7. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību

Ārkārtas vides apstākļi – karstuma un sausuma periodi, vētras, plūdi un zemes nogruvumi, dabas ugunsgrēki, gaisa piesārņojums – var pastiprināties klimata pārmaiņu ietekmē, būtiski ietekmēt cilvēka veselību un veicināt pāragru mirstību (7.8. att.).

7.8. att. Ārkārtas dabas apstākļi, kas pastiprinās klimata pārmaiņu ietekmē un var būtiski ietekmēt cilvēka veselību (pēc DARA, 2012; Patz et al., 2014).

Ir pietiekami daudz pierādījumu par vides apstākļu un klimata ietekmi uz cilvēka veselību, un paredzams, ka klimata pārmaiņu ietekmē negatīvās sekas var saasināties, pastiprinot cita citu. Tā kā klimata pārmaiņas ir ilgstošs process, kas parasti definēts desmitgadēs, tad tikai ilgtermiņa pētījumi var atklāt klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Kā piemēru var minēt attiecības izmaiņu starp nāves gadījumu skaitu vasarā un ziemā. No 1968. gada līdz 2010. gadam Austrālijā šī attiecība ir palielinājusies vienlaikus ar gada vidējās temperatūru paaugstināšanos. Savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs pārmērīga karstuma periodi izraisa vairāk nāves gadījumu katru gadu nekā visi citi ārkārtas vides apstākļi kopā. Tāda temperatūras paaugstināšanās, kas kādreiz tika novērota vienu reizi 20 gados, tagad atkārtojas ik pēc 2 līdz 4 gadiem.

Pētījumos svarīgi ir iegūt ne tikai ilgtermiņa datu sērijas par klimata un cilvēka veselības izmaiņu attiecībām un saiknēm, bet arī papildu informāciju par jebkādiem iespējamiem konstatētiem vai potenciāliem cēloņiem, lai ar statistiskās analīzes metodēm būtu iespējams meklēt korelāciju starp veselības izmaiņām un dažādiem faktoriem. Tomēr saikne starp vides apstākļu ietekmi un veselību bieži vien nav pietiekami tieša, lai ļautu iegūt fundamentālus secinājumus par cēloņu un seku sakarībām.

Karstums. Galvenais ar klimata pārmaiņām saistītais iemesls bažām par iedzīvotāju veselību Eiropā ir karstuma radītu veselības traucējumu un mirstības palielināšanās. Paredzams, ka paaugstinoties gada vidējai temperatūrai par 1 grādu un biežāku ārkārtas karstuma periodu dēļ, mirstība palielināsies par 1–4%, t.i., līdz 2080. gadam būtu 50 000–110 000 nāves gadījumi gadā. Karstuma izraisīto slimību saasinājumu izraisītu nāves gadījumu risks īpaši skar bērnus un vecus cilvēkus, kuru organisms nespēj strauji pielāgoties un regulēt ķermeņa temperatūru. Lai gan nāves gadījumu skaits ir cieši saistīts ar iedzīvotāju skaitu, mirstības rādītāju būtiskākās izmaiņas varētu būt vērojamas reģionos, kuros ir lielāka klimata sasilšanas tendence. Līdz ar to Eiropā karstuma periodu ietekme uz iedzīvotāju veselību būs reģionāli nevienmērīga – vairāk tiks skartas Dienvideiropas un Viduseiropas valstis.

Daudzi pētījumi ir balstīti uz slimnīcu pacientu uzņemšanas vai pirmās palīdzības datiem un liecina par sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas, nieru slimību un vielmaiņas traucējumu saasināšanos atkarībā no karstuma ietekmes ilguma un intensitātes. Veselības riski ārkārtas karstuma periodu laikā ir augstāki cilvēkiem ar hroniskām slimībām un tiem, kuri ir fiziski aktīvi (piemēram, veic fizisku darbu vai nodarbojas ar sportu). Līdz ar to karstuma ietekmei ir būtiska nozīme uz arodveselību un darba produktivitāti.

Cilvēka termoregulācijas procesi ir sen izpētīti. Ja ķermeņa temperatūra pārsniedz 38 °C, var iestāties karstuma stress – cilvēks kļūst apātisks, noguris, letarģisks, parādās tādi simptomi kā reibonis, galvassāpes, viegla aizkaitināmība, apjukums, slikta dūša, vemšana, caureja, arī tā dēvētie karstuma izsitumi, fiziskās un kognitīvās funkcijas pavājinās. Ķermeņa temperatūrai paaugstinoties virs 40,6 °C iestājas karstuma dūriens – tas var izraisīt iekšējo orgānu bojājumu risku, samaņas zudumu, un nāves iestāšanās risks strauji pieaug, it īpaši iedzīvotāju riska grupās. Augsta vides temperatūra veicina pastiprinātu asins pieplūdi ķermeņa virsmai, kas var izraisīt asinsrites kolapsu jeb piepešu sirds un asinsvadu vājumu.

