7. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību

Klimata pārmaiņas globālā mērogā ietekmē visas sabiedrības veselību un labklājību, taču dažas iedzīvotāju grupas ir vairāk pakļautas ietekmes riskam. Tādi faktori kā vecums, dzimums, veselības stāvoklis, etniskā piederība, sociālais stāvoklis un ekonomiskais nodrošinājums rada atšķirīgas iedzīvotāju riska grupas (7.4. att.).


Pie īpaši mazaizsargātām iedzīvotāju grupām var pieskaitīt:

• bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus, grūtnieces un cilvēkus ar hroniskām slimībām (īpaši ar sirds un asinsvadu sistēmas un elpošanas orgānu slimībām), kuri nespēj par sevi parūpēties ārkārtas situācijās un kurus slimības saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi var paasināties;
• lauku teritoriju vai no centriem attālu reģionu iedzīvotāju kopienas, kuras pakļautas ilgstošiem sausuma vai arī pretēji, lietus un plūdu, periodiem un kuras nespēj nodrošināties ar pārtikas un ūdens krājumiem, kā arī ir apdraudētas sakarā ar reģionālu, tradicionālu pārtikas augu un dzīvnieku sugu iznīkšanu;
• piekrastes vai salu kopienas, kas saskaras ar vētrām, plūdiem un pastiprinātu ciklonu ietekmi;
• iedzīvotāji, kas mīt reģionos ar noteiktiem apstākļiem, piemēram, ar paaugstinātu mitruma līmeni. Tur klimata jutīgas infekcijas slimības var izplatīties straujāk – iespējama, piemēram, reģionam netipisku slimību – malārijas, Denges drudža un citu slimību izplatība ārpus to endēmiskā areāla.

Zinātnieki norāda, ka dažādos aspektos mūsdienās sabiedrības indivīds ir bioloģiski jutīgāks pret veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, nekā pagātnē. Piemēram, iedzīvotāju veselības ievainojamības risku paaugstina:

• sabiedrības novecošanās – garāks mūža ilgums, kas rada augstāku organisma uzņēmību pret karstumu un citiem ārkārtas vides notikumiem, infekcijas slimībām;
• ievērojamais neinfekcijas slimību, piemēram, sirds un asinsvadu, elpošanas sistēmas slimību, vielmaiņas traucējumu, izplatības pieaugums, kas paaugstina organisma uzņēmību pret karstumu un citām slodzēm, palielinot insulta, sirdslēkmju, elpošanas mazspējas risku;
• augsta temperatūra gan ārpus telpām, gan telpās (dzīvesvietā vai darbavietā), kas palielina karstuma uzņēmības, dehidratācijas un nieru bojājumu risku;
• pilsētas siltuma salas efekts: paaugstināta karstuma iedarbība un samazinātas organisma aizsargspējas;
• augstāka uzņēmība pret alerģijām, ko nereti izraisa pārspīlēta bērnu higiēna (tiek kropļota imūnsistēmas nobriešana) – paaugstināts siena drudža un astmas risks sakarā ar aeroalergēnu koncentrācijas palielināšanos;
• paaugstināts infekcijas slimību risks sakarā ar biežāku un plašāku patogēno mikroorganismu izplatību un ietekmi uz vispārējo populācijas imūnsistēmas novājinātību;
• iedzīvotāju nodarbinātība rūpniecībā, lauksaimniecībā vai citās nozarēs, kur darba laikā netiek nodrošināta atbilstoša ventilācija un gaisa kondicionēšana, kā arī nav iespējama regulāra piekļuve dzeramajam ūdenim.

Vecums. Bērni un gados vecāki cilvēki ir visvieglāk ievainojamās iedzīvotāju grupas vētru, plūdu, karstuma viļņu un citu ārkārtas vides notikumu ietekmē, jo bieži vien nespēj patstāvīgi par sevi parūpēties, izvairīties no bīstamām situācijām un traumām (7.5. att.). Gados vecāki cilvēki biežāk cieš no veselības traucējumiem, kas ierobežo organisma spēju reaģēt uz negatīvo vides faktoru, piemēram, karstuma un gaisa piesārņojuma ietekmi, kā arī hroniskas slimības var saasināt organisma atbildes reakciju. Savukārt bērni ir vairāk pakļauti karstuma izraisīto slimību riskam, ņemot vērā nelielo ķermeņa masas un virsmas laukuma attiecību. Bērnu veselība lielā mērā ir atkarīga no pārtikas un dzeramā ūdens kvalitātes un pieejamības. Kvalitatīvu uzturvielu un dzeramā ūdens trūkums var izraisīt vairākas veselības problēmas, piemēram, organisma novājināšanos un samazinātu ķermeņa masu, paaugstinātu uzņēmību pret slimībām, fiziskās un psihiskās attīstības traucējumus. Tādas slimības kā malārija un akūtas zarnu infekcijas ir cieši saistītas ar pārtikas un ūdens kvalitāti un apdraud bērnus paaugstinātās organisma fizioloģiskās uzņēmības dēļ.

