģiskus organisma darbības traucējumus. Savukārt netiešas ietekmes ir saistītas ar klimata pārmaiņu izraisītām vides un ekoloģiskām izmaiņām un to sekām (7.1. att.). Netieši cilvēka veselību un labklājību var ietekmēt ražas un pārtikas kvalitātes un pieejamības samazināšanās, dzeramā ūdens trūkums, slimību pārnēsātāju invāzija, kā arī klimata pārmaiņu provocētas sociāli ekonomiskās atbildes reakcijas sabiedrībā – iedzīvotāju migrācija ilgstošu sausuma periodu vai plūdu dēļ, bezdarbs, mājvietas zaudēšana, sociālā vardarbība. Trīs galvenās faktoru grupas – fizikālie, bioloģiskie un ekonomiskie faktori – ietekmē cilvēka labklājību, veselību un izdzīvošanas spējas jebkuros apstākļos, bet klimata pārmaiņu rezultātā ietekmes intensitāte saasinās, turklāt, cilvēka bioloģiskā un sociālā adaptācija jaunos apstākļos ir daudz sarežģītāka nekā stabilā vidē.
7.1. att. Tieša un netieša klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību (pēc McMichael et al., 2015).
Paredzams, ka klimata pārmaiņas ietekmēs daudzu slimību epidemioloģiju (infekcijas slimību izcelšanos, izplatīšanās likumsakarības un apkarošanas iespējas), kā arī sabiedrības un indivīda fiziskās un psihiskās veselības un higiēnas nosacījumus. Ietekmes veids un intensitāte var būt atšķirīga, ņemot vērā gan klimatiskos, reģionālos un ģeogrāfiskos apstākļus, gan veselības aprūpes sistēmas kvalitāti, adaptācijas pasākumus, iedzīvotāju informētību un piekļuves nodrošinājumu profilakses un ārstniecības pakalpojumiem, kā arī sagatavotību un rīcības spējas ārkārtas gadījumos. Pieredze rāda, ka parasti valstu veselības aizsardzības sistēmas ir neaizsargātas pret ārkārtas klimatiskām pārmaiņām. Piemēram, 2003. gada vasara Eiropā tiek vērtēta kā karstākā vasara kopš 1540. gada. Karstums, sausums un ražas samazinājums īpaši smagi skāra Franciju un citas valstis Dienvideiropā. Francijā temperatūra 7 dienas pārsniedza 40 °C. Nacionālās veselības aģentūras ziņoja, ka karstuma ietekmes radītu veselības problēmu dēļ Francijā bojā gājuši vairāk nekā 14 800, Portugālē ap 2000, Nīderlandē ap 1500 cilvēki, bet kopumā Eiropā – vairāk nekā 70 000 cilvēki.
Ja klimata pārmaiņas turpināsies tā, kā tiek prognozēts, tad cilvēka veselības apdraudējums būs statistiski iespējams ar vidēju līdz ļoti augstu ticamības pakāpi (7.1. tab.).
7.1. tabula. Prognozētie veselības riski klimata pārmaiņu ietekmē un prognožu ticamība (pēc Smith et al., 2014; Woodward et al., 2014).
Taču ne visas ar klimatu saistītās pārmaiņas ietekmē cilvēku veselību nelabvēlīgi. Mērenā klimata joslā iespējamas siltākas ziemas, kas mazinās ar nosalšanu saistītu nāves gadījumu skaitu, kā arī būs vienkāršāk uzturēt komfortablus iekštelpu mikroklimata apstākļus, ārpus telpām nodarbinātie mazāk saskarsies ar aukstuma izraisītiem negadījumiem ziemas periodā, kas savukārt uzlabos darba produktivitāti. Ilgāka siltuma sezona un augu veģetācijas periods, ja vien to negatīvi neietekmēs ārkārtas karstuma un sausuma periodi, sekmēs lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, arī privāto dārzkopību un ārpustelpu aktivitātes. Tomēr ar augstu ticamības pakāpi var apgalvot, ka pozitīvās ietekmes no klimata pārmaiņām, piemēram, ar aukstumu saistītas mirstības samazinājums, ir krasi pārvērtētas salīdzinājumā ar negatīvo klimata pārmaiņu ietekmes pieaugumu, apmēru un seku smagumu.
Lai arī ilgtermiņa vidējie pasaules klimata rādītāji līdz šim ir bijuši samērā stabili, pēdējo 50 gadu dati liecina, ka izmaiņas paātrinās, piemēram, globālā vidējā temperatūra ir paaugstinājusies par 0,7 °C, un līdz 2100. gadam tiek paredzēts temperatūras pieaugums par 1,5–4,0 °C, kas var nopietni aktivizēt klimata pārmaiņu ietekmes intensitāti uz cilvēka veselību (7.2. att.).
7.2. att. Vidējās temperatūras pieaugums un klimata pārmaiņu ietekmes intensitāte uz cilvēka veselību pašlaik un nākotnē, izvērtējot adaptācijas spējas (pēc Woodward et al., 2014).
Primāra, sekundāra un terciāra ietekme. Klimata pārmaiņu ietekmes uz cilvēku var iedalīt primārās, sekundārās un terciārās. Primāra ietekme ir tāda ietekme, kas rodas, ja reģionālas iedzīvotāju grupas vai arī atsevišķu profesiju pārstāvji (7.3. att.) ir tieši pakļauti nelabvēlīgiem vides apstākļiem: karstuma, lietus un plūdu, krusas, sniega vētru, vēja un dabas ugunsgrēku ietekmei.
Rezultātā var iestāties dehidratācija (organisma atūdeņošanās), karstuma dūriens, traumu risks, infekcijas un pat nāve. Primāra klimata pārmaiņu ietekme ir samērā tieša ietekme (jo seko tūlīt pēc notikuma) uz cilvēka fizisko stāvokli un psihisko veselību, darbspēju, sadzīvi, kā arī sabiedrības morāli un citiem ar cilvēka labklājību saistītiem aspektiem.
7.3. att. Atsevišķu profesiju pārstāvji, kuri strādā ārpus telpām, piemēram, būvstrādnieki, lauksaimnieki, var tikt pakļauti lielākam klimata pārmaiņu ietekmes riskam uz veselību.
Foto: Jaroslav A. Polák, www.flickr.com/photos/kojotisko/9354308870/; Ashley Basil, www.flickr.com/photos/28438417@N08/17209912446/.
Sekundārā klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību rodas kā mediators starp vides un ekoloģiskām sekām. Sekundārā ietekme ietver infekcijas slimību izplatības diapazona, intensitātes un sezonalitātes izmaiņas, kā arī pārtikas lauksaimniecības ražības samazināšanos. Tā ietekmē arī cilvēka uztura un dzeramā ūdens nodrošinājumu, higiēnas apstākļus. Ekoloģisko mediatoru ierosināta ietekme uz veselību ietver arī aeroalergēnu (putekšņu, sporu, putekļu) izplatības pastiprināšanos, paaugstinot astmas, siena drudža un citu alerģisku reakciju risku. Globālas klimata izmaiņas, piemēram, kalnu ledāju sarukumu un reģionālu nokrišņu samazinājumu, var samazināt saldūdens plūsmas, tādējādi apdraudot iedzīvotāju higiēnu, dzeramā ūdens drošību un pieejamību, vietēji iegūstamās pārtikas apjomu. Plūdi, kas pēc prognozēm jo vairāk iespējami tieši klimata pārmaiņu dēļ, arī var apdraudēt ūdens kvalitāti, bojājot kanalizācijas sistēmu infrastruktūru. Pie klimata pārmaiņu sekundārās ietekmes var pieskaitīt arī jūras līmeņa celšanās izraisītu piekrastes gruntsūdeņu un līdz ar to dzeramā ūdens sāļuma pieaugumu.
Epidemioloģiskie pētījumi Bangladešā, kur raksturīgas zemas piekrastes, ir atklājuši, ka ievērojami palielinās piekrastes iedzīvotāju uzņemtā ikdienas sāls deva. Tas ir ļoti iespējams iemesls pieaugošajai hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena) izplatībai piekrastes lauku kopienās, kur dzeramajā ūdenī konstatēta paaugstināta sāls koncentrācija. Dzeramā ūdens paaugstinātais sāļums tiek saistīts arī ar augstāku veselības apdraudējuma risku grūtniecības vēlīnā stadijā.
Klimata pārmaiņu terciārā ietekme uz cilvēka veselību rodas no netiešas, daudz sarežģītākas un ilgstošas cēloņu ķēdes. Sekas parādās lēnāk, ietekmē fundamentālos sociālo attiecību balstus un institūcijas, kā arī cilvēku veselību, labklājību un izdzīvošanas spējas. Terciāro ietekmi ir sarežģīti pētīt un izvērtēt, jo tā parasti izpaužas kā vairāku faktoru iedarbības seku kopums; piemēram,
psiholoģiskā spriedze, emocionāls nemiers un uzvedības traucējumi bērniem un pieaugušajiem, uztraucoties par nākotni;
ietekme uz sabiedrības veselību (gan negatīva, gan pozitīva) un iedzīvotāju grupu piespiedu migrācija, kas var rasties populācijas pieauguma un ārkārtas vides apstākļu vai vides katastrofu rezultātā;
sociālo saspīlējumu un konfliktu draudi, kas saistīti ar dabas resursu pieejamības samazināšanos attiecībā uz aramzemes platībām, saldūdens krājumiem, apmetņu un dzīvesvietas pieejamību u.c.