Ārkārtas karstuma periodi rada arī iekštelpu mikroklimata apstākļu pasliktināšanos, ja netiek nodrošināta ventilācija, optimāls mitruma līmenis un gaisa kondicionēšana. Tādējādi tiek pētīta arī klimata pārmaiņu ietekme uz iekštelpu apstākļiem (7.2. tab.).

7.2. tabula. Ārkārtas vides apstākļu ietekme uz iekštelpu mikroklimatu un cilvēka veselību (pēc Fisk, 2015).

Gan ar temperatūras paaugstināšanos, gan pazemināšanos saistīti ārkārtas vides apstākļi rada augstu saslimšanas un mirstības risku salīdzinājumā ar uzturēšanos stabilā vai cilvēka organismam komfortablā temperatūras diapazonā. Saikne starp temperatūru un saslimšanu un mirstību ir J-formas līkne, ar straujāku augšupejošu slīpumu augstākā temperatūrā. Tomēr joprojām pastāv neskaidrības par iedzīvotāju fizioloģisko, sociālo un tehnoloģisko pielāgošanās spēju kapacitāti ilglaicīgos karstuma periodos.

Dabas ugunsgrēki. Sausuma un karstuma ietekmē pieaug dabas ugunsgrēku risks. Laika posmā starp 1970.–1986. gadu un 1987.–2003. gadu dabas ugunsgrēku biežums ASV rietumos ir palielinājies 4 reizes. Lai gan liela daļa dabas ugunsgrēku izceļas cilvēka neuzmanīgas vai ļaunprātīgas rīcības dēļ, to izcelšanās iespēju un izplatības ātrumu veicina meteoroloģiskie apstākļi – karstums, sausums un vējš. Latvijā izplatītākie dabas ugunsgrēki ir mežu un purvu ugunsgrēki, kā arī tie, kas rodas pērnās zāles dedzināšanas dēļ, galvenokārt, sausās pavasara un vasaras sezonās (7.9. att.). Nereti paaugstināta ugunsbīstamība veidojas Latvijas austrumu novados, kad deg Krievijas pierobežas meži. Ugunsgrēki var ietekmēt gan tiešā to norises vietā esošos iedzīvotājus, gan tālākā apkārtnē dzīvojošos. Dabas ugunsgrēku radītie dūmi, karstums un liesmas var būtiski apdraudēt cilvēka veselību, labklājību un dzīvību – paaugstinās risks gūt apdegumus, ievainojumus, saindēties ar dūmiem, kā arī zaudēt mājvietu. Dūmu ietekme uz veselību var izpausties kā acu kairinājums (dedzināšana acīs, asarošana), kakla un rīkles kairinājums, klepus, elpas trūkums, sāpes krūtīs, galvassāpes, iesnas. Noteiktām iedzīvotāju grupām – cilvēkiem, kas cieš no hroniskām sirds un asinsvadu vai elpošanas sistēmas slimībām, bērniem, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem, smēķētājiem – dūmu kaitīgā iedarbība uz organismu ir intensīvāka, izraisot nopietnus akūtus un hroniskus veselības traucējumus.

7.9. att. Meža ugunsgrēks Rīgas apkārtnē.

Foto: J. Vazdiķis, www.rigasmezi.lv/lv/mezi/par_meziem___fakti_/mezu_apsardziba/?doc=1311

Ultravioletais starojums. Klimata pārmaiņu ietekmē, pieaugot maksimālajai dienas temperatūrai vasaras sezonā, palielinās arī ultravioletā (UV) starojuma līmenis, kas var izraisīt ādas vēzi un acu slimības (piemēram, kataraktu, mākulas deģenerāciju) (7.10. att.). Pētījumi liecina, ka, paaugstinoties dienas vidējai temperatūrai par 1 °C, karcinomas gadījumu skaits var palielināties par 2–6%. Tomēr saules iedarbībai ir labvēlīga ietekme uz D vitamīna sintēzi cilvēka organismā, kas pozitīvi ietekmē veselību. Tādējādi UV starojuma līmeņa ietekmes pieauguma ieguvumu un zaudējumu bilance atšķiras atkarībā no reģiona, starojuma iedarbības intensitātes un ilguma, kā arī no citiem faktoriem, piemēram, uztura īpatnībām, kas ietekmē D vitamīna līmeni organismā. Pētījumi par stratosfēras ozona atjaunošanos un klimata pārmaiņām liecina, ka UV starojuma līmenim pie Zemes virsmas ir tendence samazināties, un līdz 21. gadsimta vidum dažviet tas sasniegs tādu līmeni, kāds tas bija pirms 1980. gada. Lai gan ir neskaidrības ar mērījumu precizitāti, paredzams, ka UV starojuma līmenis līdz 2100. gadam turpinās samazināties. Mērenā klimata joslā, paaugstinoties dienas vidējai temperatūrai un saulaino dienu skaitam, cilvēki vairāk laika pavada ārpus telpām, kas var izraisīt UV starojuma ietekmes paaugstināšanos īpaši uz cilvēkiem ar gaišu un jutīgu ādu.