7.5. att. Bērni un vecāki cilvēki – visvieglāk veselības problēmām pakļautās iedzīvotāju grupas.

Foto: I. Djokovic (World Bank), www.flickr.com/photos/worldbank/6839467416/

Pašlaik prognozētās globālās klimata pārmaiņas notiek kopsolī ar augsto pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma tempu, nevienmērīgo iedzīvotāju blīvuma sadalījumu pasaulē un pieaugošo demogrāfisko novecošanos. Paredzamais iedzīvotāju skaita pieaugums visnopietnāk skar pilsētu aglomerācijas, it īpaši valstīs tropu un subtropu klimata joslās, kur liela daļa nodarbināto strādā ārpus telpām un nav nodrošināta ar pietiekamu aizsardzību pret karstuma ietekmi. Tādējādi paredzams, ka nākotnē to iedzīvotāju skaits, kas būs pakļauti augstākam vides apstākļu apdraudējuma riskam, pieaugs. Līdz 2050. gadam vidējais eiropieša vecums paaugstināsies no 37,7 gadiem (pēc 2003. gada datiem) līdz 52,3 gadiem. 21. gadsimta beigās to iedzīvotāju īpatsvars, kas vecāki par 60 gadiem, palielināsies no pašlaik aplēstiem 10% līdz aptuveni 32% no globālās populācijas. Daudzos pasaules reģionos, tostarp Eiropā, liela daļa sabiedrības būs gados vecāki cilvēki, kas ir vairāk apdraudēti un mazāk spējīgi pielāgoties klimata pārmaiņām.

Dzimums. Izvērtējot dzimumu atšķirības, sievietes ir pakļautas augstākam klimata pārmaiņu ietekmes riskam, īpaši grūtniecības periodā, kad samazinās sievietes organisma aizsargspējas pret plašu vides apdraudējumu klāstu, tostarp piesārņojumu, pārmērīgu karstumu un infekcijas slimībām.

Esošās veselības problēmas. Līdz 21. gadsimta vidum klimata pārmaiņu sekas izpaudīsies, galvenokārt saasinot jau pastāvošās iedzīvotāju veselības problēmas, veicinot arī hronisku slimību attīstību (7.6. att.). Hroniskas slimības, piemēram, diabēts, sirds un asinsvadu slimības, aptaukošanās un liekais svars palielinās klimata pārmaiņu izraisītu smagu slimību skaitu vai mirstības risku. Sirds un asinsvadu slimības pašlaik ir nozīmīgākais iedzīvotāju mirstības cēlonis pasaulē, jo tas izraisa 31% no visiem nāves gadījumiem (pēc 2012. gada datiem). Savukārt no liekā svara un aptaukošanās cietušo iedzīvotāju īpatsvars pasaulē kopš 1980. gada ir dubultojies un 2014. gadā skāris 39% pasaules iedzīvotāju. Iedzīvotāji, kas cieš no šīm slimībām, ir īpaši jutīgi pret ārkārtas karstuma periodiem.

7.6. att. Faktori, kas ietekmē hronisku slimību rašanos un attīstību (pēc WEF, 2010).

Klimata pārmaiņu ietekmē var rasties jauni apstākļi, un ar augstu ticamību var apgalvot, ka esošās slimības (piemēram, pārtikas un ūdens izraisītas infekcijas, pārnēsātāju izraisītas saslimšanas) var paplašināt savu diapazonu uz apgabaliem, kuri līdz šim nav bijuši skarti. Lielākam riskam tiks pakļauti to reģionu iedzīvotāji, kurus jau šobrīd visvairāk ietekmē ar klimatu saistītas veselības problēmas. Paredzams, ka veselības zaudējumi sakarā ar klimata pārmaiņu izraisītu uztura nepietiekamību īpaši negatīvi ietekmēs reģionus, kur ir pārapdzīvotība, militārie konflikti, zems ekonomiskais nodrošinājums un jau pašlaik ir pārtikas un dzeramā ūdens trūkums.