7.2. Pret klimata pārmaiņām jutīgās iedzīvotāju grupas
Klimata pārmaiņas globālā mērogā ietekmē visas sabiedrības veselību un labklājību, taču dažas iedzīvotāju grupas ir vairāk pakļautas ietekmes riskam. Tādi faktori kā vecums, dzimums, veselības stāvoklis, etniskā piederība, sociālais stāvoklis un ekonomiskais nodrošinājums rada atšķirīgas iedzīvotāju riska grupas (7.4. att.).Pie īpaši mazaizsargātām iedzīvotāju grupām var pieskaitīt:
- bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus, grūtnieces un cilvēkus ar hroniskām slimībām (īpaši ar sirds un asinsvadu sistēmas un elpošanas orgānu slimībām), kuri nespēj par sevi parūpēties ārkārtas situācijās un kurus slimības saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi var paasināties;
- lauku teritoriju vai no centriem attālu reģionu iedzīvotāju kopienas, kuras pakļautas ilgstošiem sausuma vai arī pretēji, lietus un plūdu, periodiem un kuras nespēj nodrošināties ar pārtikas un ūdens krājumiem, kā arī ir apdraudētas sakarā ar reģionālu, tradicionālu pārtikas augu un dzīvnieku sugu iznīkšanu;
- piekrastes vai salu kopienas, kas saskaras ar vētrām, plūdiem un pastiprinātu ciklonu ietekmi;
- iedzīvotāji, kas mīt reģionos ar noteiktiem apstākļiem, piemēram, ar paaugstinātu mitruma līmeni. Tur klimata jutīgas infekcijas slimības var izplatīties straujāk – iespējama, piemēram, reģionam netipisku slimību – malārijas, Denges drudža un citu slimību izplatība ārpus to endēmiskā areāla.
- sabiedrības novecošanās – garāks mūža ilgums, kas rada augstāku organisma uzņēmību pret karstumu un citiem ārkārtas vides notikumiem, infekcijas slimībām;
- ievērojamais neinfekcijas slimību, piemēram, sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas slimību, vielmaiņas traucējumu, izplatības pieaugums, kas paaugstina organisma uzņēmību pret karstumu un citām slodzēm, palielinot insulta, sirdslēkmju, elpošanas mazspējas risku;
- augsta temperatūra gan ārpus telpām, gan telpās (dzīvesvietā vai darbavietā), kas palielina karstuma uzņēmības, dehidratācijas un nieru bojājumu risku;
- pilsētas siltuma salas efekts: paaugstināta karstuma iedarbība un samazinātas organisma aizsargspējas;
- augstāka uzņēmība pret alerģijām, ko nereti izraisa pārspīlēta bērnu higiēna (tiek kropļota imūnsistēmas nobriešana) – paaugstināts siena drudža un astmas risks sakarā ar aeroalergēnu koncentrācijas palielināšanos;
- paaugstināts infekcijas slimību risks sakarā ar biežāku un plašāku patogēno mikroorganismu izplatību un ietekmi uz vispārējo populācijas imūnsistēmas novājinātību;
- iedzīvotāju nodarbinātība rūpniecībā, lauksaimniecībā vai citās nozarēs, kur darba laikā netiek nodrošināta atbilstoša ventilācija un gaisa kondicionēšana, kā arī nav iespējama regulāra piekļuve dzeramajam ūdenim.
Vecums. Bērni un gados vecāki cilvēki ir visvieglāk ievainojamās iedzīvotāju grupas vētru, plūdu, karstuma viļņu un citu ārkārtas vides notikumu ietekmē, jo bieži vien nespēj patstāvīgi par sevi parūpēties, izvairīties no bīstamām situācijām un traumām (7.5. att.). Gados vecāki cilvēki biežāk cieš no veselības traucējumiem, kas ierobežo organisma spēju reaģēt uz negatīvo vides faktoru, piemēram, karstuma un gaisa piesārņojuma ietekmi, kā arī hroniskas slimības var saasināt organisma atbildes reakciju. Savukārt bērni ir vairāk pakļauti karstuma izraisīto slimību riskam, ņemot vērā nelielo ķermeņa masas un virsmas laukuma attiecību. Bērnu veselība lielā mērā ir atkarīga no pārtikas un dzeramā ūdens kvalitātes un pieejamības. Kvalitatīvu uzturvielu un dzeramā ūdens trūkums var izraisīt vairākas veselības problēmas, piemēram, organisma novājināšanos un samazinātu ķermeņa masu, paaugstinātu uzņēmību pret slimībām, fiziskās un psihiskās attīstības traucējumus. Tādas slimības kā malārija un akūtas zarnu infekcijas ir cieši saistītas ar pārtikas un ūdens kvalitāti un apdraud bērnus paaugstinātās organisma fizioloģiskās uzņēmības dēļ.
7.5. att. Bērni un vecāki cilvēki – visvieglāk veselības problēmām pakļautās iedzīvotāju grupas.
Foto: I. Djokovic (World Bank), www.flickr.com/photos/worldbank/6839467416/
Pašlaik prognozētās globālās klimata pārmaiņas notiek kopsolī ar augsto pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma tempu, nevienmērīgo iedzīvotāju blīvuma sadalījumu pasaulē un pieaugošo demogrāfisko novecošanos. Paredzamais iedzīvotāju skaita pieaugums visnopietnāk skar pilsētu aglomerācijas, it īpaši valstīs tropu un subtropu klimata joslās, kur liela daļa nodarbināto strādā ārpus telpām un nav nodrošināta ar pietiekamu aizsardzību pret karstuma ietekmi. Tādējādi paredzams, ka nākotnē to iedzīvotāju skaits, kas būs pakļauti augstākam vides apstākļu apdraudējuma riskam, pieaugs. Līdz 2050. gadam vidējais eiropieša vecums paaugstināsies no 37,7 gadiem (pēc 2003. gada datiem) līdz 52,3 gadiem. 21. gadsimta beigās to iedzīvotāju īpatsvars, kas vecāki par 60 gadiem, palielināsies no pašlaik aplēstiem 10% līdz aptuveni 32% no globālās populācijas. Daudzos pasaules reģionos, tostarp Eiropā, liela daļa sabiedrības būs gados vecāki cilvēki, kas ir vairāk apdraudēti un mazāk spējīgi pielāgoties klimata pārmaiņām.
Dzimums. Izvērtējot dzimumu atšķirības, sievietes ir pakļautas augstākam klimata pārmaiņu ietekmes riskam, īpaši grūtniecības periodā, kad samazinās sievietes organisma aizsargspējas pret plašu vides apdraudējumu klāstu, tostarp piesārņojumu, pārmērīgu karstumu un infekcijas slimībām.
Esošās veselības problēmas. Līdz 21. gadsimta vidum klimata pārmaiņu sekas izpaudīsies, galvenokārt saasinot jau pastāvošās iedzīvotāju veselības problēmas, veicinot arī hronisku slimību attīstību (7.6. att.). Hroniskas slimības, piemēram, diabēts, sirds un asinsvadu slimības, aptaukošanās un liekais svars palielinās klimata pārmaiņu izraisītu smagu slimību skaitu vai mirstības risku. Sirds un asinsvadu slimības pašlaik ir nozīmīgākais iedzīvotāju mirstības cēlonis pasaulē, jo tas izraisa 31% no visiem nāves gadījumiem (pēc 2012. gada datiem). Savukārt no liekā svara un aptaukošanās cietušo iedzīvotāju īpatsvars pasaulē kopš 1980. gada ir dubultojies un 2014. gadā skāris 39% pasaules iedzīvotāju. Iedzīvotāji, kas cieš no šīm slimībām, ir īpaši jutīgi pret ārkārtas karstuma periodiem.
7.6. att. Faktori, kas ietekmē hronisku slimību rašanos un attīstību (pēc WEF, 2010).
Klimata pārmaiņu ietekmē var rasties jauni apstākļi, un ar augstu ticamību var apgalvot, ka esošās slimības (piemēram, pārtikas un ūdens izraisītas infekcijas, pārnēsātāju izraisītas saslimšanas) var paplašināt savu diapazonu uz apgabaliem, kuri līdz šim nav bijuši skarti. Lielākam riskam tiks pakļauti to reģionu iedzīvotāji, kurus jau šobrīd visvairāk ietekmē ar klimatu saistītas veselības problēmas. Paredzams, ka veselības zaudējumi sakarā ar klimata pārmaiņu izraisītu uztura nepietiekamību īpaši negatīvi ietekmēs reģionus, kur ir pārapdzīvotība, militārie konflikti, zems ekonomiskais nodrošinājums un jau pašlaik ir pārtikas un dzeramā ūdens trūkums.
Sociāli ekonomiskie faktori. Cilvēka veselība un labklājība ir cieši saistīta ne tikai ar vides ietekmi, bet arī ar tādiem sociāli ekonomiskiem faktoriem kā nodarbinātība, ienākumu līmenis, ikdienas sadzīves un mājokļa nodrošinājums, dzīvesveids, izglītība, dzimumu līdztiesība, etniskā piederība, reliģiskie uzskati. Klimata pārmaiņas var sekmēt nevienlīdzību starp atšķirīgām sabiedrības sociāli ekonomiskām grupām, piemēram, nenodrošinot vienlīdzīgu veselības aprūpi cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem un mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Jau pašlaik karstuma izraisīta iedzīvotāju mirstība tiek cieši saistīta ar sociāli ekonomisko ietekmi. Ar augstu ticamību var apgalvot, ka klimata pārmaiņu ietekme uz veselību būs mazāk izteikta, bet netiks pilnībā novērsta sabiedrības grupās, kas gūs labumu no straujas sociālās un ekonomiskās attīstības, bet būs īpaši izteikta nabadzīgākajās un mazāk veselīgākajās iedzīvotāju grupās (7.7. att.). Klimata pārmaiņas ir šķērslis noturīgiem veselības uzlabojumiem daudzos pasaules reģionos. Ja valstu ekonomiskā izaugsme neuzlabos iedzīvotāju ekonomisko stāvokli, tad klimata pārmaiņu ietekme vēl vairāk pasliktinās cilvēku veselību.
7.7. att. Klimata pārmaiņas var veicināt nevienlīdzību starp atšķirīgām sabiedrības sociāli ekonomiskām grupām.