7.10. att. Ultravioletā starojuma ietekme uz cilvēka veselību (pēc WHO, 2015b).

Aukstums. Klimata pārmaiņu ietekmē paredzamais minimālās temperatūras paaugstinājums tiek saistīts ar aukstuma izraisītu nāves gadījumu samazināšanos. Tā kā mirstības pieaugums, kas saistīts ar vasaras sezonas temperatūras paaugstināšanos, ir konsekventi prognozēts pētījumos par klimata pārmaiņām, tad tas vismaz daļēji tiek kompensēts ar aukstuma izraisītas mirstības samazināšanos ziemas sezonā. Tomēr maz ticamas, ka salīdzinoši maigākas ziemas, ko veicina klimata pārmaiņas, kompensēs karstuma izraisīto ietekmi uz veselību, jo negatīvā ietekme uz veselību saistībā ar biežākiem ārkārtas karstuma periodiem lielā mērā prevalē pār ieguvumiem no samazinātā auksto dienu skaita. Nākotnes vasaras un ziemas klimata scenāriju modelēšana liecina, ka kopumā klimata pārmaiņu ietekme saistīsies ar ikgadēju kopējā nāves gadījumu skaita pieaugumu.

Nokrišņi, plūdi un vētras. Vairums klimata pārmaiņu scenāriju paredz būtisku nokrišņu biežuma un intensitātes un/vai apjoma pieaugumu. Globāli tiek prognozēts, ka teritorijas, ko skar musonu ietekme, 21. gadsimtā palielināsies, un musonu nokrišņi pastiprināsies. Savukārt intensīvi nokrišņi izraisīs vai pastiprinās plūdu iespējamību. Jau pašlaik plūdi ir ārkārtas vides apstākļi, kas visbiežāk ietekmē daudzu pasaules reģionu iedzīvotāju veselību un labklājību. 2011. gadā pasaulē sešas no desmit lielākajām dabas katastrofām bija plūdi gan pēc cietušo iedzīvotāju skaita (skāra 112 miljonus cilvēku), gan pēc nāves gadījumu skaita (bojā gāja vairāk nekā 3100 cilvēku). Laika periodā no 1980. gada līdz 2009. gadam plūdi skāruši apmēram 2,8 miljardus pasaules iedzīvotāju, izraisot 500 000 nāves gadījumu.

Klimata pārmaiņu ietekmē pasaulē īpaši pieaug upju plūdu biežums, bet paredzama arī jūras līmeņa celšanās, kas rada ekonomiskos zaudējumus, gan ietekmējot iedzīvotāju veselību, gan nopostot īpašumus un infrastruktūru applūstošajās teritorijās. Plūdi rada paaugstinātu risku noslīkt, gūt ievainojumus, ciest no hipotermijas, infekcijas slimībām (piemēram, caurejas, leptospirozes, holēras), kā arī rada piespiedu migrāciju vai iedzīvotāju evakuācijas nepieciešamību. Plūdi ilgtermiņā būtiski ietekmē iedzīvotāju psihisko veselību. Psihisko traucējumu simptomi (psiholoģiskas ciešanas, trauksme un depresija) izplatība ir 2–5 reizes lielāka indivīdiem, kuri saskārušies ar plūdu ietekmi, salīdzinājumā ar plūdu neskartiem iedzīvotājiem. Latvijā nopietnākos draudus upēs rada pavasara pali, ko ietekmē ledus un vižņu sastrēgumi, taču arī lietus uzplūdi un vējuzplūdi reizumis izraisa teritoriju applūdumus. Plūdi var skart plašas Lielupes, Daugavas un Gaujas upju baseinu teritorijas (7.11. att.).

7.11. att. Pavasara palu radīti plūdi Ogrē 2013. gadā.

Foto: Gatis Dieziņš (RJC), www.flickr.com/photos/latvijas_armija/8662034221/

Arī vētras rada paaugstinātu risku noslīkt, gūt ievainojumus, ciest no hipotermijas un rada piespiedu migrāciju vai iedzīvotāju evakuācijas nepieciešamību. Kopumā mirstība no plūdu un vētru ietekmes samazinās, bet tas atkarīgs no reģiona ekonomiskā nodrošinājuma un spējas laikus palīdzēt cietušajiem.