Sociāli ekonomiskie faktori. Cilvēka veselība un labklājība ir cieši saistīta ne tikai ar vides ietekmi, bet arī ar tādiem sociāli ekonomiskiem faktoriem kā nodarbinātība, ienākumu līmenis, ikdienas sadzīves un mājokļa nodrošinājums, dzīvesveids, izglītība, dzimumu līdztiesība, etniskā piederība, reliģiskie uzskati. Klimata pārmaiņas var sekmēt nevienlīdzību starp atšķirīgām sabiedrības sociāli ekonomiskām grupām, piemēram, nenodrošinot vienlīdzīgu veselības aprūpi cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem un mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Jau pašlaik karstuma izraisīta iedzīvotāju mirstība tiek cieši saistīta ar sociāli ekonomisko ietekmi. Ar augstu ticamību var apgalvot, ka klimata pārmaiņu ietekme uz veselību būs mazāk izteikta, bet netiks pilnībā novērsta sabiedrības grupās, kas gūs labumu no straujas sociālās un ekonomiskās attīstības, bet būs īpaši izteikta  nabadzīgākajās un mazāk veselīgākajās iedzīvotāju grupās (7.7. att.). Klimata pārmaiņas ir šķērslis noturīgiem veselības uzlabojumiem daudzos pasaules reģionos. Ja valstu ekonomiskā izaugsme neuzlabos iedzīvotāju ekonomisko stāvokli, tad klimata pārmaiņu ietekme vēl vairāk pasliktinās cilvēku veselību.

7.7. att. Klimata pārmaiņas var veicināt nevienlīdzību starp atšķirīgām sabiedrības sociāli ekonomiskām grupām.

Foto: Oxfam International, www.flickr.com/photos/oxfam/2090815555/, Adrian Snood, www.flickr.com/photos/adriansnood/13509492555/

Lai gan jaunattīstības valstis un nabadzīgākie reģioni ir uzņēmīgāki pret kaitējumu, ko izraisa ārkārtēji vides apstākļi, arī attīstītās valstis nav pilnībā pasargātas no zaudējumiem. Piemēram, ārkārtas karstuma periodi izraisa pastiprinātu sausumu un dabas ugunsgrēku risku. Par „melno sestdienu” nodēvētajos dabas ugunsgrēkos Austrālijā 2009. gadā tika ievainoti vismaz 400 cilvēki, bet gāja bojā vairāk nekā 170 cilvēki; nodega vairāk nekā 3500 ēkas, un kopumā uguns izpostīja teritorijas apmēram 450 000 hektāru lielā platībā. Amerikas Savienotajās Valstīs pēc karstuma perioda Čikāgā 1995. gadā un viesuļvētras „Katrīna” Ņūorleānā 2005. gadā atšķirības starp cietušo ievainojumu smagumu, citiem veselības traucējumiem un nāvi ievērojami variēja starp dažādām etniskām un sociāli ekonomiskām grupām. ANO Tūkstošgades attīstības mērķi paredz centienus samazināt atšķirības starp sabiedrības grupām, ko ietekmē nabadzība, nepietiekams uzturs, bads, māšu mirstība, tādas slimības kā pārtikas un ūdens izraisītas infekcijas (piemēram, akūtas zarnu infekcijas), malārija, HIV/AIDS, tuberkuloze. Tomēr negatīvā klimata pārmaiņu ietekme un citas izaugsmes ierobežojuma izpausmes attiecībā uz vidi, nabadzības līmeni un veselības riskiem var traucēt sasniegt nospraustos mērķus un kopumā palielināt nevienlīdzību iedzīvotāju vidū attiecībā uz veselību. Tāpēc kopienas un sabiedrības grupas daudzās valstīs ar zemiem ienākumiem, jo sevišķi pārapdzīvotos reģionos, ir īpaši apdraudēto iedzīvotāju riska grupas. Turklāt, iedzīvotāji, kuriem nav piekļuves kvalitatīvai veselības aprūpei un būtiskiem sabiedrības veselības pakalpojumiem, visticamāk, tiks vairāk ietekmēti no klimata pārmaiņām.

Reģionālās atšķirības. Pašlaik tiek vērtēts, ka klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību ir neliela, tomēr paredzams, ka ar laiku tā palielināsies visos pasaules reģionos. Ģeogrāfiskajai atrašanās vietai ir nozīmīga loma klimata pārmaiņu ietekmju intensitātē un apjomā. Tādējādi daži reģioni un to iedzīvotāji ir vairāk pakļauti klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību nekā citi, piemēram:

• reģioni un tiem blakus esošie robežreģioni, kuros ir augsta endēmisku pret klimata izmaiņām jutīgu slimību (piemēram, malārijas) izplatība;
• reģioni, kuros novērota saikne starp epidēmiskām slimībām un ārkārtas vides apstākļiem (piemēram, El Ninjo vai La Ninja piesaistītas epidēmijas – holēras uzliesmojums);
• reģioni, ko apdraud kombinēti klimata iedarbības faktori, kas saistīti ar veselību (piemēram, stress par pārtikas un ūdens sagādi);
• riska reģioni ar savstarpēji konkurējošu vides vai sociāli ekonomiska stresa apdraudējumu un ar nelielu spēju pielāgoties.