Foto: Oxfam International, www.flickr.com/photos/oxfam/2090815555/, Adrian Snood, www.flickr.com/photos/adriansnood/13509492555/
Lai gan jaunattīstības valstis un nabadzīgākie reģioni ir uzņēmīgāki pret kaitējumu, ko izraisa ārkārtēji vides apstākļi, arī attīstītās valstis nav pilnībā pasargātas no zaudējumiem. Piemēram, ārkārtas karstuma periodi izraisa pastiprinātu sausumu un dabas ugunsgrēku risku. Par „melno sestdienu” nodēvētajos dabas ugunsgrēkos Austrālijā 2009. gadā tika ievainoti vismaz 400 cilvēki, bet gāja bojā vairāk nekā 170 cilvēki; nodega vairāk nekā 3500 ēkas, un kopumā uguns izpostīja teritorijas apmēram 450 000 hektāru lielā platībā. Amerikas Savienotajās Valstīs pēc karstuma perioda Čikāgā 1995. gadā un viesuļvētras „Katrīna” Ņūorleānā 2005. gadā atšķirības starp cietušo ievainojumu smagumu, citiem veselības traucējumiem un nāvi ievērojami variēja starp dažādām etniskām un sociāli ekonomiskām grupām. ANO Tūkstošgades attīstības mērķi paredz centienus samazināt atšķirības starp sabiedrības grupām, ko ietekmē nabadzība, nepietiekams uzturs, bads, māšu mirstība, tādas slimības kā pārtikas un ūdens izraisītas infekcijas (piemēram, akūtas zarnu infekcijas), malārija, HIV/AIDS, tuberkuloze. Tomēr negatīvā klimata pārmaiņu ietekme un citas izaugsmes ierobežojuma izpausmes attiecībā uz vidi, nabadzības līmeni un veselības riskiem var traucēt sasniegt nospraustos mērķus un kopumā palielināt nevienlīdzību iedzīvotāju vidū attiecībā uz veselību. Tāpēc kopienas un sabiedrības grupas daudzās valstīs ar zemiem ienākumiem, jo sevišķi pārapdzīvotos reģionos, ir īpaši apdraudēto iedzīvotāju riska grupas. Turklāt, iedzīvotāji, kuriem nav piekļuves kvalitatīvai veselības aprūpei un būtiskiem sabiedrības veselības pakalpojumiem, visticamāk, tiks vairāk ietekmēti no klimata pārmaiņām.
Reģionālās atšķirības. Pašlaik tiek vērtēts, ka klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību ir neliela, tomēr paredzams, ka ar laiku tā palielināsies visos pasaules reģionos. Ģeogrāfiskajai atrašanās vietai ir nozīmīga loma klimata pārmaiņu ietekmju intensitātē un apjomā. Tādējādi daži reģioni un to iedzīvotāji ir vairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību nekā citi, piemēram:
- reģioni un tiem blakus esošie robežreģioni, kuros ir augsta endēmisku pret klimata izmaiņām jutīgu slimību (piemēram, malārijas) izplatība;
- reģioni, kuros novērota saikne starp epidēmiskām slimībām un ārkārtas vides apstākļiem (piemēram, El Ninjo vai La Ninja piesaistītas epidēmijas – holēras uzliesmojums);
- reģioni, ko apdraud kombinēti klimata iedarbības faktori, kas saistīti ar veselību (piemēram, stress par pārtikas un ūdens sagādi);
- riska reģioni ar savstarpēji konkurējošu vides vai sociāli ekonomiska stresa apdraudējumu un ar nelielu spēju pielāgoties.
7.3. Ārkārtas vides apstākļu ietekme uz veselību
Ārkārtas vides apstākļi – karstuma un sausuma periodi, vētras, plūdi un zemes nogruvumi, dabas ugunsgrēki, gaisa piesārņojums – var pastiprināties klimata pārmaiņu ietekmē, būtiski ietekmēt cilvēka veselību un veicināt pāragru mirstību (7.8. att.).
7.8. att. Ārkārtas dabas apstākļi, kas pastiprinās klimata pārmaiņu ietekmē un var būtiski ietekmēt cilvēka veselību (pēc DARA, 2012; Patz et al., 2014).
Ir pietiekami daudz pierādījumu par vides apstākļu un klimata ietekmi uz cilvēka veselību, un paredzams, ka klimata pārmaiņu ietekmē negatīvās sekas var saasināties, pastiprinot cita citu. Tā kā klimata pārmaiņas ir ilgstošs process, kas parasti definēts desmitgadēs, tad tikai ilgtermiņa pētījumi var atklāt klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Kā piemēru var minēt attiecības izmaiņu starp nāves gadījumu skaitu vasarā un ziemā. No 1968. gada līdz 2010. gadam Austrālijā šī attiecība ir palielinājusies vienlaikus ar gada vidējās temperatūru paaugstināšanos. Savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs pārmērīga karstuma periodi izraisa vairāk nāves gadījumu katru gadu nekā visi citi ārkārtas vides apstākļi kopā. Tāda temperatūras paaugstināšanās, kas kādreiz tika novērota vienu reizi 20 gados, tagad atkārtojas ik pēc 2 līdz 4 gadiem.
Pētījumos svarīgi ir iegūt ne tikai ilgtermiņa datu sērijas par klimata un cilvēka veselības izmaiņu attiecībām un saiknēm, bet arī papildu informāciju par jebkādiem iespējamiem konstatētiem vai potenciāliem cēloņiem, lai ar statistiskās analīzes metodēm būtu iespējams meklēt korelāciju starp veselības izmaiņām un dažādiem faktoriem. Tomēr saikne starp vides apstākļu ietekmi un veselību bieži vien nav pietiekami tieša, lai ļautu iegūt fundamentālus secinājumus par cēloņu un seku sakarībām.
Karstums. Galvenais ar klimata pārmaiņām saistītais iemesls bažām par iedzīvotāju veselību Eiropā ir karstuma radītu veselības traucējumu un mirstības palielināšanās. Paredzams, ka paaugstinoties gada vidējai temperatūrai par 1 grādu un biežāku ārkārtas karstuma periodu dēļ, mirstība palielināsies par 1–4%, t.i., līdz 2080. gadam būtu 50 000–110 000 nāves gadījumi gadā. Karstuma izraisīto slimību saasinājumu izraisītu nāves gadījumu risks īpaši skar bērnus un vecus cilvēkus, kuru organisms nespēj strauji pielāgoties un regulēt ķermeņa temperatūru. Lai gan nāves gadījumu skaits ir cieši saistīts ar iedzīvotāju skaitu, mirstības rādītāju būtiskākās izmaiņas varētu būt vērojamas reģionos, kuros ir lielāka klimata sasilšanas tendence. Līdz ar to Eiropā karstuma periodu ietekme uz iedzīvotāju veselību būs reģionāli nevienmērīga – vairāk tiks skartas Dienvideiropas un Viduseiropas valstis.
Daudzi pētījumi ir balstīti uz slimnīcu pacientu uzņemšanas vai pirmās palīdzības datiem un liecina par sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas, nieru slimību un vielmaiņas traucējumu saasināšanos atkarībā no karstuma ietekmes ilguma un intensitātes. Veselības riski ārkārtas karstuma periodu laikā ir augstāki cilvēkiem ar hroniskām slimībām un tiem, kuri ir fiziski aktīvi (piemēram, veic fizisku darbu vai nodarbojas ar sportu). Līdz ar to karstuma ietekmei ir būtiska nozīme uz arodveselību un darba produktivitāti.
Cilvēka termoregulācijas procesi ir sen izpētīti. Ja ķermeņa temperatūra pārsniedz 38 °C, var iestāties karstuma stress – cilvēks kļūst apātisks, noguris, letarģisks, parādās tādi simptomi kā reibonis, galvassāpes, viegla aizkaitināmība, apjukums, slikta dūša, vemšana, caureja, arī tā dēvētie karstuma izsitumi, fiziskās un kognitīvās funkcijas pavājinās. Ķermeņa temperatūrai paaugstinoties virs 40,6 °C iestājas karstuma dūriens – tas var izraisīt iekšējo orgānu bojājumu risku, samaņas zudumu, un nāves iestāšanās risks strauji pieaug, it īpaši iedzīvotāju riska grupās. Augsta vides temperatūra veicina pastiprinātu asins pieplūdi ķermeņa virsmai, kas var izraisīt asinsrites kolapsu jeb piepešu sirds un asinsvadu vājumu.
Ārkārtas karstuma periodi rada arī iekštelpu mikroklimata apstākļu pasliktināšanos, ja netiek nodrošināta ventilācija, optimāls mitruma līmenis un gaisa kondicionēšana. Tādējādi tiek pētīta arī klimata pārmaiņu ietekme uz iekštelpu apstākļiem (7.2. tab.).
7.2. tabula. Ārkārtas vides apstākļu ietekme uz iekštelpu mikroklimatu un cilvēka veselību (pēc Fisk, 2015).
Gan ar temperatūras paaugstināšanos, gan pazemināšanos saistīti ārkārtas vides apstākļi rada augstu saslimšanas un mirstības risku salīdzinājumā ar uzturēšanos stabilā vai cilvēka organismam komfortablā temperatūras diapazonā. Saikne starp temperatūru un saslimšanu un mirstību ir J-formas līkne, ar straujāku augšupejošu slīpumu augstākā temperatūrā. Tomēr joprojām pastāv neskaidrības par iedzīvotāju fizioloģisko, sociālo un tehnoloģisko pielāgošanās spēju kapacitāti ilglaicīgos karstuma periodos.
Dabas ugunsgrēki. Sausuma un karstuma ietekmē pieaug dabas ugunsgrēku risks. Laika posmā starp 1970.–1986. gadu un 1987.–2003. gadu dabas ugunsgrēku biežums ASV rietumos ir palielinājies 4 reizes. Lai gan liela daļa dabas ugunsgrēku izceļas cilvēka neuzmanīgas vai ļaunprātīgas rīcības dēļ, to izcelšanās iespēju un izplatības ātrumu veicina meteoroloģiskie apstākļi – karstums, sausums un vējš. Latvijā izplatītākie dabas ugunsgrēki ir mežu un purvu ugunsgrēki, kā arī tie, kas rodas pērnās zāles dedzināšanas dēļ, galvenokārt, sausās pavasara un vasaras sezonās (7.9. att.). Nereti paaugstināta ugunsbīstamība veidojas Latvijas austrumu novados, kad deg Krievijas pierobežas meži. Ugunsgrēki var ietekmēt gan tiešā to norises vietā esošos iedzīvotājus, gan tālākā apkārtnē dzīvojošos. Dabas ugunsgrēku radītie dūmi, karstums un liesmas var būtiski apdraudēt cilvēka veselību, labklājību un dzīvību – paaugstinās risks gūt apdegumus, ievainojumus, saindēties ar dūmiem, kā arī zaudēt mājvietu. Dūmu ietekme uz veselību var izpausties kā acu kairinājums (dedzināšana acīs, asarošana), kakla un rīkles kairinājums, klepus, elpas trūkums, sāpes krūtīs, galvassāpes, iesnas. Noteiktām iedzīvotāju grupām – cilvēkiem, kas cieš no hroniskām sirds un asinsvadu vai elpošanas sistēmas slimībām, bērniem, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem, smēķētājiem – dūmu kaitīgā iedarbība uz organismu ir intensīvāka, izraisot nopietnus akūtus un hroniskus veselības traucējumus.