Plūdu un vētru ietekmē pieaug piekrastes erozijas draudi zemos piekrastes rajonos. Tas var apdraudēt lielu skaitu pasaules iedzīvotāju, turklāt 14 no 19 pasaules lielākajām pilsētām (ar apdzīvotību virs 10 miljoniem iedzīvotāju) atrodas jūras līmeņa augstumā. Jūras līmeņa celšanās var izraisīt iedzīvotāju piespiedu migrāciju, zaudējot iztikas līdzekļus un dzīvesvietu, ciešanas no piekrastes vētrām un plūdiem.

Plūdu, vētru un spēcīgu nokrišņu ietekme ir saistāma arī ar vairākiem ūdens izraisītu slimību uzliesmojumiem patogēnu mobilizācijas (pasīvas pārneses no viena saimnieka uz otru) vai ārkārtēja piesārņojuma dēļ, ko izraisa notekūdeņu cauruļvadu un/vai attīrīšanas iekārtu pārplūšana. Samazinoties ūdenstecēm vasarā, var palielināties bakteriāla un ķīmiska piesārņojuma risks. Paaugstināta ūdens temperatūra veicina toksisku aļģu izplatību. Fekālā piesārņojuma risks apdraud gan dzeramā ūdens ieguves vietas, gan teritorijas, kurās ūdens tiek izmantots rekreācijai un lauksaimniecībai.

Viesuļvētras, plūdi, tropiskie cikloni, dabas ugunsgrēki, vētras, zemes nogruvumi un sausums pēdējo desmitgažu laikā ir negatīvi ietekmējuši dzīvi vairākiem miljoniem cilvēku, radot plašus īpašuma bojājumus, veselības problēmas un līdzcilvēku nāvi. No 1970. gada līdz 2012. gadam pasaulē notikušas vairāk nekā 8300 dabas katastrofas, kuras tieši saistītas ar meteoroloģiskiem un hidroloģiskā režīma apstākļiem un kuru ietekmē bojā gājuši 1,94 miljoni iedzīvotāju. Mazāk attīstītajos reģionos katastrofas var izraisīt liela mēroga iedzīvotāju piespiedu migrāciju vai evakuāciju, bieži uz vietām, kas slikti sagatavotas uzņemt un rūpēties par cietušajiem un ko apdraud uztura nepietiekamība un infekcijas slimības. Pārvietoto cilvēku grupas parasti arī ir pakļautas vardarbības riskam, seksuālai izmantošanai un psihiskām slimībām. Kopumā mirstības rādītāji šādās pārvietotās populācijās var pieaugt 30 reizes salīdzinājumā ar nāves gadījumu skaitu mītnes zemē. Īpaši augsta mirstība ir bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem.

Gaisa piesārņojums. 20. gadsimta 50.–60. gados piesārņojuma problēma tika uzskatīta par galveno vides apdraudējumu cilvēka veselībai. Arī pašlaik šī ir nozīmīga problēma (7.12. att.). Klimata pārmaiņas var īpaši veicināt gaisa piesārņojumu. Katru gadu no gaisa piesārņojuma, ko rada fosilā kurināmā sadegšanas produkti, iet bojā 7 miljoni cilvēku. Lai gan gaisa piesārņojums Eiropā ir krasi samazinājies pēdējās desmitgadēs, gaisa piesārņojuma apdraudējums veselībai aizvien ir nozīmīgs, galvenokārt palielinātas cieto daļiņu un ozona koncentrācijas dēļ, kas ietekmē elpošanas sistēmas slimību izplatību un ar tām saistīto mirstību. Būtiskākā klimata pārmaiņu ietekme, iespējams, ir saistīta ar ozonu, kas ir galvenais piesārņotājs daudzviet Eiropā. Klimata pārmaiņas ir veicinājušas ozona koncentrācijas paaugstināšanos Eiropas centrālajā un dienvidaustrumu daļā, un klimata izraisīta ozona līmeņa paaugstināšanās var nivelēt pašreizējos ozona mazināšanas pasākumus. Vēl nav izstrādātas detalizētas prognozes klimata pārmaiņu turpmākai ietekmei uz gaisa piesārņojumu Eiropā, un pat jaunākie pētījumi par gaisa piesārņojumu precīzi neizskaidro to, kā klimata pārmaiņas ietekmēs gaisa kvalitāti nākotnē.

7.12. att. Smogs pilsētā – intensīvs gaisa piesārņojums, kas apdraud cilvēka veselību.

Foto: V.T. Polywoda, www.flickr.com/photos/vtpoly/12380443483/