7.9. att. Meža ugunsgrēks Rīgas apkārtnē.
Foto: J. Vazdiķis, www.rigasmezi.lv/lv/mezi/par_meziem___fakti_/mezu_apsardziba/?doc=1311
Ultravioletais starojums. Klimata pārmaiņu ietekmē, pieaugot maksimālajai dienas temperatūrai vasaras sezonā, palielinās arī ultravioletā (UV) starojuma līmenis, kas var izraisīt ādas vēzi un acu slimības (piemēram, kataraktu, mākulas deģenerāciju) (7.10. att.). Pētījumi liecina, ka, paaugstinoties dienas vidējai temperatūrai par 1 °C, karcinomas gadījumu skaits var palielināties par 2–6%. Tomēr saules iedarbībai ir labvēlīga ietekme uz D vitamīna sintēzi cilvēka organismā, kas pozitīvi ietekmē veselību. Tādējādi UV starojuma līmeņa ietekmes pieauguma ieguvumu un zaudējumu bilance atšķiras atkarībā no reģiona, starojuma iedarbības intensitātes un ilguma, kā arī no citiem faktoriem, piemēram, uztura īpatnībām, kas ietekmē D vitamīna līmeni organismā. Pētījumi par stratosfēras ozona atjaunošanos un klimata pārmaiņām liecina, ka UV starojuma līmenim pie Zemes virsmas ir tendence samazināties, un līdz 21. gadsimta vidum dažviet tas sasniegs tādu līmeni, kāds tas bija pirms 1980. gada. Lai gan ir neskaidrības ar mērījumu precizitāti, paredzams, ka UV starojuma līmenis līdz 2100. gadam turpinās samazināties. Mērenā klimata joslā, paaugstinoties dienas vidējai temperatūrai un saulaino dienu skaitam, cilvēki vairāk laika pavada ārpus telpām, kas var izraisīt UV starojuma ietekmes paaugstināšanos īpaši uz cilvēkiem ar gaišu un jutīgu ādu.
7.10. att. Ultravioletā starojuma ietekme uz cilvēka veselību (pēc WHO, 2015b).
Aukstums. Klimata pārmaiņu ietekmē paredzamais minimālās temperatūras paaugstinājums tiek saistīts ar aukstuma izraisītu nāves gadījumu samazināšanos. Tā kā mirstības pieaugums, kas saistīts ar vasaras sezonas temperatūras paaugstināšanos, ir konsekventi prognozēts pētījumos par klimata pārmaiņām, tad tas vismaz daļēji tiek kompensēts ar aukstuma izraisītas mirstības samazināšanos ziemas sezonā. Tomēr maz ticamas, ka salīdzinoši maigākas ziemas, ko veicina klimata pārmaiņas, kompensēs karstuma izraisīto ietekmi uz veselību, jo negatīvā ietekme uz veselību saistībā ar biežākiem ārkārtas karstuma periodiem lielā mērā prevalē pār ieguvumiem no samazinātā auksto dienu skaita. Nākotnes vasaras un ziemas klimata scenāriju modelēšana liecina, ka kopumā klimata pārmaiņu ietekme saistīsies ar ikgadēju kopējā nāves gadījumu skaita pieaugumu.
Nokrišņi, plūdi un vētras. Vairums klimata pārmaiņu scenāriju paredz būtisku nokrišņu biežuma un intensitātes un/vai apjoma pieaugumu. Globāli tiek prognozēts, ka teritorijas, ko skar musonu ietekme, 21. gadsimtā palielināsies, un musonu nokrišņi pastiprināsies. Savukārt intensīvi nokrišņi izraisīs vai pastiprinās plūdu iespējamību. Jau pašlaik plūdi ir ārkārtas vides apstākļi, kas visbiežāk ietekmē daudzu pasaules reģionu iedzīvotāju veselību un labklājību. 2011. gadā pasaulē sešas no desmit lielākajām dabas katastrofām bija plūdi gan pēc cietušo iedzīvotāju skaita (skāra 112 miljonus cilvēku), gan pēc nāves gadījumu skaita (bojā gāja vairāk nekā 3100 cilvēku). Laika periodā no 1980. gada līdz 2009. gadam plūdi skāruši apmēram 2,8 miljardus pasaules iedzīvotāju, izraisot 500 000 nāves gadījumu.
Klimata pārmaiņu ietekmē pasaulē īpaši pieaug upju plūdu biežums, bet paredzama arī jūras līmeņa celšanās, kas rada ekonomiskos zaudējumus, gan ietekmējot iedzīvotāju veselību, gan nopostot īpašumus un infrastruktūru applūstošajās teritorijās. Plūdi rada paaugstinātu risku noslīkt, gūt ievainojumus, ciest no hipotermijas, infekcijas slimībām (piemēram, caurejas, leptospirozes, holēras), kā arī rada piespiedu migrāciju vai iedzīvotāju evakuācijas nepieciešamību. Plūdi ilgtermiņā būtiski ietekmē iedzīvotāju psihisko veselību. Psihisko traucējumu simptomi (psiholoģiskas ciešanas, trauksme un depresija) izplatība ir 2–5 reizes lielāka indivīdiem, kuri saskārušies ar plūdu ietekmi, salīdzinājumā ar plūdu neskartiem iedzīvotājiem. Latvijā nopietnākos draudus upēs rada pavasara pali, ko ietekmē ledus un vižņu sastrēgumi, taču arī lietus uzplūdi un vējuzplūdi reizumis izraisa teritoriju applūdumus. Plūdi var skart plašas Lielupes, Daugavas un Gaujas upju baseinu teritorijas (7.11. att.).
7.11. att. Pavasara palu radīti plūdi Ogrē 2013. gadā.
Foto: Gatis Dieziņš (RJC), www.flickr.com/photos/latvijas_armija/8662034221/
Arī vētras rada paaugstinātu risku noslīkt, gūt ievainojumus, ciest no hipotermijas un rada piespiedu migrāciju vai iedzīvotāju evakuācijas nepieciešamību. Kopumā mirstība no plūdu un vētru ietekmes samazinās, bet tas atkarīgs no reģiona ekonomiskā nodrošinājuma un spējas laikus palīdzēt cietušajiem.
Plūdu un vētru ietekmē pieaug piekrastes erozijas draudi zemos piekrastes rajonos. Tas var apdraudēt lielu skaitu pasaules iedzīvotāju, turklāt 14 no 19 pasaules lielākajām pilsētām (ar apdzīvotību virs 10 miljoniem iedzīvotāju) atrodas jūras līmeņa augstumā. Jūras līmeņa celšanās var izraisīt iedzīvotāju piespiedu migrāciju, zaudējot iztikas līdzekļus un dzīvesvietu, ciešanas no piekrastes vētrām un plūdiem.
Plūdu, vētru un spēcīgu nokrišņu ietekme ir saistāma arī ar vairākiem ūdens izraisītu slimību uzliesmojumiem patogēnu mobilizācijas (pasīvas pārneses no viena saimnieka uz otru) vai ārkārtēja piesārņojuma dēļ, ko izraisa notekūdeņu cauruļvadu un/vai attīrīšanas iekārtu pārplūšana. Samazinoties ūdenstecēm vasarā, var palielināties bakteriāla un ķīmiska piesārņojuma risks. Paaugstināta ūdens temperatūra veicina toksisku aļģu izplatību. Fekālā piesārņojuma risks apdraud gan dzeramā ūdens ieguves vietas, gan teritorijas, kurās ūdens tiek izmantots rekreācijai un lauksaimniecībai.
Viesuļvētras, plūdi, tropiskie cikloni, dabas ugunsgrēki, vētras, zemes nogruvumi un sausums pēdējo desmitgažu laikā ir negatīvi ietekmējuši dzīvi vairākiem miljoniem cilvēku, radot plašus īpašuma bojājumus, veselības problēmas un līdzcilvēku nāvi. No 1970. gada līdz 2012. gadam pasaulē notikušas vairāk nekā 8300 dabas katastrofas, kuras tieši saistītas ar meteoroloģiskiem un hidroloģiskā režīma apstākļiem un kuru ietekmē bojā gājuši 1,94 miljoni iedzīvotāju. Mazāk attīstītajos reģionos katastrofas var izraisīt liela mēroga iedzīvotāju piespiedu migrāciju vai evakuāciju, bieži uz vietām, kas slikti sagatavotas uzņemt un rūpēties par cietušajiem un ko apdraud uztura nepietiekamība un infekcijas slimības. Pārvietoto cilvēku grupas parasti arī ir pakļautas vardarbības riskam, seksuālai izmantošanai un psihiskām slimībām. Kopumā mirstības rādītāji šādās pārvietotās populācijās var pieaugt 30 reizes salīdzinājumā ar nāves gadījumu skaitu mītnes zemē. Īpaši augsta mirstība ir bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem.
Gaisa piesārņojums. 20. gadsimta 50.–60. gados piesārņojuma problēma tika uzskatīta par galveno vides apdraudējumu cilvēka veselībai. Arī pašlaik šī ir nozīmīga problēma (7.12. att.). Klimata pārmaiņas var īpaši veicināt gaisa piesārņojumu. Katru gadu no gaisa piesārņojuma, ko rada fosilā kurināmā sadegšanas produkti, iet bojā 7 miljoni cilvēku. Lai gan gaisa piesārņojums Eiropā ir krasi samazinājies pēdējās desmitgadēs, gaisa piesārņojuma apdraudējums veselībai aizvien ir nozīmīgs, galvenokārt palielinātas cieto daļiņu un ozona koncentrācijas dēļ, kas ietekmē elpošanas sistēmas slimību izplatību un ar tām saistīto mirstību. Būtiskākā klimata pārmaiņu ietekme, iespējams, ir saistīta ar ozonu, kas ir galvenais piesārņotājs daudzviet Eiropā. Klimata pārmaiņas ir veicinājušas ozona koncentrācijas paaugstināšanos Eiropas centrālajā un dienvidaustrumu daļā, un klimata izraisīta ozona līmeņa paaugstināšanās var nivelēt pašreizējos ozona mazināšanas pasākumus. Vēl nav izstrādātas detalizētas prognozes klimata pārmaiņu turpmākai ietekmei uz gaisa piesārņojumu Eiropā, un pat jaunākie pētījumi par gaisa piesārņojumu precīzi neizskaidro to, kā klimata pārmaiņas ietekmēs gaisa kvalitāti nākotnē.
7.12. att. Smogs pilsētā – intensīvs gaisa piesārņojums, kas apdraud cilvēka veselību.
Foto: V.T. Polywoda, www.flickr.com/photos/vtpoly/12380443483/
7.4. Pārtikas un ūdens pieejamības izmaiņas klimata pārmaiņu ietekmē
Galvenās nozares, kas visciešāk saistītas ar iespējamo cilvēka veselības apdraudējumu klimata pārmaiņu ietekmē, irlauksaimniecība – saistībā ar pārtikas krājumu produktivitātes, kvalitātes un pieejamības apdraudējuma risku un ietekmi uz iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku sekas var būt nepilnvērtīgs, piesārņots un nepietiekams uzturs, bads;
ūdenssaimniecība – saistībā ar riskiem, kas skar iedzīvotāju nodrošinājumu ar dzeramo ūdeni un personīgajai higiēnai nepieciešamo ūdeni, kā arī ar ūdens un pārtikas izraisītu slimību izplatību.
Klimata pārmaiņas var būtiski ietekmēt pārtikas kultūraugu un lopkopības, kā arī zvejniecības nozares produkcijas ražošanas apjomus un kvalitāti. Dažas ietekmes būs pozitīvas, citas – negatīvas; kopējā klimata pārmaiņu ietekme uz pārtikas ražošanu atšķirsies reģionāli. Izmaiņas pārtikas ražošanā var ietekmēt vairāki vides faktori, piemēram:
- temperatūra – ražas samazināšanās karstuma un sausuma ietekmē, kā arī lauksaimniecības zemju platību samazināšanās pārtuksnešošanās dēļ;
- nokrišņu apjoms un intensitāte – ražas kvalitātes pazemināšanās paaugstināta mitruma ietekmē, izraisot, piemēram, labības pūšanu, pelēšanu;
- CO2 līmenis – saistībā ar mēslojumu lauksaimniecības zemēs;
- ārkārtas vides apstākļu periodi – postījumi gan lauksaimniecības, gan pārtikas rūpniecības nozarēs, tehnikas bojājumi, infrastruktūras, elektroapgādes, komunikācijas un transporta traucējumi;
- jūras līmeņa celšanās – lauksaimniecībā izmantojamo augšņu sasāļošanās un erozija, zemes nogruvumi un noslīdējumi, kas izraisīs lauksaimniecības zemju platību samazināšanos.
Klimata pārmaiņas var ietekmēt arī mazdārziņos un savvaļā augošu pārtikas augu ražu iepriekš neparedzētu slimību, kaitēkļu vai invazīvu sugu izplatības dēļ. Piemēram, Latvijā kopš 2007. gada augļu kokus apdraud bakteriālā iedega – slimība, kuras ierosinātāja baktērijas Erwinia amylovora vairošanos un izplatību veicina mitri un silti klimatiskie apstākļi augu ziedēšanas laikā. Slimības ietekmē iet bojā vai arī jāiznīcina tādi augļu koki un krūmi kā ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes u.c. (7.13. att.).
7.13. att. Bakteriālās iedegas skarti augļu koki Latvijā, kas jāiznīcina sadedzinot.
Foto: VAAD, www.vaad.gov.lv/11/section.aspx/3686
Pasaulē aptuveni 150 miljoni cilvēku pašlaik dzīvo pilsētās, kuras ietekmē hronisks ūdens trūkums, un līdz 2050. gadam ūdens trūkuma skarto pilsētu iedzīvotāju skaits pieaugs līdz vienam miljardam, ja netiks rasti ātri un efektīvi pilsētvides uzlabojuma risinājumi. Pašlaik aptuveni viena trešdaļa (1,7 miljardi) pasaules iedzīvotāju dzīvo reģionos ar paaugstinātu ūdens trūkuma risku, un šis skaitlis palielināsies līdz 5 miljardiem 2025. gadā.
7.5. Klimata pārmaiņu veicinātas slimības
Pārtikas un ūdens izraisītas slimības. Klimata pārmaiņu ietekmē paaugstinās pret temperatūras svārstībām jutīgu, tostarp arī pārtikas un ūdens izraisītu, infekcijas slimību izplatības risks. Eiropā līdz 2030. gadam saslimstība ar šāda veida slimībām palielināsies par 20 000 gadījumiem gadā, bet līdz 2080. gadam – par 25 000–40 000 gadījumiem gadā.Pārtikas un ūdens izraisītas slimības, parasti kuņģa un zarnu trakta infekcijas, kuru simptoms ir caureja, joprojām ir globāla veselības problēma, kas it īpaši skar bērnus reģionos ar zemu ekonomiskās attīstības līmeni. Higiēnas normu ievērošana un pastāvīgs nodrošinājums piekļuvei sanitāriem mezgliem, kā arī droša dzeramā ūdens apgāde ir pamats pārtikas izraisītu saslimšanu profilaksei. Klimata pārmaiņu ietekme, piemēram, ārkārtas sausuma periodi, plūdi vai intensīvas lietusgāzes parasti samazina pieejamību drošai ūdens apgādei. Pētījumi liecina, ka saslimšana ar akūtām zarnu infekcijas slimībām palielinās kopsolī ar vides temperatūras paaugstināšanos, proti, temperatūrai paaugstinoties par 1 °C, saslimšanas gadījumu skaits pieaug par 3–11%.
Ar pārtikas un ūdens izraisītām slimībām cilvēks var saslimt, uzņemot patogēnus ar piesārņotu dzeramo ūdeni, inficētu vai termiski neapstrādātu pārtiku, nejauši norijot ūdeni peldoties vai ūdenim nonākot tiešā kontaktā ar acīm, ausīm, gļotādu vai vaļējām brūcēm. Patogēni ūdenī var būt zoonozes, kas koncentrētas, piemēram, divvāku gliemjos (austerēs u.c.), kā arī tiek deponēti, apūdeņojot pārtikas kultūraugus. Patogēni, kas rada infekciju risku, ir cilvēku un dzīvnieku zarnās mītoši mikroorganismi, kas tiek pārnēsāti fekāli orālā ceļā, kā arī baktērijas un vienšūņi, kas dabiski attīstās ūdens vidē (7.14. att.). Klimata faktori var tieši ietekmēt patogēnu attīstību, izdzīvošanas spējas, noturību vidē, pārnešanu un virulenci (patogenitātes pakāpi). Netieša klimata faktoru ietekme ietver infekciju uzliesmojumus vietējās ekosistēmās vai sugu dzīvotnēs, kas darbojas kā zoonozes rezervuāri. Piemēram, temperatūras paaugstināšanās ir tieši saistīta ar akūtu zarnu infekcijas slimību izplatības risku Arktikas kopienās, jo mūžīgā sasaluma izkušana pastiprina notekūdeņu plūsmas transportu uz gruntsūdeņiem, dzeramā ūdens avotiem vai citiem virszemes ūdeņiem. Siltos apstākļos patogēni var savairoties uz pārtikas kultūraugiem (piemēram, salātu lapām). Arī nokrišņu apjoms un intensitāte tiek saistīta ar akūtu zarnu infekciju izplatības riska izmaiņām – augstāka akūtu zarnu infekciju izraisītāju, piemēram, enterovīrusu, koncentrācija biežāk tiek konstatēta dzeramajā ūdenī un peldūdeņos pēc stiprām lietusgāzēm.
Visbiežāk pasaulē pārtikas un ūdens izraisītās akūtās zarnu infekcijas ir kampilobakterioze un salmoneloze, kuru uzliesmojumi var atšķirties reģionāli sezonalitātes un gaisa temperatūras mainības ietekmē. Kampilobakteriozi izraisa Campylobacter ģints baktērijas, un tā ir iemesls 5–14% caurejas gadījumu visā pasaulē visās vecuma grupās, bet augstāka saslimstība reģistrēta bērniem līdz 5 gadu vecumam un jauniem cilvēkiem (19–25 g. v.). Mērenā klimata joslā saslimšanas gadījumu skaits pieaug gada siltajos mēnešos. Salmonelozi izraisa Salmonella ģints baktērijas (visizplatītākās – S. enteritidis un S. typhimurium). Salmonellas dzīvo un vairojas zarnu traktā, un izplatās apkārtējā vidē ar fekālo piesārņojumu. Eiropā salmonelozes un kampilobakteriozes simptomi ir līdzīgi – slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes. Bīstama salmonelozes komplikācija ir baktēriju iekļūšana asinīs no zarnu trakta, kas var radīt iekšējo orgānu inficēšanos (abscesu, artrītu, meningītu u.c.), pat izraisīt nāvi. Akūtu zarnu infekciju izraisīta caureja ir iemesls gandrīz 2 miljoniem bērnu bojāejai katru gadu.
Arī rotavīrusa un norovīrusa izraisītas infekcijas izplatās fekāli orālā ceļā un ar piesārņotu ūdeni vai pārtiku. 2008. gadā rotavīrusa infekcija izraisīja apmēram 450 000 nāves gadījumus to bērnu vidū, kas jaunāki par 5 gadiem. Sezonalitāte ietekmē rotavīrusa infekciju uzliesmojumu mērenās klimata joslas un subtropu reģionos, kā arī konstatēta reģionāla saslimšanas mainība un saikne starp jaundzimušo skaitu un sezonalitāti. Lai gan gaidāms, ka vakcinācija pret rotavīrusu samazinās kopējo slimības slogu, sezonalitātes izmaiņas saslimstības risku palielinās.
Klimata pārmaiņu ietekmē var mainīties enterovīrusu izplatība. Tā mainās arī atkarībā no sezonas un temperatūras. Amerikas Savienotajās Valstīs enterovīrusu infekciju uzliesmojums sasniedz maksimumu vasaras un rudens mēnešos. Enterovīrusi apvieno lielu vīrusu grupu (poliovīrusi, Koksaki vīrusi A un B un ECHO vīrusi), kuriem dabiskā dzīves vieta ir cilvēka zarnu trakts. Enterovīrusi izraisa apmēram 90% no serozā meningīta saslimšanas gadījumiem; turklāt, tie var izraisīt vairākas citas slimības: encefalītu, paralīzi, miokardītu, perikardītu, elpceļu infekcijas, konjunktivītu u.c. Enterovīrusi viegli izplatās, ja netiek ievērotas higiēnas normas. Piesārņota ūdens vai pārtikas produktu lietošana uzturā var izraisīt enterovīrusu izraisītu slimību uzliesmojumus ar lielu saslimušo skaitu.
Ar pārtiku un dzeramo ūdeni izplatās arī holēra, ko izraisa Vibrio ģints baktērijas (V. cholerae, V. parahaemolyticus, V. vulnificus, V. alginolyticus). Holēra ir akūta zarnu infekcijas slimība, kam piemīt spēja izplatīties pandēmiski. Holēras klīniskās izpausmes ir drudzis, vemšana, muskuļu krampji, caureja. Inficēšanās risku ietekmē gaisa temperatūra, nokrišņu daudzums un intensitāte, organisko vielu koncentrācijas pieaugums ūdenstilpēs, kā arī sāļuma un pH izmaiņas ūdenstilpēs. Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā ik gadu tiek reģistrēti desmitiem tūkstoši holēras slimnieku, atsevišķi gadījumi ir arī Eiropā. Holēras uzliesmojumi tropu un subtropu reģionos bieži saistīti ar spēcīgu lietusgāžu radītiem plūdiem. Valstīs, kur holēra ir endēmiska slimība, konstatēta stabila attiecība starp vides temperatūras izmaiņām un slimības izplatību. Līdz 19. gadsimta sākumam holēra bija Dienvidaustrumāzijas valstu endēmiskā slimība. 2010. gada oktobrī Haiti izcēlās holēras uzliesmojums, un kopējais saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza (līdz 2013. gada augusta vidum) 671 000; vairāk nekā 8200 saslimušie miruši.
Klimata pārmaiņu izraisītā siltās sezonas pagarināšanās var veicināt aļģu savairošanos saldūdens un sālsūdens ūdenstilpēs, ko arī var saistīt ar ūdens izraisītu slimību risku. Potenciāli bīstamas aļģes, piemēram, dinoflagelāti (Dinoflagellata), zilaļģes (Cyanobacteria), kramaļģes (Diatomea), paaugstinoties temperatūrai, var savairoties lielā apjomā un izdalīt toksīnus, kas kaitīgi cilvēka veselībai. Zilaļģu ziedēšanas laikā izdalās toksīni, kas var izraisīt nervu sistēmas, gremošanas orgānu, aknu un ādas bojājumus, bet kramaļģes izdala domoīnskābi, kas ir spēcīgs neirotoksīns un var bioakumulēties zivīs. Zilaļģu ziedēšana Latvijā tiek bieži novērota siltās vasarās gan Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī, gan upēs, ezeros un dīķos (7.15. att.). Saindēšanos ar zilaļģēm var izraisīt piesārņota ūdens iedzeršana, kā arī saskare ar gļotādu (piemēram, acu gļotādu), vaļējām brūcēm. Zilaļģu toksīni var izraisīt vairākas dažādas veselības problēmas, piemēram, ādas un gļotādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, krampjus, sliktu dūšu, vemšanu, caureju, drudzi, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, aknu bojājumus.
Foto: Hidrotox, hidrotox.daba.lv/notikumi/vasara_2010.shtml
Pārtikas un ūdens kvalitātes un pieejamības izmaiņas nākotnē var ietekmēt arī parazītu (cērmju, lenteņu u.c.) dzīvesciklu un pārnesi uz saimniekorganismu.
Pārnēsātāju izraisītas slimības. Klimata pārmaiņas var būtiski ietekmēt pārnēsātāju izraisītu slimību izplatību. Paredzams, ka mainīsies tādu infekcijas slimību ģeogrāfiskās izplatības areāls, kas izplatās ar odu, mušu, ērču vai citu pārnēsātāju (parasti asinssūcēju kukaiņu) starpniecību, un līdz ar to globāli pieaugs saslimšanas gadījumu skaits. Pārnēsātāju izraisītu slimību riska pieaugums visvairāk tiek saistīts ar klimata pārmaiņu ietekmi, jo šādu slimību izplatība ir īpaši pētīta. Slimību pārnēsātāji un paši patogēni ir jutīgi pret tādiem vides faktoriem kā temperatūra, ūdens augšējo slāņu īpatnības, gaisa un augsnes mitrums, nokrišņi, vējš, veģetācijas īpatnības, sezonalitāte. Paaugstināts mitrums un siltums ir galvenie vides faktori, kas stimulē pārnēsātāju izraisītu slimību izplatību. Tropu reģionos pārnēsātāju izraisītas slimības ir cēlonis lielākajai daļai saslimšanu un nāves gadījumiem. Reģionāli pārnēsātāju izraisītu slimību izplatību var samazināt, vakcinējot iedzīvotājus, kā arī izmantojot pesticīdus pārnēsātāju iznīdēšanai. Tomēr pastāv paaugstināts pret pesticīdu iedarbību noturīgu jeb rezistentu pārnēsātāju sugu un patogēnu attīstības risks.
Būtiskākā pārnēsātāju izraisītā slimība pasaulē ir malārija – tās izplatības intensitāte klimata pārmaiņu ietekmē dažos pasaules reģionos ir īpaši augsta (7.3. tab.). Citu pārnēsātāju izraisītu slimību izplatības risks ir zemāks un arī atkarīgs no reģionālām klimata īpatnībām. Dažādu sugu dzēlējodi izplata Denges drudža, limfātiskās filariozes, dzeltenā drudža ierosinātājus, dažādu sugu mušas – onhocerkozi, šistosomiāzi Āfrikas tripanosomiāzi, leišmaniozi, bet Triatominae sugas blaktis – Amerikas tripanosomiāzi jeb Čagasa slimību.
Katru gadu pasaulē tiek reģistrēti aptuveni 300–500 miljoni malārijas saslimšanas gadījumu un vairāk nekā viens miljons nāves gadījumu, no kuriem 75% skar Āfrikas valstīs dzīvojošus bērnus, kas jaunāki par 5 gadiem. Subsahāras Āfrikā malārija ir visizplatītākā parazitārā slimība un ir galvenais iemesls bērnu un grūtnieču saslimšanai un mirstībai. Āfrikas valstīs konstatē 80% no visiem malārijas saslimšanas gadījumiem un 90% no visiem nāves gadījumiem pasaulē. Lai arī malārija ir visnozīmīgākā pārnēsātāju izraisītā slimība pasaulē, tā ir slimība, kuras izplatību var ierobežot un novērst.
Malāriju ierosina protozoju parazītu Plasmodium: četras sugas (P. falciparum, P. vivax, P. ovale un P. malariae) var parazitēt cilvēka organismā. Malārijas ierosinātājus pārnēsā vairākas Anopheles ģints malārijodu sugas, kas ir aktīvas galvenokārt nakts laikā. Malārija ir akūta febrila (drudža) slimība, kuras simptomi atkarīgi no ierosinātāja, bet parasti ir drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes un vājums, iespējama vemšana, klepus, caureja un sāpes vēderā (7.16. att.). Ceļotājiem risks saslimt ar malāriju ir augstāks, jo viņi nav imūni pret to. Drudzis, kas parādās trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās no ceļojuma uz malārijas endēmiskiem reģioniem, var būt malārijas simptoms, tomēr bieži vien var tikt uzstādīta vēlīna vai nepareiza diagnoze.
Pēc WHO, 2015; foto: James Gathany (CDC), www.map.ox.ac.uk/explore/mosquito-malaria-vectors/bionomics/anopheles-freeborni/
Prognozes liecina, ka klimata pārmaiņas, galvenokārt, temperatūras un nokrišņu pieaugums, ietekmē tādu teritoriju ģeogrāfisko paplašināšanos, kas piemērotas stabilai P. falciparum malārijas izplatībai, mainoties pārnēsātāja (Anopheles) un patogēnu (Plasmodium) izdzīvošanai labvēlīgiem apstākļiem endēmiskajos reģionos. Dati par malārijas izplatību norāda uz to, ka, koncentrējoties tikai uz pašreizējo veselības aizsardzības stiprināšanu, ir maz ticami sasniegt pietiekamu efektu šīs slimības izplatības samazināšanā un apturēšanā, jo klimata pārmaiņas var pasliktināt agrīnās brīdināšanas sistēmas shēmu. Lai gan patlaban ir sarežģīti precīzi prognozēt, tomēr kopumā malārijas izplatīšanās risks, kas saistīts ar vietējas nozīmes klimata pārmaiņām, nav augsts, jo īpaši reģionos, kur pieejama atbilstoša veselības aprūpe un laba insektu kontroles pārvaldība.
Pārnēsātāju izraisītu slimību izplatības areāla maiņa var būt saistīta ne tikai ar klimata pārmaiņām, bet arī ar sociāli ekonomiskiem faktoriem, piemēram, cilvēku pārvietošanos un preču transportu, kā arī ar klimata ietekmētām izmaiņām vides resursu un zemes platību izmantošanā. Šie faktori var sekmēt zināmo pārnēsātāju un patogēnu izplatību, kā arī jaunu patogēnu rašanos un izplatību. 2007. gadā Eiropā (Itālijā un Francijā) tika konstatēti reģionam netipisku dzēlējodu sugu (Aedes albopictus un Aedes aegypti) pārnēsātas slimības – Čikunguņjas drudža – vietējas izcelsmes gadījumi. Piemērota patogēna pārnēsātāja ilgstoša klātbūtne reģionā var būt labvēlīga turpmākam slimības gadījumu skaita pieaugumam. Lai arī ar zemu varbūtības risku, tomēr iespējami arī tropu jeb Denges drudža uzliesmojumi. 2010. gadā Latvijā tika reģistrēti septiņi, bet 2012. gadā 12 ievesti Denges drudža gadījumi, savukārt Francijā – divi vietējas izcelsmes Denges drudža saslimšanas gadījumi. Tāpēc tika veikti plaši insektu kontroles pasākumi. Denges drudzis ir vīrusu infekcijas slimība, kura ir endēmiska tropu un subtropu klimatiskās joslas valstīs Āfrikā, Amerikā un Āzijā. Dabā endēmiskajās teritorijās Denges drudzis cirkulē pērtiķu, vāveru un lemuru populācijās, bet uz cilvēku vīruss tiek pārnests ar Aedes ģints odu starpniecību. Denges drudža gadījumi Eiropā liecina par lokālas infekcijas risku valstīs, kurās ir odu sugas, kas spēj pārnest šīs infekcijas ierosinātājus.
Klimata pārmaiņas, iespējams, ietekmē arī ērču izplatību – ērču populācijai Eiropā ir tendences paplašināties virzienā uz ziemeļiem un uz augstkalnu reģioniem. Klimata pārmaiņu izraisītu siltāku ziemu dēļ ērču populācija var palielināties un tādējādi lielākā mērā nekā līdz šim apdraudēt cilvēkus ar Laima slimību un ērču encefalītu. Mainās arī smilšu mušu ģeogrāfiskā izplatība, kuras ir infekcijas slimības leišmaniozes ierosinātāju pārnēsātājas.. Precīzus datus par slimību pārnēsātāju izplatību var iegūt tikai ilgtermiņa pētījumos, kas sarežģī savlaicīgu profilakses pasākumu ieviešanu.
Ixodes ģints ērces („cietās ērces”), sastopamas arī Latvijā, var pārnēsāt ērču encefalīta un Laima slimības ierosinātājus. No Latvijas mežos un krūmājos sastopamajām ērču sugām divas ir epidemioloģiski nozīmīgas sugas – suņu ērce (Ixodes ricinus) un taigas ērce (Ixodes persulcatus). Suņu ērce ir Latvijas teritorijā dominējošā ērču suga, savukārt taigas ērce vairāk izplatīta Latvijas austrumu daļā. Suņu un taigas ērce ir galvenie ērču encefalīta vīrusa pārnēsātāji Latvijā. Ērču encefalīta un citu vīrusu infekcijas slimību ierosinātājus var pārnēsāt arī citas Ixodes ģints ērces, kā arī Dermacentor ģints ērces. Arī citi bezmugurkaulnieki (piemēram, citu grupu parazītiskās ērces, blusas vai utis) var kļūt par īslaicīgiem encefalīta vīrusa pārnēsātājiem, ja tie sūkuši ar vīrusu inficēta dzīvnieka vai cilvēka asinis.
Laima slimība ir sistēmiska akūta infekcijas slimība, ko izraisa spirohetu baktērijas Borrelia burgdorferi, kas tiek pārnestas uz cilvēku ar inficētas ērces kodienu. Katru gadu Latvijā reģistrē vairākus simtus saslimšanas gadījumu. Laima slimība agrīnā lokālā stadijā izpaužas ar tādām ādas pārmaiņām kā eritēma jeb koši sarkani vai zilgansarkani plankumi uz ādas (7.17. att.). Ja slimību agrīni nediagnosticē un neārstē, tad pēc dažām nedēļām vai mēnešiem var parādīties centrālās nervu sistēmas bojājumi (aseptisks meningīts, neirīti), locītavu sāpes, artrīts, kardīts. Retāk pēc vairākiem mēnešiem vai gadiem Laima slimība var pāriet vēlīnā persistējošas infekcijas stadijā, kas izpaužas kā hronisks artrīts, encefalopātija, encefalomielīts, var attīstīties demence.
7.17. att. Laima slimībai raksturīga eritēma (A) un Ixodes ģints ērces (B).
Foto: CLDN, www.childrenslymenetwork.org/children-lyme/lyme-disease-diagnosis/; Kaldari, www.inaturalist.org/photos/592905; AFPMB, www.flickr.com/photos/49089395@N04/8677331149/
Ērču encefalītu izraisa encefalīta vīruss, un tā ir endēmiska slimība mērenās klimata joslas valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā. Ērču encefalīta izplatība konstatēta no Atlantijas okeāna līdz Klusajam okeānam, tomēr pēdējās desmitgadēs encefalīta vīrusa izplatības areālam ir tendence paplašināties, ko veicina mežu izciršana, izcirtumu un lauksaimniecības zemju aizaugšana. Ērču encefalīta simptomi var būt līdzīgi gripas simptomiem, tomēr iespējamas komplikācijas, piemēram, smadzeņu apvalka iekaisums – tad saslimšana var beigties ar invaliditāti vai pat nāvi. Pētījumi liecina par saistību starp klimata pārmaiņām un ērču izplatības areāla paplašināšanos. Piemēram, Ziemeļamerikā laika periodā no 1996. gada līdz 2004. gadam ir novērota ērču Ixodes scapularis izplatības areāla paplašinās ziemeļu virzienā. Tomēr nav datu par saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu no ērču pārnēsātām slimībām šajā reģionā.
Alerģijas. Alerģija ir paaugstināta jutība pret organismā vai vidē esošām specifiskām vielām – alergēniem. Klimata pārmaiņas veicina gaisā sastopamu alergēnu (aeroalergēnu) koncentrāciju un izplatību vidē, paaugstinoties CO2 līmenim un mainoties silto un auksto sezonu ilguma attiecībai, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt augu veģetācijas periodu, paildzinot ziedēšanas laiku, un arī reģionam netipisku augu sugu izplatību. Sausums un spēcīgs vējš var radīt putekļus un citu atmosfēras materiālu, kas satur ziedputekšņus un sporas, un gaisa masas var pārnest šos alergēnus uz iepriekš neskartiem reģioniem. Klimata pārmaiņu ietekmē gaisa kvalitāte mainās gan ārpus telpām, gan iekštelpās, palielinoties gaisa piesārņojumam un aeroalergēnu, piemēram, ziedputekšņu, putekļu vai pelējuma sēņu sporu, veidam, koncentrācijai un ekspozīcijas ilgumam. Sezonāli agrāka un noturīgāka aeroalergēnu klātbūtne gaisā rada paaugstinātu risku saslimt ar elpošanas sistēmas un alerģiskām slimībām, piemēram, alerģisku rinītu, siena drudzi, konjunktivītu vai dermatītu. Paaugstinātais alerģiju risks pazemina cilvēka darbspējas un paaugstina izmaksas par medicīnisko aprūpi un zālēm, kā arī veicina smagu slimību attīstību. Īpaši apdraudēti ir iedzīvotāji, kas cieš no hroniskām elpošanas sistēmas slimībām, piemēram, astmas vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības. Jau pašlaik hroniska obstruktīva plaušu slimība izraisa ceturto augstāko mirstības rādītāju to pasaules iedzīvotāju vidū, kas vecāki par 45 gadiem, un mirstība joprojām turpina pieaugt. Putekšņu koncentrācijas pieaugums paaugstina organisma jutību pret alergēniem un veicina smagāku alerģisko reakciju izpausmes, par ko liecina pieaugošais no astmas, alerģiska rinīta un citām alerģiskām slimībām cietušo hospitalizāciju skaits. Pētījumi liecina par pozitīvu korelāciju starp gaisa mitrumu un ekzēmas gadījumu skaitu bērniem un par negatīvu korelāciju starp gaisa temperatūru un saulaino stundu skaitu attiecībā pret ekzēmas gadījumu skaitu bērniem. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem apmēram 15% Eiropas iedzīvotāju ir jutīgi pret putekšņiem.
Sakarā ar pieaugošo ziedputekšņu izraisītas alerģijas izplatību, Latvijā kopš 2003. gada tiek veikts aerobioloģiskais monitorings. Latvijā alerģijas visvairāk izraisa:
- koku un krūmu ziedputekšņi – bērzs, alksnis, lazda, ozols, kļava, papele, osis, goba u.c.;
- graudzāļu ziedputekšņi – timotiņš, auzene, skarene, kviešu zāle, rudzi, griķi, kvieši u.c.;
- savvaļas lakstaugu ziedputekšņi – vībotne, pienene, kaņepe, nātre, vērmele, gundega, ceļteka u.c.
7.18. att. Nozīmīgākie aeroalergēnu putekšņu avoti – bērza spurdzes (A) un lazdas sievišķie ziedi pumpurveida ziedkopā un spurdzes jeb vīrišķie ziedi (B).
Foto: Trees Planet, treesplanet.blogspot.com/2013/05/betula-pendula-silver-birch-warty-birch.html; Eggert, www.eggert-baumschulen.de/products/sv/Laubgehoelze/botanisch-deutsch/C/Corylus-avellana.html
Arī pelējuma sēņu sporas var būt nopietns alergēns. Piemēram, alternārijas (Alternaria) pelējuma sēņu sporas ir ne tikai viens no spēcīgākajiem aeroalergēniem pasaulē, bet arī patogēns augu slimību ierosinātājs. Alternārijas sporu koncentrācija un izplatība ir cieši atkarīga no gaisa temperatūras. Bioloģiskais piesārņojums ar alternārijas sporām dažviet Centrāleiropā un Austrumeiropā tiek vērtēts kā augsts un tiek saistīts ar nopietnu veselības risku jutīgiem cilvēkiem, ja sporu koncentrācija ilgāku laiku pārsniedz 300 sporas vienā kubikmetrā gaisa. Biežāk sastopamās iekštelpu pelējuma sēņu ģintis ir Alternaria, Aspergillus, Cladosporium un Penicillium. Pelējuma sēņu sporas var izraisīt ietekmi uz veselību, sākot ar vājām alerģiskām reakcijām – šķaudīšanu, deguna, acu, kakla vai plaušu kairinājumu līdz astmatiskām lēkmēm.
Iekštelpu gaisā esošie aeroalergēni ir putekļi, kas sastāv no pelējuma sēņu sporām, augu šķiedrām, pārtikas daļiņām, insektu ekskrementiem, mājdzīvnieku spalvām, cilvēku un dzīvnieku ādas (epidermas) daļiņām. Putekļos var iemājot putekļu ērcītes, kas var pastiprināt alerģisko reakciju izpausmes. Ilgstošs sausums var paaugstināt putekļu koncentrāciju gaisā.
Alerģiju izplatība ir cieši saistīta ar vides piesārņojumu. Intensīvs gaisa piesārņojums jeb smogs var izraisīt elpošanas traucējumus, klepu, bronhiālās astmas lēkmes. Automašīnu izplūdes gāzes kairina acu un elpceļu gļotādu. Tādējādi alerģisku slimību izplatība vērtējama kā gaisa piesārņojuma indikators.
Citas saslimšanas. Veselība ir fiziska, emocionāla un sociāla labklājība. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību var tikt saistīta ar dažādu saslimšanu izplatību bez iepriekš minētajām, piemēram, veicinot psihisko traucējumu rašanos, kā arī vēža un citu slimību attīstību noteiktu faktoru ietekmē. Dabas katastrofas vai ārkārtas vides apstākļi un to radītā piespiedu migrācija var ietekmēt cilvēka funkcionēšanu kognitīvā (domāšanas), emocionālā un uzvedības līmenī, mainot daudzu cilvēku, īpaši bērnu, psihisko stāvokli – radot stresu, baiļu un panikas lēkmes, depresiju u.c. Gan sociālā vide, gan apkārtējā dabas vide ietekmē cilvēka emocionālo stāvokli un psihisko līdzsvaru. Sociālā atbalsta tīkli, sociālā stabilitāte, vides drošība, nodrošinājums ar palīdzību nepieciešamības gadījumā veicina cilvēka psihiskās veselības stabilitāti. Savukārt vides maiņa, izolācija, zema sociālā loma, vardarbība un karš, vides piesārņojums un mainība, dabas katastrofas un tamlīdzīgi faktori rada riskus psihisku traucējumu attīstībai.
Pastāv arī citas slimības, kuru izplatības pieaugumu var saistīt ar klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, vēzis, kas var attīstīties paaugstināta UV starojuma un citu faktoru ietekmē; sirds un asinsvadu slimības, kuru rašanos veicina paaugstināta vides temperatūra; elpošanas sistēmas slimības, kuras var provocēt izmaiņas hidroloģiskajā režīmā; jaunas un nezināmas slimības, kuru izraisītājiem rodas labvēlīgi apstākļi attīstībai un izplatībai vidē.
Klimata pārmaiņu ietekmes seku uz cilvēka veselību samazināšanā vai novēršanā liela nozīme ir atbalstam iedzīvotājiem, ko var nodrošināt valsts attieksme pret sabiedrību, piemēram, stiprinot sociālā atbalsta tīklus, uzlabojot vides drošību un veselības aprūpes pieejamību, paaugstinot sabiedrības informētību par riskiem un rīcību ārkārtas situācijās, mazinot ekonomisko nestabilitāti.
Avoti tālākām studijām
Baltic Climate. (2011) Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību Baltijas jūras reģionā. Pieejams: http://toolkit.balticclimate.org/
DARA (2012) Climate Vulnerability Monitor. A Guide to the Cold Calculus of a Hot Planet. (2nd ed.) Madrid: Fundacion DARA Internacional, 340 p.
EEA, European Environmental Agency. (2015) Climate change and human health. Pieejams: http://www.eea.europa.eu/signals/signals-2015/interviews/climate-change-and-human-health
EKK, Eiropas Kopienu Komisija. (2009) Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku, dzīvnieku un augu veselību. Komisijas dienestu darba dokuments. Brisele: EKK, 18 lpp.
Franchini M., Mannucci P.M. (2015) Impact on human health of climate changes. European Journal of Internal Medicine, 26, 1–5.
GRID-Arendal. (2015) Vital climate graphics. Pieejams: http://www.grida.no/climate/vital/index.htm
NIH, National Institute of Environmental Health Sciences. (2015) Pieejams: http://www.niehs.nih.gov/research/programs/geh/climatechange/
Patz J.A., Grabow M.L., Limaye V.S. (2014) When it rains, it pours: Future climate extremes and health. Annals of Global Health, 80, 332–344.
Smith K.R., Woodward A., Campbell-Lendrum D., Chadee D.D., Honda Y., Liu Q., Olwoch J.M., Revich B., Sauerborn R. (2014) Human health: Impacts, adaptation, and co-benefits. In: Climate Change 2014: Impacts, Adaptation, and Vulnerability. Part A: Global and Sectoral Aspects. Contribution of Working Group II to the 5th Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change (Field C.B., Barros V.R., Dokken D.J., Mach K.J., Mastrandrea M.D., Bilir T.E., Chatterjee M., Ebi K.L., Estrada Y.O., Genova R.C., Girma B., Kissel E.S., Levy A.N., MacCracken S., Mastrandrea P.R., White L.L. (eds.)). Cambridge: Cambridge University Press, 709–754.
Thomas F., Sabel C.E., Morton K., Hiscock R., Depledge M.H. (2014) Extended impacts of climate change on health and wellbeing. Environmental Science and Policy, 44, 271–278.
US EPA, United States Environmental Protection Agency. (2015) Climate impacts on human health. Pieejams: http://www.epa.gov/climatechange/impacts-adaptation/health.html
WHO, World Health Organisation. (2015) Climate change and human health. Pieejams: http://www.who.int/globalchange/en/
Woodward A., Smith K.R., Campbell-Lendrum D., Chadee D.D., Honda Y., Liu Q., Olwoch J., Revich B., Sauerborn R., Chafe Z., Confalonieri U., Haines A. (2014) Climate change and health: On the latest IPCC report. The Lancet, 383(9924), 1185–1189.
Literatūra
Baltic Climate. (2011) Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību Baltijas jūras reģionā. Pieejams: http://toolkit.balticclimate.org/
Barrett B., Charles J.W., Temte J.L. (2015) Climate change, human health, and epidemiological transition. Preventive Medicine, 70, 69–75.
Bowen K.J., Ebi K.L. (2015) Governing the health risks of climate change: Towards multi-sector responses. Current Opinion in Environmental Sustainability, 12, 80–85.
Cohen G. (2015) Warning: Climate change is dangerous to your health (in case you were not sure). Health and the Environment, 11(1), 72–73.
DARA (2012) Climate Vulnerability Monitor. A Guide to the Cold Calculus of a Hot Planet. (2nd ed.) Madrid: Fundacion DARA Internacional, 340 p.
Ebi K.L. (2009) Managing the changing health risks of climate change. Current Opinion in Environmental Sustainability, 1, 107–110.
EKK, Eiropas Kopienu Komisija. (2009) Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku, dzīvnieku un augu veselību. Komisijas dienestu darba dokuments. Brisele: EKK, 18 lpp.
Fisk W.J. (2015) Review of some effects of climate change on indoor environmental quality and health and associated no-regrets mitigation measures. Building and Environment, 86, 70–80.
Franchini M., Mannucci P.M. (2015) Impact on human health of climate changes. European Journal of Internal Medicine, 26, 1–5.
WEF, World Economic Forum. (2010) Global risks 2010. Pieejams: http://www.weforum.org/pdf/globalrisk/globalrisks2010v1/default.htm
GRID-Arendal. (2015) Vital climate graphics. Pieejams: http://www.grida.no/climate/vital/index.htm
Jacobs J., Moore S.K., Kunkel K.E., Sun L. (2015) A framework for examining climate-driven changes to the seasonality and geographical range of coastal pathogens and harmful algae. Climate Risk Management, 8, 16–27.
McMichael A.J., Butler C.D., Dixon J. (2015) Climate change, food systems and population health risks in their eco-social context. Public Health, DOI: 10.1016/j.puhe.2014.11.013, 1–8.
Monaghan A.J., Moore S.M., Sampson K.M., Beard C.B., Eisen R.J. (2015) Climate change influences on the annual onset of Lyme disease in the United States. Ticks and Tick-borne Diseases, 6(5), 615–622.
NMPD, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. (2015) Padomi. Pieejams: http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/padomi/
Patz J.A., Grabow M.L., Limaye V.S. (2014) When it rains, it pours: Future climate extremes and health. Annals of Global Health, 80, 332–344.
Perry K.A. (2014) Typhoid fever, infectious diarrhea, diphtheria, and pertussis. Pieejams: http://www.slideshare.net/openmichigan/gemc-nursing2012perryid-typhoidfeverinfectiousdiarrheaoer
Smith K.R., Woodward A., Campbell-Lendrum D., Chadee D.D., Honda Y., Liu Q., Olwoch J.M., Revich B., Sauerborn R. (2014) Human health: Impacts, adaptation, and co-benefits. In: Climate Change 2014: Impacts, Adaptation, and Vulnerability. Part A: Global and Sectoral Aspects. Contribution of Working Group II to the 5th Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change (Field C.B., Barros V.R., Dokken D.J., Mach K.J., Mastrandrea M.D., Bilir T.E., Chatterjee M., Ebi K.L., Estrada Y.O., Genova R.C., Girma B., Kissel E.S., Levy A.N., MacCracken S., Mastrandrea P.R., White L.L. (eds.)). Cambridge: Cambridge University Press, 709–754.
SPKC, Slimību profilakses un kontroles centrs. (2015) Infekcijas slimības. Pieejams: http://www.spkc.gov.lv/
Thomas F., Sabel C.E., Morton K., Hiscock R., Depledge M.H. (2014) Extended impacts of climate change on health and wellbeing. Environmental Science and Policy, 44, 271–278.
US EPA, United States Environmental Protection Agency. (2015) Climate impacts on human health. Pieejams: http://www.epa.gov/climatechange/impacts-adaptation/health.html
Utaaker K.S., Robertson L.J. (2015) Climate change and foodborne transmission of parasites: A consideration of possible interactions and impacts for selected parasites. Food Research International, 68, 16–23.
Vineis P., Chan Q., Khan A. (2011) Climate change impacts on water salinity and health. Journal of Epidemiology and Global Health, 1, 5–10.
WHO, World Health Organisation. (2015a) Fact sheets. Pieejams: http://www.who.int/mediacentre/factsheets/en/
WHO, World Health Organisation. (2015b) Ultraviolet radiation and the INTERSUN Programme. Pieejams: http://www.who.int/uv/health/en/
Woodward A., Smith K.R., Campbell-Lendrum D., Chadee D.D., Honda Y., Liu Q., Olwoch J., Revich B., Sauerborn R., Chafe Z., Confalonieri U., Haines A. (2014) Climate change and health: On the latest IPCC report. The Lancet, 383(9924), 1185–1189.